Avsnitt
-
Nez vai ir vērts sacīt, ka ir pagājusi atkal viena saspringta nedēļa. Liekas, ka pēdējās dienās ir gājis tik traki kā vēl nekad. Protams, atkal ir jārunā par Ukrainu. ASV, Eiropu. Aktualitātes Divās puslodēs komentē bijušais diplomāts Andris Teikmanis un sabiedrisko mediju portāla LSM žurnālists Ģirts Kasparāns. Sazināmies arī Latvijas TV žurnālisti Inu Strazdiņu.
Cita Amerika
Pirms apmēram deviņām stundām Vašingtonā noslēdzās prezidenta Donalda Trampa uzruna apvienotajai Savienoto Valstu Senāta un Kongresa Pārstāvju palātas sapulcei. Šīs ASV valsts galvas uzrunas, parasti teiktas reizi gadā, tiek veltītas valdošās administrācijas politisko nostādņu definēšanai un vēstījumam par darbības rezultātiem. Pēdējā sadaļa it kā šoreiz nebūtu īsti vietā, ciktāl prezidenta Trampa valdības darbības termiņš pagaidām vien nedēļās rēķināms, taču tas netraucēja Baltā nama saimniekam atkārtot jau iepriekš izskanējušo izteikumu, ka viņa administrācija ir izcilākā visā valsts vēsturē. Savukārt viņa priekšgājējs Baidens esot, protams, visvājākais no līdzšinējiem prezidentiem, atstājis valsti katastrofālā situācijā un olas – šausminošā dārdzībā.
Kā atzīmē daudzi komentētāji, šī uzruna Kongresa palātām ar tās teicēja spilgto pašslavināšanos un politisko konkurentu gānīšanu vairāk atgādinot priekšvēlēšanu kampaņas uzstāšanos. Pie tam teiktais visai maz skāra tematu, kas tiek piesaukts kā amerikāņu sabiedrībai pašreiz svarīgākais – dzīves dārdzības mazināšanu. Runātājs vien pauda, ka ik dienas cīnoties, lai stāvokli labotu. Pie tam pamatīga pasāža tika veltīta ievedmuitas tarifiem, kurus Savienotās Valstis nule ieviesušas vai grasās ieviest – zināmus traucējumus gan tie radīšot, toties došot milzu labumu.
Tikām pēc tam, kad 3. martā stājās spēkā ASV noteiktie tarifi Meksikas, Kanādas un Ķīnas precēm, un šīs valstis paziņoja par atbildes pasākumiem, tiek runāts par tirdzniecības kara sākumu.
Savu ēnu pār prezidenta uzstāšanos meta arī 28. februārā katastrofa Baltajā namā, kad sarunas ar Ukrainas prezidentu, kam bija jāvaiņagojas ar t.s. „Retzemju elementu līguma” parakstīšanu, netika tālāk par preses konferenci. Asajai vārdu pārmaiņai Ovālajā kabinetā un Ukrainas līdera izlikšanai aiz Baltā nama durvīm sekoja pirmdienas paziņojums par visas amerikāņu Ukrainai sniegtās militārās palīdzības apturēšanu. Tiesa, Trampa uzrunā šai ziņā izskanēja pielaidīgākas notis: no prezidenta Zelenska esot saņemta vēstule, kas apliecinot, ka Ukraina ir gatava miera sarunām. Tramps atzinīgi vērtējot šo vēstuli, un arī no Krievijas esot saņemti signāli par gatavību mieram.
Kopumā ņemot, Vašingtonas rīcība pagājušajās dienās liek pieņemt domu, ka prezidenta Trampa un viņa komandas personā mums ir darīšana ar citādu Ameriku. Cik ļoti citādu – tas vēl paliek atbildams jautājums.
Laiks Eiropai
Savienoto Valstu jaunās administrācijas un Ukrainas dialogs, kam līdz šim bijuši teju vissliktākie iedomājamie rezultāti, licis drudžaini sarosīties Eiropas valstu valdībām. Pēc pagājušās piektdienas nelaimīgās preses konferences Ovālajā kabinetā nozīmīgāko Ukrainas partnervalstu pārstāvji sagaidīja prezidentu Zelenski samitā Londonā. Lēmums par šādu tikšanos tika pieņemts nedēļu pirms tam, taču Vašingtonā notikušais iekrāsoja to krietni dramatiskākos toņos. Runa nepārprotami nav tikai par Ukrainu, bet par līdzšinējām transatlantiskajām drošības saiknēm kopumā.
Ja jau prezidenta Trampa administrācija tik krasi un nepārprotami maina kursu attiecībā pret Ukrainu, vai tā nevar līdzīgi rīkoties arī NATO sakarā? Kā brīdinošs signāls vērtējams fakts, ka lēmums par ieroču piegāžu pārtraukšanu Ukrainai Baltajā namā tika pieņemts bez jebkādas konsultēšanās ar Eiropas partneriem. Tikām Londonā sabraukušie vienojās strādāt pie sava miera plāna, kuru piedāvāt Savienotajām Valstīm. Nepieciešamība Eiropas valstīm vairāk ieguldīt savu aizsardzības spēju stiprināšanā no aktuālas burtiski dažu dienu laikā pārtapusi akūtā.
4. martā ar savu plānu nāca klajā Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. Tas paredz piešķirt dalībvalstīm plašāku fiskālo telpu investīcijām aizsardzības nozarē, piedāvāt šiem mērķiem arī 150 miljardus eiro lielus kredītresursus un aktivizēt privātā kapitāla līdzdalību. Kopējais plāna „ReArm Europe” – „Pārapbruņot Eiropu” – apjoms tiek plānots apmēram astoņsimt miljardus liels.
Vācijas potenciālais kanclers Frīdrihs Mercs otrdien vēlreiz apliecinājis gatavību atbrīvot aizsardzības tēriņus no Vācijas likumdošanā iestrādāto budžeta limitu žņaugiem. Savukārt Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers izteicies, ka vēl esošajā Parlamenta sastāvā, t.i. līdz 2029. gadam, britu aizsardzības budžetam, kas šobrīd ir 2,3% no iekšzemes kopprodukta, jāsasniedz 3%.
Pirmdien Francija izvirzīja savu daļējas uguns pārtraukšanas projektu, proti, puses vienotos uz mēnesi pārtraukt karadarbību gaisā, uz ūdens un triecienus kritiskajai infrastruktūrai. Šī uguns pārtraukšana arī apliecinātu Krievijas vadoņa Putina patieso gatavību mieram.
6. martā Eiropas Savienības valstu vadītāji tiekas ārkārtas sanāksmē Briselē, lai jau atkal spriestu par atbalstu Ukrainai un savienības aizsardzības spēju stiprināšanu.
Sagatavoja Eduards Liniņš. -
ASV šobrīd realizētā ārpolitika daudziem ir likusi uzdot jautājumu, vai joprojām jūtamies droši zem pašreizējā NATO "lietussarga". Varbūt ir jādomā par kādu Eiropas drošības aliansi? Par to diskusija arī raidījumā Krustpunktā. Analizē politologs Andis Kudors, Nacionālo Bruņoto spēku pārstāvis, majors Jānis Slaidiņš, bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis, Ministru prezidentes padomnieks nacionālās drošības jautājumos Airis Rikveilis un Eiropas Parlamenta deputāts Reinis Pozņaks.
Pasaules ziņu lentēs notikumi mainās tik ļoti ātri un mēdz būt tik mulsinoši, ka reizēm grūti saprast, kam pievērst uzmanību, kam nē. Bet viens ir skaidrs - drošības jautājumi šobrīd ir nonākuši visa centrā. Brīvais mikrofons, sociālie mediji - visi demonstrē tādu noskaņojumu, kāds šobrīd ir vērojams Latvijas sabiedrībā, un patīk mums tas vai nē, bet ļaudis saka, ka vairs netic tam, ka ASV ir drošs sadarbības partneris NATO ietvaros. Vismaz tik ilgi, kamēr Tramps būs Amerikā pie stūres, tikmēr par paļaušanos uz ASV ir jāaizmirst. Amatpersonas gan cenšas mierināt, ka ASV ir un paliek uzticams drošības garants, bet tas rada drīzāk pretēju efektu. Kāds raksta, ka viņā tas taisa paniku, jo esot sajūta, ka, lūk, mūsu amatpersonas apjukušas, nespēj reaģēt uz jauno realitāti.
Pilnīgi noteikti mēs Krustpunktā arī negribam paniku, jo situācija jau nav tāda. Bet mēs arī negribam ignorēt ļaužu noskaņojumu un atkārtoto mantru, ka ir taču NATO, viss tiek kontrolēts. Galu galā nevaram nepamanīt arī, pieņemsim, pasaulē dažu cienījamu bijušo militārpersonu paustās bažas par NATO nākotni. Nevaram neredzēt Ilona Maska atkārtoti rakstīto, ka ASV ir laiks pamest NATO, un Maskam, kā zināms, ir ietekme uz Trampu. Mēs nevaram nedzirdēt Ukrainas prezidenta Zelenska pausto, ja Ukrainai nebūs vietas NATO, jāveido vēl cita drošības alianse. Paša Trampa izteikumi šajā ziņā arī nepavisam nepalīdz.
Cik tad pamatotas ir bažas, ka līdzšinējā uzbūvētā drošības arhitektūra sāk buksēt? Ko nozīmē Zelenska aicinājumi veidot vēl vienu drošības struktūru? Aktuāls ir arī jautājums par meklējumiem pēc miera Ukrainā. Ko tad nozīmē drošības spēki, kas garantētu Ukrainas mieru, par ko arī šajās dienās runā vairāk - vai tas būtu kāds atsevišķs starpvalstu nolīgums? Ja tas nav NATO, kas iesaistās drošības garantēšanā, par ko tad ir runa? Mēģinām saprast pašreizējo realitāti un ielūkoties arī nākotnes prognozēs. -
Saknas det avsnitt?
-
Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns norāda, ka Eiropas Savienībai (ES) šobrīd ir svarīgi sagaidīt, kādi būs ASV prezidenta Donalda Trampa lēmumi tarifu jomā. Šīs nakts uzrunā kongresam par to nebija konkrētības.
-
Šobrīd var tikai spekulēt, kādi ir ASV prezidenta Donalda Trapa nodomi un nosacījumi, parakstot miera līgumu starp Krieviju un Ukrainu. To intervijā Latvijas Radio sacīja Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Dace Melbārde (Jaunās Vienotība).
Melbārde ir arī izglītības un zinātnes ministra amata kandidāte un, runājot par šo jomu, viņa norādīja, ka situācija izglītības jomā nav vienkārša, taču tiks darīts viss iespējamais, lai ierobežotajos valsts finansējuma apstākļos vismaz daļēji jaunais izglītības finansēšanas modelis "Programma skolā" šajā gadā tiktu īstenots. -
Amerikas Savienoto Valstu 47. prezidents republikānis Donalds Tramps šorīt (5. martā) pēc Latvijas laika teica savu pirmo uzrunu Kongresā kopš atgriešanās amatā 20. janvārī.
Kā jau tika prognozēts, tad Trampa runas absolūti lielākā daļa bija veltīta ASV iekšpolitikai. Pie mums vairāk uzmanības ir pievērsts Trampa administrācijas ārpolitiskajiem lēmumiem, taču sešās nedēļās kopš Trampa inaugurācijas ir notikuši arī pamatīgi satricinājumi ASV iekšpolitikā.
Tramps runu iesāka ar paziņojumu, ka „Amerika ir atgriezusies”. Tālāk viņš uzskaitīja savus panākumus, piemēram, pārliecinošo uzvaru novembrī notikušajās prezidenta vēlēšanās, kurās viņš pārspēja Demokrātu partijas pārstāvi Kamalu Harisu, aptuveni 500 parakstītos rīkojumus, kā arī birokrātijas un federālo izdevumu samazināšanu un cīņu pret nelegālo imigrāciju.
Tramps sacīja, ka viņa administrācija īsā laikā ir veikusi tik straujas un vērienīgas pārmaiņas, kādas iepriekšējie ASV prezidenti nav spējuši četros vai astoņos gados valdīšanas gados.
Runājot par karu Ukrainā, Tramps sacīja, ka ASV ir piešķīrušas Ukrainai miljardiem dolāru vērtu palīdzību, taču tā nav ļāvusi izbeigt Krievijas uzsākto pilna mēroga karu. Viņš kārtējo reizi apgalvoja, ka ASV kopējās palīdzības Ukrainai apmērs ir 350 miljardi dolāru, taču tā nav patiesība.
Tramps arī pārmeta Eiropai, ka tā ir iztērējusi vairāk naudas, lai nopirktu Krievijas gāzi un naftu, nekā palīdzībai Ukrainai.
Tramps arī paziņoja, ka ir saņēmis vēstuli no Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska, kurš pateicās ASV par to sniegto palīdzību Ukrainai. Zelenskis esot gatavs Trampa vadībā strādāt pie miera un parakstīt ar ASV vienošanos par retzemju metālu ieguvi Ukrainā.
Tramps ticot, ka arī Krievija vēloties mieru. Viņš arī uzsvēra: ja vēlies izbeigt karu, tad ir jārunā ar abām pusēm. Taču Tramps uzrunā nepieminēja to, ka ir pārtraukta ASV militārā palīdzība Ukrainai.
Trampa teikto komentā Latvijas TV žurnāliste Ina Strazdiņa, kur atrodas ASV. -
Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Latvijas ārpolitikas institūta pētnieku, bijušo diplomātu un politologu Einaru Semani par vēstures paaātrinājumu, ģeopolitiskajiem procesiem, ASV un Eiropu.
2025. gada februāris, raksta "The Economist", esot bijis drūmākais periods kopš Berlīnes mūra krišanas. Pēdējo nedēļu un laika notikumu daudzums tādā ģeopolitikas līmenī mēs varētu teikt arī, ka tas ir kā vēstures paātrinājums. Šoreiz raidījumā saruna ar bijušo vēstnieku Baltkrievijā Einaru Semani - diplomātu un arī politikas zinātnieku, kā arī cilvēku, kurš ir izveidojis politikas zinātnes studijas Latvijas Universitātē 90. gadu sākumā.
Saruna ar Einaru Semani notika pirms ASV prezidenta Donalda Trampa iecerētās tikšanās ar Volodimiru Zelenski, kas radīja jautājumu par pašas ASV pozīciju, rīcības iemesliem, kas kaut kādā ziņā kļuva arī skaidrāki, taču saglabā jautājumus par Eiropas drošību un tālāku rīcību šajā karā.
Šoreiz runājam par diplomātiju un jaunu pasaules kārtību, bet jautājums ir tomēr par šo formulējumu, ko iezīmēja "The Economist" par to, ka tā ir bijusi tumšākā nedēļa Eiropas vēsturē kopš aukstā kara beigām jeb Berlīnes mūra krišanas. Vai jūs arī piekristu, ka tas ir tāds pagrieziena punkts pasaules ģeopolitikā?
Einars Semanis: Nē, nepiekrītu. Tāpēc kā principā tik spēcīgi teikt, ka tas ir pagrieziena punkts, tas būtu ārkārtīgi priekšlaicīgi. Tāpēc ka drīzāk pašreizējo periodu mēs varētu saukt par tādu nenoteiktības periodu, kad tiešām notiek izmaiņas pasaules kārtībā, ja mēs pasaules kārtību saprotam kā varas sadalījumu un spēles noteikumu kopumu un ka mēs redzam, ka notiek tādas vienpolārās pasaules kārtības difūza pāreja uz daudzpolāro kārtību.
Tāpēc teikt, ka ir ļoti kardināli tagad viss mainījies pēkšņi, būtu pārsteidzīgi. Kaut gan to, ko jūs citējāt angļu presi, tur ir savs racionāls grauds. Kāpēc? Tāpēc, ka masu mediju loma ir īstenībā brīdināt, sabiezinātās krāsas un teikt: Būsim ļoti uzmanīgi! Jo patreiz ir vērojami procesi, kas tiešām ir saistīti ar pasaules kārtības maiņu, un tie atspoguļojas noteiktās politiskās uzvedības veidos. Un it īpaši tas ir saistīts ar to, kad kā prezidents Tramps ir stājies pie sava otrā termiņa īstenošanas, viņa administrācija. Tas ir radījis lielu satraukumu.
Bet, ja mēs domājam vispār par izmaiņām, tad, protams, tas ir atkarīgs no kāda skatupunkta skatāmies. Ja mēs ņemam stingri un saprotam, kas ir šī pasaules kārtība, tā drīzāk ir kaut kāds tāds izmaiņu sākuma periods, nenoteiktības periods, zināma difūza situācija. Mēs arī nevaram skaidri pateikt, kādā veidā notiks ši daudzpolārās sistēmas tālāka veidošanās, kas būs tie galvenie spēlētāji? Tur ir diezgan daudz to spēlētāju. Bet pats galvenais - īstenībā - kas tad notiks ar tiem spēles noteikumiem? Jo attiecīgā varas sadale starptautiskajā arēna pēc Otrā pasaules kara ir un ar aukstā kara beigām mums ir vienpolārā sistēma, kur galvenais spēlētājs un spēcīgākā valsts šodien ir Amerikas Savienotās Valstis, un tās nosaka kopā ar saviem sabiedrotajiem to spēles noteikumus.
Kas tie par spēles noteikumiem? Tie nosaka, kas ir pieņemama uzvedība starptautiskajā arēnā.
Einars Semanis ir vecākais pētnieks Latvijas Ārpolitikas institūtā. Latvijas Universitātē ieguvis maģistra grādu filozofijā un socioloģijā, aizstāvējis doktora disertāciju Maskavas universitātē, studējis politikas zinātni Oslo universitātē. Bijis pirmās Politikas zinātnes katedras dibinātājs Latvijas Universitātē.
Diplomāta karjeras laikā Latvijas Ārlietu ministrijā ieņēmis arī valsts sekretāra vietnieka amatu, bijis rezidējošais vēstnieks Ķīnā, Somijā, Polijā, Lietuvā un Baltkrievijā.
Viņa pētnieciskās intereses saistītas ar Rietumu diplomātiju un diktatūru, Baltkrieviju, kā arī pāreju no autoritāriem režīmiem uz demokrātiju.
-
Medikamenti, it īpaši pacientiem, kuri sirgst ar hroniskām kaitēm, ir pirmās nepieciešamības lieta, par kuru pieejamību "x" stundā ir jādomā. Padomāt par savu zāļu krājumu, protams, tiek aicināti paši pacienti, bet kā ir ar zāļu rezervēm veselības aprūpes iestāžu un valsts līmenī? Kā vispār šādās situācijās tiek organizēta un uzraudzīta zāļu aprite?
Krustpunktā diskutē Veselības ministrijas valsts sekretāre Agnese Vaļuliene, Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Dace Ķikute, Lielo slimnīcu asociācijas pārstāvis Rīgas Austrumu klīniskās slimnīcas valdes loceklis Vadims Beļuns, Latvijas zāļu ražotāju asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja-Dombrovska un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule.
-
Pēc ASV prezidenta Donalda Trampa lēmuma apturēt militāro palīdzību Ukrainai, kura jau ceturto gadu cīnās pret Krievijas agresiju, lielākas problēmas var būt ar pretgaisa aizsardzību un agrā brīdinājuma informāciju un izlūkinformāciju, kā arī ir jautājums par "Starlink" interneta pieejamību Ukrainas armijai, intervijā raidījumam Labrīt pauda Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš.
Viņš norādīja, ka citas tehnikas un artilērijas munīcijas krājumi mazināsies, atkarībā no kauju intensitātes, un, iespējams, ar to var palīdzēt Eiropa.
Bet pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot" gan ražo tikai ASV, un tas ir nozīmīgs elements gaisa telpas aizsardzībai, bet pēc ASV piegāžu apturēšanas Ukraina tās varēs saņemt tikai caur citām valstīm, kas var būt ilgāk un dārgāk, norādīja Slaidiņš.
Tāpat nozīmīga ASV palīdzības daļa ir izlūkošanas un agrās brīdināšanas sistēmas – to Eiropa var aizstāt, bet tas nenotiek uzreiz ar vienu klikšķi, sacīja Slaidiņš. Viņš skaidroja, ka šobrīd, tikko Krievija paceļ gaisa stratēģiskos bumbvedējus, Ukraina uzreiz par to uzzina.
Slaidiņš uzskata, ka tikai pati Ukraina var pateikt, cik ilgam laikam tai pietiks militāro resursu cīņai pret Krieviju, pēc tam kad ASV paziņojusi par palīdzības apturēšanu. -
Domnīcas "Northern Europe Policy Centre" direktors, politoloģijas doktors Artis Pabriks, norada, ka ASV rīcība pierāda, ka Trampa plānos nekad nav bijis taisnīgs miera izlīgumus starp Ukrainu un Krieviju.
Pabriks norāda, ka var spekulēt, kāda tam ir motivācija - iespējams, viens no pamatojumiem ir vēlme draudzēties ar Krieviju, lai Ķīna būtu vājāka, ja nonāks līdz konfliktam starp ASV un Pekinu.
"Bet es domāju, ka tā ir kļūdaina politika, maz ticams, ka varēs Krievija kļūt par ASV draugu, ja šāds konflikts notiks," sacīja Pabriks.
Viņš norādīja, ka no Krievijas nekāda piekāpšanās nav prasīta, "tā apbalvota ar dažādiem piedāvājumiem". Pabriks gan uzskata, ka šis Trampa paziņojums nevar sagraut Ukrainu, tās militārās spējas jau ir kaut kādā līmenī un viņiem nav, kur atkāpties, viņi cīnās par savu zemi. -
Mēs pārspīlējam uzskatīdami, ka ASV prezidents Donalds Tramps ar savu rīcību vēlas izpatikt Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. Tā situāciju par militārās palīdzības apturēšu Ukrainai komentē Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (Jaunā Vienotība). Galvenokārt viņš vēlas izpatikt savam vēlētajam.
Latkovskis norada, ka ASV nav intereses izstāties no NATO un nav intereses stiprināt Krieviju. Taču esot absurds, ka 500 miljonu iedzīvotāju lielā Eiropas Savienība lūdz palīdzību 300 miljonu lielajai Amerikai, lai tiktu gala ar 140 miljonu iedzīvotāju lielo Krieviju. Turklāt Eiropas ekonomika ir spēcīgāka par Krievijas ekonomiku. -
Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps ir apturējis finansējumu bruņojuma iepirkšanai Ukrainas vajadzībām, kā arī apsver iespēju iesaldēt bruņojuma piegādes no ASV armijas krājumiem, kas var nopietni apdraudēt Ukrainas spējas aizstāvēties pret Krievijas agresiju.
Baltais nams paziņoja, ka Trampa mērķis ir panākt kara Ukrainā izbeigšanu iespējami drīz, tāpēc tiek pārtraukta un pārskatīta palīdzība, lai nodrošinātu, ka tas palīdz rast risinājumu. Lēmums būšot spēkā līdz brīdim, kad Tramps redzēšot, ka Ukraina patiešām vēlas mieru. Izdevums „The Wall Street Journal” raksta, ka drīz pēc stāšanās amatā 20. janvārī Tramps parakstīja rīkojumu par jebkādas ārvalstu palīdzības, tostarp militārās, apturēšanu, izņēmums bija palīdzība Izraēlai un Ēģiptei.
Pirms vairākām nedēļām valsts sekretārs Marko Rubio parakstīja dokumentu, kas paredzēja noteikt izņēmumu arī palīdzībai Ukrainai, taču Valsts departamentā par ārvalstu palīdzību atbildīgā amatpersona Pīters Maroko to nenosūtīja apstiprināšanai Aizsardzības ministrijā. Līdz ar to faktiski ir apturētas jebkādas jauni ieroču iegādes Ukrainai.
No Valsts departamenta Ukrainai pienācās vēl 1,5 miljardi dolāru, ko tā varēja saņemt grantu vai aizdevumu veidā, lai iegādātos bruņojumu no amerikāņu ražotājiem. Taču galvenais avots, no kā pēdējos trīs gadus ASV ir piegādājušas bruņojumu Ukrainai, bija armijas krājumi. No tiem Ukrainai vēl pienākas ieroči un militārais aprīkojums 3,8 miljardu dolāru apmērā, taču pagaidām nav skaidrs, vai Tramps atļaus tos piegādāt. ASV administrācija savu lēmumu paziņoja dažas diena pēc Trampa un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska dramatiskās tikšanās Baltā nama Ovālajā kabinetā. -
Amerikas Savienotās valstis turpmāk īstenos citu ārpolitiku, tā ir paziņojis ASV prezidents Donalds Tramps. Tikmēr Eiropas valstis mēģina saprast, kāda ir jaunā politiskā realitāte. Krustpunktā Lielā intervija ar Valsts prezidentu Edgars Rinkēviču.
Norises ASV ārpolitikā brīžiem atgādina amerikāņu kalniņus – te ASV prezidents nosauc Ukrainas prezidentu par diktatoru, te saka, ka neko tādu neatceras, bet mirkli pirms parakstīt vienošanos, viņiem visas pasaules acu priekšā norit saruna, ko par diplomātijas paraugstundu diez vai kāds nosauktu. Ir skaidrs, ka diplomāti un amatpersonas cenšas tiltus nededzināt, bet komentētāji un vienkārši vērotāji var atļauties daudz skarbāk vērtēt notiekošo. Bet par to, kādu iespaidu tas viss atstās uz Eiropas ārpolitiku un drošību, tajā skaitā arī mūsu ārpolitiku un drošību, ir jārunā. Un to darām raidījumā.
-
Veselības ministrija plāno nākamgad ieviest 120 primārās veselības aprūpes sadarbības prakses. Tas nozīmē, ka savā starpā vairāk sadarbosies gan ģimenes ārsti, gan arī viņi nepieciešamības gadījumā varēs piesaistīt citu specialitāšu ārstus. Lai gan Veselības ministrija ir pārliecināta, ka viss norit pēc plāna, tomēr ģimenes ārsti nav tik optimistiski noskaņoti.
Pagājušajā gadā tapis primārās veselības aprūpes stiprināšanas plāns, lai aprūpes sniegšanā iesaistītu plašāku speciālistu loku. Veselības ministrija, balstoties uz Eiropas pieredzi, cer izveidot arī 120 ģimenes ārstu sadarbības prakses. Ministrijā skaidro, ka šāda koncepcija ļautu ģimenes ārstu aprūpes komandā pēc vajadzības iesaistīt arī bērnu aprūpes speciālistu, fizioterapeitu, vecmāti, pediatru vai māsu, kā arī mentālās veselības darbinieku, piemēram, garīgās veselības aprūpes māsu vai psihoterapeitu un citus speciālistus. Tādējādi nodrošinot paplašinātu primārās veselības aprūpes pakalpojumu.
Veselības ministrijas pārstāve Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka informēja, ka šobrīd šādi jau strādā vairāki ģimenes ārsti Cēsīs un izmēģina šo sistēmu. Tās mērķis ir saprast, kā viss darbojas reālajā dzīvē un ko būtu nepieciešams uzlabot. Sanita Janka uzsver, ka šajā ģimenes ārstu kopīgajā darbā norit zināšanu apmaiņa, kur ārsti sastarpēji var apmainīties ar viedokļiem. Tāpat varot vieglāk koordinēt ārstu aizvietošanu to prombūtnes laikā. Šajā gadījumā ir piesaistīti citi ārstniecības profesionāļi, kā arī tiek racionāli izmantotas pieejamās medīcas ierīces un citi resursi.
Jānorāda, ka projekta kopējais finansējums ir gana iespaidīgs - 2 400 000 eiro. Lielāko daļu jeb 2 040 000 eiro nodrošinās no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem, bet 360 000 eiro - no nacionālā līdzfinansējuma. -
Latvijā visu šo nedēļu meklējam iespējamos ministrus, pēc tam, kad premjere lūdza demisonēt trim līdzšinējiem. Savukārt pasaulē joprojām visu uzmanību piesaista ASV prezidents Donalds Tramps ar saviem paziņojumiem.
Krustpunktā diskutē domnīcas "Providus"vadošā pētniece Līga Stafecka, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs un portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns.
-
Ko nevar dabūt Kubā un kāpēc Trampam ir zila roka? Aizpildām robus valdībā, saliekam pa plauktiņiem Vācijas vēlēšanas, Elīna ziņo no Kubas, Jānis sarakstās ar Masku, bet Uldis murgo.
Epizodes gaita:
00:00 Ievads: diletantisms ir atpakaļ!
2:58 Kas sāp: laika zonas; sapņa skolotājs, kurš basto stundas; pensionāru pašapziņa.
13:41 Smagās ziņas: Kuba - kontrastu zeme; vēlēšanu rezultāti Vācijā; Latvijā trūkst ministru.
54:50 Vieglās ziņas: vēstule Īlona birojam; Trampa zilā roka; maizes ziņa.
Seko šim podkāstam un pastāsti par to visiem!
-
Jaunajiem ārstiem nav īstas skaidrības par rīcības modeli nopietnas krīzes vai apdraudējuma gadījumā. To Latvijas Radio pastāstīja Jauno ārstu asociācijas vadītājs Jānis Vētra. Mediķi vēlētos iesaistīties šādu plānu izstrādē, teica Vētra.
Jautāts par „valdības restartu” un šajā nozīmē par veselības ministru Hosamu Abu Meri, Vētra teica, ka neuzskata, ka ministra nomaiņa nestu nozarei ko labu. Viņš atklāja, ka veselības aprūpē iesākti vairāki darbi un nozīmīgas reformas, kur saredz turpinājumu. -
Kurš to būtu domājis, ka jautājums "Kas būs ar Krieviju?" kādā brīdī tik lielā mērā kļūs uzdodams kā jautājums "Kas būs ar Ameriku?". Gluži "Kas būs ar Ameriku?" nejautājam, bet Krievijas vietā liekam antidemokrātisku varas modeli. Tas, ko mēs šobrīd piedzīvojam, tas mums ļauj uzdot jautājumu: varbūt ka cilvēces nākotne mums rāda atgriešanos pie nedemokrātiskām, netiesiskām varas formām, respektīvi, pie diktatūrām, pie autoritāriem režīmiem? Kādi ir tie resursi, kuros šodienas pasaulē balstās antidemokrātiskums? Analizē Andis Kudors, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs, politologs.
Andis Kudors: Atceros, pirms vairākiem gadiem prasīju vienam Latvijas Universitātes politologam, vai demokrātijai ir kādi priekšnosacījumi, un viņš atbildēja izvairīgi, ka doma demokrātija ir kaut kas diezgan jauns. Mēs nerunājam par antīko versiju, runājam par moderno versiju. Un cits profesors atkal teica: Nē, ir priekšnosacījumi demokrātijai.
Varētu runāt par politisko kultūru. Gan eksperti, gan paši politiķi vai žurnālisti uztver vārdus politiskā kultūra - tā ir komunikācijas kultūra politikā. Tā nē. Politoloģijā tas jēdziens nozīmē noteiktus uzskatus un vērtības, un priekšstatus par to, ko politikā darīt ir labi, kas nav pieņemami un ko indivīdam darīt politiskajā līdzdalībā, cik aktīvam viņam būt. Tātad iet uz protestu - neiet? Iet balsot - neiet, iestāties politiskā partijā - nē.
Un vēl tas nozīmē, ko politiķiem darīt, kādās robežās viņiem būt. Un vēl tur ir ideja par simboliem, kas ietekmē to, ko mēs spriežam, kas politiskām partijām ir jādara, kas nav. Tā būs ietekme no plašākas kultūras.
Šis garais ievads ir saistīts ar to, ka
demokrātija nav iespējama bez demokrātiem. Pilsoņi, kuriem trūkst pašdisciplīnas, ir slikti pilsoņi tajā nozīmē, ka viņi, viens otram nodarot pāri, veicina tiešu un netiešu situāciju, kad sāk gribēties stingro roku. Tātad demokrātija nav iespējama bez likuma varas, un likuma vara ir labi funkcionējoša tikai tad, ja paši pilsoņi izlemj, ka viņi būs likumpaklausīgi, vismaz lielākā daļa.
Ja lielākā daļa ir gatavi paklausīt tikai tad, kad viņiem ar steku sit pa galvu, tad ir slikti. Un šis būs tas priekšnosacījums autoritārismam.
(..)
Andis Kudors: Es izbaudu demokrātiju. Man ir svarīgi, ka kristīgi konservatīvajām, ka man ir tiesības publiski pateikt par savu pārliecību. Un, ja es būtu autoritārā valstī, man varētu nepaveikties, jo mana denominācija, piemēram, kristīgā, varētu būt opozīcijā tai denominācijai, ko autoritārais līderis būtu pietuvinājis sev. Ķīnā, piemēram, kristiešiem ir ļoti grūti. Puse ir pagrīdē. Ir kaut kādi valsts pielabinātie, kuriem ļauj kaut ko darīt. Manī iekšienē man ir pieprasījums pēc demokrātijas.
Es domāju, ka demokrātijas normu piedāvājums tiem, kas viņu vispār nemeklē un negrib, rada tikai pretestību. Politoloģijā ir diskusija par to, vai demokrātiju var nodibināt tukšā vietā un cik labi viņa strādās. Tie, kuri saka, ka kultūra maz ietekmē demokrātiju vai autoritārismu, tie saka - nodibinām institūcijas, izveidojām likumus, un viss strādās.
Tie, kuri saka, ka kultūra stipri ietekmē to, vai demokrātija iesakņosies vai nē, tie saka: nē, nē, nē, kultūra ir relatīvi nemainīga. Relatīvi tāpēc, ka laika gaitā tomēr mainās kultūra. Bet viņa ir relatīvi nemainīga, tātad diezgan ilgi nemainīga. Un viņa ietekmē to, ko mēs spriežam, kas ir labs politikā,.
Cilvēki politikā meklē ne tikai ekonomiskos un drošības ieguvumus, bet arī aizstāv savu identitāti. Šī daļa liberālajās demokrātijās tika ignorēta. Es domāju, šis lielais vilnis un Fukujamas idejas par vēstures beigām ir izčabējis. Lai kā arī tika smaidīts par Hantingtona idejām, viņam lielā mērā ir taisnība. Proti, demokrātijai ir priekšnosacījumi.
Vislabāk demokrātija iesakņojas tur, kur ir protestantisma kultūra, saknes. Pat ja cilvēki vairs nav aktīvi reliģijā, viņi gribot negribot atražo uzskatus par labo un ļauno, kas sakņojas pirms tam reliģijā, šinī gadījumā kristietībā un protestantismā. Kalvinisms, luterisms spēcīgi ietekmē Eiropas domu.
Es atgriežos pie sākuma. Demokrātija ir iespējama, kur ir pašdisciplīna. Tur, kur nav pašdisciplīnas kaut kādas iekšēja morāles motivācijas dēļ vai reliģijas motivācijas, vai citas, tur var aiziet līdz tam, ka tauta redz bardaku un viņi sāk pieprasīt stingro roku. Tā izeja jau nav stingrā roka, bet likumu vara. Bet likuma vara ir iespējama, ja pilsoņi pašdisciplinējas. Mēs atkal atgriežamies īstenībā pie kultūras.
Otrā vieta, no reliģijām spriežot, vislabvēlīgāk ir ietekmējusi liberālo kultūru, ir katolicisms, un trešajā - pareizticība. Varam vērot valstis, un liberālās demokrātijas sasniegumos un indeksos mēs redzēsim korelāciju. Bet kas notiek? Šīs vērtības erodē un tam līdzi nāk kaut kāda bardaka lieta. Tad ir tā, ka ģimenes ir mazskaitlīgas, tātad nepiedzimst bērni. Laiž migrantus iekšā, un kas notiek - izrādās, viņi neintegrējas. Tagad ir pretvilnis ar domu: taisām durvis ciet! Bet tad ir jāsāk skatīties arī uz konservatīvo domu, jo ko tagad darīt darbiniekiem? Bet jau ir tik tālu aizgājušas visas feminisma idejas un liberālās idejas, ka daudzskaitlīga ģimene ir atpakaļrāpulība, kā bieži apsaukājas. Es esmu šajā diskursā, es redzu, cik agresīvi tas viss notiek. Visām lietām ir blaknes. Jāuzmanās, jāatrod kaut kāds veselīgs vidusceļš. -
No 2025. gada februāra stājušies spēkā daži grozījumi Izglītības likumā, un viens no tiem – vecākiem ir pienākums rakstiski informēt izglītības iestādi par bērna veselības stāvokli un jebkādiem apstākļiem, kas var ietekmēt mācību procesu, tas attiecas uz uzņemšanu skolā, arī uz bērna veselības stāvokļa izmaiņām vai kādām izmaiņām ģimenē, un par šīs informācijas nenodrošināšanu, piemēram, paredzēts arī naudas sods no 100 līdz 700 eiro. Par šo jauno prasību - atklāt bērnu diagnozes skolai jeb atklāt sensitīvos datus - arī spriežam Ģimenes studijā.
Diskutē Olga Ozola, Izglītības un zinātnes Izglītības departamenta direktora vietniece iekļaujošas izglītības jautājumos, Kristīna Freiberga, Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas juridiskā padomniece, Liene Jurgenberga, Rīgas 213. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja, un Gatis Pastars, Līvānu 1.vidusskolas direktors.
Ierakstos uzklausām vecāku viedokļus. -
"Mapaganda ir propagandas veids, kas izmanto kartes, lai manipulētu ar cilvēku prātu. Un, tā kā kartes tiek uzskatītas par objektīvu informācijas avotu, daudzi cilvēki tās uztver kā patiesību. Bet īstenībā kartes rada cilvēki, kas nozīmē, ka tās var apzināti maldināt, pielāgojot kartes to autoru izvirzītajiem mērķiem," sarunā ar Dīvu Reiznieku saka "Drošinātāja" šīs nedēļas viešņa Anna Šveca - analītiskās platformas “Vox Ukraine” pētniece.
Savukārt Rihards Plūme iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:
Makrons tiekas ar Trampu;
Minerālu darījums starp Ukrainu un ASV;
Vēlēšanas Vācijā.
00:31 Ievads
01:20 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
02:50 Makrons tiekas ar Trampu.
06:50 Minerālu darījums starp Ukrainu un ASV.
12:30 Vēlēsanu rezultāti Vācijā un kā tie varētu atsaukties uz Ukrainas atbalstu.
17:09 Dīvs un Rihards par Latvijas derīgajiem izrakteņiem un NATO sniegto aizsardzību.
19:24 EXPLAINER: vēlreiz par to kādi vērtīgi minerāli glabājas Ukrainas zemes dzīlēs.
27:01 Piesakām šīs epizodes galveno viesi Annu Švecu - analītiskās platformas “Vox Ukraine” pētnieci, kura stāstīs par karšu izmantošanu krievijas propagandā.
28:45 Kas ir “mapaganda”?
29:58 Kā krievija izmanto mapagandu?
32:30 Vai Ukraina izmanto mapagandu?
33:47 Kādi ir mapagandas izmantošanas mērķi?
35:48 Krievija mapagandu izmantojusi jau vairāku gadsimtu garumā.
38:00 Krievijas mapagandas izplatīšanā līdzvainīgi arī rietumu uzņēmumi un servisi.
40:45 Kā cīnīties pret mapagandu?
42:40 Mapaganda leģitimizē agresiju un aneksiju
44:30 Ko indivīds var darīt, lai stātos pretī mapagandai?
46:52 Sarunas beigas.
47:17 Rihards un Dīvs pārspriež interviju.
51:09 Nākamajā nedēļā atkal viesosimies Minhenē.
52:35 Padalieties ar šo interviju un epizodi.
52:52 Rakstiet mums drosinatajs@latvijasradio.lv
Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.
Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs
- Visa fler
