Avsnitt
-
Premjers Andris Kulbergs uz mēnesi apturējis lielos informācijas tehnoloģiju iepirkumus. Tikmēr Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas darbinieki satraucas par savu vēsturisko zīmolu saglabāšanu. Par nedēļas notikumiem Krustpunktā diskutē žurnālisti.
Analizē Latvijas TV žurnālists Raimonds Rudzāts, portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska, TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālists Juris Jurāns un portāla "Lasi.lv" galvenais redaktors Jānis Žilde.
-
Neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnu rindas Stradiņa slimnīcā ir problēma ne tikai pacientiem, kuri nesaņem palīdzību tur, bet arī tiem, pie kuriem nevar steigties aizkavētā ekipāža. Tas būs viens no tematiem, par ko runājam Krustpunktā. Izvaicājam Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāju Lieni Cipuli.
Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnāliste Zanda Ozola-Balode un žurnāliste Lauma Niedrīte.
-
Saknas det avsnitt?
-
Krievija ar propagandas vēstījumiem un dezinformācijas kampaņām jau no 90. gadiem ir ietekmējusi Latvijas politiku un kaitējusi mūsu valsts starptautiskajam tēlam.
Andis Kudors, politologs un ilglaicīgs Krievijas politikas pētnieks: „Latvija gribēja būt un bija, un ir laba, eiropeiska valsts, un mūsu atvērtību Krievija izmantoja. Bet tas nebija pareizi.”
Partijas, kas orientējās uz krieviski runājošajiem pilsoņiem, gadiem saņēma atbalstu no Krievijas gan caur dažādiem maksājumiem, slēpjot tos kā atbalstu kultūrai, gan kā iespēju uzstāties Kremļa kontrolētajās televīzijās, kuras bija populāras arī Latvijā.
Ieva Bērziņa, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošā pētniece: „Krievija tātad uzņemas šo aizstāvju lomu tām iedzīvotāju grupām, ko tā dēvē par Krievijas tautiešiem, un, tad aizstāvot viņu intereses, tad arī patiesībā [to] izmanto kā ieganstu militāras agresijas īstenošanā.”
Latvijā arvien ir ievērojams pilsoņu skaits, kas ir gatavi balsot par partijām, kas izvairās nosodīt Krievijas iebrukumu Ukrainā un saglabāt krievu valodas pozīcijas Latvijā. Tomēr ne visus šos cilvēkus var uzskatīt par propagandas ietekmētiem.
Mārtiņš Kaprāns, Latvijas Universitātes vadošais pētnieks: „Mēs nevaram nepamanīt, ka tomēr tur ir kaut kāda saistība arī ar zināmu vecuma specifiku.”
Cik liela Latvijā ir tā sabiedrības daļa, kuras politiskos uzskatus veido Kremļa propagandas naratīvi? To pētām Atvērto failu pusstundā. -
"Mēs jau nevaram atbalstīt ar visu, bet svarīgi ir tur būt, braukt un parādīt, ka neesam aizmirsuši viņus. Tas ir ne mazāk būtiski kā tās mantas un lietas, ko tu atved," sarunā ar Rihardu Plūmi saka šīs nedēļas "Drošinātāja" viesis - domubiedru grupas "UA un LV" izveidotājs Normunds Kalniņš. Kopš pilna mēroga iebrukuma viņš kopā ar citiem Ukrainas atbalstītājiem ar apbrīnojamu regularitāti uz kara plosīto valsti nogādā automašīnas un citas nepieciešamās lietas. Sarunā arī par dronu kara jauno realitāti un apņēmīgo noskaņojumu Ukrainā. Savukārt Dīvs Reiznieks drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādām tēmām: Tramps un Ukrainas panākumi; Kas frontē un diplomātijā gaidāms šovasar? Ukrainas ceļš uz Eiropas Savienību sāk pārtapt realitātē; Iespējamais pamiers un pēckara izaicinājumi. Epizodes gaita: 00:30 Ievads.02:00 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:03:23 Ukraina pārņem iniciatīvu karā un diplomātijā.06:30 Tramps un Ukrainas panākumi.08:47 Kas frontē un diplomātijā gaidāms šovasar?11:55 Ukrainas ceļš uz Eiropas Savienību sāk pārtapt realitātē.14:24 Iespējamais pamiers un pēckara izaicinājumi.20:12 Piesakām šīs epizodes viesi – zemnieku, domubiedru grupas Ukrainas atbalstam “UA & LV” izveidotājs Normunds Kalniņš21:33 Neteicās, ka tik ilgi izdevies noturēt to palīdzību.22:30 Kā izmainījusies latviešu brīvprātīgo darbība pēdējo 2 laikā. 23:10 Kā mainījies pieprasījums pēc automašīnām, to sagāde un nogāde Ukrainā?26:45 Šis ir milzīgs darbs. Ne visi iztur. 28:35 Visu nevaram atbalstīt, bet ne mazāk svarīgi ir braukt, lai parādītu, ka neesam viņus aizmirsuši. 28:45 Brauc vidēji reizi mēnesī.29:50 koncentrējamies uz pazīstamu vienību, kas ierauta aktīvās cīņās, bet palīdzam arī citiem. 30:50 Lielākā daļa no mašīnām ir ierindā. 31:40 Par problēmām uz robežas – poļi cenšas sarežģit pārbraukšanu.37:46 Par drošību neko īpaši prognozēt nevar. Visa ukraina ir sarkanā zona.38:50 Dronu apdraudējums pie frontes.40:24 Par okupētajām teritorijām, kur reiz tika vesta palīdzība. 42:34 Karavīru noskaņojums, līdz ar nesenajiem panākumiem, ievērojami uzlabojies.44:04 Ainava pie frontes krietni mainījusies, visu mēģina ierakt zemē. Jebkura kutība var nest letālu iznākumu.46:16 Esmu pieradis, ka lauksaimniecībā visu laiku ir ekstremāli apstākļi, tāpat arī Ukrainā.47:17 Par kritušajiem.48:17 Visi pāriet uz robotizētām sistēmām un droniem. Labā ziņa ir straujā tehnoloģiskā attīstība.50:05 Kā Latvija tiek galā ar dronu apdraudējumu?51:47 Ukrainā visi noguruši, bet nedomā piekāpties.52:47 Sarunas beigas.54:20 EXPLAINER: kādi cilvēki intervēti Drošinātāja 4.sezonā.57:58 Rakstiet mums: [email protected]:05 Padalieties ar šo interviju un epizodi. Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs
-
Ministru prezidents Andris Kulbergs no „Apvienotā saraksta” uz 30 dienām apturējis lielos valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jeb IKT iepirkumus, norādot, ka "miljoni, kurus tajos paredzēts tērēt ir milzīgi."
Jautājumu skatījusi atbildīgā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Un tā arī identificējusi galvenās problēmas un iespējamos risinājumus. Kā šorīt Latvijas Radio atzina VARAM ministrs Edgars Tavars no "Apvienotā saraksta", ir ielaistas ilgstošas un smagas sistēmiskas problēmas, kuras nav risinātas.
Tavars šodien, 18. jūnijā, nformēs par nepieciešamajām pārmaiņām valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldībā. Ministrijā skaidro, ka pārmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu lielāku caurskatāmību, efektīvāku publisko līdzekļu izmantošanu un vienotu pieeju digitālo investīciju plānošanai. -
Rudenī gaidāmajās 15. Saeimas vēlēšanās varēs nobalsot jebkurā vietā Latvijā, neatkarīgi no dzīvesvietas. To šodien, 17. jūnijā, atbildīgajā Saeimas komisijā vēlreiz apliecināja Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs. Problēmas ar vēlēšanu informācijas tehnoloģiju sistēmas izstrādi gatavošanās procesā līdz šim radījušas vislielākās problēmas. Tagad atbildīgās apgalvo, ka darbi norit atbilstoši grafikam, taču vienlaikus atsevišķi riski saglabājoties.
Lai mazinātu riskus un stiprinātu uzticēšanos vēlēšanu procesam, valdība aprīļa beigās vēlēšanu sistēmu izstrādi šogad izņēmuma kārtā nodeva valsts kapitālsabiedrībām – "Latvijas Mobilajam telefonam", "Tet" un "Latvijas Valsts mežiem".
Kopš darbu pārņemšanas visi būtiskie termiņi ir ievēroti un atsevišķi darbi pabeigti pat agrāk nekā sākotnēji plānots. To šodien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē uzsvēra Valsts digitālās attīstības aģentūras direktors Valdis Pusvācietis.
Vienlaikus viņš atzina, ka saglabājas atsevišķi riski – sarežģītāka, nekā sākotnēji plānots, izrādījusies daļa Vēlēšanu informācijas sistēmas papildinājumu izstrādes , kandidātu sarakstu iesniegšanas laikā iespējami atsevišķi sistēmas darbības traucējumi, bet referendumu funkcionalitātes attīstība var radīt integrācijas un drošības riskus. Pusvācietis norādīja, ka visi šie riski tiek pārvaldīti ar pastiprinātu uzraudzību un papildu testēšanu, tāpēc šobrīd bažām pamata neesot. -
ASV un Irāna beidzot panākušas vienošanos, kas paredz militāro operāciju izbeigšanu visās frontēs, tajā skaitā Libānā. G7 samitā Francijā valstu līderi disktutē par iespējām izbeigt karu Ukrainā.
Raidījumā Divas puslodes aktualitātes analizē analītikas un vadības grupas "PowerHouse Latvia" vadošais partneris, Rīgas Stradiņa universitātes lektors Mārtiņš Vargulis un Austrumeiropās politikas pētījumu centra vecākais pētnieks Armands Astukevičs.
Optimisms avansā
Svētdienas, 14. jūnija, pievakarē pēc Vašingtonas laika prezidents Tramps savā sociālajā platformā „Truth Social” paziņoja, ka sarunās ar Irānu panākta vienošanās par karadarbības pārtraukšanu un miera sarunu sākšanu. Nākamajā dienā attiecīgo saprašanās memorandu elektroniski parakstīja Tramps, viceprezidents Venss un Irānas parlamenta priekšsēdis Mohamads Bagers Galibafs, savukārt oficiālajai parakstīšanas ceremonijai klātienē ar viceprezidenta Vensa un Irānas ārlietu ministra Abāsa Aragči piedalīšanos jānotiek piektdien, 19. jūnijā, Šveices kūrortpilsētiņā Burgenstokā.
Oficiāli memoranda teksts tiks publiskots tikai pēc parakstīšanas, taču mediju rīcībā nonācis uzmetuma variants, no kura var spriest par vienošanās aprisēm. Puses tūdaļ pārtrauc karadarbību un Hormuza šauruma blokādi. Savienotās Valstis atceļ sankcijas Irānas naftas un naftas ķīmijas produktu tirdzniecībai, tai skaitā attiecīgus finanšu un loģistikas operāciju ierobežojumus. Pēc memoranda parakstīšanas sāksies miera sarunas, kam atvēlēti divi mēneši. Atkarībā no sarunu progresa tiks pakāpeniski atsaldēti Rietumos esošie Irānas finanšu resursi, savukārt Teherāna apņemas sarunu periodā neattīstīt tālāk savu kodolprogrammu un neveikt urāna bagātināšanu.
Memorandā iezīmētas dažas perspektīvā mierlīguma detaļas. Savienotās Valstis apņemas trīsdesmit dienu laikā pēc galīgās vienošanās izvest savu karaspēku no, kā teikts tekstā, „pieguļošajiem rajoniem”. Tiek pieteikta trīssimt miljardu dolāru liela Irānas atjaunošanas fonda izveide, pamatā no privātā kapitāla un reģiona valstu iemaksām. Tikām tekstā velti meklēt kādas norādes par Irānas kodolprogrammas nākotni un jau bagātinātā urāna rezervju tālāko likteni – šie jautājumi jārisina plānotajā sarunu procesā. Visi, kas izsakās par piektdien parakstāmo vienošanos, ir vienisprātis, ka galvenais to apdraudošais faktors šobrīd ir karadarbība Libānā. Irāna uzstāj, ka vienošanās attiecināma arī uz Izraēlas īstenotajām militārajām operācijām pret kustību „Hezbollah” Libānas dienvidos, taču Izraēla, kas nebija līdzšinējo sarunu dalībniece, neuzskata memorandu par sev saistošu.
Salīdzinoši diplomātiski no Trampa vienošanās ar Teherānu distancējies premjerministrs Benjamins Netanjahu, kamēr daži viņa kabineta locekļi, kā nacionālās drošības ministrs Itamars Bengvirs un finanšu ministrs Becalels Smotričs, bijuši savos izteikumos daudz skarbāki. Aizsardzības ministrs Izraels Kacs paziņojis, ka Izraēlas Aizsardzības spēki paliks ieņemtajās Dienvidlibānas teritorijās tik ilgi, cik uzskatīs par nepieciešamu.
Ko Ženēvas ezera vilnīši žūžo
Šī gada „Lielā septiņnieka” samits no 15. līdz 17. jūnijam norit gleznainajā Francijas Eviānas kūrortā, Ženēvas ezera dienvidu krastā. Pirmdien elektroniski parakstītais Savienoto Valstu un Irānas saprašanās memorands kļuva par pacilājošu uvertīru globālo smagsvaru „koncertam”, ļaujot Eiropas valstu līderiem pārstatīt tikšanās fokusu sev vēlamajā virzienā – uz pretdarbību Krievijas agresijai un atbalstu Ukrainai. Praktiski tas nozīmē – grozīt Donalda Trampa prātu tālāk no Ankoridžas vektora, respektīvi, pār mēru iejūtības pret Kremļa gribēšanām.
Klāt samitā un Ukrainas jautājumam veltītajā apspriedē bija arī prezidents Zelenskis, vairakkārt izmantojot iespēju divsarunai ar Baltā nama saimnieku. Šķiet, ka kopīgie pūliņi vaiņagojās panākumiem, kas atspoguļojās arī līderu kopīgajos paziņojumos par apņemšanos, citējot, „palielināt pretgaisa aizsardzības spējas, atbalsta sistēmu un pārtvērēju, kā arī tālas darbības līdzekļu piegādi”, arī kāpināt „spiedienu uz Krievijas kara ekonomiku. Šajā kontekstā mēs pastiprināsim savas sankcijas, tostarp tās, kas vērstas pret naftas un gāzes nozarēm.”
Pie tam teksta turpinājumā norādīts, ka pēdējais iespējams, pateicoties prezidentam Trampam, kurš nodrošinājis vienošanos par Hormuza atkalatvēršanu. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs preses citēts sakām, ka Donalds Tramps esot „sadarbīgā noskaņojumā”, un tas viešot optimismu par iespējām izbeigt karadarbību Ukrainā.
Samita dienaskārtībā, protams, ir arī citi jautājumi. Kopīgi paziņojumi pieņemti par koordinētu darbību Ebolas vīrusa epidēmijas apkarošanai Kongo un cīņai pret starptautisko noziedzību, sevišķi nelegālo migrantu pārvadāšanas shēmām. Šodiena, savukārt, tikšot veltīta ekonomikas problemātikai, īpaši Tuvo Austrumu konflikta negatīvajai ietekmei, un ar mākslīgo intelektu saistītajiem drošības riskiem. Starp citu, mediji visai plaši atreferē arī samita dalībnieku sarunu fragmentus, kas nejauši nonākuši preses mikrofonu dzirdamības zonā. Nekas pārlieku kutelīgs gan pasaules varenajiem nav pasprucis. Visvairāk uzmanības piesaistījusi aprauta Donalda Trampa frāze, kad sarunā ar Eiropadomes prezidentu Antoniu Koštu viņš piesauc Grenlandi. Konteksts palicis „ārpus ētera”, bet var secināt, ka ledainā sala joprojām neiziet Baltā nama saimniekam no prāta.
Sagatavoja Eduards Liniņš. -
Andra Kulberga valdība apņēmusies izstrādāt jaunu ar vietvarām saskaņotu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu. Kādi varētu būt iespējamie risinājumi, kas būtu pieņemami pašvaldībām ar ļoti dažādām interesēm – par to diskusija Krustpunktā.
Analizē Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra, Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis, Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raivis Anspaks, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Ainārs Mežulis un Saeimas deputāts, bijušais finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Sazināmies ar Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāju Andreju Elksniņu.
Vietējo pašvaldību ienākumu bāze, šķiet, ir bijis jautājums, kas ir viens no visbiežāk pieminētajiem Latvijas Radio studijā ikreiz, kad runājam par vietvaru darbu. Par to ir sūdzējies praktiski ikviens un droši vien arī sūdzēsies turpmāk, jo naudas vienmēr ir par maz. Bet sūdzības daudzu gadu garumā par to, kā līdzekļi starp dažādām pašvaldībām tiek sadalīti, nešķiet bez pamata. Ne velti pēdējās valdības kā vienu no uzdevumiem ir minējušas tieši esošās pašvaldību izlīdzināšanas sistēmas reformu. Tajā pašā laikā līdz konkrētam rezultātam tā arī nav nonākts. Varētu teikt, ka arī tāpēc, ka temats nav interesantākais vēlētājiem. Tomēr tas ir būtiski svarīgi. Jaunā valdība ir atkārtoti deklarējusi, ka tā beidzot esošo sistēmu reformēs. Ja reiz šīs apņemšanās ir tik liela, tad gribas saprast, ko tad mēs varētu sagaidīt tuvāko mēnešu laikā? -
Nākamnedēļ aprit 10 gadi, kopš neliels Lielbritānijas iedzīvotāju pārsvars referendumā atbalstīja izstāšanos no Eiropas Savienības. Aizvadīto desmitgadi valsts pavadīja šī balsojuma seku ēnā. Latvijas Radio intervētie eksperti un Lielbritānijas latvieši atzīst – Apvienotā Karaliste vairāk ir zaudējusi nekā ieguvusi no tā sauktā „breksita”. Jaunākie aptaujas dati liecina: tagad par ciešākām attiecībām ar Eiropu iestājas trīs piektdaļas britu.
Plašāk par balsojuma ietekmi toreiz un tagad.
„Balsojums bija ļoti paredzams, jo cilvēks, kurš sāka tieši visu šo kampaņu par breksitu, to izdarīja ļoti gudri. Tas bija Naidžels Farāžs, kurš parādījās ne no kurienes. Būtībā sataisīja milzīgu traci, ka ir jābūt breksitam, ka Anglijai ir jāizstājas no Eiropas Savienības, jo tas uzlabos dzīvi Anglijā.”
Tā uz jautājumu, vai pirms desmit gadiem notikušā referenduma par Lielbritānijas turpmāko dalību Eiropas Savienībā iznākums bija paredzams, sarunā ar Latvijas Radio atbild Zaiga Tapiņa. Viņa Apvienotajā Karalistē dzīvo 18 gadus, un, ja neskaita dažus mēnešus Londonā, nemainīgi dzīvojusi Bostonā. Šeit mīt liels Austrumeiropā dzimušo migrantu īpatsvars. Un tieši šajā pilsētā tika fiksēts lielākais atbalsts Lielbritānijas aiziešanai no ES – trīs ceturtdaļas iedzīvotāju nobalsoja par izstāšanos.
Tapiņa, kura strādā cilvēkresursu pārvaldībā, skaidro, ka pilsētā var just "Brexit" sekas – pamatā darba spēka pieejamības ziņā. -
Pēc ziņas par ASV un Irānas gaidāmo miera vienošanos uzmanība pievērsta tam, kā notikumi Tuvajos Austrumos var ietekmēt energoresursu cenas, inflāciju un ekonomikas attīstību. Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste domā, ka atgriešanās pirmskara līmenī prasīs laiku. Bojātās infrastruktūras atjaunošanai vajadzēs vismaz sešus līdz deviņus mēnešus. Intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt Rutkaste teica, ka, raugoties tālākā nākotnē, situācija izskatās laba.
-
Vien nepilni četri mēneši palikuši līdz Saeimas vēlēšanām, tāpēc atgriežamies pie jautājuma, cik uzticami un droši tās noritēs. Pavasarī ar IT iepirkumiem saistīta kriminālprocesa dēļ nācās mainīt tos, kuri strādā ar tiešsaistes vēlēšanu sistēmām. Pēdējās ziņas ir, ka darbi norit veiksmīgi un daži pat pabeigti ātrāk. Tikmēr saskārāmies ar cita veida problēmām – regulārām trauksmēm pierobežā, kas arī var notikt vēlēšanu dienā. Cik gatavi esam, lai vēlēšanas noritētu uzticami un droši, tajā skaitā arī iespējamas trauksmes apstākļos? Par to diskusija Krustpunktā.
Diskutē Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja vietniece Iveta Blaua, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Jaunā Vienotība), Valsts digitālās attīstības aģentūras direktors Valdis Pusvācietis un politoloģe Iveta Kažoka.
-
Ir pienākusi raidījuma (ne-)Diplomātiskās pusdienas pēdējā sērija, tāpēc vēlamies paskatīties uz to, kas vēl tikai nāks, ne atskatīties uz notikušo. Un nevis runāt par vienu notikumu, bet pievērsties lieliem blokiem – drošība, ekonomika, migrācija un vēlēšanas.
Pasaule mūs nebrīdina par jauniem notikumiem un atgadījumiem, bet patiesībā liela daļa no tiem savā veidā jau kalendārā ir ierakstīti. Mēs zinām datumus, zinām dalībniekus, tikai vēl nezinām iznākumu. -
Izglītības un zinātnes ministrija līdz šim saskaņojusi pašvaldību lēmumus par aptuveni 40 skolu likvidāciju vai reorganizāciju no nākamā mācību gada. Izmaiņas skolu tīklā šogad ir straujas, jo jaunais skolu finansēšanas modelis paredz, ka valsts pilnībā vai daļēji atteiksies no skolotāju algu maksāšanas tajās skolās, kur skolēnu skaits neatbilst izvirzītajām prasībām. Ir vietvaras, kuras gatavas vismaz pagaidām saglabāt šādas skolas un pašas maksāt pedagogu algas. Daļa šo vietvaru gan vēl cer, ka klases līdz septembrim aizpildīsies atbilstoši prasībām vai arī Izglītības un zinātnes ministrija tomēr kaut nedaudz mainīs skolām izvirzītās prasības. Tāpēc pilnas skaidrības par to, cik lielā mērā pašvaldības iesaistīsies skolotāju algošanā, vēl nav.
-
Dabas vai precīzāk lāča ienākšana pilsētā ir saviļņojusi sabiedrību, parakstu vākšanas vietnē manabalss.lv ir divas pretējas iniciatīvas par lāčiem. Lāču gadījums ir tikai viens piemērs, bet dabas aizsardzība ir joma, kur dažādas intereses mēdz sadurties ļoti asi.
Krustpunktā Lielā intervija: Pasaules dabas fonda Latvijā valdes priekšsēdētājs Jānis Rozītis.
-
Nesen publicēts pētījums par Latvijas vēlētāju vērtībām un to noteikšanu atbilstoši politiskajiem spektriem rāda: daļas sabiedrības uzskatu joprojām ietekmē padomju mantojums. Kā sarunā ar Latvijas Radio norāda viens no pētījuma autoriem – politologs Mārtiņš Hiršs, tieši tas ietekmē vecākas paaudzes cilvēku vēlmi pēc stingrākas rokas politikā.
To, kā notikumi ap Stambulas konvencijas denonsēšanu atspoguļojas pētījuma rezultātos, kā arī citām tā atziņām, saruna ar Mārtiņu Hiršu.
Rihards Millers: Sanāk, ka pētījums ir daļēji vērsts ne tikai uz Latvijas sabiedrības paradumu skaidrošanu, bet arī patiešām auditorijai Eiropas valstīs.
Mārtiņš Hiršs: Jā, tieši tā! Klients - Frīdriha Eberta fonds. Viņi regulāri pasūta pētījumus par Latviju, par pārējām Baltijas valstīm. Iespējams, ja viss tur sanāks viņiem, šāds pētījums tika atkārtots gan Lietuvā, gan Igaunijā, lai redzētu, kā tās Baltijas valstis izskatās savā starpā, jo tas ir interesanti gan vietējiem politiķiem, gan arī starptautiski. Jo pēdējos gados ļoti daudz uzmanības tiek pievērsts Baltijas valstīm.
Viens ir drošības aspekti - tanki, lidmašīnas, droni. Bet tajā pašā laikā ir arī vesels bars ar tiem nemilitārajiem drošības aspektiem. Informācijas karš - tajā mēs arī dzīvojam. Tāpēc, jo labāk tu saproti, kādas ir tās sabiedrības Baltijā, kādi ir tie vājie punkti, ievainojamības, kas ir tās plaisas, tad tu vari veiksmīgāk domāt, kā tad adresēt. Jo Rietumvalstis investē Baltijas nevalstiskajās organizācijās, Baltijas medijos ar domu, ka tu vari labāk uzrunāt sabiedrību, labāk saprast sabiedrības vajadzības. Tad arī Baltijas valstu valdības var labāk pretoties tiem draudiem, tai ietekmei, kas nāk no Krievijas. -
Pēdējo 25 gadu laikā dzīves līmenis Latvijā ir pietuvinājies Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu vidējam rādītājam, taču joprojām pastāv strukturālas problēmas, secināts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jaunākajā Ekonomikas pārskatā par Latviju.
Organizācija norāda, ka izaugsmi veicinātu valsts finanšu un administratīvās kapacitātes uzlabošana, veselības rezultātu stiprināšana un ātrāka zaļā pārkārtošanās. -
A Ukrainian ethnomusicologist and musician living in Canada, Marichka has, since the Maidan, devoted her voice, songs and knowledge of Ukrainian traditions to the struggle for freedom. In conversation with Dīvs Reiznieks, the former member of “Божичі”, “Lemon Bucket Orkestra” and “Balaklava Blues” talks about her current project “Daughters of Donbas”, which reached No. 1 on the World Music Charts Europe in April 2026, Ukrainian children abducted by russia, her experience on the front line as a volunteer combat medic, and why Ukrainian folk songs seem dangerous to the russian regime.
This is a conversation about music as testimony, about switching language after the Maidan, about the Ukrainian roots of Donbas, and about the responsibility of an artist at a time when culture becomes a form of resistance.
This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“The Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression.
Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs
-
Kanādā dzīvojošā ukraiņu etnomuzikoloģe un mūziķe Marička kopš Maidana laika savu balsi, dziesmas un zināšanas par Ukrainas tradīcijām veltījusi cīņai par brīvību. Sarunā ar Dīvu Reiznieku bijusī grupu “Божичі”, “Lemon Bucket Orkestra” un “Balaclava Blues” dalībniece stāsta par savu projektu “Daughters of Donbas”, kas 2026. gada aprīlī ieņēma 1. vietu “World Music Charts Europe”, krievijas nolaupītajiem ukraiņu bērniem, pieredzi frontē kā brīvprātīgā kaujas mediķe un to, kāpēc ukraiņu tautasdziesmas krievijas režīmam šķiet bīstamas.
Šī ir saruna par mūziku kā liecību, par valodas maiņu pēc Maidana, par Donbasa ukraiņu saknēm un par mākslinieka atbildību laikā, kad kultūra kļūst par pretošanās formu.
Savukārt Rihards Plūme iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:
Ko par Eiropas militārās industrijas attīstību liecina Vācijas un Francijas kopīgā iznīcinātāja projekta izgāšanās?
Ko Eiropa sagatavojusi jaunajā sankciju pakotnē un vai sankcijas Krievijai drīzumā gaidāmas arī no ASV?
Un vai miljardiera Abramoviča viesošanās Kijivā liecina par Kremļa vēlmi izbeigt karu?
Epizodes gaita:
00:30 Ievads
01:53 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
03:53 Ko par Eiropas militārās industrijas attīstību liecina Vācijas un Francijas kopīgā iznīcinātāja projekta izgāšanās?
08:16 Ko Eiropa sagatavojusi jaunajā sankciju pakotnē
11:58 ASV pēc ilga pārtraukuma sakustējusies sankciju noteikšanai pret krieviju.
14:15 Ukraina uzņemas iniciatīvu diplomātiskajos centienos. Kremlis meklē iespējas sarunāt mieru?
19:11 Aizsaulē devies Ukrainas aizstāvis no Latvijas Uldis Volmārs.
19:40 EXPLAINER: Krievijas nolaupītie Ukrainas bērni – cik daudz to ir un cik daudzi atgūti? Cik daudz bērnu cietuši karā kopumā?
21:22 Piesakām šīs epizodes viesi – mūziķi Maričku, kura starptautisku atzinību viņa guvusi ar tādiem projektiem kā Божичі, Lemon Bucket Orkestra, Balaklava Blues un jaunāko apvienību Daughters of Donbas, kuras debijas albums “Songs of Stolen Children” 2026. gada aprīlī sasniedza pirmo vietu Eiropas pasaules mūzikas topā. Viņa ir arī kaujas mediķe un aktīviste.
23:35 Pirms Maidana, Marička bija viens no cilvēkiem, kura uzskatīja, ka māksliniekiem jāpaliek ārpus politikas. Taču viss mainījās 2014.gadā.
25:11 Mūzika ir ideāls veids, lai savienotos no sirds uz sirdi. Ar jauno projektu “Daughters of Donbas“ Marička cenšas pasaulei nodot informāciju par krievijas nolaupītajiem Ukrainas bērniem.
26:45 Projektā iesaistījusies arī meitene Liza, kura izgājusi cauri filtrācijas nometnēm Mariupolē.
29:43 Regulāri brauc uz fronti.
30:20 Par krievijas nolaupītajiem ukraiņu bērniem un kāds ir viņu liktenis?
34:18 Bērniem krievijā tiek skalotas smadzenes un, ja šo procesu nevar apturēt, tad tas ātri uzrāda rezultātus.
37:30 Kāpēc krievijai vajadzīgi Ukrainas bērni?
38:58 Muzikālais pavadījums sarunas daļai par nolaupītajiem bērniem: “Daughters of Donbas” – “Who Am I”
39:19 Par pagrieziena punktu Maidanā, 2014.gadā un pievēršanos aktīvismam.
41:10 Kā Maša kļuva par Maričku un par pāriešanu no krievu uz ukraiņu valodu.
44:40 2014.gadā gribēja pievienoties bruņotajiem spēkiem, bet folkloras zināšanu dēļ, komandieris nepieņēma.
46:17 Muzikālais pavadījums sarunas daļai par Maidana notikumiem: Hilka – “Не ходи улане”
46:37 2023.gadā pievienojās tanku vienībai kā brīvprātīgā kaujas mediķe un žurnāliste.
50:23 Kā tikt galā ar emocionālo izaicinājumu būt tanku vienības “mammai” un 4 bērnu mātei Kanādā?
52:18 Kāpēc karavīri jāparāda arī civlēciskās situācijās?
53:20 Muzikālais pavadījums sarunas daļai par brīvprātīgo iesaistīšanos armijā: Daughters of Donbas – “4.5.0.”
54:12 Karš nav kā filmās. Tas ir šausmīgs, taču tur var saskatīt arī skaistumu.
55:45 Folkloras ekspedīcijās Donbasā atklāja šī reģiona ukrainiskumu.
58:17 Muzikālais pavadījums sarunas daļai par Donbasa ukrainiskumu: Божичі – “Червона калина”
58:52 Par krievijas centieniem iznīcināt Maričkas izveidoto folkloras ierakstu arhīvu.
1:01:10 Marička ir mūsdienu kobzars
1:01:56 Marička iesaka grupas, kuras vērts paklausīties.
1:03:59 Par spēlēšanu Igaunijā un saspēle ar vietējiem mūziķiem dažādās pasaules valstīs.
1:05:13 Vēlas apmeklēt Latviju.
1:05:49 Dziesma, kas veltīta Meževoju ģimenei: Daughters of Donbas – “Remember, I Believe in You”
1:07:06 Par Ukraiņu mūzikas panākumiem pasaulē. Mūziķiem jāizmanto pastiprinātā interese par Ukrainu, lai nodotu svarīgus vēstījumus
1:10:23 Pateicība Latvijai.
1:11:08 Sarunas beigas.
1:11:17 Rihards un Dīvs pārspriež interviju.
1:15:05 Padalieties ar šo interviju un epizodi.
1:16:00 Rakstiet mums: [email protected]
Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.
Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs
-
Pirmais drons ar NATO izīcinātāju palīdzību notriekts, bet nu sākusies diskusija, vai šāda aizsardzība nav pārāk dārga cīņā ar droniem? Šis ir viens no diskusijas tematiem nedēļas notikumu apskatā raidījumā Krustpunktā. Satraukumu šajā nedēļā radīja neatliekamās palīdzības automašīnu rindas pie Stradiņu slimnīcas. Skaidrs, ka netrūkst arī dažādu politisko notikumu. Analizē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, portāla "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis, Rīgas Stradiņa universitātes docente, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle un "Latvijas Avīzes" žurnāliste Māra Lībeka.
- Visa fler
