Avsnitt
-
Šoreiz raidījumā galvenā uzmanība pievērsta ārvalstu investoriem. Tādiem, kuri meklē nākamos vienradžus Latvijā. Skaidrojam, ko viņi domā par investīciju vidi Latvijā, mūsu stiprajam un vājajām pusēm.
Lai gan Ārvalstu investoru vērtējums Latvijai nav sevišķi glaimojošs un vide ieguldījumiem varētu būt labāka, jo īpaši kapitāla ietilpīgām investīcijām, joprojām ir investori, kuri raugās uz mūsu reģionu un intensīvi meklē labas ieguldījuma iespējas. Piemēram, brīdī, kad visi sašuta par ārvalstu investoru padomes pētījuma secinājumiem, teju bez jebkādas uzmanības palika ziņa, ka Latvijas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums "inGain" ir piesaistījis investīcijas 650 000 eiro apmērā no iespējkapitāla fonda "Trind VC", "Fiedler Capital", "LatBAN" un biznesa eņģeļiem. Tā bija pirmā publiski izziņotā investīcijas kādā Latvijas jaunuzņēmumā šogad. Darījuma vadošā investora „Trind VC” partneris Reima Linnanvirta skaidro kāpēc investē.
„Trind VC” galvenokārt fokusējas uz Skandināvijas un Baltijas jaunajiem uzņēmumiem, jo Baltijas reģions ir ļoti perspektīvs un jau šobrīd ir vairāki uzņēmumi, kuri ir pievērsuši fonda uzmanību.
Uzklausām arī arī “InGain” darījumā iesaistītā fonda "Fiedler Capital" pārstāvi Robertu Hegeduesu. Viņa fonds fokusējas uz Eiropas Savienībs perifērijas uzņēmumiem, kā piemēram Latvijas. Tie bieži ir neievēroti un nenovērtēti, bet ar augstu potenciālu.
Abu fondu pārstāvji norāda, ka dažkārt Latvijas uzņēmumi sevi īsti nav objektīvi novērtējuši paši un īsti nesaprot, vai augsta riska investīcijas jeb iespēju kapitāls ir tiešām viņiem īstais un vajadzīgais. Dažkārt ideja ir laba un ir skaidri redzams, ka no tās sanāk labs, stabils, ienesīgs bizness tā dibinātājiem, bet tam vienkārši nav potenciāls kļūt par nākamo daudzmiljardu kompāniju īsā laikā. Un to izaugsmei daudz veselīgāks būtu cita veida finansējums. -
Raidījumā Pievienotā vērtība šodien par iespējamajām izmaiņām valsts fondēto pensiju pārvaldībā un par to, kādēļ drošība darba vietā ir svarīga uzņēmumiem. Kādēļ nedrīkst drošību atstāt kā pēdējo darba kārtības punktu, par kuru padomāt tad, kad nelaime jau notikusi. Un protams - kas notiek biržās, bet vispirms - par aktuālo!
Lielākajai daļai no mums dzīves lielākais kapitāls būs vai nu mūsu nekustamais īpašums vai arī mūsu 2. līmeņa pensijas uzkrājums. Šajā uzkrājumā iemaksājam katru mēnesi daļu no mūsu samaksātajiem nodokļiem un tā ienesīgums bieži vien noteiks, cik pārtikušas vai nu mazāk pārticīgas vecumdienas varam cerēt sagaidīt. Un šajā sistēmā Latvijā gaidāmas izmaiņas – vienas jau šovasar, otras – iespējams, vēlāk, ja Latvijas Bankai izdosies panākt, ka izmaiņas atbalsta arī izpildvara un politiķi Saeimā. Kas īsti mainīsies, skaidro Latvijas Bankas Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības pārvaldes vadītāja Evija Dundure.
Darba inspekcijas jaunākie dati liecina, ka 2023. gadā līdz novembrim Latvijā darba vietās nelaimes gadījumos gājuši bojā 25 nodarbinātie, smagus miesas ievainojumus guvuši 174 cilvēki. Var diskutēt, vai tas ir daudz vai maz valsts līmenī, bet šo cilvēku ģimenēm un uzņēmumiem daudzos gadījumos notikušais bija arī skarbs atgādinājums par darba drošību, kurai ne vienmēr pievēršam pietiekamu uzmanību. Ko darīt un kā situāciju uzlabot, par to Baltijas drošības konferencē uz sarunu aicināju Mireju Reifu Fabregadu, Eiropas drošības un veselības profesionāļu organizāciju tīkla vadītāju. -
Saknas det avsnitt?
-
Lai kā negribētos runāt, ka kaimiņiem – Lietuvai vai Igaunijai vai pat abām – kaut kas izdevies labāk nekā Latvijai, reizēm tas ir neizbēgami. Arī, runājot par vēja enerģiju, ikgadējā konferencē „Windworks” nepamet sajūta, ka Latvija, vismaz šobrīd šajā jomā atpaliek.
Tam piekrīt arī vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs. Viņš gan steidz uzsvērt, ka kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, pamodušies arī atbildīgie, izveidota ministrija, kuras kompetencē ir enerģētika un esot signāli par izpratnes rašanos politiķos.
Vēja enerģijas asociācijas Eiropā „WindEurope” vadītājs Džails Diksons gan uzskaita, ka Latvijā nozarei noteikti par labu nāks arī izveidotās kartes, kur drīkst un kur nedrīkst celt vēja turbīnas. Un arī tas, ka jau pavisam drīz varētu tapt regulējums, lai iedzīvotājiem un pašvaldībām atkristu pavisam reāls eiro izteikts labums no viņu tuvumā uzceltā vēja parka.
Jo – ja nebūs iedzīvotāju atbalsta, visticamāk, nebūs arī vēja parka.
Diksons atzīst – to kā mantru viņi skaidrojot visiem saviem biedriem. -
Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par inovācijām militārajās un aizsardzības tehnoloģijās. Pirms gadiem pieciem šādu ideju attīstībai dabūt finansējumu bija teju neiespējamā misija, tagad, saprotamu iemeslu dēļ, situācija ir mainījusies.
Aizvadītajā nedēļā Rīga čumēja un mudžēja no dažādiem investoriem, jaunuzņēmumiem, tehnoloģiju uzņēmumu dibinātājiem, jo galvaspilsētā norisinājās starptautiska jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferences “TechChill 2024”. Šoreiz viens no galvenajiem konferences uzsvariem – aizsardzības joma – inovācijas un investīcijas tajā. Vēl pirms pāris gadiem tabu tēma nozarē, saka par Latvijas jaunuzņēmumu kopienas krusttēvu dēvētais fonda „Change Venture” partneris Andris K. Bērziņš. -
Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par uzņēmumu drošību un uzņēmumu lomu drošībā. Arī paskatīsimies kas notiek Baltijas biržās un mūsu portfeļos.
Parasti, domājot par drošību, šķiet, ka tā ir tāda liela, valsts un sabiedrības lieta, bet uzņēmumiem par to jādomā tikai tiktāl, lai pasargātu paši sevi. Tas, ka jādomā par savu drošību, protams, ir taisnība, bet patiesībā uzņēmumiem, un ne tikai lielajiem, ir nozīmīga loma drošības arhitektūrā. Drošības eksperts Vitālijs Rakstiņš uzrunā Baltijas drošības konferencē Rīgā uzsver - ir gan pienākumi, gan riski. -
Raidījumā Pievienotā vērtība par riska kapitālu, kuru ir tendence saukt par iespēju kapitālu. Kā tādi pavasarīgi asni cita pēc citas parādās aizvien jaunas iespējas un atbalsta programmas gan jau nobriedušu uzņēmumu attīstībai, gan arī vēl zaļiem jaunuzņēmumiem. Tostarp šo sev netipisko risku sāk uzņemties arī bankas.
Viena no kapitāla pasaules neapgāžamām patiesībām ir, ka nauda jeb kapitāls ražo vēl vairāk naudas. Ne velti pēdējā laikā bankas daudz kritizētas par to, ka nepietiekami kreditē un finansē Latvijas tautsaimniecību un tā neaug tik strauji, kā varētu. Jauniem uzņēmējiem, jaunām idejām piesaistīt naudu ir grūti un teju neiespējami. Bet sāk parādīties pozitīvas iezīmes, ka situācija mainās, iespējas – gan valsts politikas radītas, gan arī no tradicionālo spēlētāju puses. -
Raidījumā Pievienotā vērtība par dažādiem veidiem un instrumentiem, kā audzēt savu kapitālu, cik daudz un dažādi ir ieguldījumu veidi un kas ir tās pamatlietas, kuras vienu ieguldījuma veidu atšķir no otra, kādi ir katra riski un kā tos mazināt jeb pārvaldīt.
Protams, ielūkosimies arī savos personīgajos ieguldījumu portfeļos un norisēs Baltijas akciju biržā, bet iesākumā - īsi par aktuālo ekonomikā.
Ja runājam par ieguldīšanu jeb investīcijām, mūsdienu pasaulē ir virkne dažādu iespēju un instrumentu – akcijas, obligācijas, kriptovalūtas, nekustamais īpašums un beidzot ar pūļa finansējuma jeb P2P platformām. Katra sola savus ieguvumus, bet katra, protams, saistīta ar risku. Šodien par šo instrumentu riskiem. Uzņēmumu akcijas ir viens no populārākajiem investīciju veidiem, kur peļņu investors var gūt gan no uzņēmuma izmaksātām dividendēm, gan akciju vērtības pieauguma. Bet jāņem vērā virkne risku.
Lai kādu ieguldījumu veidu vai to kombināciju jūs izvēlētos, ir pāris iezīmes, kas kopīgas teju visiem – pirmkārt, pirms ieguldīt, noskaidrot pēc iespējas vairāk informācijas un saprast to. Ja līdz galam nesaprotam, tad varbūt papētīt vēl, vai iet ar līkumu.
Otrs – nelikt visu uz vienu kārti un ieguldījuma veidu, bet mazināt risku ar daudzveidību un dažādību.
Treškārt, skaidri apzināties katra ieguldījuma zaudējuma risku, kurš bieži iet roku rokā ar peļņas potenciālu un, protams, ieguldīt tikai to, ko varam atļauties zaudēt, būtiski neietekmējot savu dzīves kvalitāti un arī emocionālo labsajūtu.
-
Raidījumā Pievienotā vērtība par tūkstošiem sīku griezumu, kas kavē augt Latvijas ekonomikai. Tas ir – no darbaspēka problēmām līdz tam, ka mēs vienkārši cits citam neuzticamies un tādēļ viss ir lēnāk, grūtāk un dārgāk.
Esam pieraduši, ka ir problēma un tai ir arī viens un ātrs risinājums. To tikai jāatrod, jāizdomā, kāds jāpiespiež izdarīt. Problēma ir liela – kādēļ ekonomiski Latvija atpaliek ne tikai no Rietumeiropas valstīm, bet arī Baltijā ir pastarīte un ekonomikas rādītājos visbiežāk dažādos topos jāmeklē lejasgalā.
Nesen Latvijas tautsaimniecības izaugsmei bija veltīta Latvijas Bankas organizēta ekspertu saruna. Tur arī uzklausījām viedokļus. -
Raidījumā Pievienotā vērtība šoreiz par dažādības vadību uzņēmumā - kas tā tāda ir, kādi ir tās ieguvumi, plusi un mīnusi un vai tā aprobežojas tikai ar sieviešu, vīriešu, minoritāšu īpatsvara balansēšanu.
Ir aizvadīts 8. marts, Starptautiskā sieviešu diena, kurā daudz tiek runāts un atgādināts par patieso dzimumu līdztiesību, vērtēts, kādā situācijā esam Latvijā. Fakti ir acīmredzami – ir zems sieviešu īpatsvars vadošos amatos un pastāv atalgojuma atšķirības. Šajā kontekstā, bet to paplašinot, runājam par dažādību uzņēmumos. Aizvien vairāk tiek uzsvērts, cik tā ir svarīga, lai uzņēmums spētu radīt ko jaunu, inovatīvu un būtu konkurētspējīgs. Piemēram, Vidzemes inovāciju nedēļas viena no pamattēmām šogad bija "Dažādībā rodas inovācija".
Bet kas tad īsti ir dažādība, tās vadīšana un kā uz to raudzīties, par to saruna ar pirmo sertificēto dažādības prakses vadītāju Baltijā, sociālantropoloģijas doktori Agnesi Cimdiņu, kura strādā "PricewaterhouseCoopers Latvia" personāla vadības komandā. -
Raidījumā Pievienotā vērtība saruna par korupciju uzņēmumos - kukuļošana nav tikai valsts pārvaldes problēma. Runājam arī par pagaidām lēno uzņēmumu digitalizācijas procesu un kas paveikts gada laikā kopš pieejami 140 miljoni eiro Latvijas uzņēmumu digitalizācijas atbalstam no Atveseļošanās fonda naudas.
Kukuļošana nav tikai valsts pārvaldes problēma
Kad runājam par korupciju, visbiežāk prātā nāk valsts pārvalde. Tur var runāt par sīka līmeņa korupciju, piemēram, mēģinājumiem uzpirkt Ceļu policiju, līdz ar daudzām nullēm rakstāmiem gadījumiem, kur koruptīvas darbības parādās valsts iepirkumos. Bet tikpat iespējama un arī kaitīga korupcija ir uzņēmumos. Tur atšķiras tikai nosaukums - privātajā sektorā to sauc par komerciālo uzpirkšanu.
Korupcija uzņēmumā ir kā pelējums. Ja vide ir slikta, neviens par to nerūpējas un visiem – no augstākā priekšnieka līdz zemākajam apakšniekam – ir vienalga, agri vai vēlu vispirms tumšākajos stūrīšos, bet pēc tam jau klaji un plaši visās malās parādīsies korupcijas pelējums.
Lēnais uzņēmumu digitalizācijas process
Ir pagājis gads, kopš ar svinīgu pompu un lielām cerībām tika izsludināta pieteikšanas Digitalizācijas atbalsta programmām Latvijas uzņēmumiem, šim mērķim atvēlot ap 140 miljoniem eiro Atveseļošanas fonda naudas. Programmu piedāvājums plašs – no 5000 eiro vērtiem grantiem līdz daudzmiljonu aizdevumiem lieliem digitalizācijas projektiem.
Kārtība uz papīra visai vienkārša – uzņēmumam jāpiesakās digitalizācijas ceļa kartei, tā jāizstrādā kopā ar Eiropas digitālās inovācijas centru un pēc tam jau var saņemt atbalstu no LIAA vai ALTUM paša projekta realizācijai.
Lai noskaidrotu, kā sokas ar šo programmu apguvi, ceļa kartēm, uz sarunu Vidzemes inovāciju nedēļas ietvaros aicinājām Eiropas Digitālās inovācijas centra izpilddirektori Aigu Irmeju. -
Raidījumā Pievienotā vērtība interesējamies, kādas idejas ir darbaspēka trūkuma risināšanai valstī, un arī par teorijām, kāpēc Latvijas uzņēmumiem ir visai kritisks skats uz uzņēmējdarbību Latvijā.
Latvijas uzņēmēju viedoklis par uzņēmējdarbības vidi ir tāds, ka nekā laba tur nav, ir slikti un paliek sliktāk - tā vismaz liecina augstskolas „Turība” veidotais biznesa indekss par 2023. gadu.
Vēl, pēc uzņēmēju domām, Latvijā ir viegli biznesu sākt un izbeigt. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, sabiedrības attieksme pret uzņēmējdarbību pasliktinājusies.
Veidojot biznesa indeksu vērā tiek ņemti daudz un dažādi faktori, tajā skaitā par tiesisko vidi. Un jaunākajos datos arī šajā jomā ir kritums. Viens no aspektiem, kas tiešām uztrauc uzņēmējus, kuri strādā Latvijā, ir nepielūdzamās darbaspēka pieejamības tendences. Un - tas, ka pagaidām īsti nekāds risinājums pie pamales nav. Darbaspēka ievešana, it īpaši no trešajām valstīm, ir milzīgs karstais kartupelis, demogrāfijas tendences ir nepielūdzamas, bet šobrīd darba tirgū ignorēto grupu iekļaušana - ne tik vienkārša.
Ja tas būtu tik vienkārši, tad ilgstošo bezdarbnieku vispār nebūtu, jaunieši savu īsto darbu atrastu uz sitiena, bet pensionāri katrs atrastu tieši sev piemērotu papildus darbiņu.
Darbinieku trūkst. Ja būtu darbinieki jau šodien, tad jau šodien būtu lielāki uzņēmumi, lielāks eksports, lielāki nodokļi un arī lielāka Latvijas ekonomika.
Problēma diezgan skaidra - pat tie uzņēmēji, kuriem šobrīd darbinieku nepietrūkst, varētu būt ieguvēji, ja pieaugtu nodarbināto skaits. Un ja vēl ar labām algām, tad pavisam labi. Bet ko darīt? Ievest darbaspēku agri vai vēlu nāksies, tāpat arī domāt par to, kā apmācīt šobrīd nodarbinātos. Bet - būs arī jāpurina visas darbaspēka rezerves, vērtējot katru darba tirgū neesošo cilvēku, sākot ar bezdarbniekiem, un katrai grupai jāmeklē savs risinājums. -
Raidījumā Pievienotā vērtība analizējam galveno iemeslu, kādēļ krita Krišjāņa Kariņa valdība. Vismaz tā saka finanšu ministrs. Runa ir par valsts un pašvaldību uzņēmumu daļu kotēšanu biržā. Kāds ir status šīm iecerēm, kādas ir problēmas un iespējas, valsts stratēģija un kas reāli bez runāšanas par to “ka tā kā vajadzētu” ir arī izdarīts.
Lai valsts un pašvaldības uzņēmumi tiktu līdz biržai, visupirms ir vajadzīga politiskā vēlme un lēmums. Nespēja vienoties par šo jautājumu bija iemesls kādēļ sabruka Kariņa valdība, atklāj finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Tagad politiskā griba ir. Par jaunāko ziņojumu ir saņemta virkne negatīvu ierēdniecības atzinumu un iebildumu, bet mērķis turpmāko 3-4 gadu laikā tikt līdz tirgus kapitlaizācijai 9% apmērā no iekšzemes kopprodukta ir palicis dzīvs, skaidro ministrs. -
Raidījumā Pievienotā vērtība interesējamies, ko par vidi un klimata draudzīgumu domā uzņēmēji, tāpat – par digitalizāciju, bet šoreiz tieši mazākiem uzņēmumiem.
Cik ilgtspējīgi un atbildīgi ir Latvijas tūrisma uzņēmumi un kā mēs atšķiramies no tuviem kaimiņiem tepat Somijā? To ikgadējā tūrisma nozares pētījumu konferencē stāstīja Vidzemes augstskolas pētnieces. Klausoties viņu teiktajā, brīžiem bija sajūta, ka tas, ko pētnieces sapratušas par tūrisma uzņēmumiem, nemaz nav tik tālu no tā, kā jūtas un domā daudzi Latvijas uzņēmumi. Īsais ātrais kopsavilkums - mums ar to zaļumu galīgi neiet, it īpaši, ja papēta dziļāk, tālāk par skaļiem paziņojumiem netiekam. Kaut vai uzņēmēju teiktais, kad tiem pajautā par to, cik svarīga ir ilgtspēja.
Ja Somijā tūrisma un viesmīlības nozarē par ilgtspēju domā kā par dzīvesveidu, kā par lielu sistēmu, kur katra viena rīcība ir svarīga, tad Latvijas uzņēmēji joprojām šaubās - vai viņu uzvedība un izvēles kaut ko mainīs. Un arī minot dažādus paveicamā piemērus, Latvijas uzņēmumi parasti piesauc vienkāršākas lietas, atzīst pētnieces.
Pievienotajā vērtībā daudz runājam par produktivitāti, par Latvijas uzņēmēju drosmi, spēju iekarot jaunus tirgus, strādāt labāk, pelnīt vairāk… un daudz runājam arī par to, ka bieži vien ceļš uz iepriekšminētajām lieliskajām lietām var būt, izmantojot dažādas tehnoloģiju iespējas. Turklāt - izmantojot Eiropas fonu atbalstu. Tur gan parasti ir arī daudz problēmu - noteikumi reizēm ir interesanti, dokumentu kaudze lielāka nekā rādījās ļaunākajos murgos, ko drīkst un ko nedrīkst darīt - arī ne vienmēr skaidrs. Buksē un bremzē, vērtē Signe Bāliņa, Likta vadītāja. -
Raidījumā Pievienotā vērtība par jaunajiem uzņēmumiem, tādiem, kuri nesen sākuši darbu - ko domā paši uzņēmēji, kādas ir to ambīcijas, stresa līmenis un problēmas. Un par jauno ALTUM programmu uzņēmumu finansiālam atbalstam, padarot aizņēmumus pieejamākus un lētākus.
Kā jūtas jaunie uzņēmumi padziļināti vairāku gadu garumā pētījis uzņēmums „Norstat Latvija” un tā vadītāja Linda Ezera stāsta, ka vairums ar dzīvi jūtas apmierināti. Un lai gan vairumam viss labi, lielākā daļa arī saka, ka stresa ir stipri vairāk.
19% gan saka, ka, uzsākot pašam savu uzņēmējdarbību, stresa ikdienā ir stipri mazāk nekā agrāk. Vēl viena interesanta tendence, ka stipri mazāk streso rīdzinieki, acīmredzot, ikdienas rūpes un tāda skarbāka dzīve ir reģionos.
Katrs piektais jaunais uzņēmums saka, ka saskaras ar naudas plūsmas problēmām un kavētiem maksājumiem - vai nu pats nespēj laikus apmaksāt rēķinus, vai arī maksājumus kavē klienti un sadarbības partneri. Bet, ja runājam par fundamentālām izmaiņām pašu uzņēmumu ambīcijās, stratēģijās un mērķa tirgiem, tad interesanta un vienlaikus likumsakarīga ir tendence turēties pa gabalu no Krievijas tirgus un skatījums ir kļuvis kopumā pragmātiskāks un pietuvināts realitātei.
Jāpiebilst, ka lielai daļai - 16% - gan īsti nav ko atbildēt, kad tiem jautā par eksporta tirgiem. Bez naudas plūsmas problēmām - vēl jaunus uzņēmējus uztrauc darbaspēka pieejamība, bet kopumā skats nākotnē ir visai pozitīvs.
ALTUM programma uzņēmumu finansiālam atbalstam
Jau iepriekš esam runājuši, ka jauniem uzņēmumiem bez jebkādas vēstures un apgrozījuma bankā aizņemties ir visai sarežģīti un neizdevīgi. Viņi var meklēt biznesa eņģeļus, kādu riska kapitālu, valsts atbalsta programmas vai ideju konkursus, bet liela daļa visu sāk ar pašu uzkrāto naudu, vai aizņemas to no radiem, draugiem. Tāda ir realitāte.
Par tirgus nepilnībām kreditēšanā pērn tika runāts daudz, jo īpaši kontekstā ar lielo banku peļņu, bet izrādās ir ne tikai runāts, bet arī darīts. Valsts finanšu institūcija ALTUM šogad ievērojami samazinājusi nodrošinājuma prasības, lai aizdevumus līdz 100 tūkstošiem eiro mazajiem un vidējiem uzņēmumiem padarītu pieejamākus jeb lētākus. Jaunumus uzskaita ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš. -
Raidījumā Pievienotā vērtība stāsts par produktivitāti un tās brīžiem grūti izskaidrojamajiem līkločiem un mazliet par to, ko par ekonomiku, darba tirgu un savu vietu tajā domā jaunieši.
Satraukti signāli par to, ka Latvijas ekonomika atpaliek nu jau ne vien no tā dēvētajām vecajām Eiropas valstīm, bet arī mūsu kaimiņi mūs ir apsteiguši, skan jau ilgāku laiku. Ko darīt? Visu ko vien var, tajā skaitā – audzējot produktivitāti. Te gan šobrīd daudz labu ziņu nav, lēš Latvijas Universitātes domnīcas „LV Peak” eksperti. Viņu ekonomikas barometrā lēsts, ka pēdējos divus gadus produktivitātes pieaugums bijis knapi knapi ar plusiem…
Cik lielu algu uz rokas gribētu jaunieši, kas pabeidz augstskolu un dodas darba tirgū? Latvijas Universitātes kopā ar SKDS veiktās jauniešu noskaņojuma aptaujas dati liecina, ka jaunieši pēc absolvēšanas vēlētos saņemt par pilnas slodzes darbu no 600 eiro līdz 10 tūkstošiem mēnesī uz rokas. Visbiežāk minētā atbilde - divi tūkstoši eiro mēnesī, bet vidējā vērtība - ap 1500 eiro mēnesī.
Tā protams, nav neiespējami liela alga, bet tik un tā - noteikti uzņēmumiem būtu nopietni jādomā, vai jaunais darbinieks tiešām tādu atpelnīs. Par to, ka uzņēmumiem nopietni jādomā, vai darbinieks būs tik vērts, cik vēlētos saņemt jaunie darbinieki, uzsver arī Latvijas Produktivitātes padomes priekšsēdētājs profesors Gundars Bērziņš. -
Kā jau gadumijas, arī raidījumā Pievienotā vērtība mazliet paskatāmies atpakaļ un arī mazliet uz priekšu: runājam gan par to, ko finanšu tirgi nesuši mūsu pensijām, gan par to, kas noticis ar uzņēmumu dibināšanu.
Aizgājušajā gadā vairāk uzņēmumu reģistrēti, nekā likvidēti - šādu, patiesībā cerību viesošu ziņu izplatīja "Lursoft". Vai tas nozīmē, ka Latvijas uzņēmēju skaits aug un arvien vairāk metamies biznesā, anazlizē Daiga Kiopa, "Lursoft" valdes locekle.
Šie gadi ir kā karuseļa amerikāņu kalniņi - augšup, lejup, viens straujš pagrieziens pēc otra. Un ne tikai ekonomikā, bet arī starptautiskajā politikā. Kas viss protams, ietekmē viens otru un kopā - arī mūsu dzīvi.
Kaut vai akciju tirgi - pēdējos gados biedējuši mūs ar kritumiem, vilinājuši ar kāpumiem. Un pirms atmest ar roku, ka tāpat nav ne akciju, ne investīciju un mani tas neskar, atgādināmu, ka stāsts par akciju tirgu lielā mērā ir stāsts par mūsu pensiju uzkrājumiem. Un tur šis gads ir bijis starp labajiem. Stāsta Oskars Briedis, "Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes līdzekļu pārvaldnieks. -
Raidījumā Pievienotā vērtība stāstām par lielu investīcijas projektu īstenošanu, valsts atbalstu un, protams, ielūkojamies arī mūsu pašu investīciju portfeļos un līdz ar to arī tajā, kas notiek Baltijas biržā.
Valsts atbalsta programma lieliem investīciju projektiem. Ar to ne viens vien saista cerības noķert labklājības līmenī veco Eiropu kaut cik pārskatāmā nākotnē. Pieņemot nākamā gada budžetu, šīs programmas turpināšanai piešķirti 70 miljoni eiro un jau atvērta pieteikšanās. Programmas būtība – uzņēmēji lieliem, dārgiem daudzmiljonu investīciju projektiem, tādiem, kas virs 10 miljoniem, var dabūt 30% atbalstu no valsts jeb kā to sauc oficiāli – kapitāla atlaidi. Trešajā kārtā pie atbalsta varētu tikt aptuveni 10 uzņēmumu rēķina Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis.
Pirmās divas kārtas šai programmai jau ir aiz muguras un secināms, ka uzņēmēju interese ir lielāka nekā atbalsta iespējas. Līdz šim atbalsta programmā ir pieņemti 13 pozitīvi lēmumi par atbalsta piešķiršanu par kopējo attiecināmo izmaksu summu 260 miljonu eiro apmērā un ar pieteikto kapitāla atlaidi 69,9 miljonu eiro apmērā. Vienlaikus vērtēšanā ir vēl deviņi investīciju projekti par kopējo investīciju summu 221,5 miljoni eiro un pieteikto kapitāla atlaidi 63,9 miljoni eiro. Par šiem vērtēšanā esošajiem gan amatpersonas jau runā kā par faktiski atbalstītiem projektiem, kur vairs tikai formalitātes jānokārto. Pirmo kārtu rezultāti ir labi un rāda, ka atbalsts strādā, vērtē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietas izpildītāja Iveta Strupkāja. -
Raidījumā Pievienotā vērtība par digitālajām prasmēm, mākslīgo intelektu un tā potenciālu un pienesmu ekonomikai. Ažiotāža ap mākslīgā intelekta iespējām šogad bija milzīga, tika sagaidīta industriālā revolūcija, bet vai gaidas ir piepildījušās?
Gads tuvojas noslēgumam un var diezgan droši teikt, ka šis savā ziņā ir pagājis mākslīgā intelekta zīmē, diez vai ir daudz tādu cilvēku, kuri nebūtu aprunājušies ar ChatGPT vai likuši tam uzzīmēt kādu attēlu. No mākslīgā intelekta tiek sagaidīts daudz, par to liecina kaut vai tas, ka aizvien biežāk par to runājot, tiek lietots termins ceturtā industriālā revolūcija, jo īpaši tāpēc, ka tas tagad pieejams plašām sabiedrības masām.
Par mākslīgā intelekta spējam transformēt ekonomiku un pacelt to jaunā attīstības līmenī aizvadītajā nedēļā sprieda arī Latvijas informācijas un tehnoloģijas asociācijas rīkotā konferencē. LMT prezidents Juris Binde vērtē, ka šobrīd pirmā ažiotāža ir pagājusi. Sabūvētās mākslīgā intelekta iespēju gaisa pilis un arī draudu pārspīlēšana ir pāri, savā ziņā esam vīlušies, bet drīz redzēsim arī rezultātus - līdzīgi kā ar 5G tehnoloģijām.
-
Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par kriptovalūtām un citām tehnoloģiju naudas lietām, kā arī par to, kas notiek Baltijas biržā un mūsu portfeļu sacensībā.
Runāsim mazliet plašāk nekā tikai par kriptovalūtām. Un katrā ziņā ne par to, kā ātri daudz nopelnīt vai tikpat ātri daudz pazaudēt ar tām spekulējot. Jo stāsts par kriptovalūtām patiesībā ir stāsts par blokķēdēm un, iespējams, revolūciju daudzās citās mums ikdienā it kā jau ierastās lietās. Vismaz cilvēki, kas šajā jomā strādā, ir pārliecināti, ka tur Latvijai slēpjas iespējas. Anatolijs Resins, uzņēmuma "Blockvis", kas specializējas tieši blokķēžu tehnoloģiju ieviešanā, vadītājs uzskata - mēs varam! -
Raidījumā Pievienotā vērtība par procentiem un par darba efektivitāti.
Par bankām un kredītiem. Saeima atbalstījusi otrajā lasījumā ieceri noteikt bankām nodevu, no kuras hipotekāro kredītu ņēmējiem tiktu daļēji segts procentu maksājumu pieaugums, bet daļa nonāktu budžetā.
Bankas turpina cīnīties pretī – peļ nodevu kredītņēmēju atbalstam, jo būtu grūti administrējama, bet ir pieļāvīgākas pret lielāku peļņas nodokli, kā tas ir Lietuvā un tad pēc tam lai politiķi lemj, kam sniegt atbalstu, cik lielu atbalstu un tā tālāk.
Vēl jau trešais lasījums Saeimā, un tad redzēsim, kas beigās no tā visa būs sanācis, jo šis ir tas likums, kurš brīžiem šķiet mainās pa stundām un no lasījuma uz lasījumu visai būtiski.
Bet kredītņēmējiem laikam nav ko gaidīt uz nezināmiem labumiem un atbalstu. Lielā mērā šis ir loģisks laiks, kad ar kritisku aci apskatīt savu kredītu un budžetu un runāt par to, ko varētu mainīt.
Ne vienmēr apskatīties uz iespējām kaut ko mainīt vajag tikai tad, kad ūdens smeļas mutē. Iespējams, var tikt pie izdevīgākiem un piemērotākiem nosacījumiem kredītam arī tad, ja nav problēmas samaksāt esošo.
Par kredītņēmēju attiecībām ar bankām šobrīd saruna ar Ievu Teteri no SEB Bankas. Viņu mājokļu kredītu portfelis ir ap miljardu eiro un kopā bankai ir ap 24 tūkstošiem aizņēmēju. Viņi atcēluši maksu par izmaiņām līgumos un aicinājuši klientus nākt un runāt par iespējamajām izmaiņām. - Visa fler
