Avsnitt
-
Ungārija no autokrātijas atkal kļūst par demokrātiju. Ungārijas jaunais premjerministrs Pēters Maģars no pamatiem ir sācis izjaukt sava priekšgājēja Viktora Orbāna 16 gados uzbūvēto nedemokrātisko un korumpēto sistēmu. „Tas, ko viņš pašlaik dara, ir tieši tas, ko viņš piedāvāja vēlētājiem un par ko vēlētāji nobalsoja,” Latvijas Radio sacīja ungāru politologs un Centrāleiropas Universitātes Demokrātijas institūta jaunākais pētnieks Bālints Madlovičs.
Uldis Ķezberis: Ir aizritējuši divi mēneši kopš Pētera Maģara nākšanas pie varas. No malas raugoties, šķiet, ka viņš rīkojas ļoti apņēmīgi, lai īstenotu savu priekšvēlēšanu solījumu demontēt Viktora Orbāna izveidoto sistēmu. Kā jūsu vērtējat Maģara līdzšinējo darbu?
Bālints Madlovičs: Domāju, ka Pēters Maģars īsajā laikā kopš nākšanas pie varas ir paveicis tik daudz, cik tas bija iespējams. Maģars uzvarēja vēlēšanās 12. aprīlī, bet viņa valdība stājās amatā 12. maijā. Šo divu mēnešu laikā jau ir pieņemti vairāki būtiski lēmumi.
Ir jāsaprot, ka 12. aprīlī Ungārijā notikušais nebija vienkārši iepriekšējās valdības sakāve. Maģars ļoti skaidri pateica, ka viņa mērķis un solījums sabiedrībai nav tikai valdības maiņa, bet gan režīma un visas tās sistēmas, ko Viktors Orbāns bija izveidojis 16 gadu laikā, maiņa.
Šī režīma maiņa ietver trīs galvenos elementus, kurus Maģars vēlējās īstenot. Pirmais ir tiesiskuma atjaunošana un Orbāna iecelto lojālistu atbrīvošana no vadošajiem amatiem institūcijās, kurām būtu jānodrošina varas līdzsvars un kontrole. Šie cilvēki tika iecelti, lai šie kontroles mehānismi nedarbotos un valsts kļūtu par Orbāna varas instrumentu, nevis ierobežojumu.
Otrkārt, Maģars solīja demontēt „mafijas valsti”, kā viņš to dēvē. Ar to viņš nedomā vienkārši korupciju, bet gan korupciju, kas tiek organizēta valsts līmenī un ar valsts vadītāju ziņu, proti, sistēmisku korupciju.
Un trešais solis ir Ungārijas orientācijas maiņa no austrumiem uz rietumiem, no Krievijas uz Eiropas Savienību. Visās trīs jomās jau ir sperti nozīmīgi soļi.
Runājot par tiesiskuma atjaunošanu, Maģars jau ir atcēlis no amatiem vairākus galvenos Orbāna lojālistus. Nozīmīgākais no tiem ir Ungārijas prezidents Tamāšs Šujoks. Viņu atcēla no amata ar konstitūcijas grozījumiem, kuros bija teiikts, ka viņš vairs nav piemērots šim amatam, ka sabiedrības uzticība viņam ir zudusi un tādēļ viņš ir jāatbrīvo.
Bija jautājums, vai viņš šos grozījumus tiešām parakstīs, jo saskaņā ar Ungārijas tiesību sistēmu prezidentam ir jāparaksta jebkuri konstitūcijas grozījumi. Tātad viņam bija jāparaksta, tā teikt, savs „nāves spriedums”. Lai gan viņš pauda savas bažas, viņš galu galā parakstīja grozījumus un tika atcelts no amata. -
Trīs dienās 555 cilvēki parakstījuši Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam adresētu atklātu vēstuli, publiski viņu aicinot saglabāt valsts demokrātiskās vērtības un iestāties par tiesisko paļāvību, akadēmisko brīvību un pilsoniskās sabiedrības līdzdalību. Vēstule tapusi, reaģējot uz pēdējo dienu politiķu izteikumiem un vairāku ministriju lēmumiem, kas skāruši nevalstiskās organizācijas (NVO) un zinātniskos projektus. Tikmēr premjers Andris Kulbergs no “Apvienotā saraksta” paliek pie nostājas, ka jāizvērtē nevalstiskajam sektoram piešķirtā valsts finansējuma lietderība. Organizācijas savukārt uzskata, ka atsevišķi gadījumi tiek izmantoti visa sektora nomelnošanai.
“Es nevaru atļauties, ka dažos mēnešos sagrauj to, kas veidots desmitiem gadu laikā.” Tā saka Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes locekle, pilsoniskā aktīviste un atklātās vēstules autore Rasma Pīpiķe. Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam adresētajā vēstulē paustas bažas, ka politiķu vēršanās pret nevalstiskajām organizācijām un zinātnisko projektu publiska apšaubīšana var vājināt tiesisko paļāvību, akadēmisko brīvību un sabiedrības līdzdalību. Tās parakstītāji aicina prezidentu publiski iestāties par šiem demokrātiskas valsts pamatprincipiem un sekmēt to ievērošanu valsts institūciju darbā. Pīpiķe uzsver, ka vēstule nav tapusi, lai aizstāvētu kādu konkrētu organizāciju vai projektu. Tās mērķis ir nepieļaut, ka tiek vājināti gadu desmitiem veidoti sabiedrības līdzdalības un profesionālās ekspertīzes mehānismi.
Premjers Andris Kulbergs no “Apvienotā saraksta” nemaina savu nostāju, uzstājot, ka finansējums nevalstiskajam sektoram ir jāpārvērtē. Viņu interesējot, kā tiek izlietota nozarei piešķirtā nauda, kas kopumā esot aptuveni 200 miljoni eiro, jo pašreiz viņam nav priekšstata, kur šī nauda tiek tērēta.
Kulbergs arī paliek pie pārliecības, ka nevalstiskā sektora pārstāvjiem par dalību Ministru kabineta Memoranda padomes sēdēs nav jāmaksā, jo šāda sistēma, viņaprāt, ir sabojāta.
Kulbergs gan akcentē, ka ir pietiekami daudz labu piemēru, kur nevalstiskās organizācijas tiek galā ar funkcijām, kas tām ir deleģētas, daudz labāk un lētāk nekā valsts, jo tām ir kompetence un tās zina, kā to izdarīt. Bet, vienlaikus politiķis norādīja, ka esot pietiekoši daudz tādu piemēru, kur šī nauda tiekot “izpļekarēta”.
--
Nevalstisko organizāciju pārstāvjiem turpmāk varētu vairs nemaksāt par darbu Ministru kabineta Memoranda padomē un tās darba grupās. To paredz Valsts kancelejas sagatavotie noteikumu grozījumi tiesību aktu projektu portālā. Mērķis ir ietaupīt valsts budžeta līdzekļus. Atlīdzību plānots atcelt arī par padomes deleģēto pārstāvju darbu citās konsultatīvajās un uzraudzības institūcijās. -
Saknas det avsnitt?
-
Krustpunktā lielā intervija: Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītāja Līga Bāriņa.
Esošā valdība ir darbu sākusi salīdzinoši īsu laiku pirms vēlēšanām, tādēļ katram ministram tika prasīts noteikt trīs prioritātes, ar ko strādāt. Veselības aprūpē tās saistītas ar slimnīcu tīkla reorganizāciju, pacientu vienotā pieraksta izveidi un zāļu reformu. Ko par šī prioritātēm un valdības pirmo pusotru darba mēnesi domā veselības aprūpē strādājošie?
Tomēr vispirms īsi par diskusiju, kas tagad norit par nevalstisko sektoru, jo arī arodbiedrība arī ir viens no nevalstisko organizāciju (NVO) veidiem. Premjera izteikumi par "parunāšanās apmaksāšanu" valdības Memoranda padomes sēdē izraisīja plašu rezonansi. NVO pārstāvji piekrīt, ka finansējuma uzraudzībai, ko valsts iegulda nevalstiskajā sektorā, ir jābūt un tāda jau ir, bet vairāk satraucas par efektu, ko šādi izteikumi izraisa kopumā, jo bažījās, ka tie grauj uzticību nevalstiskajam sektoram kā tādam. Daudzas reakcijas publiski lasāmajās diskusijās arī ir NVO noniecinošas.
-
Cilvēki neapzinās, ka virkne pakalpojumu, ko viņi saņem ir nevalstisko organizāciju (NVO) īstenotas un tās līdzfinansē valsts. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja "Platformu attīstības sadarbībai" direktore Inese Vaivare. Bez šīs naudas daļa valsts pārvaldes pakalpojumi nebūtu nodrošināti.
"Ja valsts pārvaldē kaut kas nemaksā, tas nenozīmē, ka tas nemaksā neko cilvēkam. Vecākiem ir jāmeklē, kur atstāt bērnu, lai piedalītos valsts pārvaldes sanāksmē; cilvēkam no reģioniem tā, visticamāk, būs vesela diena un lieli ceļa izdevumi, lai nonāktu uz šo sanāksmi. Valstij ir jābūt interesei atbalstīt savas organizācijas," norāda Vaivare. "Kad tiek operēts ar šiem skaitļiem, mums nav skaidrs, kas zem tā slēpjas. Piemēram, augstskolas izveido nevalstisko organizācija, kurā iegulda 30 miljonus eiro. Piemēram, Sporta federācija - pieci miljoni. Ja šādus lielus ciparus noņemam nost, tad paliek mazās biedrības reģionos, kas cīnās dažkārt pat ar savu pašvaldību par korupcijas mazināšanu."
Tikmēr premjers Andris Kulbergs no Apvienotā saraksta Latvijas Radio sacīja, ka viņš nekur nav teicis, ka nevalstiskajām organizācijām nauda nebūtu jādod. No Valsts kancelejas viņš sagaidot izvērtējumu, kādiem mērķiem šajā sektorā valsts tērē 200 miljonus eiro gadā. Taču neuzskata, ka NVO pārstāvjiem būtu jāmaksā par sanāksmēm, kurās tās piedalās ar valsts pārvaldi.
"Nevalstiskās organizācijas pārstāv biedru intereses. Kādreiz cilvēki sametās Reinim, lai viņš no pagasta aizbrauc pie gubernatora un izstāsta pagasta bēdu, pārstāv viņus. Tagad sanāk, ka Reinim apmaksā to, ka viņš sēž pie galda ar gubernatoru. Neloģiski," norād Kulbergs. "Es pats esmu strādājis nevalstiskās organizācijas arī iepriekš, pat nestādījos priekšā, ka Latvijas darba devēju konfederācija, Auto asociācija, es nesaņemu ne centa. Es pat nespēju iztēloties, ka mums būtu tiesības paprasīt kaut ko par to, ka es sēžu pie galda."
**
Nevalstisko organizāciju (NVO) darbam īpaša uzmanība pievērsta pēc tam, kad pagājušajā nedēļā premjerministrs Andris Kulbergs (Aapvienotais saraksts) pēc Memoranda padomes sēdes uzdeva Valsts kancelejai izanalizēt nevalstiskajām organizācijām piešķirto valsts finansējumu. -
Rūpes par pacientiem, solis ceļā uz labāku zāļu pieejamību vai priekšvēlēšanu laikā izziņota iecere, kuras efektivitāte vēl būs jāpierāda?
Veselības ministrija sadarbībā ar Paula Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu līdz gada beigām īstenos pilotprojektu, kurā pacienti, izrakstoties no slimnīcas, ārsta nozīmētās antibiotikas līdz pat mēnesi ilgam ārstēšanas kursam saņems bez maksas. Mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu ārstēšanu pēc izrakstīšanās no slimnīcas un veicināt atbildīgu antibiotiku lietošanu. Bažas par projekta īstenošanu un aptieku neiesaistīšanu paudusi farmācijas nozare. Tikmēr Veselības ministrija noraida pārmetumus, ka pilotprojekts izziņots, tuvojoties Saeimas vēlēšanām, uzsverot, ka pie šīs ieceres strādāts jau ilgstoši.
Latvija ir starp Eiropas Savienības valstīm ar viszemāko ambulatoru zāļu kompensācijas līmeni, un daudzos gadījumos pieaugušajiem antibiotikas jāiegādājas par pilnu cenu. Vienlaikus pasaulē arvien biežāk runā par antibiotiku efektivitātes mazināšanos. To veicina gan nepabeigti ārstēšanās kursi, gan nepareiza antibiotiku lietošana.
Lai situāciju uzlabotu, starp Paula Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu un Nacionālo veselības dienestu ir noslēgts līgums par pilotprojekta īstenošanu.
Tā laikā Stradiņa slimnīcas pacienti, kuri antibiotiku terapiju var turpināt mājās, zāles bez maksas saņems jau izrakstoties no slimnīcas, nedodoties uz aptieku. Ministrija cer, ka tas mazinās pacientu finansiālo slogu, samazinās risku pārtraukt ārstēšanos un uzlabos tās rezultātus.
Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Jana Feldmane skaidro, ka pilotprojekta ideja radusies pēc slimnīcu speciālistu ierosinājuma – nereti pacienti pēc izrakstīšanās nevar uzreiz iegādāties vajadzīgās antibiotikas vai saņemt recepti, tāpēc ārstēšana tiek pārtraukta. Feldmane uzsver, ka pilotprojekta laikā vērtēs, vai šāda pieeja pacientiem patiešām ir ieguvums un vai to nākotnē būtu vērts ieviest plašāk. -
Lauksaimnieki šonedēļ sākuši labības pļauju. Arī politiķi turpina gatavoties savai "ražas novākšanai" rudenī. Pasaulē noteikti visvairāk skatītais notikums ir Pasaules futbola čempionāta finālspēles, bet arī tur neiztikt bez politikas, kā tas bija Anglijas un Argentīnas spēlē. Latvijā varbūt spilgtu notikumu nav, bet noteikti ir, ko apspriest. Aktualitātes analizē TV24 žurnāliste Anita Daukšte, TVNET grupa galvenais redaktors Toms Ostrovskis un portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns.
-
Jābūt cieņpilnam dialogam – tā, jautāta par iespējamiem riskiem jautājumā par augošo migrāciju Latvijas–Baltkrievijas pierobežā, sacīja ANO Bēgļu aģentūras pārstāve darbam ar Latvijas valdību Dace Meilija.
Eiropas Savienības jaunais Migrācijas un patvēruma pakts pamazām kļūst par realitāti arī Latvijā. Saeimā nonācis jaunais Patvēruma likumprojekts, kuram ANO Bēgļu aģentūra kopumā pauž atbalstu, tomēr aicina to pilnveidot vairākos būtiskos jautājumos – sākot ar neatkarīgu uzraudzību uz robežas un juridisko palīdzību patvēruma meklētājiem, līdz aizturēšanas kārtībai un bērnu aizsardzībai.
Vienlaikus nelegālās migrācijas spiediens uz Latvijas–Baltkrievijas robežas joprojām ir augsts, bet sabiedrībā un politikā arvien asākas kļūst diskusijas par to, kā sabalansēt drošību ar cilvēktiesībām. Dace Meilija šorīt Latvijas Radio atzina, ka Latvija pilnīgi noteikti spēj pildīt starptautiskās saistības. -
Jābūt cieņpilnam dialogam – tā, jautāta par iespējamiem riskiem jautājumā par augošo migrāciju Latvijas–Baltkrievijas pierobežā, sacīja ANO Bēgļu aģentūras Pārstāve darbam ar Latvijas valdību Dace Meilija.
Eiropas Savienības jaunais Migrācijas un patvēruma pakts pamazām kļūst par realitāti arī Latvijā. Saeimā nonācis jaunais Patvēruma likumprojekts, kuram ANO Bēgļu aģentūra kopumā pauž atbalstu, tomēr aicina to pilnveidot vairākos būtiskos jautājumos – sākot ar neatkarīgu uzraudzību uz robežas un juridisko palīdzību patvēruma meklētājiem, līdz aizturēšanas kārtībai un bērnu aizsardzībai.
Vienlaikus nelegālās migrācijas spiediens uz Latvijas–Baltkrievijas robežas joprojām ir augsts, bet sabiedrībā un politikā arvien asākas kļūst diskusijas par to, kā sabalansēt drošību ar cilvēktiesībām. Dace Meilija šorīt Latvijas Radio atzina, ka Latvija pilnīgi noteikti spēj pildīt starptautiskās saistības. -
Krāpšanas riski pašvaldības iepirkumos, necaurskatāma publisko līdzekļu pārvaldība un trūkumi pašvaldības naudas un mantas pārvaldībā. Tās ir tikai dažas no problēmām, ko Valsts kontrole konstatējusi revīzijā par Ogres novada pašvaldību. Par iespējamiem pārkāpumiem informētas arī tiesībsargājošās un citas uzraugošās iestādes. Pašvaldība lielāko daļu ieteikumu sola ieviest, taču daļai revidentu secinājumu nepiekrīt. Tikmēr opozīcija prasa atbildību, bet pašvaldību ministrs – skaidrojumus.
Valsts kontrole secinājusi, ka Ogres novada pašvaldībā publiskie līdzekļi ne vienmēr plānoti un izlietoti caurskatāmi. Lai gan iedzīvotāji kā prioritāti norādījuši ceļu sakārtošanu un uzņēmējdarbības attīstību, lielākais finansējuma pieaugums paredzēts kultūras infrastruktūrai, tostarp Ogres muzikālā teātra projektam. Turklāt gandrīz puse iecerēto projektu līdz šim nav īstenoti.
Revīzijā konstatēti arī trūkumi iepirkumos – nekvalitatīva dokumentācija, darbi uzticēti uzņēmumiem, kas nav uzvarējuši iepirkumā, bet atsevišķos gadījumos saskatītas arī iespējamas krāpšanas riska pazīmes.
Tāpat revidenti konstatējuši nepietiekamu kontroli pār biedrībām piešķirtā finansējuma izlietojumu, interešu konflikta pazīmes, kā arī trūkumus pašvaldības aģentūru darbībā, atlīdzības izmaksā un parādu administrēšanā.
Valsts kontrole norāda, ka revīzijas laikā vairākkārt saskārusies ar grūtībām no Ogres novada pašvaldības saņemt pilnīgu informāciju un pieprasītos dokumentus.
--
Ogres novada pašvaldība revīzijai izraudzīta pēc Valsts kontroles risku izvērtējuma, ņemot vērā iepriekš saņemto informāciju no iedzīvotājiem, dažādām organizācijām un citiem avotiem, tostarp pašas Valsts kontroles pārbaudes. Šādas revīzijas nav neierastas un regulāri tiek veiktas arī citās pašvaldībās. -
Ukrainai draud vēl viena smaga ziema. To šodien, 16. jūlijā, paziņoja Serhijs Koreckis, kuru parlaments - Augstākā Rada - apstiprināja premjerministra amatā. Koreckis uzsvēra, ka arī viņa vadītā ministru kabineta galvenā prioritāte būs stiprināt valsts aizsardzības spējas, lai pretotos Krievijas agresijai. Kamēr Augstākajā Radā notika balsojums, tikmēr galvaspilsētā Kijivā un citās Ukrainas pilsētās tūkstošiem cilvēku protestēja pret valsts prezidenta Volodimira Zelenska lēmumu atbrīvot līdzšinējo aizsardzības ministru Mihailo Fedorovu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pagājušajā svētdienā negaidīti paziņoja par izmaiņām valdības sastāvā un par līdzšinējās premjerministres Jūlijas Sviridenko atlaišanu. Prezidents norādīja, ka viņam nav nekādu pretenziju pret Sviridenko, taču Zelenskis viņas nomaiņu pamatoja ar izmaiņām savā politiskajā stratēģijā.
Augstākā Rada aizvakar nobalsoja par Sviridenko atbrīvošanu no amatu, kurā viņa stājās pērn jūlijā. Līdz ar Sviridenko atbrīvošanu amatus zaudēja arī visi valdības ministri.
Serhijs Koreckis ir 48 gadus vecs. Viņš līdz šim nebija saistīts ar politiku. Koreckis kopš pagājušā gada vadīja Ukrainas lielāko naftas un gāzes uzņēmumu „Naftogaz”, bet iepriekš viņš vairākus gadus bija uzņēmuma „Ukrnafta” vadītājs.
Zelenkskis vakar oficiāli nominēja Korecki premjera krēslam. Viņš sacīja, ka Koreckis ir vislabāk sagatavotais kandidāts premjera amatam un tam, lai īstenotu prezidenta atjaunināto politisko stratēģiju.
Šodien Augstākajā Radā notika balsojums par Korecka apstiprināšanu amatā. Par viņa apstiprināšanu nobalsoja 289 Augstākās Radas deputāti; pret balsoja tikai viens. -
Latgalē šajās Saeimas vēlēšanās kandidātu ir mazāk nekā pirms četriem gadiem, turklāt katrs ceturtais no viņiem nemaz nedzīvo šajā reģiona. Dažām partijām pat lielākā daļa Latgales saraksta veidota no cilvēkiem, kuru ikdiena ar Latgali nav tieši saistīta. Tas raisa jautājumu, vai Latgali Saeimā var pilnvērtīgi pārstāvēt arī kandidāti no Rīgas, Pierīgas vai citiem novadiem.
Plašāk Viktora Andruškeviča sagatavotajā ierakstā.
Līdz Saeimas vēlēšanām palikuši nepilni trīs mēneši. No Latgales šogad ievēlēs 12 deputātus, kas ir par vienu mazāk nekā iepriekš. Mazāk ir arī kandidātu: iepriekš Latgales sarakstos bija 264 cilvēki, šogad – 180. Taču viena tendence nav mainījusies – gandrīz katrs ceturtais kandidāts, kurš startē Latgales vēlēšanu apgabalā, pats Latgalē nedzīvo. Daugavpilī uzrunātie iedzīvotāji gan uzskata – Latgali vislabāk var pārstāvēt tieši vietējie cilvēki. Tomēr daļa uzskata – dzīvesvieta nav galvenais.
Tendence palikusi nemainīga jau no iepriekšējām Parlamenta vēlēšanām – arī šoreiz katrs ceturtais kandidāts nedzīvo Latgalē. Dažos sarakstos tas ir īpaši izteikti. Jaunajai konservatīvajai partijai no desmit kandidātiem septiņi dzīvo ārpus Latgales, savukārt partijai “Austošā Saule” tikai viens no septiņiem kandidātiem dzīvo Latgalē. Bieži tie ir jaunāki saraksti vai partijas, kurām reģionos nav spēcīgas komandas. -
Lietuvas rīcībā ir izlūkdienestu informācija, kas liecina, ka Krievija varētu gatavoties provokāciju rīkošanai Baltijas reģionā. Par to intervijā ziņu aģentūrai BNS paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. Lietuvas valsts galvas teiktais izskanēja laikā, kad Polija brīdinājusi, ka Krievija varētu plānot tā dēvēto „viltus karoga” operāciju.
Šodien, 15. jūlijā, publiskotajā intervijā Lietuvas prezidents Gitans Nausēda faktiski apstiprināja iepriekš medijos izskanējušo informāciju, ka Krievija varētu plānot ierobežota mēroga uzbrukumus Baltijas reģiona infrastruktūras objektiem, izmantojot gan konvencionālus ieročus, gan citus līdzekļus. Vienlaikus Nausēda atzīmēja, ka pašlaik nav informācijas par to, kad un kur šādi uzbrukumi varētu tikt īstenoti.
Pēc Nausēdas teiktā, ņemot vērā šo apdraudējumu, Lietuva pēdējā laikā ir būtiski pastiprinājusi kritiskās transporta un enerģētikas infrastruktūras objektu aizsardzību. Lietuvas prezidents uzsvēra, ka atbildīgās iestādes gatavojas plašam iespējamo uzbrukumu spektram, kuru mērķis varētu būt šo objektu darbības traucēšana.
Intervijā Nausēda neapgalvoja, ka Krievijas iespējamie uzbrukumi varētu būt vērsti tieši pret Lietuvu. Iepriekš Polija informēja par Rietumu drošības iestāžu bažām saistībā ar pieaugošo Krievijas provokāciju risku NATO austrumu flangā. Savukārt Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis vakar apstiprinājis oficiālos Varšavas brīdinājumus. Pēc viņa teiktā, Krievija varētu gatavot tā dēvēto "viltus karoga" operāciju scenāriju, kurā tiktu izmantoti Ukrainas bezpilota lidaparāti. -
Šonedēļ pievērsīsimies norisēm dažādos pasaules kontinentos. Āfrikā, Sudānā, turpinās smaga humānā krīze, kas jau laupījusi ap 150 tūkstošiem vai vēl vairāk dzīvību un miljoniem cilvēku likusi doties bēgļu gaitās. Eiropas Savienībā šonedēļ sprieda par sankciju piemērošanu izraēliešu produkcijai, kas ražota izreāliešu apmetnēs Jordānas upes Rietumkrastā. Vienošanās par sankcijām gan netika panākta. Ukrainā notiek valdības maiņa, jo pēc nepilna gada darba no amata atkāpusies premjerministre Jūlija Sviridenko.
Raidījumā Divas puslodes aktualitātes analizē Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Elizabete Vizgunova-Vikmane un portāla TVNET ārvalstu ziņu žurnāliste un redaktore Annija Vīnkalna.
Ierakstā uzklausām ukraiņu politologu Dmitro Levusu.
Sudāna turpina asiņot
Pagājušajā trešdienā, 8. jūlijā, Apvienoto Nāciju Starptautiskā faktu vākšanas misija Sudānā nāca klajā ar ziņojumu par vardarbību pret civiliedzīvotājiem, ko izvērsis militārais formējums „Ātrā atbalsta spēki”.
Kopš 2023. gada Sudānā norit nežēlīgs pilsoņu karš starp valdības karaspēku un minēto grupējumu.
„Ātrā atbalsta spēkus” kā no armijas neatkarīgu militāru struktūru 2013. gadā izveidoja toreizējais diktators Omārs el Bešīrs, iekļaujot tajā ļaudis no tā dēvētās džandžavīdu milicijas – bruņotām arābu nomadu grupām, kuras vairākas desmitgades bija rīkojušas bandītiskus uzbrukumus nearābu zemkopju kopienām valsts dienvidrietumos.
2019. gadā plaša protestu kustība gāza diktatora Bešīra režīmu, taču demokrātisku iekārtu tā arī neizdevās izveidot. Vispirms 2021. gadā Sudānas bruņotie spēki kopā ar Ātrā atbalsta spēkiem padzina civilo pārvaldi un izveidoja huntu, bet 2023. gadā abas šīs militārās frakcijas sāka cīnīties savā starpā. Ātrā atbalsta spēkiem sākumā izdevās sagrābt galvaspilsētu Hartūmu, taču pagājušā gada martā armija to atguva. Kā vienai, tā otrai karojošajai pusei drīz uzradās ārēji atbalstītāji. Bruņotos spēkus atbalsta Ēģipte, Turcija, Irāna un Krievija, savukārt Ātrā atbalsta spēki saņem ieročus no Apvienotajiem Arābu Emirātiem, kur tiek pārdota lielākā daļa no zelta, ko šī karojošā puse nelegāli eksportē, tāpat ar Ātrā atbalsta spēkiem sadarbojas Etiopijas valdība un Lībijas austrumdaļu kontrolējošais ģenerālis Halīfa Haftars.
Šobrīd karā iestājies zināms spēku līdzsvars, „Ātrā atbalsta spēki” nostiprinājušies Sudānas dienvidrietumos – Dārfūras provincē, bruņotiem spēki pārvalda pārējo valsts teritoriju. Vietumis atsevišķas zonas kontrolē ar vienu vai otru pusi saistītas mazākas bruņotas organizācijas un vietējās milicijas grupas. Pēc neatkarīgās amerikāņu domnīcas „Council of Foreign Relations” aplēsēm Sudānas pilsoņu karš ir izraisījis šobrīd smagāko humāno un bēgļu krīzi pasaulē, laupot apmēram 150 000 dzīvību un liekot apmēram divpadsmit miljoniem cilvēku pamest savas dzīvesvietas.
Pieminētais Apvienoto Nāciju ziņojums atklāj, ka pagājušā gada oktobrī, kad Ātrā atbalsta spēku vienības ieņēma Fašīras pilsētu, tās izvērsa pret civiliedzīvotājiem, sevišķi nearābu izcelsmes, vardarbību ar genocīda elementiem. Notikušas masu slepkavības, masveidīgas izvarošanas grupā, iedzīvotāju mērķtiecīga atstāšana bez pārtikas. Pašreiz Ātrā atbalsta spēki koncentrē savas vienības ap Obeidas pilsētu valsts centrālajā daļā, kur mīt apmēram pusmiljons iedzīvotāju, tai skaitā ap astoņdesmit trim tūkstošiem bēgļu. Apvienoto Nāciju pārstāvji brīdina, ka ja Obeidā ļaus atkārtoties Fašīras scenārijam, slepkavību un vardarbības bilance var būt vēl šausminošāka.
Ukrainai būs jauns ministru kabinets
Svētdien, 12. jūlijā, Ukrainas Augstākajai Radai savu demisiju pieteica premjerministre Jūlija Sviridenko. Vakar Rada to apstiprināja ar savu balsojumu, līdz ar to līdzšinējā valdība uzskatāma par atkāpušos.
Premjerministres aiziešana pēc gada valdības vadībā nav saistīta ar kādu skandālu vai acīmredzamām domstarpībām. Tā ir Ukrainas augstākā izpildvaras nesēja, prezidenta Volodimira Zelenska iniciatīva, kuras pamatā, kā viņš to definējis, ir „atjaunota politiskā stratēģija”. Prezidents solījis izmaiņas arī spēka struktūru vadībā. Kā ticamākais Jūlijas Sviridenko pēctecis valdības priekšgalā tiek minēts līdzšinējais valsts naftas un gāzes piegādes koncerna „Naftogaz” vadītājs Serhijs Koreckis. Kā citi ticami kandidāti tiek minēti enerģētikas ministrs un kādreizējais premjerministrs Deniss Šmihaļs, aizsardzības ministrs Mihailo Fjodorovs un Harkivas mērs Ihors Terehovs. Katram no viņiem ir savi pieredzes un kompetences „trumpji”. Domājams, ka savu premjera kandidātu prezidents cels priekšā Augstākajai Radai rīt, 16. jūlijā.
Tikām Ukraina pēdējās nedēļas laikā atkal pievienojusi savam kontam pārliecinošus sasniegumus kaujas laukā. Dažu dienu laikā Azovas jūrā peldrobotu uzbrukumos nogremdēti vai bojāti simt pieci Krievijas peldlīdzekļi – tankkuģi, sauskravu kuģi, prāmji un velkoņi. Pavisam izsista no ierindas vairāk nekā puse Krievijas Azovas jūras civilās flotes. Ukraiņu lidroboti trāpījuši koncerna „Gazprom” naftas pārstrādes un naftas ķīmijas kombinātam Salavatā, Baškortostānā, kā arī militāriem mērķiem Krimā un tai pieguļošajās teritorijās.
Sagatavoja Eduards Liniņš.
Kam taisnība Jordānas Rietumkrastā?
Pirmdien, 13. jūlijā, Eiropas Savienības Padomes ārlietu ministru konsīlijs pulcējās Briselē, lai apspriestu sankciju piemērošanu produkcijai, kas ražota izraēliešu apmetnēs Jordānas Rietumkrastā.
Šī teritorija nonāca Izraēlas bruņoto spēku kontrolē Sešu dienu kara rezultātā 1967. gadā un pamatā ir starptautiskās sabiedrības atzīta par Izraēlas okupētu, kas vairākkārt atzīmēts Apvienoto Nāciju institūciju rezolūcijās un Starptautiskās tiesas spriedumos. Izraēla, savukārt, uzstāj, ka Rietumrasts ir strīdus teritorija, jo līdz 1967. gadam to bija anektējusi Jordānija, kam arī nebija uz to starptautiski atzītu tiesību. Jau drīz pēc Rietumkrasta nonākšanas Izraēlas kontrolē šajā līdz tam palestīniešu apdzīvotajā apgabalā sāka veidoties ebreju tautības Izraēlas pilsoņu apmetnes. Pašreiz līdzās aptuveni trim miljoniem palestīniešu tur dzīvo vairāk nekā pusmiljons izraēliešu kolonistu.
Kopš 1993. gada Rietumkrasta teritorija ir sadalīta trīs dažādās zonās ar dažādu Izraēlas spēku klātbūtnes un kontroles līmeni, un izraēliešu apmetņu teritorija iekļauta zonā C, kas ir pilnīgā Izraēlas kontrolē. Pamatā starptautiskajā sabiedrībā valda konsenss par to, ka izraēliešu apmetņu veidošana ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām. Cita starpā, šādu viedokli 2024. gada jūlijā oficiāli formulēja Starptautiskā Tiesa, aicinot valstis novērst tirdzniecības vai investīciju attiecības, kas palīdz uzturēt šo situāciju.
Tam kategoriski nepiekrīt pašreizējā Izraēlas valdība, kurā liela ietekme ir labējiem radikāļiem. Šo politiķu ieskatā Rietumkrasta zemes – Jūdeja un Samārija – ir vēsturiskas ebreju teritorijas un, attiecīgi, ebreju klātbūtne tur ir leģitīma.
Pēdējos mēnešos ir pieaudzis vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu spiediens par labu sankciju noteikšanai, uzsverot, ka pastiprinās Izraēlas kolonistu vardarbība pret palestīniešiem un viņu īpašumu, kā arī Izraēlas valdība veicina apmetņu izplešanos. Tādas valstis kā Īrija, Nīderlande un Spānija jau ir ieviesušas savus nacionālā līmeņa tirdzniecības ierobežojumus apmetņu ražojumiem, taču Eiropas Savienība kopumā līdz šim pie kopsaucēja nav nonākusi, ko, protams, neveicina arī pašreizējais Izraēlas un „Hamās” karš. Valstu grupa, kurā ietilpst Beļģija, Nīderlande un Spānija ar augstās pārstāves ārpolitikas un drošības politikas jautājumos Kajas Kallasas atbalstu pirmdienas sanāksmē ieradās ar mērķi panākt Eiropadomes balsojumu par konkrētiem pasākumiem. Runa ir par trīs iespējamajiem modeļiem: lielākiem tarifiem, importa licencēšanas sistēmu vai pilnīgu tirdzniecības aizliegumu. Tomēr vairākas dalībvalstis – Vācija, Itālija, Ungārija un Čehija – ir pret, tāpat skeptiski noskaņota arī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. Nav arī līdz galam skaidrs, vai Eiropadomes balsojumā šajā gadījumā būtu lietojams kvalificētā vairākuma, vai konsensa princips.
Sagatavoja Eduards Liniņš un Artis Tomsons. -
Premjers ir pagarinājis jau iepriekš noteikto moratoriju lielo un dārgo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iepirkumiem, sākotnēji paredzētajā laikā – 30 dienās nav bijis iespējams visu izvērtēt. Ierobežojums attiecas uz iepirkumiem virs 140 tūkstošiem eiro. Ko tas praksē nozīmē un ko galu galā tiek mēģināts paveikt, par to spriežam Krustpunktā.
Skaidro un analizē Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas vadītāja Signe Bāliņa un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Gatis Ozols.
-
Lauksaimniekiem lielāks atspaids par degvielas akcīzes nodokļa atlaidi ir samazinātais pievienotās vērtības nodoklis (PVN) pārtikai. To Latvijas Radio atzina zemkopības ministrs Uldis Augulis no Zaļo un Zemnieku savienības. Viņš apgalvoja, ka ministrijas ierēdņi patlaban rūpīgi seko līdzi, vai PVN samazināšana pienācīgi atspoguļojas arī veikalu cenās.
Ministrs arī uzskata, ka samazinātajai PVN likmei jābūt pastāvīgai normai, nevis terminētai, kā tas ir šobrīd. Tas vēl jāizvērtē, veidojot nākamo gadu budžetus.
-
Dzīvnieks nav manta vai priekšmets – šādas izmaiņas Civillikumā jau vairākus mēnešus tiek apspriestas Saeimā. Tagad sākusies arī diskusija, vai nepieciešams pastiprināt atbildību par cietsirdīgu un nepiedienīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Par to plašāk spriežam Krustpunktā.
Analizē Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Aizupe-Dzintare, Zemkopības ministrijas Dzīvnieku veselības, audzēšanas, aizsardzības un pārtikas nekaitīguma departamenta Dzīvnieku aizsardzības, tirdzniecības un barības nodaļas vadītāja Agija Mediņa, Veterinārārstu biedrības pārstāve Lita Konopore un juriste, dzīvnieku tiesību eksperte Inese Bāra.
Raidījumā Krustpunktā daudz ir diskutēts un runāts par vardarbību - vardarbību pret bērniem, pret sievietēm, vardarbību ģimenē, arī emocionālo vardarbību interneta komentāros un citos aspektos. Mazāk esam apsprieduši tematu par vardarbību pret dzīvniekiem. Vidēji gadā pēc Krimināllikuma 230. panta par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku un dzīvnieku spīdzināšanu tiek sākti aptuveni 50 kriminālprocesi. Visbiežāk cietsirdība vērsta pret mājdzīvniekiem - suņiem un kaķiem, taču mocības piedzīvojuši arī zirgi, govis, truši, putni un pat bruņurupucis.
Mēneša sākumā medijos izskanēja ziņa, ka vairāku gadu garumā kādā Pierīgas stallī notikusi zirgu seksuāla izmantošana, šīs perversijas arī filmētas. Policija šobrīd veic izmeklēšanu, vainīgās personas ir noskaidrotas, un dzīvnieki tagad ir drošībā. Pēc šī gadījuma Latvijas Veterinārārstu biedrība jau atkārtoti aicina likumā skaidri noteikt, ka dzīvnieku seksuāla izmantošana ir noziedzīgs nodarījums,. Arī policija uzskata, ka tas atvieglotu šādu lietu izmeklēšanu. Tikmēr Tieslietu ministrijā skaidro, ka pašreizējais Krimināllikuma regulējums ir pietiekams, bet būtu jāievieš izmaiņas Dzīvnieku aizsardzības likumā. Un paralēli arī Saeimas deputāti šī sasaukuma izskaņā spriež par šo jautājumu, kas ir dzīvnieks - dzīva būtne vai tikai manta un priekšmets? -
Jaunās valdības dialogs ar uzņēmējiem sākotnēji bijis ļoti aktīvs, un darba devēji saprot, ka šai valdībai nav atlicis daudz laika strādāt, taču cer uz politisko gribu ieviest valsts budžeta taupības pasākumus nākamajam gadam. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas izpilddirektors Kaspars Gorkšs.
Uzņēmēji cerot uz vismaz piecu procentu samazinājumu budžeta izdevumos. Savukārt pašiem darba devējiem galvenā problēma pašlaik ir darbaspēka trūkums, teica Gorkšs.
"Darba tirgus šobrīd ir karsts, darbinieku trūkst, tie ir nepieciešami. Diskusijas tonis vai veids, kā mēs runājam par darbaspēku kopumā, atstāj atskaņas arī starptautiskā vidē. Bet pirmām kārtām mums ir jārūpējas par valsts drošību, un šeit Iekšlietu ministrijas pārstāvjiem un uzņēmēju pārstāvjiem viedoklis sakrīt. Bet ir nepieciešams skaidrs redzējums, kādus mēs vēlamies darbaspēka piesaistes mehānismus," norāda Gorkšs.
Valsts nākamā gada budžets un darbaspēka pieejamība lauksaimniecības darbiem un citās nozarēs būs galvenie temati, ko darba devēji šodien pārrunās ar Valsts prezidentu. -
Vispirms ir jārūpējas par mūsu pašu pilsoņiem, nevis trešo valstu pilsoņiem. Tā savus nesenos lēmumus – atsaukt projektu par patvēruma meklētāju dienas naudas palielināšanu un lauzt sadarbības memorandus ar biedrībām "Gribu palīdzēt bēgļiem" un "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls" – skaidro iekšlietu ministrs Jānis Dombrava no Nacionālās apvienības. Ministrs uzskata, ka valstij jāmaina līdzšinējā pieeja migrācijas politikā. Tikmēr viena no memorandu zaudējušajām biedrībām pārmetumus noraida, bet eksperti brīdina, ka šādi lēmumi var radīt bažas par valsts attieksmi pret pilsonisko sabiedrību un demokrātijas principiem.
Lēmumu lauzt iepriekšējo iekšlietu ministru noslēgtos sadarbības memorandus ar biedrībām "Gribu palīdzēt bēgļiem" un "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls" iekšlietu ministrs Jānis Dombrava pamato ar Iekšlietu ministrijas un Eiropas Savienības finansēto projektu izvērtēšanu.
Viņš apgalvo, ka vienā no izlases kārtā pārbaudītajiem projektiem Finanšu ministrija konstatējusi būtiskus pārkāpumus un secinājusi, ka piešķirtais finansējums varētu būt jāatmaksā pilnā apmērā. Vienlaikus ministrs norāda, ka tiek vērtēti arī citi projekti, kuros, viņaprāt, saskatāmas aizdomīgas aktivitātes un atsevišķos gadījumos varētu būt nepieciešama tiesībsargājošo iestāžu iesaiste. Kā piemēru viņš min projektus, kuros par integrācijas pasākumiem uzdotas tādas aktivitātes kā cilvēku vešana uz cirku.
Dombrava arī uzsver, ka organizācijām, kuras saņem Eiropas Savienības finansējumu, jāatbilst nevainojamas reputācijas un nacionālās drošības prasībām, taču vienai no organizācijām pirmajā instancē ir notiesājošs spriedums, kas, viņaprāt, izslēdz iespēju pretendēt uz šādu finansējumu.
Sižeta tapšanas laikā no biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” Latvijas Radio atbildi nesaņēma.
Savukārt biedrības "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls" valdes priekšsēdētāja Inete Ielīte uzskata, ka starp organizāciju un Iekšlietu ministriju izveidojies nopietns pārpratums. Viņas ieskatā ministra publiskie pārmetumi neatspoguļo biedrības faktisko darbu un daļa no izskanējušās informācijas nemaz neattiecas uz organizāciju. -
Vairāk nekā 20 pašvaldību noteiktajā termiņā – līdz pagājušajam gadam – nav apstiprinājušas jaunos teritorijas plānus, un mēri visbiežāk vaino gadiem ilgas birokrātiskas procedūras šo dokumentu saskaņošanā. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt teica klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs no Nacionālās apvienības.
Tāpēc, piemēram, Valsts vides dienestam uzdots pēc vienotām vadlīnijām strādāt ar visām pašvaldībām. -
Vēlēšanas ir demokrātijas pamats, taču ne visi tajās piedalās vienlīdz aktīvi. Dati rāda, ka vēlēšanās retāk iesaistās jaunieši, cilvēki ar zemākiem ienākumiem un izglītības līmeni, daļa mazākumtautību pārstāvju, kā arī ekonomiski vājāku reģionu iedzīvotāji. Tādējādi dažu sabiedrības grupu balsis politikā skan klusāk nekā citu.
Kāpēc cilvēki nebalso? Vai iemesls ir intereses trūkums, neuzticēšanās politikai, sajūta, ka balss neko nemaina, vai tomēr dziļāki sociāli, ekonomiski un institucionāli faktori? Ja noteiktas grupas vēlēšanās piedalās retāk, to intereses politikā tiek pārstāvētas vājāk, veidojot apburto loku, kas padziļina nevienlīdzību demokrātijā.
Diskusijā ar ekspertiem un publiku meklēsim atbildes uz jautājumu, kāpēc daļa sabiedrības attālinās no politiskās līdzdalības un ko iespējams darīt, lai šo plaisu mazinātu. Vai Latvijas politika jau ir zaudējusi daļu sabiedrības, vai tomēr uzticēšanos un līdzdalību vēl iespējams atjaunot?
Raidījumā piedalās: Līga Stafecka, domnīcas "Providus" direktores vietniece un vadošā pētniece labas pārvaldības un pretkorupcijas jautājumos, Ieva Strode, socioloģe, pētījumu centra SKDS sociālo un politisko pētījumu nodaļas vadītāja, un Kristaps Siliņš, reklāmas aģentūras SIA "McCANN Rīga" valdes priekšsēdētājs, zīmolu stratēģis un reklāmas lietpratējs.
- Visa fler
