Avsnitt
-
Austrumu pierobežas lielākajā pilsētā Daugavpilī savu varu ir nostiprinājis bijušais saskaņietis Andrejs Elksniņš. Ļoti ticams, ka viņa reģionālā partija varu saglabās arī pēc jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Bet vai likums viņam ļaus kļūt par mēru?
Andrejs Elksniņš, Daugavpils valsts pilsētas pašvaldības mērs: „Pašvaldību vadītāji jau šobrīd rīkojas ar ierobežotas pieejamības informāciju. Tāpēc varbūtība, ka kādam no pašvaldību vadītājiem varētu nebūt pielaide – es absolūti to izslēdzu.”
Pilsētā toni nosaka krievvalodīgais vēlētājs, un uz viņu balsīm ir vairāki pretendenti: gan mērenāki, gan tādi, kas balansē uz prokremliskas retorikas robežas.
Olga Petkeviča, partijas „Daugavpils – mana pils” valdes locekle: „Mana nostāja par Ukrainu ir līdzīga vairākuma daugavpiliešu nostājai – jā, mēs nesaprotam tos gājienus!”
Nacionālo partiju pozīcijas pilsētā nav spēcīgas. Vietējais Nacionālās apvienības līderis cer, ka latviešos, kas ir tikai piektā daļa iedzīvotāju, ir modusies vēlme pēc pārmaiņām.
Aivars Broks, Staņislava Broka Daugavpils mūzikas vidusskolas direktors: „Tas pieprasījums drusku ir pēc tādas partijas, kas skaidri pasaka, ka mēs esam lojālu pilsoņu kopums, ka mēs zinām, kam pieder Krima, (un) mēs gribam, lai Daugavpils būtu Latvijā.”
Pētām, kādi politiskie spēki pašvaldību vēlēšanās pretendēs uz varu Daugavpilī, un vai Andrejs Elksniņš turpinās ieņemt mēra amatu.
Šis raidījums skan plašāka Latvijas Radio pētnieciskā satura ietvaros pirms jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.
-
"Lai arī finansējums šobrīd ir apturēts, apzināmies to projektu svarīgumu, kuros esam iesaistījušies," saka viena no šīs nedēļas "Drošinātāja" viesiem. Šajā nedēļā Dīvs Reiznieks iztaujā divas nevalstiskās organizācijas Ukrainā. Savai darbībai tās saņēma finansējumu no ASV, kas nu ir apturēts. Kā šis solis ietekmē atmīnēšanas procesus Ukrainā un vides pieejamību cilvēkiem ar kustību traucējumiem - par to mūsu šīs nedēļas intervijas.
Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:
Ko varam secināt pēc ASV un Ukrainas sarunām Saūda Arābijā?
Ko paralēli amerikāņu sarunām militārie līderi spriež Eiropā?
Kādēļ Vācijā iestrēgušas diskusijas par izdevumu atvēlēšanu aizsardzībai?
Epizodes gaita:
00:31 Ievads
03:50 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
05:36 Ko varam secināt pēc ASV un Ukrainas sarunām Saūda Arābijā?
10:40 Ko paralēli amerikāņu sarunām, militārie līderi spriež Eiropā?
14:16 Kodollietusargs Eiropai?
17:44 Kādēļ Vācijā iestrēgušas diskusijas par izdevumu atvēlēšanu aizsardzībai?
23:17 Dīva pārdomas: Kā sliktu piedāvājumu padarīt pieņemamu?
24:35 EXPLAINER: Kāpēc Ukrainas miera sarunas notiek Saūda Arābijā?
28:46 Tramps un 500 miljardi.
30:10 EXPLAINER: Kādas jomas Ukrainā ietekmējusi ASV starptautiskās palīdzības programmu iesaldēšana?
34:46 Piesakām šīs epizodes viesus – Ukrainas Atmīnētāju asociācijas vadītāju Timuru Pistriuhu un Natāliju Voliku. Viņa pārstāv organizāciju Dostupno.UA, kas nodarbojas ar vides pieejamības uzlabošanu cilvēkiem ar kustību traucējumiem
36:07 Ar ko nodarbojas Ukrainas Atmīnētāju asociācija?
37:39 Ukraina ir ar mīnām visvairāk piesārņotā valsts pasaulē.
39:39 ASV finansiālais ieguldījums Ukrainas atmīnēšanā.
40:41 Kā atmīnēšanu Ukrainā ietekmē ASV finansiālās palīdzības iesaldēšana?
44:27 Kā tika paziņots par finansējuma iesaldēšanu?
45:26 Kāpēc veids kā par to tika paziņots ir īpaši sāpīgs?
46:58 Ukrainas valdība visdrīzāk nevarēs kompensēt iesaldēto palīdzību.
47:20 Divi risinājuma scenāriji.
48:54 Finansējuma apturēšanas ietekme reālajā pasaulē.
50:11 Miera vai pamiera iestāšanās nav iespējama bez atmīnēšanas.
50:58 Sarunas beigas ar Timuru.
51:28 Sarunas sākums ar Natāliju.
51:45 Ar ko nodarbojas “Dostupno.UA”?
53:15 Cilvēku ar invaliditāti skaits Ukrainā ļoti pieaug.
55:08 Kā ASV palīdzējusi līdz šim?
57:22 Citi ienākumu avoti.
1:01:21 Kā uzzināja par finansējuma iesaldēšanu?
1:02:20 Paziņojums nāca sliktākajā iespējamajā laikā.
1:03:14 Cer uz granta atjaunošanu.
1:04:52 Lieliskā komanda tiks cauri šīm grūtībām.
1:06:48 “Nedrīkstam padoties.”
1:07:33 Sarunas beigas.
1:08:14 Rihards un Dīvs pārspriež interviju.
1:11:15 Padalieties ar šo interviju un epizodi.
1:11:30 Rakstiet mums [email protected]
1:11:49 Rihards iemet āķi nākamajai nedēļai.
Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.
Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs
-
Saknas det avsnitt?
-
Ukraina pieņēmusi ASV priekšlikumu ieviest pilnīgu pamieru ar Krieviju uz 30 dienām, un tagad tiek gaidīta Maskavas atbilde uz šo piedāvājumu. Vienlaikus ASV nekavējoties atcels pārtraukumu izlūkdatu apmaiņā un atsāks sniegt Ukrainai militāro palīdzību, teikts ASV un Ukrainas kopīgajā paziņojumā par tikšanos Džidā Saūda Arābijā.
"Būtiski, ka nav izskanējuši nekādi termiņi un noteikti procedūras jautājumi," vērš uzmanību politologs, vēstures profesors Ojārs Skudra. Viņš apspēlē ASV pausto, ka „bumba nu ir Krievijas pusē”, sacīdams, ka tā ir "diplomātiska bumba" un Krievijas atbilde būšot frontes līnijā.
Intervijas otrajā pusē pievēršamies arī notiekošajam Latvijā. Ojārs Skudra atzīmē, ka jau gadu desmitiem uzticība Latvijas valdībai ir ļoti zema, un līdzko gribēs, valdību var sašūpot Zaļo un zemnieku savienība. Viņaprāt, nav izslēgts, ka tas notiks pirms jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, ja partijai nebūs pa prātam ostu reformas gaita. -
Saruna ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra eksperti Sandu Svetoku par Krievijas realizētājām hibrīdkara informatīvajām operācijām Baltijā un Ziemeļvalstīs.
"Krievija nav tā, kas vienmēr izdomā naratīvus vai tēmas, kas šķeļ sabiedrību, tā nedara neko mākslīgi. Polarizācija sabiedrībā kaut kādā veidā jau pastāv. Arī partijas, kad vēršas pie vēlētājiem, protams, uzrunā tos jautājumus, kas cilvēkiem tajā brīdī ir būtiski," spriež eksperte.
"Krievija vairāk ir tāds iespēju meklētājs, oportūnists, kas izmanto šīs šķeļošās retorikas. Negribētu, protams, apvainot partijas, ka tās ir pārņēmušas Krievijas naratīvus un izmanto savu vēlētāju uzrunāšanai. Es drīzāk teiktu, ka ir otrādi – Krievija vēro, kas ir tie šķeļošie jautājumi (mēs nerunājam tieši par pirmsvēlēšanu laiku), un mēģina tos eskalēt. -
Nu jau pāris nedēļas un mēnešus daudz un dažādos veidos izskan diskusijas par to, kā ASV prezidents Donalds Tramps izmanto dažādus tradicionāli neierastus paņēmienus, lai panāktu sev vēlamo iznākumu gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā. Pārrunājam dažādas politiskās stratēģijas un paņēmienus, kurus valstis un to līderi izmanto, lai manipulētu ar citām valstīm.
Līdz šim varējām droši teikt, ka starptautiskajā vidē liela loma vienmēr bijusi diplomātijai, taču kārtējo reizi esam pārliecinājušies, ka diplomātijai seko dažādas nediplomātiskas stratēģijas. Dažādas valstis izmanto dažādas metodes, piemēram, arī politiskās šantāžas. Nevar nerunāt par politiskajām šantāžām, neminot Krievijas vadoņu Vladimira Putina retoriku, piemēram, par NATO.
Raidījumā piedalās Sintija Broka no Latvijas Ārpolitikas institūta, pie raidījuma izveides darbojusies arī Albīna Hlopņicka. Bet lai labāk izprastu, kādas stratēģijas izmanto mazākas valstis, lai iegūtu lielāku ietekmi Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO), iztaujājam Londonas Karaliskās koledžas Nacionālās drošības studiju vecāko pasniedzēju doktori Hilariju Brifu. -
Pēc iespējas ātrāk jādod skaidra ziņa nozarei par to, kā nākamajā mācību gadā finansēs skolas un kā turpmāk pieaugs skolotāju algas: tie ir divi galvenie darbi, ko jaunajai izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei vēlētos uzdot sociālie partneri un izglītības jomas eksperti. Analizējam, kāpēc vispirms jābūt skaidrībai tieši par finansēm un ko vēl sagaida no jaunās ministres.
Pagājušajā nedēļā izglītības un zinātnes ministres amatā ieceltā Dace Melbārde, tāpat kā viņas priekštece Anda Čakša, nāk no "Jaunās Vienotības". Iespējams, tāpēc Melbārde nebūt netaisās būt jauna slota, kas tīri slaucīs. Par Čakšas darbu pārvērtēšanu viņa izsakās piesardzīgi:
"Tie būtu ļoti skaļi vārdi man tagad paziņot, ka es vienu vai otru reformu likšu uz bremzēm. Es rūpīgi izvērtēšu uzsāktās reformas, atbildot uz vairākiem jautājumiem: uz kādiem argumentiem, pētījumiem reforma ir balstīta, kādi ir reformas mērķi un vai patiešām plānotie reformas soļi vislabāk var novest pie izvirzītajiem mērķiem? Vai šī reforma atvieglo skolotāju darbu? Un pats būtiskākais, vai šī reforma patiešām nodrošina kvalitatīvu izglītību visiem bērniem un jauniešiem?”
Čakša ir jau vismaz trešā izglītības un zinātnes ministre, kurai nācās atstāt amatu tieši tad, kad izstrādāts jauns dārgs skolu finansēšanas modelis un kam ministre uzstājīgi paģēr naudu.
Čakšas piedāvātais skolu finansēšanas modelis „Programma skolā” prasa papildus 35,5 miljonus eiro jau šā gada budžetā, ja to ieviestu no nākamā mācību gada. Savukārt 2026. Gada budžetā skolu finansēšanai jau vajadzētu atvēlēt papildus vairāk nekā simts miljonus eiro. Melbārde vismaz pagaidām nesola cīnīties par šo papildu finansējumu, bet neatzīst arī, ka no dārgās ieceres vajadzētu atteikties. -
Saūda Arābijā šodien gaidāmas Ukrainas un ASV delegāciju sarunas. Tiek ziņots, ka ASV delegācija jau ieradusies, lai turpinātu iesāktās miera sarunas. Līdz šim gan abu valstu dialogs bijis ļoti saspringts.
Ziņu aģentūra AFP, atsaucoties uz vārdā nenosauktu Ukrainas amatpersonu, vēsta, ka sarunu laikā Ukraina rosinās noslēgt vienošanos ar Krieviju par pamieru gaisā un jūrā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis rosinājis šo variantu kā veidu, kā sākt sarunas par kara izbeigšanu. ASV valsts sekretārs Marko Rubio atzinis, ka pozitīvi raugās uz šo iespējamo Ukrainas priekšlikumu.
Kā norāda Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks un Latvijas Transantlantiskās organizācijas valdes locelis Sandis Šrāders, par iespējamo tikšanos ir pozitīvas indikācijas, izceļot gan ASV amatpersonu izteikumus pirms sarunām, gan to, ka jūtams Eiropas atbalsts. -
Jau šogad jāuzsāk būvniecība "Rail Baltica" Iecavas posmā, par to ir pārliecināts jaunais Satiksmes ministrs Atis Švinka no partijas "Progresīvie". Intervijā rīta programmā Labrīt viņš teica, ka daļai iesākto darbu finansējums ir atrasts. Pēc ministra domām, arī savienojamībai ar Rīgu ir jābūt. Švinka uzskata, ka Eiropas Savienībā būtu jāsaprot, ka pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos finansējums "Rail Baltica" izveidei ir jāatrod.
-
Eiropas valstu līderi piesardzīgi reaģē uz jaunākajiem ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumiem, ka viņš negrasās aizstāvēt tās valstis, kas nepietiekami iegulda savā aizsardzībā. Pašlaik nav arī skaidrs vai runa ir par vismaz 2% no IKP vai kādu lielāku summu. Tomēr dažādi komentētāji jau norāda, ka lielāko ļaunumu aliansei nodara Trampa šaubu sēšana par NATO sabiedroto gatavību aizstāvēt vienam otru. Tāpat ir redzams, ka Francija mēģina izmantot šo brīdi, lai palielinātu savu lomu.
-
Kad pirms nedēļas pieminējām par gaidāmo Donalda Trampa un Volodimira Zelenska tikšanos, nevienam prātā neienāca, kā tā izvērtīsies. Lai arī Latvijas augstākās amatpersonas reaģējot uz šiem notikumiem ieņēmušas „nestrēbsim karstu” pozīciju, Eiropa kopumā izrāda apņēmību par savu drošību gādāt, nerēķinoties ar ASV atbalstu. Kā risinājušies notikumi aizvadītājā nedēļā, spriežam Krustpunktā. Aktualitātes analizē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, Rīgas Stradiņa universitāets Politikas zinātnes katedras docētāja, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, TV24 žurnālists Romāns Meļņiks un žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele.
-
Tramps mūs visus ievedis toksiskās attiecībās, trauksme par skriešanu pakaļ Īlona piemēriem un smagi laba ziņa - ekskluzīva intervija ar kaķīti!
Epizodes gaita:
00:00 Ievads: Elīna atgriežas no rūpju pilna atvaļinājuma.
4:37 Kas sāp: ienākumu deklarācija pa nullēm; politiķi sociālajos medijos; vēlēšanu aģitācijas aktivitāšu trūkums ārpus Rīgas.
15:13 Smagās ziņas: atskaņas pēc Trampa un Zelenska tikšanās; mēģinājums kopēt Īlona DOGE; smagi labā ziņa - “Straume” dabū Oskaru un mums ir ekskluzīva intervija ar kaķīti.
55:07 Vieglās ziņas: lietuviešu jokdaris iznes cauri politiķi; Mieriņas nobildētie pieraksti; maizes ierauga viesnīcas.
Seko šim podkāstam un pastāsti par to visiem!
-
Mēs nepadosimies. Ar šādu noskaņojumu dzīvo daudzi Gruzijas iedzīvotāji, kuri nav mierā ar promaskaviskās valdošās partijas „Gruzijas sapnis” izvēlēto valsts attīstības kursu. Galvaspilsētā Tbilisi un citviet valstī 7. martā jau simto dienu turpināsies protesti pret „Gruzijas sapni”, kas ved valsti arvien dziļākā autoritārismā, vēršoties pret opozīciju, neatkarīgiem medijiem un nevalstiskajām organizācijām. Notikumi pasaulē nevieš optimismu gruzīnos, tomēr viņi ir gatavi turpināt cīnīties par savu brīvību un demokrātiju.
Gruzijā pašlaik notiekošie iedzīvotāju protesti sākās 28. novembrī pēc tam, kad premjerministrs Iraklijs Kobahidze paziņoja, ka Gruzija līdz 2028. gada beigām atsakās no iestāšanās sarunām ar Eiropas Savienību (ES). Kobahidze to pamatoja ar nepieciešamību labāk sagatavoties iestāšanās sarunām, taču daudzi gruzīni ir pārliecināti, ka valdošā partija „Gruzijas sapnis” dara visu iespējamo, lai Gruzija paliktu Krievijas ietekmes zonā.
„Gruzijas sapņa” lēmums par iestāšanās sarunu neuzsākšanu nāca pēc tam, kad oktobrī notikušajās parlamenta vēlēšanās oligarha Bidzinas Ivanišvili kontrolētā partija ar viltu nodrošināja sev uzvaru. Gan priekšvēlēšanu kampaņas laikā, gan vēlēšanu dienā „Gruzijas sapnis” izmantoja administratīvos resursus, lai panāktu sev vēlamu rezultātu. Neatkarīgie novērotāji ziņoja par balsu viltošanas un pirkšanas gadījumiem.
Gruzijas un ES attiecības bija pamatīgi sašķobījušās jau kopš pavasara, kad par spīti plašiem protestiem parlaments pieņēma tā dēvēto „ārvalstu aģentu” likumu, kura mērķis ir ierobežot mediju un nevalstisko organizāciju darbību. Likums faktiski bija kopija līdzīgam likumam, ko pirms vairākiem gadiem pieņēma Krievijā. Reaģējot uz „Gruzijas sapņa” rīcību, ES jūlijā iesaldēja iestāšanās sarunas ar Tbilisi un apturēja desmitiem miljoniem eiro vērtu palīdzību Gruzijai.
Jau vairāk nekā trīs mēnešus visā Gruzijā turpinās protesti pret valdības lēmumu apturēt Gruzijas virzību uz ES. Visplašākās demonstrācijas norisinās pie parlamenta ēkas Rustaveli prospektā Tbilisi.
Sazvanīta pirms dažām dienām Tbilisi dzīvojošā žurnāliste Anna Gvarišvili pastāstīja, kāda pašlaik ir situācija galvaspilsētā: „Ir vairāk vai mazāk mierīgi. Ja salīdzina ar novembri, tad ir mierīgāk, bet cietumos joprojām atrodas vairāk nekā piecdesmit politieslodzītie, bet valdība pieņem jaunus likumus, lai ierobežotu mediju un vārda brīvību. Mēs pašlaik novērojam klusu autoritārisma nostiprināšanos.”
Protesti vairs nav tik masveidīgi kā pirmajās nedēļās pēc to sākuma, taču joprojām ik vakaru cilvēki dodas ielās, lai paustu savu nostāju. Gruzijas opozīcijas politiķis Zurabs Džaparidze sarunā ar Latvijas Radio sacīja, ka protestētāju galvenā motivācija ir nodrošināt labāku nākotni saviem bērniem.
„Šie cilvēki vēlas, lai viņu bērni dzīvotu Eiropas valstī. Vairākums no viņiem zina, kas ir Krievija. Daudzi vecākās paaudzes iedzīvotāji ir piedzīvojuši Padomju Savienību, viņi to atceras un nevēlas atgriezties tajos laikos. Viņi vēlas, lai viņu bērni dzīvotu normālā, stabilā, mierīgā un attīstītā Eiropas valstī. Tāpēc viņi protestē. Viņi apzinās – ja mēs tagad zaudēsim šo kauju, tad Gruzijai būs ļoti grūti atgūties,” sacīja Džaparidze. -
Eiropas Parlamenta un citu Eiropas institūciju gaiteņos ir jūtamas lobistu pastiprinātas pastaigas, kas mēģina skaidrot un pārliecināt, ka tiklīdz izskanēs pēdējais šāviens Ukrainā, tā uzreiz būtu jāatjauno gāzes piegādes ar Krieviju. Intervijā Latvijas Radio sacīja Eiropas parlamenta deputāte Sandra Kalniete (Jaunā Vienotība).
-
Eiropas Savienības valstu līderi 6. marta vakarā ir atbalstījuši Eiropas Komisijas piedāvāto pārapbruņošanās plānu. Kā zināms, tas cita starpā paredz uz laiku atvieglot valstīm aizņemšanās iespējas, lai tās varētu ieguldīt naudu savā aizsardzībā. Tāpat tiek plānots izveidot īpašu 150 miljardu eiro fondu kopīgiem aizsardzības projektiem un veicināt Eiropas Investīciju bankas aizdevumus militārās industrijas attīstībai. Ir paredzams, ka Eiropas Komisija tuvākajā laikā nāks klajā ar likumprojektiem, lai šīs politiskās ieceres pārvērstu reālitātē.
-
Pirms 7. jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām Latvijas Radio sāk ierakstu sēriju, kurā analizēsim politiķu paveikto un varbūt pat vairāk neizdarīto iepriekšējos četros gados 15 Latvijas pilsētās un novados.
Ogres novads ar četrām pilsētām, 16 pagastiem un 58 tūkstošiem iedzīvotāju ir viens no lielākajiem valstī. Gada tumšajā laikā daudzi uz Ogri dodas apbrīnot pašvaldības izgādātās vērienīgās gaismiņu instalācijas. Taču aiz Ogres spožās ārienes slēpjas un nereti arī izgaismojas vara ar diktatūras iezīmēm un no tā izrietoši spoži skandāli. -
Valdība atkal ir pilnā sastāvā. Saeima pēc nelielām debatēm atbalstījusi plānotās izmaiņas „Jaunās Vienotības” politiķes premjeres Evikas Siliņas vadītajā valdībā. Satiksmes ministra amatā apstiprināja Ati Švinku no „Progresīvajiem”, labklājības ministra amatā – Reini Uzulnieku no Zaļo un Zemnieku savienības, bet izglītības un zinātnes ministres amatā – Daci Melbārdi no „Jaunās Vienotības". Debatēs pārsvarā uzstājās opozīcijas deputāti, kritizējot valdības darbu kopumā.
Deputāti Daci Melbārdi un Reini Uzulnieku ministru amatos ievēlēja bez debatēm. Uzticību Melbārdei izglītības ministres amatā izteica 54 deputāti, bet Uzulnieka stāšanos labklājības ministra amatā atbalstīja plašāks – 72 deputātu loks, toskait arī Apvienotā saraksta un Nacionālās apvienības deputāti.
Ati Švinku satiksmes ministra amatā ievēlēja vienīgi ar 52 koalīcijas pārstāvju balsīm, visa opozīcija bija pret. Debatēs pirms balsojuma tieši opozīcijas pārstāvji bija visaktīvākie. Deputāti nekavējās paust šaubas par valdības restarta norisi un kādiem uzlabojumiem, kā arī vēlreiz par valdības koalīcijas noturību. -
"Es neesmu optimiste, bet man tādai jābūt, jo citādi es neatradīšu nekādu motivāciju un enerģiju darīt to, ko daru. Vismaz varu mazliet palīdzēt. Pārējo tik un tā nevaru mainīt," sarunā ar Rihardu Plūmi Minhenē saka šīs nedēļas "Drošinātaja" viešņa Olena Kiseļova. Viņa ir ukrainiete, kas nenogurstoši rūpējas par Bavārijas lielāko nevalstisko palīdzības organizāciju Ukrainai.
Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:
Vai Amerikas Savienotās Valstis var šobrīd saukt par uzticamu Latvijas, Eiropas un citu sabiedroto partneri?
Eiropa sola bruņoties. Vai kontinents tiešām iegūs lielākus muskuļus?
Vai ir vēl kādas neizmantotas rezerves, kur Ukraina varētu iegūt ieročus un munīciju?
Epizodes gaita:
00:31 Ievads
05:00 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
05:20 Vai Amerikas Savienotās valstis var šobrīd saukt par uzticamu Latvijas, Eiropas un citu sabiedroto partneri?
09:22 Lietas mainīsies, bet tā nav katastrofa.
10:04 Eiropa sola bruņoties - vai kontinents tiešām iegūs lielākus muskuļus?
14:40 Satraucoši ir Trampa izteikumi par Grenlandes iegūšanu “tā vai citādi”.
16:30 Vai ir vēl kādas neizmantotas rezerves, kur Ukraina varētu iegūt ieročus un munīciju?
22:12 EXPLAINER: Kā Ukrainas situāciju frontē ietekmē ASV militārās palīdzības apturēšana?
26:23 Ukrainā bērniem tiek doti vārdi par godu ASV prettanku raķešu sistēmai “Javelin”.
27:28 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – ukrainieti Olenu Kiseļovu, kura pārcēlusies uz Minheni pirms daudziem gadiem un nu vada Bavārijā lielāko palīdzības centru, kurā nonāk ziedojumi Ukrainai un ukraiņu bēgļiem.
29:20 Olena uz dzīvi Vācijā pārcēlās 2012.gadā.
30:03 Dzīve starp divām kultūrām.
31:20 Ukrainā bija kardioloģe, Vācijā – uzņēmēja.
32:17 Olena ir no Harkivas, tādēļ krievijas iebrukumu izjutusi ļoti personīgi.
33:26 Uzreiz pēc 24.februāra sāka meklēt veidus kā palīdzēt dzimtenei.
34:27 Par organizācijas “Minhene palīdz Ukrainai” izveidošanu, uzdevumiem un mērķiem.
37:06 Šobrīd brīvprātīgo komanda palikusi mazāka, taču ir ļoti aktīva.
38:42 Uz Ukrainu gan sūta saziedotās mantas, gan pērk Ukrainā visu nepieciešamo par saziedotajiem līdzekļiem.
40:15 Olenas pieredzes dēļ, liels uzsvars uz medicīnisko palīdzību.
43:04 No Ukrainas bēgļi ierodas vēl aizvien.
43:43 Kāda ir Vācijas sniegtā palīdzība bēgļiem?
45:41 Ukraiņu vīrieši Vācijā un dienests Ukrainas Bruņotajos spēkos.
46:49 Kuri ukraiņi atgriezīsies dzimtenē un kuri paliks Vācijā?
49:20 Par Vācijas sabiedrības attieksmi pret iebraukušajiem ukraiņiem.
51:07 Vācijā joprojām ir daudzi, kas palīdz Ukrainai un ukraiņiem.
53:15 Pesimismam šobrīd nedrīkst ļaut vaļu.
54:26 Sarunas beigas.
54:40 Rihards un Dīvs pārspriež interviju.
55:05 Padalieties ar šo interviju un epizodi.
55:16 Rakstiet mums [email protected]
Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.
Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs
-
Nez vai ir vērts sacīt, ka ir pagājusi atkal viena saspringta nedēļa. Liekas, ka pēdējās dienās ir gājis tik traki kā vēl nekad. Protams, atkal ir jārunā par Ukrainu. ASV, Eiropu. Aktualitātes Divās puslodēs komentē bijušais diplomāts Andris Teikmanis un sabiedrisko mediju portāla LSM žurnālists Ģirts Kasparāns. Sazināmies arī Latvijas TV žurnālisti Inu Strazdiņu.
Cita Amerika
Pirms apmēram deviņām stundām Vašingtonā noslēdzās prezidenta Donalda Trampa uzruna apvienotajai Savienoto Valstu Senāta un Kongresa Pārstāvju palātas sapulcei. Šīs ASV valsts galvas uzrunas, parasti teiktas reizi gadā, tiek veltītas valdošās administrācijas politisko nostādņu definēšanai un vēstījumam par darbības rezultātiem. Pēdējā sadaļa it kā šoreiz nebūtu īsti vietā, ciktāl prezidenta Trampa valdības darbības termiņš pagaidām vien nedēļās rēķināms, taču tas netraucēja Baltā nama saimniekam atkārtot jau iepriekš izskanējušo izteikumu, ka viņa administrācija ir izcilākā visā valsts vēsturē. Savukārt viņa priekšgājējs Baidens esot, protams, visvājākais no līdzšinējiem prezidentiem, atstājis valsti katastrofālā situācijā un olas – šausminošā dārdzībā.
Kā atzīmē daudzi komentētāji, šī uzruna Kongresa palātām ar tās teicēja spilgto pašslavināšanos un politisko konkurentu gānīšanu vairāk atgādinot priekšvēlēšanu kampaņas uzstāšanos. Pie tam teiktais visai maz skāra tematu, kas tiek piesaukts kā amerikāņu sabiedrībai pašreiz svarīgākais – dzīves dārdzības mazināšanu. Runātājs vien pauda, ka ik dienas cīnoties, lai stāvokli labotu. Pie tam pamatīga pasāža tika veltīta ievedmuitas tarifiem, kurus Savienotās Valstis nule ieviesušas vai grasās ieviest – zināmus traucējumus gan tie radīšot, toties došot milzu labumu.
Tikām pēc tam, kad 3. martā stājās spēkā ASV noteiktie tarifi Meksikas, Kanādas un Ķīnas precēm, un šīs valstis paziņoja par atbildes pasākumiem, tiek runāts par tirdzniecības kara sākumu.
Savu ēnu pār prezidenta uzstāšanos meta arī 28. februārā katastrofa Baltajā namā, kad sarunas ar Ukrainas prezidentu, kam bija jāvaiņagojas ar t.s. „Retzemju elementu līguma” parakstīšanu, netika tālāk par preses konferenci. Asajai vārdu pārmaiņai Ovālajā kabinetā un Ukrainas līdera izlikšanai aiz Baltā nama durvīm sekoja pirmdienas paziņojums par visas amerikāņu Ukrainai sniegtās militārās palīdzības apturēšanu. Tiesa, Trampa uzrunā šai ziņā izskanēja pielaidīgākas notis: no prezidenta Zelenska esot saņemta vēstule, kas apliecinot, ka Ukraina ir gatava miera sarunām. Tramps atzinīgi vērtējot šo vēstuli, un arī no Krievijas esot saņemti signāli par gatavību mieram.
Kopumā ņemot, Vašingtonas rīcība pagājušajās dienās liek pieņemt domu, ka prezidenta Trampa un viņa komandas personā mums ir darīšana ar citādu Ameriku. Cik ļoti citādu – tas vēl paliek atbildams jautājums.
Laiks Eiropai
Savienoto Valstu jaunās administrācijas un Ukrainas dialogs, kam līdz šim bijuši teju vissliktākie iedomājamie rezultāti, licis drudžaini sarosīties Eiropas valstu valdībām. Pēc pagājušās piektdienas nelaimīgās preses konferences Ovālajā kabinetā nozīmīgāko Ukrainas partnervalstu pārstāvji sagaidīja prezidentu Zelenski samitā Londonā. Lēmums par šādu tikšanos tika pieņemts nedēļu pirms tam, taču Vašingtonā notikušais iekrāsoja to krietni dramatiskākos toņos. Runa nepārprotami nav tikai par Ukrainu, bet par līdzšinējām transatlantiskajām drošības saiknēm kopumā.
Ja jau prezidenta Trampa administrācija tik krasi un nepārprotami maina kursu attiecībā pret Ukrainu, vai tā nevar līdzīgi rīkoties arī NATO sakarā? Kā brīdinošs signāls vērtējams fakts, ka lēmums par ieroču piegāžu pārtraukšanu Ukrainai Baltajā namā tika pieņemts bez jebkādas konsultēšanās ar Eiropas partneriem. Tikām Londonā sabraukušie vienojās strādāt pie sava miera plāna, kuru piedāvāt Savienotajām Valstīm. Nepieciešamība Eiropas valstīm vairāk ieguldīt savu aizsardzības spēju stiprināšanā no aktuālas burtiski dažu dienu laikā pārtapusi akūtā.
4. martā ar savu plānu nāca klajā Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. Tas paredz piešķirt dalībvalstīm plašāku fiskālo telpu investīcijām aizsardzības nozarē, piedāvāt šiem mērķiem arī 150 miljardus eiro lielus kredītresursus un aktivizēt privātā kapitāla līdzdalību. Kopējais plāna „ReArm Europe” – „Pārapbruņot Eiropu” – apjoms tiek plānots apmēram astoņsimt miljardus liels.
Vācijas potenciālais kanclers Frīdrihs Mercs otrdien vēlreiz apliecinājis gatavību atbrīvot aizsardzības tēriņus no Vācijas likumdošanā iestrādāto budžeta limitu žņaugiem. Savukārt Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers izteicies, ka vēl esošajā Parlamenta sastāvā, t.i. līdz 2029. gadam, britu aizsardzības budžetam, kas šobrīd ir 2,3% no iekšzemes kopprodukta, jāsasniedz 3%.
Pirmdien Francija izvirzīja savu daļējas uguns pārtraukšanas projektu, proti, puses vienotos uz mēnesi pārtraukt karadarbību gaisā, uz ūdens un triecienus kritiskajai infrastruktūrai. Šī uguns pārtraukšana arī apliecinātu Krievijas vadoņa Putina patieso gatavību mieram.
6. martā Eiropas Savienības valstu vadītāji tiekas ārkārtas sanāksmē Briselē, lai jau atkal spriestu par atbalstu Ukrainai un savienības aizsardzības spēju stiprināšanu.
Sagatavoja Eduards Liniņš. -
ASV šobrīd realizētā ārpolitika daudziem ir likusi uzdot jautājumu, vai joprojām jūtamies droši zem pašreizējā NATO "lietussarga". Varbūt ir jādomā par kādu Eiropas drošības aliansi? Par to diskusija arī raidījumā Krustpunktā. Analizē politologs Andis Kudors, Nacionālo Bruņoto spēku pārstāvis, majors Jānis Slaidiņš, bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis, Ministru prezidentes padomnieks nacionālās drošības jautājumos Airis Rikveilis un Eiropas Parlamenta deputāts Reinis Pozņaks.
Pasaules ziņu lentēs notikumi mainās tik ļoti ātri un mēdz būt tik mulsinoši, ka reizēm grūti saprast, kam pievērst uzmanību, kam nē. Bet viens ir skaidrs - drošības jautājumi šobrīd ir nonākuši visa centrā. Brīvais mikrofons, sociālie mediji - visi demonstrē tādu noskaņojumu, kāds šobrīd ir vērojams Latvijas sabiedrībā, un patīk mums tas vai nē, bet ļaudis saka, ka vairs netic tam, ka ASV ir drošs sadarbības partneris NATO ietvaros. Vismaz tik ilgi, kamēr Tramps būs Amerikā pie stūres, tikmēr par paļaušanos uz ASV ir jāaizmirst. Amatpersonas gan cenšas mierināt, ka ASV ir un paliek uzticams drošības garants, bet tas rada drīzāk pretēju efektu. Kāds raksta, ka viņā tas taisa paniku, jo esot sajūta, ka, lūk, mūsu amatpersonas apjukušas, nespēj reaģēt uz jauno realitāti.
Pilnīgi noteikti mēs Krustpunktā arī negribam paniku, jo situācija jau nav tāda. Bet mēs arī negribam ignorēt ļaužu noskaņojumu un atkārtoto mantru, ka ir taču NATO, viss tiek kontrolēts. Galu galā nevaram nepamanīt arī, pieņemsim, pasaulē dažu cienījamu bijušo militārpersonu paustās bažas par NATO nākotni. Nevaram neredzēt Ilona Maska atkārtoti rakstīto, ka ASV ir laiks pamest NATO, un Maskam, kā zināms, ir ietekme uz Trampu. Mēs nevaram nedzirdēt Ukrainas prezidenta Zelenska pausto, ja Ukrainai nebūs vietas NATO, jāveido vēl cita drošības alianse. Paša Trampa izteikumi šajā ziņā arī nepavisam nepalīdz.
Cik tad pamatotas ir bažas, ka līdzšinējā uzbūvētā drošības arhitektūra sāk buksēt? Ko nozīmē Zelenska aicinājumi veidot vēl vienu drošības struktūru? Aktuāls ir arī jautājums par meklējumiem pēc miera Ukrainā. Ko tad nozīmē drošības spēki, kas garantētu Ukrainas mieru, par ko arī šajās dienās runā vairāk - vai tas būtu kāds atsevišķs starpvalstu nolīgums? Ja tas nav NATO, kas iesaistās drošības garantēšanā, par ko tad ir runa? Mēģinām saprast pašreizējo realitāti un ielūkoties arī nākotnes prognozēs. - Visa fler
