Avsnitt
-
Cik daudz laika vajag, lai saskaitītu Pētera miljonus?
0:00 Ievads: esam vislabākajā formā!
0:44 Kas sāp: miega bads; samaksa par ieceļošanu Lielbritānijā; trešdienas zeķes ceturtdienā.
10:00 Smagās ziņas: Trampa talismana nedienas un garākā uzruna ASV Senātā; Pētera Avena nedienas; Marinas Lepēnas nedienas.
49:38 Vieglās ziņas: Brieža latvietības apstiprinājuma video; viltus pieaugušo čati.
Seko šim podkāstam un pastāsti par to visiem!
-
Notikumi Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā pēdējos divus gadus ir īpaši izcēlušies ziņu virsrakstos – pašvaldība piedzīvoja smagas finanšu grūtības un no amata atstādināja domes vadītāju, pēc kā koalīcijas deputāti uzkrītoši kavēja domes darbu, nenākot uz sēdēm. Tas viss 2024. gadā noslēdzās ar domes atlaišanu. Šobrīd darbu Rēzeknes valstspilsētā nodrošina pagaidu administrācija. Pilsēta ir parādsaistību līdere, taču daļu Latvijas Radio aptaujāto pilsētnieku tas neuztraucot. Sagaidāms, ka pašvaldību vēlēšanās būs sīvāka cīņa nekā iepriekš.
Ierakstā par iemesliem, kādēļ Rēzekne nonāca šādā situācijā un ko par to domā tās iedzīvotāji.
-
Saknas det avsnitt?
-
Saeima konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstījusi izstāšanos no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanu, uzglabāšanu un ražošanu jeb tā saucamās Otavas konvencijas. Deputāti šim lēmumam arī noteica steidzamību, lai lēmumu par to pieņemtu jau šomēnes. Ilgās debatēs deputātu viedokļi dalījās – gan atbalstot iespēju Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem iebrukuma draudu gadījumā lemt par kājnieku mīnu izmantošanu, gan citiem atkārtojot pārdomas par iedzīvotāju drošību.
Izstāšanos no Otavas konvencija rosinājusi Aizsardzības ministrija un Ārlietu ministrija. Latvija par to vienojusies kopā ar Igauniju, Lietuvu un Poliju. Par šādu soli nule kā lēmusi arī Somija. Pēc Saeimas gala lēmuma par izstāšanos no Otavas konvencijas par to būs jāpaziņo Apvienoto nāciju organizācijai, kas atbildi sniegs pusgada laikā. Taču debatēs Saeimā izvērtās plaša domu apmaiņa. -
Atkal pamatīgas svārstības ir redzamas elektrības tirgū. Bet šī nav vienīgā nozares aktualitāte. Krustpunktā izvaicājam klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni.
Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons un Latvijas TV žurnālists Krišs Kairis.
-
Работают ли китайские компании в санкционированных оккупированных Россией территориях Украины? Официальная Москва это отрицает, потому что официальный Пекин это отрицает... никто не хочет открыто ложиться под бремя санкций. Но есть и оккупационные правители местного масштаба, которые хотят показать, что они активны и эффективны. Потом эти иглы вылезают из мешков– и их замечают зоркие журналисты-расследователи. Один из них — главный редактор “Реальної газети” Андрій Діхтяренко, который первым заметил следы китайских компаний в Мариуполе.
"За последние 11 лет подобных утверждений было много, мы всегда пытались их проверить, и всегда они были просто пропагандистской чепухой. Но в этот раз мы действительно нашли весомые доказательства того, что китайские компании действительно начали значительную деятельность на территории оккупированной Донецкой области. В частности, две китайские компании из провинции Хэнань," говорит Андрій Діхтяренко в разговоре с Rihards Plūme.
Это полное интервью без перевода из подкастa Латвийского радио "Drošinātājs" (“Предохранитель”), посвященный людям Украины и их сопротивлению российской агрессии.
Ссылки на полную версию подкастa можно найти здесь: linktr.ee/drosinatajs -
Vai Ķīnas uzņēmumi darbojas sankcijām pakļautajās Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās? Oficiālā Maskava to noliedz, jo oficiālā Pekina to noliedz... neviens negrib atklāti pakļūt zem sankciju sloga. Taču tad ir lokālā mēroga okupācijas vietvalži, kuri vēlas parādīt, ka aktīvi un rezultatīvi darbojas. Tad nu arī īleni spiežas laukā no maisiem – tos pamana acīgi pētnieciskie žurnālisti. Viens no tādiem ir "Realna Gazeta" galvenais redaktors Andrijs Dihtjarenko, kurš pirmais Mariupolē pamanījis ķīniešu uzņēmumu pēdas.
"11 gadu laikā ir bijuši daudz līdzīgi apgalvojumi, mēs vienmēr esam mēģinājuši tos pārbaudīt, un tās bija tikai propagandas muļķības. Taču šoreiz mēs patiešām atradām nozīmīgus pierādījumus tam, ka Ķīnas firmas patiešām uzsākušas ievērojamu aktivitāti okupētā Doneckas apgabala teritorijā. Divas Ķīnas firmas no Henaņas provinces," tā sarunā ar Rihardu Plūmi par savu pētījumu stāsta Andrijs Dihtjarenko.
Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:
Kāda ir Eiropas vieta ASV aizsardzības plānos?
Kā Trampa runas par Grenlandes pārņemšanu apdraud Latviju?
Jaunā Vācijas valdība varētu mēģināt ierobežot Orbānu. Kādēļ mums tās ir tikai daļēji labas ziņas?
Epizodes gaita:
00:31 Ievads
00:58 Kādēļ daži droni krievijas uzlidojumos ir bez sprāgstvielām. Versijas. Kāda ir jūsējā?
02:43 Šīs nedēļas lielās intervijas centrā kāds visai zīmīgs žurnālistikas izmeklēšanas rezultāts.
04:27 Kura Drošinātāja sadaļa visvairāk interesē jūs?
05:47 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
06:35 Kāda ir Eiropas vieta ASV aizsardzības plānos?
11:40 Kā Trampa runas par Grenlandes pārņemšanu apdraud Latviju?
16:39 Jaunā Vācijas valdība varētu mēģināt ierobežot Orbānu. Kādēļ mums tās ir tikai daļēji labas ziņas?
22:08 Vai izmaiņas ES lēmumu pieņemšanas mehānismā nāktu par labu Latvijai?
23:07 3 gadadiena kopš Bučas traģēdijas
23:48 EXPLAINER: situācija okupētajā Mariupolē
31:28 Piesakām šīs epizodes galveno viesi –– medija „Realna Gazeta” galveno redaktoru un dibinātāju Andriju Dihtjarenko.
33:02 Par žurnālistisko izmeklēšanu, kurā atklājās Ķīnas kompāniju iesaiste Mariupoles atjaunošanas darbos.
38:50 Pētījums ildzis vairāk nekā pusgadu.
39:50 Ķīnas uzņēmumi investējuši būvniecības nozares rūpnīcās.
43:00 Mariupole šobrīd ir liels masu kaps, un krievija būvniecību izmanto, lai noslēptu pastrādāto noziegumu sekas.
45:08 Krievijai Mariupole ir prioritāra pilsēta atjaunošanas ziņā.
47:49 Ķīnas uzņēmumu investīcijas tieši saistītas ar krievijas militārās agresijas atbalstu.
48:57 Krievijai nepieciešama nauda.
50:30 Okupācijas administrācija aktīvi strādā, lai pārliecinātu Ķīnas uzņēmumus ieguldīt okupēto teritoriju atjaunošanā.
53:20 Ķīna baidās no starptautiskajām sankcijām.
55:43 Vai Ķīna šajā karā ir neitrāla?
58:59 Reakcija uz notikušo izmeklēšanu.
1:00:12 Kāpēc Ukraina ir piesardzīga ar sankciju ieviešanu pret Ķīnu?
1:02:24 Aicina uz sadarbību Latvijas pētnieciskos žurnālistus.
1:03:20 Sarunas beigas.
1:03:45 Atšķirības starp Mariupoli un Bahmutu.
1:06:17 Pēc nedēļas Indras Sprances Ukrainā sagatavota intervija par bēgšanu no Krimas.
1:06:50 Padalieties ar šo interviju un epizodi
1:07:37 Rakstiet mums [email protected]
Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.
Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs
-
Par "x" stundu runājot, jāskatās uz veselības nozari kopumā. Covid labi parādīja, ka, skatoties uz citām valstīm, varam pieņemt Latvijā dažādus lēmumus. Taču, ja mūsu sistēma gadiem ir nenofinansēta, tad atnākot krīzei, ir grūti pielāgoties un rīkoties. Tā Latvijas Radio raidījumā Labrīt skaidroja Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktore Vladislava Marāne.
Viņa uzsvēra, ka jāiegulda sistēmā kopumā – gan primārajā veselībā, gan cilvēkresursos un medikamentos. Piemēram, Eiropas Savienībā šobrīd aktīvi notiek darbs ar medikamentiem. -
ASV prezidents Donalds Tramps noteicis jaunus tarifus ASV ievestām precēm 10 līdz 49% apmērā. Eiropas Savienībā ražotās preces apliks ar 20% tarifu. Tramps to uzskata par nepieciešamu soli, lai veicinātu ASV rūpniecības un lauksaimniecības atdzimšanu, taču citas valstis jau brīdinājušas, ka atbildēs uz Trampa tarifiem.
3. aprīlī arī stājies spēkā ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktais 25% muitas tarifs ārvalstīs būvētiem automobiļiem un vieglajām kravas mašīnām.
Pēc lieliem satricinājumiem seko situācijas izlīdzināšanās. To, komentējot ASV prezidenta Trampa noteiktos muitas tarifus, Latvijas Radio atzina Latvijas Universitātes vadošā pētniece, politoloģe Žaneta Ozoliņa.
"Es domāju, ka īstermiņā, protams, mēs piedzīvosim dažādas nepatīkamas situācijas, bet ilgtermiņā tomēr situācija normalizēsies. Kā jau saka arī Eiropas Savienības līdere, tad faktiski Eiropa šai situācijai jau ir sākusi gatavoties. Bet to, kas notiek ar Trampa tarifu kariem, nevar skatīt izolēti no plašāka ģeopolitiskā konteksta, kur notiek dažādu valstu cīņa par savu vietu uz šīs visnotaļ nelielās zemītes. Jā, mēs turpinām atrasties ļoti sarežģītā situācijā," vērtē Žaneta Ozoliņa. -
Pēdējo mēnešu laikā Eiropas Centrālā banka (ECB), uzlabojoties inflācijas rādītājiem, sanāksmi no sanāksmes samazinājusi procentu likmes. Taču nākamajā sanāksmē šomēnes samazinājums varētu apstāties. Un par iemeslu tam ir neskaidrības, ko rada saspīlējums tirdzniecībā starp ASV un Eiropas Savienību.
Jaunākie dati rāda, ka inflācija eirozonā martā samazinājusies vēl vairāk – līdz 2,2%, tādējādi ir tuvu Eiropas Centrālās bankas 2% mērķim. Taču tuvojas ASV ievedmuita un Eiropas pretreakcija, kas var situāciju mainīt.
Arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šodien, 2. aprīlī, norādīja, ka, lai spriestu, kādas izmaiņas atnesīs solītā ASV ievedmuita, vispirms ir jāsagaida Eiropas Savienības kopējā nostāja. Tas gan neliedz izteikt aplēses par ietekmi uz ekonomiku, taču jāuzsver, ka tās ir aptuvenas aplēses. Un tieši to arī nesen uzsvēra Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīna Lagarda. -
Francijas tiesa notiesā nacionālistu līderi Lepēnu. Trampa izteikumi ietekmē globālo ekonomiku. Gazas joslā atsākusies kara darbība. Aktualitātes pasaulē analizē atvaļināts vēstnieks un lektors Latvijas Universitātē un Juridiskajā augstskolā Gints Jegermanis un Latvijas Radio Ziņu dienesta ārzemju ziņu korespondents Rustams Šukurovs.
Gaza – kurp bruģēts ceļš ar šāviņiem?
Saskaņā ar sākotnējo Izraēlas un „Hamas” ugunspārtraukšanas vienošanos 1. martā bija jāsākas procesa otrajai fāzei, kurā Izraēla atvilktu savus militāros spēkus no Gazas joslas. Tomēr, februārim tuvojoties beigām, kļuva skaidrs, ka sarunas nonākušas strupceļā. Izraēla lika priekšā pirmās fāzes pagarināšanu par piecdesmit dienām, turpinot sagūstīto izraēliešu atbrīvošanu apmaiņā pret Izraēlas ieslodzījuma vietās turētajiem palestīniešiem, kam „Hamas” nepiekrita. Tiek lēsts, ka šobrīd palestīniešu teroristu rokās vēl varētu būt 24 dzīvi izraēlieši un 35 gūstekņu mirstīgās atliekas.
4. martā arābu valstu vadītāji nāca klajā ar plānu izveidot Gazā pagaidu pārvaldes komiteju Palestīniešu pašpārvaldes virsvadībā, kam pēc dažām dienām pauda atbalstu arī Lielbritānija, Francija, Vācija un Itālija. Izraēlas valdībā risinājums neguva piekrišanu. 2. martā tika bloķēta humānās palīdzības piegāde Gazas joslai, 9. martā pārtraukta elektroenerģijas padeve, bet 18. martā Izraēla atsāka karadarbību, vēršot pret Gazas joslu aviācijas un artilērijas triecienus.
Gazas pārvaldes institūcijas jau pirmajā uguns atsākšanas dienā ziņoja par simtiem bojāgājušo, kam, kā līdz šim, nav iespējams gūt neatkarīgu apstiprinājumu. Ir droši zināms, ka līdz šim Izraēlas triecienos nogalināti vairāki „Hamas” komandieri, tai skaitā faktiskais Gazas valdības galva Isams al Dāliss.
Plašu starptautisku rezonansi izraisījusi uguns atklāšana pa automašīnu kolonu, kurā bija attiecīgi apzīmēti medicīniskās palīdzības, ugunsdzēsības un Apvienoto Nāciju transportlīdzekļi, nogalinot piecpadsmit palestīniešu mediķus. Tikām 25. martā Gazas joslā aizsākās iedzīvotāju protesti pret „Hamas” varu, pieprasot tās aiziešanu un kara izbeigšanu, tomēr nav šaubu, ka atbalsts joslu pārvaldošajai teroristiskajai organizācijai iedzīvotāju vidū joprojām ir augsts. Tiek atzīmēts fakts, ka 18. martā – dienā, kad Izraēla atsāka uguni, – premjerministram Netanjahu bija paredzēts liecināt tiesā viņa korupcijas lietā, bet sakarā ar drošības situāciju tiesas sēde tika atlikta. Izraēlas premjerministrs ir nepārprotams taktisks ieguvējs no karadarbības atsākšanās, un tūlītējs tās rezultāts bija radikāli cionistiskās partijas „Ebreju spēks” atjaunotais atbalsts viņa valdībai, kuru šī partija atsauca pēc ugunspārtraukšanas vienošanās noslēgšanas 19. janvārī. Taču nav skaidrs, kāds ir premjerministra Netanjahu un viņa valdības stratēģiskais redzējums par Gazas joslas nākotni. Katrā ziņā šķiet, ka tas saistās ar pilnīgu joslas okupāciju un militārās pārvaldes ieviešanu uz ilgāku laiku. Tāpat nav šaubu, ka gan Netanjahu, gan viņa radikāli nacionālistiskajiem partneriem iedvesmojoša šķiet ASV prezidenta Donalda Trampa ideja par visu palestīniešu aizvākšanu no Gazas joslas.
„Brīvības dienas” apmācies rīts
Šodiena, 2. aprīlis, ir prezidenta Donalda Trampa nodēvēta par „Amerikas atbrīvošanas dienu”. Šodien jātiek izsludinātiem ievedmuitas tarifiem, kuri, kā pērnās nedēļas nogalē izteicās Baltā nama saimnieks, tikšot attiecināti uz importu no pilnīgi visām pasaules valstīm.
Līdz brīdim trešdienas rītā, kad top šis teksts un Vašingtonā vēl ir pusnakts, nav skaidrs, kādas varētu būt jaunieviešamo tarifu likmes un kā tās korelēs ar jau līdz šim ieviestajām tērauda, alumīnija, automobiļu un dažu citu preču importam. Tiek gan piesaukta to valstu grupa, kuras eksportē uz Savienotajām Valstīm visvairāk, pie tam piemērojot savus ievedmuitas tarifus amerikāņu precēm, un, tātad, visdrīzāk dabūs just Trampa „atbrīvošanu” uz savas ekonomiskās ādas. Tās ir praktiski visas pasaules valstis ar nozīmīgāko ekonomikas apjomu, tai skaitā arī Eiropas Savienība kā veselums.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, vakar uzstājoties Eiroparlamentā, paziņoja, ka savienība ir jau sagatavojusi spēcīgu atbildes plānu. Konkrēti tarifi jau ir ieplānoti, atbildot uz līdz šim Vašingtonas ieviestajiem, taču to iedarbināšanu Brisele atlikusi līdz aprīļa vidum. Ja starp Savienotajām Valstīm un to tirdzniecības partneriem sāksies tarifu karš, tas draud globālajai ekonomikai ar recesiju, lai gan, kā norāda ekonomisti, pagaidām tās pazīmes vēl nav nepārprotamas.
Savienoto Valstu sakarā piesauc vēl vienu, vēl potenciāli negatīvāku scenāriju – stagflāciju, respektīvi, izaugsmes apsīkumu savienojumā ar joprojām augstu dzīves dārdzību.
Uz šādām perspektīvām pēdējās dienās nervozi reaģē vērtspapīru tirgi. Pirmdien akciju indeksi Japānā uzrādīja četru procentu kritumu, Dienvidkorejā – trīs procentu, apmēram procenta līdz pusotram procentam – Eiropas valstīs. Var piebilst, ka arī iepriekšējais mēnesis, pateicoties Donalda Trampa jau līdz šim ieviestajiem tarifiem, pasaules akciju tirgū bija ar 4,5% kritumu un negatīvākais kopš 2022. gada septembra. Toties eiro kurss piedzīvojis straujāko kāpumu pret ASV dolāru kopš 2022. gada novembra, ko iespaidojusi pieteiktā Eiropas Savienības aizsardzības izdevumu programma un Vācijas valsts aizņēmuma reforma. Tāpat rekordaugsta ir zelta cena, investoriem steidzoties apmainīt vērtību zaudējošos vērtspapīrus pret pārbaudīti drošu kapitāla glabāšanas līdzekli.
Lepēnu diskvalificē
31. martā pirmās instances tiesa Parīzē atzina franču galēji labējās politiķes Marinas Lepēnas un divdesmit četru viņas partijas biedru vainu Eiropas Savienības līdzekļu nelikumīgā izlietošanā. Kā konstatēja izmeklēšana, no Eiroparlamenta piešķirtā finansējuma apmaksāti „Nacionālās apvienības” biedri, kuri teju nekad nav parādījušies Briselē vai Strasbūrā. Šādi divpadsmit gadu laikā „neceļos” aizgājuši apmēram četri miljoni eiro, un „Nacionālās apvienības” līdere personīgi ir atbildīga par 474 000 no šīs naudas.
Spriedums ir bargs: Lepēnai piespriests četru gadu cietumsods, no kuriem divi gan piespriesti nosacīti, savukārt vēl divi – mājas arestā, un vēl aizliegums nākamos piecus gadus kandidēt uz politiskiem amatiem. Spriedums, protams, tiks pārsūdzēts, taču ir liela iespēja, ka daļā par politiskās darbības aizliegumu tas paliks spēkā un, tātad, politiķei būs liegta iespēja startēt 2027. gada Francijas prezidenta vēlēšanās.
Līdz šim viņai bija visaugstākie reitingi, un kā visnotaļ reāla tika uzlūkota iespēja, ka pēc pāris gadiem Elizejas pilī saimniekos galēji labēja prezidente. Tiesa, izskan viedokļi, ka partijas popularitāti šis lēmums varot pat palielināt, un līdz ar to cerības uz uzvaru saglabājot Lepēnas protežē un domājamais funkciju pārņēmējs Žordans Bardella. Ir gan šaubas par divdesmit deviņus gadus vecā politiķa pieredzes trūkumu šādā politikās cīņas līmenī.
Tiesas lēmumu jau kritizējuši Eiropas galēji labējo līderi, tādi kā Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans un Itālijas vicepremjers Mateo Salvini. Tomēr par spriedumu neesot sajūsmā arī daudzi pašreizējā prezidenta partijas pārstāvji, kuriem nepatīk tā politiskais iekrāsojums. Kā izteicies Francijas tieslietu ministrs Žeralds Darmanēns, „Lepena būtu jāsakauj pie vēlēšanu urnām, ne ar citādiem līdzekļiem.”
Sagatavoja Eduards Liniņš. -
Lai arī Latvijas sabiedrība labprāt kritizē politiķu darbu, pašu pilsoņu kopums nav tik aktīvs iesaistīties. Tikai dažām politiskajā partijām biedru skaits pārsniedz tūkstoti. Kādēļ sabiedrības iesaiste partijās ir tik kūtra, par to diskusija Krustpunktā. Analizē domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka, konservatīvās domas žurnāla "Telos" redaktors un biedrības "Austošā Saule" valdes loceklis Krišjānis Lācis, Latvijas Universitātes asociētā profesore, sociālantropoloģe Aivita Putniņa un Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns.
Pagājušajā trešdienā Krustpunktā bija diskusija par to, kas notiek un notiks ar Rietumu demokrātiju, pie varas nokļūstot mantkārīgākiem, negausīgākiem cilvēkiem. Jautājām, ko darīt, lai saglabātu brīvību, kas mums. Vēsturnieks Valdis Kuzmins sacīja, ka ir jāsāk pašiem ar sevi, kaut vai jākļūst politiski aktīvākiem. Latvijā atšķirībā no kaimiņvalstīm, nemaz nerunājot par citām demokrātijām, nav partijas to klasiskajā izpratnē, viņaprāt, ar desmitiem un simtiem tūkstoši biedru, bet gan tādi politiski elitāri klubiņi, kuros piedalās vien ļoti mazs skaits cilvēku. Tā nu tas ir. Mēs arī šad tad raidījumos stāstām par priekšvēlēšanām kādā no valstīm, kur partiju biedri vēl savas partijas vadību. Tur šīs vēlēšanas notiek valsts mērogā, piedalās simtiem, tūkstošiem, pat miljons partijas biedru.
Latvijā nekas tāds nav iedomājams. Kāpēc tā? Ko tas nozīmē mūsu demokrātijai? Vai mums ar to ir jāsamierinās? -
Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar militāro vēsturnieku Aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieku Valdi Kuzminu par Eiropas bruņošanās, aizsardzības plāniem un starpvalstu sadarbību, un tā saukto Krievijas - Ukrainas miera sarunu iznākuma variantiem.
Kas ir multipolārā pasaule, kā veidojas jaunas politiskās savienības un kādā veidā iepriekšējās, 20. gadsimtā veidotās saites starp valstīm tiek pārskatītas?
Daži Rietumu militārie stratēģi uzskata, ka Krievijas armijai būs nepieciešami vismaz pieci gadi, lai atgūtos no zaudējumiem Ukrainas karā. Izdevums "Der Spiegel" pagājušajā nedēļā rakstīja, ka Eiropas bruņošanās realitāte ietver arī tādu pesimistisku viedokli, ka Eiropai ir tikai divu līdz trīs gadu loks, pirms Krievija būs atguvusi spēju veikt konvencionālu uzbrukumu. Tā vismaz izteicies Norvēģijas bruņoto spēku virspavēlnieks Eiriks Kristofersens. Tomēr Rietumu eksperti ir šajā publikācijā vienisprātis par to, ka Krievija rada tiešus un nenovēršamus draudus mieram un drošībai Eiropā un, ja mēs vēlamies atturēt Putinu, tad viss ir jādara tagad, nevis pēc pieciem vai 15 gadiem.
Versijas par to, cik mums ir ilgs laiks dots gatavoties iespējamiem Krievijas uzbrukumiem Eiropā, ir ļoti dažādas. Daži saka, ka nav laika, daži saka - trīs līdz pieci gadi, daži saka - 15 gadi. Jautājums, vai no kara turpinājumā Eiropā vēl var izvairīties un no kā tas iratkarīgs?
Valdis Kuzmins: Pirmām kārtām tas ir atkarīgs no Vladimira Putina, cik viņš ilgi dzīvos. Viņš mirs, to mēs zinām droši - viņš miris kādā brīdī. Jo ātrāk viņš mirs, jo ātrāk būs izmaiņas šajā situācijā. Un no visiem šiem jūsu minētajiem dažādiem scenārijiem, manuprāt, ir vairāki elementi ļoti svarīgi. Pirmais elements - no kura brīža mēs sākam skaitīt?
Primārais ir: kamēr Ukrainas bruņotie spēki turpina aktīvi pretoties - un salīdzinoši sekmīgi pretoties, nekāda konflikta eskalācija citos reģionos nav iespējama. Krievijai esošajā politiskajā uzstādījumā - ne tikai militārajā, bet arī politiskajā uzstādījumā - nav resursu īstenot bruņotus, aktīvus iebrukumus citos reģionos, kā tur, kur viņa atrodas uz savu spēju robežas. Nevis vispārējo spēju robežas, bet spēju robeža savā definētajā politiskajā logā.
Vladimirs Putins ir izvēlējies tādu iekšpolitisko kursu, ka kara nav. Pat nosaukuma nav. Tā ir speciālā militārā operācija, ko viņi uzsver visu laiku. Karš nav. Un arī sabiedrības lielākā daļa šo karu neredz. Pie šāda politiska uzstādījuma var karot tikai Ukrainā. Un arī, kā mēs redzam, šie panākumi ir ļoti nosacīti.
No brīža, kad karadarbība beidzas, nevis beidzas pamiera formā jeb uguns pārtraukšanas formā, beidzas tādā formā, ka Vladimirs Putins var pateikt: jā, mēs esam droši, mēs varam definēt, ka mūsu iedomātie mērķi, te nav runa par to, cik šie mērķi ir leģitīmi, taisnīgi vai godīgi. Viņš ir definējis kaut kādus mērķus, viņš saka - mērķi sasniegti, mēs varam pārsviest spēkus uz citiem reģioniem, piemēram, Baltijas valstīm, Somiju, nezinu, Ķīnu, Kazahstānu.
Bet mērķus viņš ir definējis dažādus. Ir mērķis atjaunot bijušo Padomju Savienību, ir mērķis...
Valdis Kuzmins: Ukrainas kara kontekstā 23. februāra vakarā viņa bēdīgi slavenā runa, viņš definēja vairākus grūti izmērāmus [mērķus]. Demilitarizācija, denacifikācija, teritoriju atzīšana, vēl kaut kādi elementi. Militarizāciju Ukraina ir tikai palielinājusi. Denacifikācija ir tāds apzīmējums, kas ir šausmīgi izplūdis, un pēdējā laikā pats Putina kungs nav sevišķi detalizējis, kā tas varētu reāli izskatīties. Viņš no tā ir atteicies, nav atteicies? Mēs to nezinām.
Tas, ko es personīgi redzēju 2021. gadā, 2022. gadā un kas redzams tagad, tie noteikti ir gadi. Tas nav mēnešos mērāms posms. Un tie būs trīs, četri, pieci gadi noteikti.
Kāpēc šo tādā veidā mēs varam definēt? Ir jāatgriežas pie tā, kā šī karadarbība tiek īstenota. Krievijas bruņoto spēku triecienspēks, kas tagad iet uz priekšu, ir algotņi šī vārda gandrīz burtiskā nozīmē. Tā sabiedrības daļa, kura ir nonākusi finansiālās grūtībās, kura ir nonākusi cietumā, kura tūlīt nonāks cietumā. Šie cilvēki ir devušies karot, kā viņi paši apgalvo ļoti bieži sociālos medijos, ne tādēļ, ka viņi mīl dzimteni vai Putinu personīgi, bet tādēļ, ka viņiem ir smagi sociālie, finansiālie apstākļi.
Brīdī, kad Ukrainas karš beidzas, arī viņi beidzas, arī viņi iet mājās. Nav nekādu līdzekļu, kas varētu viņus piespiest finansiāli doties karot uz nosacīto Somiju. Viņi jau tur ir bijuši, viņi redzējuši, kā tas viss izskatās.
Jūs domājat Ziemas karā?
Valdis Kuzmins: Vienalga, kurā karā. Jebkurā karā kaut kur citur ārpus Ukrainas. Pieļauju, varbūt viņus varētu pierunāt propagandas uzplūdos un karstumos par Kazahstānas okupāciju un aneksiju. Kas varētu iešauties galvā... Tas, ko jūs minējāt, Padomju Savienības atjaunošana.
Bet, ja mēs runājam par to, kas mūs varētu interesēt, Eiropa, Polija, Baltijas valstis, nu jau Somija, kas ir NATO valsts, šie izaicinājumi ir nesalīdzināmi lielāki. Un kā to varētu darīt. Īstenībā mēs dzīvojam savā informatīvajā telpā, un Krievijas propagandistu informatīvā telpa, viņi jautā, kā izskatīsies Krievijas bruņotie spēki pēc karadarbības beigām? Un saskata to ļoti pesimistiskā gaismā dažādu iemeslu dēļ. Ka tā nav tā armija, kas bija 2022. gadā, tā armija ir principiāli savādāka no sociālā stāvokļa, finansiālā, tehniskā, taktiskā - visiem šiem viedokļiem.
Valdis Kuzmins ir humanitāro zinātņu maģistrs vēsturē, studējis Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē. Vairāk nekā 18 gadus strādā Latvijas Kara muzejā Starpkaru un Otrā pasaules kara vēstures nodaļā. Ir arī Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks. Viņa pētnieciskās intereses ir Latvijas 20. gadsimta militārā vēsture. -
Turpinām diskusiju par to, vai ir lietderīgi paplašināt Valsts prezidenta pilnvaras? Pagājušajā nedēļā šo jautājumu uzdevām ekspertiem. Šoreiz Krustpunktā diskutē Saeimas frakciju pārstāvji. Ko politiķi domā par Edgara Rinkēviča rosinājumu deleģēt Valsts prezidentam izraudzīties kandidātus tiem amatiem, par kuriem parlamentam jābalso? Studijā: Edmunds Jurēvics (Jaunā Vienotība), Harijs Rokpelnis (Zaļo un zemnieku savienība), Andris Šuvajevs (Progresīvie), Svetlana Čulkova (Stabilitāte) un Edgars Tavars (Apvienotais saraksts).
Valsts prezidents rosina mainīt Latvijas Bankas prezidenta, kā arī Valsts Kontroliera un tiesībsarga izvirzīšanas kārtību, deleģējot šīs tiesības pašam prezidentam. Pagājušonedēļ attiecīgas izmaiņas vairākos likumos nodotas komisijām, tomēr atsaucība šim priekšlikumiem nav ļoti pārliecinoša. Vai prezidents grib uzņemties pārāk daudz?
Nedaudz arī pievēršamies vēl kādam rosinājumam, kas nupat arī nācis no Rīgas pils un tas attiecas uz referendumu ierosināšanas kārtību. -
Ir cilvēki, kuri no sirds tic gan mūsu indēšanai no lidmašīnām, lielvaru vēlmei kontrolēt visus pasaules iedzīvotājus un citām sazvērestības teorijām. Tāpēc arī raidījumā (ne) Diplomātiskās pusdienas šoreiz runājam par sazvērestības teorijām.
Mūsu mērķis nav reklamēt kādu no šīm teorijām, taču arī akadēmiskajā vidē kādureiz nākas atzīt, ka dažai labai teorijai ir arī sava daļa pamatojuma. Turklāt pēdējā laikā, redzot to, cik veiksmīgi ar šādām teorijām, spekulācijām, nepatiesiem apgalvojumiem spēlējas dažu lielvalstu vadītāji, nākas atzīt, ka arī politologiem un starptautisko attiecību pētniekiem paveras milzīgs lauks turpmākai pētniecībai.
Par Rotšildu ģimenes varu pār pasauli, Džordža Sorosa neiedomājamām spējām kontrolēt visu pasauli (pēc dažu domām arī Latvijas Radio) un citiem līdzīgiem apgalvojumiem savulaik esam stāstījuši arī “ Diplomātisko pusdienu” raidījumos iepriekšējo piecu gadu laikā. Bet, tā kā pašlaik pasaulē notiek diezgan ievērojamas tektoniskas pārmaiņas, nolēmām, ka būtu interesanti paskatīties uz dažādām sazvērestības teorijām, kas saistītas ar mums pavisam tuvu reģionu – ar Eiropu un Eiropas Savienību.
Laikā, kad Eiropu kritizē gan Donalds Tramps, gan Vladimirs Putins, aplūkojam dažas no tām un, iespējams, mēģinām arī atspēkot. Piemēram, ir tā dēvētais Kodenhova-Kalergi plāns. Šī teorija tika izstrādāta 20. gadsimta sākumā un tās autors ir austriešu-japāņu politiķis un arī Čehoslovākijas un Francijas pilsonis Ričards fon Kodenhovs-Kalergi. Viņš prognozēja, ka pasaule pamazām virzīsies pretī kontinentu līmeņa federācijām, kur Eiropa būtu viens vienums, Amerika – otrs un tā tālāk. Dažādi aizspriedumi ar laiku pazustu, cilvēce kļūtu par vienu rasi – cilvēku rasi.
Šī ideja ir veiksmīgi izmantota, lai apgalvotu, ka Eiropas elites mērķis ir atbrīvoties no dažādām Eiropas kultūrām un tautībām. Vēlāk, modificējot Kalergi plānu, ir radusies Lielās aizvietošanas teorija. Proti, tas esot Eiropas Savienības līderu plāns izmantot dažādas migrācijas krīzes, lai radītu Arābu Eiropu jeb Eirābiju.
Zināma loģika šajos apgalvojumos ir, jo migrācija tiešām ir kļuvusi par ļoti aktuālu jautājumu daudzās Eiropas valstīs, piemēram, Vācijā, Francijā, Itālijā, Zviedrijā un citur, kur ieceļotāji no Tuvajiem Austrumiem, Āfrikas un Āzijas skaitliski kļūst par arvien lielāku spēku, radot nopietnus izaicinājumus gan vietējiem iedzīvotājiem, gan politiķiem. Vai to varētu uzskatīt par apzinātu plānu iznīdēt Eiropas kultūras vai tautības – visticamāk, nē. Tas, ka šī daudzviet pret bēgļiem un ieceļotājiem labvēlīgā politika ir parādījusi kopējās sistēmas nepilnības, tas gan ir fakts. -
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai ierosinājumu likuma izmaiņām, kas stiprinātu balsstiesīgo pilsoņu iesaisti sabiedrībai būtisku jautājumu izlemšanā. Prezidents rosina no 10% līdz 5% samazināt sākotnēji savācamo parakstu skaitu tautas nobalsošanas ierosināšanai par likumu iniciatīvām. Prezidents piedāvā uz pusi samazināt nepieciešamo parakstu skaitu, taču arī saīsināt parakstu vākšanas laiku līdz sešiem mēnešiem.
-
Siltumapgādes tarifi Rīgā un iedzīvotāju materiālā situācija visā Latvijā. Par to priekšvēlēšanu video rullīšos runā partijas “Latvijas attīstībai” pārstāvji. Vai viss viņu teiktajā atbilst faktiem? To stāstām "Re:Baltica" faktu pārbaudes projektā "Re:Check". Tāpat stāsts par to, kā kārtējoreiz maldina Eiroparlamenta deputāts Vilis Krištopans no “Latvija pirmajā vietā”.
Autore žurnāliste Evita Puriņa. -
Ar premjeres rīkojumu ir izveidota darba grupa birokrātijas mazināšanai, Rīgas dome ir atkal lēmusi par iespējām slēgt azartspēļu zāles, pasludināts spriedums Okupācijas muzeja dedzinātājiem. Krustpunktā analizējam aktualitātes. Studijā Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš, "Rus TVNET" galvenā redaktore Ērika Staškeviča, Latvijas TV raidījuma"Kas notiek Latvijā" redaktore Madara Frihdrihsone un portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns.
-
Vai tu kādreiz esi pievienots nepareizajam čatam? Prasiet krāpniekiem citēt latviešu kino klasiku! Vai latvieši apmaksās vakariņas ķīniešu senioriem?
0:00 Ievads: rakstiet komentārus!
1:44 Kas sāp: par daudz sevis reklāmās; skolotājas telefonos; izbeigušies seriāli.
10:45 Smagās ziņas: brīvās pasaules līderu čats pupiņu valodā; latvieši krīt krāpnieku nagos; ķīniešu vakariņas senioriem.
48:43 Vieglās ziņas: mākslas forums Rēzeknes SPA; latvieši “nokar” Latvija.lv; TikTok trendi, panorāmas rata galvenā influencera vēstis.
Seko šim podkāstam un pastāsti par to visiem!
P.S. Virsraksta tulkojums - nemaini zirgus upes vidū (ChatGPT) -
ASV prezidents Donalds Tramps kopš stāšanās amatā ir veicis vairākas darbības, kas būtiski ietekmē augstākās izglītības iestādes valstī – aptur finansējumu vairākām pētniecības programmām, plāno likvidēt Izglītības departamentu, kā arī iestājas pret antisemītismu universitātēs. Tāpat Trampa administrācija aktīvi izmeklē vairāk nekā 50 universitātes, kas īsteno iniciatīvas, kuras veicina daudzveidību, vienlīdzību un iekļaušanu darba tirgū. Politiskie vēji jau tagad daudzās universitātēs liek krasi samazināt budžetu. Vai šūpošanās ASV augstskolās varētu sekmēt, ka Eiropa atgūs „gudros prātus”?
-
Kamēr starptautiskās drošības dēļ nākas pārskatīt arī dažādas starptautiskas vienošanās, uzmanība jāpievērš arī Latvijas iekšējai drošībai. Krievijas atgriešanās starptautiskajā politikā iedrošina arī tās atbalstītājus, kuru balsis pēdējos trīs gadus bija kļuvušas klusākas. Iekšlietu ministrs atzīst – informatīvajā telpā Krieviju slavinoša retorika kļūst dzirdamāka, taču drošības iestādes norāda, ka nopietns apdraudējums valstij šobrīd nav novērots. Plašāk – Agnijas Lazdiņas ierakstā.
Pēdējā laikā vairākas Latvijas amatpersonas ir izteikušas bažas, ka notikumi uz lielās politikas skatuves var ietekmēt arī drošību tepat Latvijā. Arī sociālajos medijos redzams, ka atkal sāk parādīties iepriekš pieklusuši naratīvi, piemēram, par krievu valodas vietu Latvijā.
Kā norāda Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Jaunā Vienotība”), starptautiskie notikumi ietekmē arī Latvijas iekšējo drošību, piemēram, sabiedrībā pieaug interese par civilo aizsardzību. Vienlaikus, ņemot vērā globālo nestabilitāti un Krievijas centienus atgūt ietekmi starptautiskajā arēnā, Latvijā kļūst aktīvāki arī tie, kas simpatizē Krievijas režīmam. Kā uzsver ministrs – “viņiem rodas sajūta, ka var vairāk pabāzt galvu ārā” un brīvāk paust savu nostāju. - Visa fler
