Avsnitt
-
Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par uzņēmumu drošību un uzņēmumu lomu drošībā. Arī paskatīsimies kas notiek Baltijas biržās un mūsu portfeļos.
Parasti, domājot par drošību, šķiet, ka tā ir tāda liela, valsts un sabiedrības lieta, bet uzņēmumiem par to jādomā tikai tiktāl, lai pasargātu paši sevi. Tas, ka jādomā par savu drošību, protams, ir taisnība, bet patiesībā uzņēmumiem, un ne tikai lielajiem, ir nozīmīga loma drošības arhitektūrā. Drošības eksperts Vitālijs Rakstiņš uzrunā Baltijas drošības konferencē Rīgā uzsver - ir gan pienākumi, gan riski. -
Raidījumā Pievienotā vērtība par riska kapitālu, kuru ir tendence saukt par iespēju kapitālu. Kā tādi pavasarīgi asni cita pēc citas parādās aizvien jaunas iespējas un atbalsta programmas gan jau nobriedušu uzņēmumu attīstībai, gan arī vēl zaļiem jaunuzņēmumiem. Tostarp šo sev netipisko risku sāk uzņemties arī bankas.
Viena no kapitāla pasaules neapgāžamām patiesībām ir, ka nauda jeb kapitāls ražo vēl vairāk naudas. Ne velti pēdējā laikā bankas daudz kritizētas par to, ka nepietiekami kreditē un finansē Latvijas tautsaimniecību un tā neaug tik strauji, kā varētu. Jauniem uzņēmējiem, jaunām idejām piesaistīt naudu ir grūti un teju neiespējami. Bet sāk parādīties pozitīvas iezīmes, ka situācija mainās, iespējas – gan valsts politikas radītas, gan arī no tradicionālo spēlētāju puses. -
Saknas det avsnitt?
-
Raidījumā Pievienotā vērtība par dažādiem veidiem un instrumentiem, kā audzēt savu kapitālu, cik daudz un dažādi ir ieguldījumu veidi un kas ir tās pamatlietas, kuras vienu ieguldījuma veidu atšķir no otra, kādi ir katra riski un kā tos mazināt jeb pārvaldīt.
Protams, ielūkosimies arī savos personīgajos ieguldījumu portfeļos un norisēs Baltijas akciju biržā, bet iesākumā - īsi par aktuālo ekonomikā.
Ja runājam par ieguldīšanu jeb investīcijām, mūsdienu pasaulē ir virkne dažādu iespēju un instrumentu – akcijas, obligācijas, kriptovalūtas, nekustamais īpašums un beidzot ar pūļa finansējuma jeb P2P platformām. Katra sola savus ieguvumus, bet katra, protams, saistīta ar risku. Šodien par šo instrumentu riskiem. Uzņēmumu akcijas ir viens no populārākajiem investīciju veidiem, kur peļņu investors var gūt gan no uzņēmuma izmaksātām dividendēm, gan akciju vērtības pieauguma. Bet jāņem vērā virkne risku.
Lai kādu ieguldījumu veidu vai to kombināciju jūs izvēlētos, ir pāris iezīmes, kas kopīgas teju visiem – pirmkārt, pirms ieguldīt, noskaidrot pēc iespējas vairāk informācijas un saprast to. Ja līdz galam nesaprotam, tad varbūt papētīt vēl, vai iet ar līkumu.
Otrs – nelikt visu uz vienu kārti un ieguldījuma veidu, bet mazināt risku ar daudzveidību un dažādību.
Treškārt, skaidri apzināties katra ieguldījuma zaudējuma risku, kurš bieži iet roku rokā ar peļņas potenciālu un, protams, ieguldīt tikai to, ko varam atļauties zaudēt, būtiski neietekmējot savu dzīves kvalitāti un arī emocionālo labsajūtu.
-
Raidījumā Pievienotā vērtība par tūkstošiem sīku griezumu, kas kavē augt Latvijas ekonomikai. Tas ir – no darbaspēka problēmām līdz tam, ka mēs vienkārši cits citam neuzticamies un tādēļ viss ir lēnāk, grūtāk un dārgāk.
Esam pieraduši, ka ir problēma un tai ir arī viens un ātrs risinājums. To tikai jāatrod, jāizdomā, kāds jāpiespiež izdarīt. Problēma ir liela – kādēļ ekonomiski Latvija atpaliek ne tikai no Rietumeiropas valstīm, bet arī Baltijā ir pastarīte un ekonomikas rādītājos visbiežāk dažādos topos jāmeklē lejasgalā.
Nesen Latvijas tautsaimniecības izaugsmei bija veltīta Latvijas Bankas organizēta ekspertu saruna. Tur arī uzklausījām viedokļus. -
Raidījumā Pievienotā vērtība šoreiz par dažādības vadību uzņēmumā - kas tā tāda ir, kādi ir tās ieguvumi, plusi un mīnusi un vai tā aprobežojas tikai ar sieviešu, vīriešu, minoritāšu īpatsvara balansēšanu.
Ir aizvadīts 8. marts, Starptautiskā sieviešu diena, kurā daudz tiek runāts un atgādināts par patieso dzimumu līdztiesību, vērtēts, kādā situācijā esam Latvijā. Fakti ir acīmredzami – ir zems sieviešu īpatsvars vadošos amatos un pastāv atalgojuma atšķirības. Šajā kontekstā, bet to paplašinot, runājam par dažādību uzņēmumos. Aizvien vairāk tiek uzsvērts, cik tā ir svarīga, lai uzņēmums spētu radīt ko jaunu, inovatīvu un būtu konkurētspējīgs. Piemēram, Vidzemes inovāciju nedēļas viena no pamattēmām šogad bija "Dažādībā rodas inovācija".
Bet kas tad īsti ir dažādība, tās vadīšana un kā uz to raudzīties, par to saruna ar pirmo sertificēto dažādības prakses vadītāju Baltijā, sociālantropoloģijas doktori Agnesi Cimdiņu, kura strādā "PricewaterhouseCoopers Latvia" personāla vadības komandā. -
Raidījumā Pievienotā vērtība saruna par korupciju uzņēmumos - kukuļošana nav tikai valsts pārvaldes problēma. Runājam arī par pagaidām lēno uzņēmumu digitalizācijas procesu un kas paveikts gada laikā kopš pieejami 140 miljoni eiro Latvijas uzņēmumu digitalizācijas atbalstam no Atveseļošanās fonda naudas.
Kukuļošana nav tikai valsts pārvaldes problēma
Kad runājam par korupciju, visbiežāk prātā nāk valsts pārvalde. Tur var runāt par sīka līmeņa korupciju, piemēram, mēģinājumiem uzpirkt Ceļu policiju, līdz ar daudzām nullēm rakstāmiem gadījumiem, kur koruptīvas darbības parādās valsts iepirkumos. Bet tikpat iespējama un arī kaitīga korupcija ir uzņēmumos. Tur atšķiras tikai nosaukums - privātajā sektorā to sauc par komerciālo uzpirkšanu.
Korupcija uzņēmumā ir kā pelējums. Ja vide ir slikta, neviens par to nerūpējas un visiem – no augstākā priekšnieka līdz zemākajam apakšniekam – ir vienalga, agri vai vēlu vispirms tumšākajos stūrīšos, bet pēc tam jau klaji un plaši visās malās parādīsies korupcijas pelējums.
Lēnais uzņēmumu digitalizācijas process
Ir pagājis gads, kopš ar svinīgu pompu un lielām cerībām tika izsludināta pieteikšanas Digitalizācijas atbalsta programmām Latvijas uzņēmumiem, šim mērķim atvēlot ap 140 miljoniem eiro Atveseļošanas fonda naudas. Programmu piedāvājums plašs – no 5000 eiro vērtiem grantiem līdz daudzmiljonu aizdevumiem lieliem digitalizācijas projektiem.
Kārtība uz papīra visai vienkārša – uzņēmumam jāpiesakās digitalizācijas ceļa kartei, tā jāizstrādā kopā ar Eiropas digitālās inovācijas centru un pēc tam jau var saņemt atbalstu no LIAA vai ALTUM paša projekta realizācijai.
Lai noskaidrotu, kā sokas ar šo programmu apguvi, ceļa kartēm, uz sarunu Vidzemes inovāciju nedēļas ietvaros aicinājām Eiropas Digitālās inovācijas centra izpilddirektori Aigu Irmeju. -
Raidījumā Pievienotā vērtība interesējamies, kādas idejas ir darbaspēka trūkuma risināšanai valstī, un arī par teorijām, kāpēc Latvijas uzņēmumiem ir visai kritisks skats uz uzņēmējdarbību Latvijā.
Latvijas uzņēmēju viedoklis par uzņēmējdarbības vidi ir tāds, ka nekā laba tur nav, ir slikti un paliek sliktāk - tā vismaz liecina augstskolas „Turība” veidotais biznesa indekss par 2023. gadu.
Vēl, pēc uzņēmēju domām, Latvijā ir viegli biznesu sākt un izbeigt. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, sabiedrības attieksme pret uzņēmējdarbību pasliktinājusies.
Veidojot biznesa indeksu vērā tiek ņemti daudz un dažādi faktori, tajā skaitā par tiesisko vidi. Un jaunākajos datos arī šajā jomā ir kritums. Viens no aspektiem, kas tiešām uztrauc uzņēmējus, kuri strādā Latvijā, ir nepielūdzamās darbaspēka pieejamības tendences. Un - tas, ka pagaidām īsti nekāds risinājums pie pamales nav. Darbaspēka ievešana, it īpaši no trešajām valstīm, ir milzīgs karstais kartupelis, demogrāfijas tendences ir nepielūdzamas, bet šobrīd darba tirgū ignorēto grupu iekļaušana - ne tik vienkārša.
Ja tas būtu tik vienkārši, tad ilgstošo bezdarbnieku vispār nebūtu, jaunieši savu īsto darbu atrastu uz sitiena, bet pensionāri katrs atrastu tieši sev piemērotu papildus darbiņu.
Darbinieku trūkst. Ja būtu darbinieki jau šodien, tad jau šodien būtu lielāki uzņēmumi, lielāks eksports, lielāki nodokļi un arī lielāka Latvijas ekonomika.
Problēma diezgan skaidra - pat tie uzņēmēji, kuriem šobrīd darbinieku nepietrūkst, varētu būt ieguvēji, ja pieaugtu nodarbināto skaits. Un ja vēl ar labām algām, tad pavisam labi. Bet ko darīt? Ievest darbaspēku agri vai vēlu nāksies, tāpat arī domāt par to, kā apmācīt šobrīd nodarbinātos. Bet - būs arī jāpurina visas darbaspēka rezerves, vērtējot katru darba tirgū neesošo cilvēku, sākot ar bezdarbniekiem, un katrai grupai jāmeklē savs risinājums. -
Raidījumā Pievienotā vērtība analizējam galveno iemeslu, kādēļ krita Krišjāņa Kariņa valdība. Vismaz tā saka finanšu ministrs. Runa ir par valsts un pašvaldību uzņēmumu daļu kotēšanu biržā. Kāds ir status šīm iecerēm, kādas ir problēmas un iespējas, valsts stratēģija un kas reāli bez runāšanas par to “ka tā kā vajadzētu” ir arī izdarīts.
Lai valsts un pašvaldības uzņēmumi tiktu līdz biržai, visupirms ir vajadzīga politiskā vēlme un lēmums. Nespēja vienoties par šo jautājumu bija iemesls kādēļ sabruka Kariņa valdība, atklāj finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Tagad politiskā griba ir. Par jaunāko ziņojumu ir saņemta virkne negatīvu ierēdniecības atzinumu un iebildumu, bet mērķis turpmāko 3-4 gadu laikā tikt līdz tirgus kapitlaizācijai 9% apmērā no iekšzemes kopprodukta ir palicis dzīvs, skaidro ministrs. -
Raidījumā Pievienotā vērtība interesējamies, ko par vidi un klimata draudzīgumu domā uzņēmēji, tāpat – par digitalizāciju, bet šoreiz tieši mazākiem uzņēmumiem.
Cik ilgtspējīgi un atbildīgi ir Latvijas tūrisma uzņēmumi un kā mēs atšķiramies no tuviem kaimiņiem tepat Somijā? To ikgadējā tūrisma nozares pētījumu konferencē stāstīja Vidzemes augstskolas pētnieces. Klausoties viņu teiktajā, brīžiem bija sajūta, ka tas, ko pētnieces sapratušas par tūrisma uzņēmumiem, nemaz nav tik tālu no tā, kā jūtas un domā daudzi Latvijas uzņēmumi. Īsais ātrais kopsavilkums - mums ar to zaļumu galīgi neiet, it īpaši, ja papēta dziļāk, tālāk par skaļiem paziņojumiem netiekam. Kaut vai uzņēmēju teiktais, kad tiem pajautā par to, cik svarīga ir ilgtspēja.
Ja Somijā tūrisma un viesmīlības nozarē par ilgtspēju domā kā par dzīvesveidu, kā par lielu sistēmu, kur katra viena rīcība ir svarīga, tad Latvijas uzņēmēji joprojām šaubās - vai viņu uzvedība un izvēles kaut ko mainīs. Un arī minot dažādus paveicamā piemērus, Latvijas uzņēmumi parasti piesauc vienkāršākas lietas, atzīst pētnieces.
Pievienotajā vērtībā daudz runājam par produktivitāti, par Latvijas uzņēmēju drosmi, spēju iekarot jaunus tirgus, strādāt labāk, pelnīt vairāk… un daudz runājam arī par to, ka bieži vien ceļš uz iepriekšminētajām lieliskajām lietām var būt, izmantojot dažādas tehnoloģiju iespējas. Turklāt - izmantojot Eiropas fonu atbalstu. Tur gan parasti ir arī daudz problēmu - noteikumi reizēm ir interesanti, dokumentu kaudze lielāka nekā rādījās ļaunākajos murgos, ko drīkst un ko nedrīkst darīt - arī ne vienmēr skaidrs. Buksē un bremzē, vērtē Signe Bāliņa, Likta vadītāja. -
Raidījumā Pievienotā vērtība par jaunajiem uzņēmumiem, tādiem, kuri nesen sākuši darbu - ko domā paši uzņēmēji, kādas ir to ambīcijas, stresa līmenis un problēmas. Un par jauno ALTUM programmu uzņēmumu finansiālam atbalstam, padarot aizņēmumus pieejamākus un lētākus.
Kā jūtas jaunie uzņēmumi padziļināti vairāku gadu garumā pētījis uzņēmums „Norstat Latvija” un tā vadītāja Linda Ezera stāsta, ka vairums ar dzīvi jūtas apmierināti. Un lai gan vairumam viss labi, lielākā daļa arī saka, ka stresa ir stipri vairāk.
19% gan saka, ka, uzsākot pašam savu uzņēmējdarbību, stresa ikdienā ir stipri mazāk nekā agrāk. Vēl viena interesanta tendence, ka stipri mazāk streso rīdzinieki, acīmredzot, ikdienas rūpes un tāda skarbāka dzīve ir reģionos.
Katrs piektais jaunais uzņēmums saka, ka saskaras ar naudas plūsmas problēmām un kavētiem maksājumiem - vai nu pats nespēj laikus apmaksāt rēķinus, vai arī maksājumus kavē klienti un sadarbības partneri. Bet, ja runājam par fundamentālām izmaiņām pašu uzņēmumu ambīcijās, stratēģijās un mērķa tirgiem, tad interesanta un vienlaikus likumsakarīga ir tendence turēties pa gabalu no Krievijas tirgus un skatījums ir kļuvis kopumā pragmātiskāks un pietuvināts realitātei.
Jāpiebilst, ka lielai daļai - 16% - gan īsti nav ko atbildēt, kad tiem jautā par eksporta tirgiem. Bez naudas plūsmas problēmām - vēl jaunus uzņēmējus uztrauc darbaspēka pieejamība, bet kopumā skats nākotnē ir visai pozitīvs.
ALTUM programma uzņēmumu finansiālam atbalstam
Jau iepriekš esam runājuši, ka jauniem uzņēmumiem bez jebkādas vēstures un apgrozījuma bankā aizņemties ir visai sarežģīti un neizdevīgi. Viņi var meklēt biznesa eņģeļus, kādu riska kapitālu, valsts atbalsta programmas vai ideju konkursus, bet liela daļa visu sāk ar pašu uzkrāto naudu, vai aizņemas to no radiem, draugiem. Tāda ir realitāte.
Par tirgus nepilnībām kreditēšanā pērn tika runāts daudz, jo īpaši kontekstā ar lielo banku peļņu, bet izrādās ir ne tikai runāts, bet arī darīts. Valsts finanšu institūcija ALTUM šogad ievērojami samazinājusi nodrošinājuma prasības, lai aizdevumus līdz 100 tūkstošiem eiro mazajiem un vidējiem uzņēmumiem padarītu pieejamākus jeb lētākus. Jaunumus uzskaita ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš. -
Raidījumā Pievienotā vērtība stāsts par produktivitāti un tās brīžiem grūti izskaidrojamajiem līkločiem un mazliet par to, ko par ekonomiku, darba tirgu un savu vietu tajā domā jaunieši.
Satraukti signāli par to, ka Latvijas ekonomika atpaliek nu jau ne vien no tā dēvētajām vecajām Eiropas valstīm, bet arī mūsu kaimiņi mūs ir apsteiguši, skan jau ilgāku laiku. Ko darīt? Visu ko vien var, tajā skaitā – audzējot produktivitāti. Te gan šobrīd daudz labu ziņu nav, lēš Latvijas Universitātes domnīcas „LV Peak” eksperti. Viņu ekonomikas barometrā lēsts, ka pēdējos divus gadus produktivitātes pieaugums bijis knapi knapi ar plusiem…
Cik lielu algu uz rokas gribētu jaunieši, kas pabeidz augstskolu un dodas darba tirgū? Latvijas Universitātes kopā ar SKDS veiktās jauniešu noskaņojuma aptaujas dati liecina, ka jaunieši pēc absolvēšanas vēlētos saņemt par pilnas slodzes darbu no 600 eiro līdz 10 tūkstošiem mēnesī uz rokas. Visbiežāk minētā atbilde - divi tūkstoši eiro mēnesī, bet vidējā vērtība - ap 1500 eiro mēnesī.
Tā protams, nav neiespējami liela alga, bet tik un tā - noteikti uzņēmumiem būtu nopietni jādomā, vai jaunais darbinieks tiešām tādu atpelnīs. Par to, ka uzņēmumiem nopietni jādomā, vai darbinieks būs tik vērts, cik vēlētos saņemt jaunie darbinieki, uzsver arī Latvijas Produktivitātes padomes priekšsēdētājs profesors Gundars Bērziņš. -
Kā jau gadumijas, arī raidījumā Pievienotā vērtība mazliet paskatāmies atpakaļ un arī mazliet uz priekšu: runājam gan par to, ko finanšu tirgi nesuši mūsu pensijām, gan par to, kas noticis ar uzņēmumu dibināšanu.
Aizgājušajā gadā vairāk uzņēmumu reģistrēti, nekā likvidēti - šādu, patiesībā cerību viesošu ziņu izplatīja "Lursoft". Vai tas nozīmē, ka Latvijas uzņēmēju skaits aug un arvien vairāk metamies biznesā, anazlizē Daiga Kiopa, "Lursoft" valdes locekle.
Šie gadi ir kā karuseļa amerikāņu kalniņi - augšup, lejup, viens straujš pagrieziens pēc otra. Un ne tikai ekonomikā, bet arī starptautiskajā politikā. Kas viss protams, ietekmē viens otru un kopā - arī mūsu dzīvi.
Kaut vai akciju tirgi - pēdējos gados biedējuši mūs ar kritumiem, vilinājuši ar kāpumiem. Un pirms atmest ar roku, ka tāpat nav ne akciju, ne investīciju un mani tas neskar, atgādināmu, ka stāsts par akciju tirgu lielā mērā ir stāsts par mūsu pensiju uzkrājumiem. Un tur šis gads ir bijis starp labajiem. Stāsta Oskars Briedis, "Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes līdzekļu pārvaldnieks. -
Raidījumā Pievienotā vērtība stāstām par lielu investīcijas projektu īstenošanu, valsts atbalstu un, protams, ielūkojamies arī mūsu pašu investīciju portfeļos un līdz ar to arī tajā, kas notiek Baltijas biržā.
Valsts atbalsta programma lieliem investīciju projektiem. Ar to ne viens vien saista cerības noķert labklājības līmenī veco Eiropu kaut cik pārskatāmā nākotnē. Pieņemot nākamā gada budžetu, šīs programmas turpināšanai piešķirti 70 miljoni eiro un jau atvērta pieteikšanās. Programmas būtība – uzņēmēji lieliem, dārgiem daudzmiljonu investīciju projektiem, tādiem, kas virs 10 miljoniem, var dabūt 30% atbalstu no valsts jeb kā to sauc oficiāli – kapitāla atlaidi. Trešajā kārtā pie atbalsta varētu tikt aptuveni 10 uzņēmumu rēķina Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis.
Pirmās divas kārtas šai programmai jau ir aiz muguras un secināms, ka uzņēmēju interese ir lielāka nekā atbalsta iespējas. Līdz šim atbalsta programmā ir pieņemti 13 pozitīvi lēmumi par atbalsta piešķiršanu par kopējo attiecināmo izmaksu summu 260 miljonu eiro apmērā un ar pieteikto kapitāla atlaidi 69,9 miljonu eiro apmērā. Vienlaikus vērtēšanā ir vēl deviņi investīciju projekti par kopējo investīciju summu 221,5 miljoni eiro un pieteikto kapitāla atlaidi 63,9 miljoni eiro. Par šiem vērtēšanā esošajiem gan amatpersonas jau runā kā par faktiski atbalstītiem projektiem, kur vairs tikai formalitātes jānokārto. Pirmo kārtu rezultāti ir labi un rāda, ka atbalsts strādā, vērtē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietas izpildītāja Iveta Strupkāja. -
Raidījumā Pievienotā vērtība par digitālajām prasmēm, mākslīgo intelektu un tā potenciālu un pienesmu ekonomikai. Ažiotāža ap mākslīgā intelekta iespējām šogad bija milzīga, tika sagaidīta industriālā revolūcija, bet vai gaidas ir piepildījušās?
Gads tuvojas noslēgumam un var diezgan droši teikt, ka šis savā ziņā ir pagājis mākslīgā intelekta zīmē, diez vai ir daudz tādu cilvēku, kuri nebūtu aprunājušies ar ChatGPT vai likuši tam uzzīmēt kādu attēlu. No mākslīgā intelekta tiek sagaidīts daudz, par to liecina kaut vai tas, ka aizvien biežāk par to runājot, tiek lietots termins ceturtā industriālā revolūcija, jo īpaši tāpēc, ka tas tagad pieejams plašām sabiedrības masām.
Par mākslīgā intelekta spējam transformēt ekonomiku un pacelt to jaunā attīstības līmenī aizvadītajā nedēļā sprieda arī Latvijas informācijas un tehnoloģijas asociācijas rīkotā konferencē. LMT prezidents Juris Binde vērtē, ka šobrīd pirmā ažiotāža ir pagājusi. Sabūvētās mākslīgā intelekta iespēju gaisa pilis un arī draudu pārspīlēšana ir pāri, savā ziņā esam vīlušies, bet drīz redzēsim arī rezultātus - līdzīgi kā ar 5G tehnoloģijām.
-
Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par kriptovalūtām un citām tehnoloģiju naudas lietām, kā arī par to, kas notiek Baltijas biržā un mūsu portfeļu sacensībā.
Runāsim mazliet plašāk nekā tikai par kriptovalūtām. Un katrā ziņā ne par to, kā ātri daudz nopelnīt vai tikpat ātri daudz pazaudēt ar tām spekulējot. Jo stāsts par kriptovalūtām patiesībā ir stāsts par blokķēdēm un, iespējams, revolūciju daudzās citās mums ikdienā it kā jau ierastās lietās. Vismaz cilvēki, kas šajā jomā strādā, ir pārliecināti, ka tur Latvijai slēpjas iespējas. Anatolijs Resins, uzņēmuma "Blockvis", kas specializējas tieši blokķēžu tehnoloģiju ieviešanā, vadītājs uzskata - mēs varam! -
Raidījumā Pievienotā vērtība par procentiem un par darba efektivitāti.
Par bankām un kredītiem. Saeima atbalstījusi otrajā lasījumā ieceri noteikt bankām nodevu, no kuras hipotekāro kredītu ņēmējiem tiktu daļēji segts procentu maksājumu pieaugums, bet daļa nonāktu budžetā.
Bankas turpina cīnīties pretī – peļ nodevu kredītņēmēju atbalstam, jo būtu grūti administrējama, bet ir pieļāvīgākas pret lielāku peļņas nodokli, kā tas ir Lietuvā un tad pēc tam lai politiķi lemj, kam sniegt atbalstu, cik lielu atbalstu un tā tālāk.
Vēl jau trešais lasījums Saeimā, un tad redzēsim, kas beigās no tā visa būs sanācis, jo šis ir tas likums, kurš brīžiem šķiet mainās pa stundām un no lasījuma uz lasījumu visai būtiski.
Bet kredītņēmējiem laikam nav ko gaidīt uz nezināmiem labumiem un atbalstu. Lielā mērā šis ir loģisks laiks, kad ar kritisku aci apskatīt savu kredītu un budžetu un runāt par to, ko varētu mainīt.
Ne vienmēr apskatīties uz iespējām kaut ko mainīt vajag tikai tad, kad ūdens smeļas mutē. Iespējams, var tikt pie izdevīgākiem un piemērotākiem nosacījumiem kredītam arī tad, ja nav problēmas samaksāt esošo.
Par kredītņēmēju attiecībām ar bankām šobrīd saruna ar Ievu Teteri no SEB Bankas. Viņu mājokļu kredītu portfelis ir ap miljardu eiro un kopā bankai ir ap 24 tūkstošiem aizņēmēju. Viņi atcēluši maksu par izmaiņām līgumos un aicinājuši klientus nākt un runāt par iespējamajām izmaiņām. -
Kā augstās kredītu procentlikmes ietekmē nekustamo īpašumu tirgu Latvijā un kad tās varētu sākt kristies?
Pēdējās pāris nedēļas visi, kam ir kādi kredīti, nu neteikšu, ka gluži var uzelpot, bet iespējams, jūtas mazliet labāk, redzot, ka Eiropas Centrālā banka ir pārstājusi no sēdes uz sēdi paaugstināt procentlikmes. No ekspertiem izskan frāzes par to, ka pīķis ir sasniegts. Optimistiskākie jau sāk uzdot jautājumus – kad tad procentlikmes kritīs? Procentlikmju kāpums, to turēšana augstos līmeņos ir rūgtas zāles, bet bez tām labāk nebūtu, nekustamo īpašumu attīstītāja „Bonava” organizētā diskusijā saka Latvijas Bankas Monetārās politikas analīzes daļas vecākais ekonomists Erlands Krongorns.
Bet kā pati slimība, ko ārstē ar rūgtajām zālēm un arī, protams, pašas rūgtās zāles ietekmē nekustamo īpašumu nozari? Cenu kāpums ir bijis straujš un nekas neliecina, ka situācija tuvākajā laikā varētu būtiski mainīties, saka mājokļu attīstītāja "Bonava Latvija" Pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītājs Kaspars Ekša.
Ja būvniecības cenas kāpj un īsti pamata cerēt uz kādu būtisku kritumu nav, tad pašu īpašumu, jauno dzīvokļu, cenas neaug tik strauji. Un, kombinācijā ar pieaugošajām kredītu izmaksām sarūk arī pieprasījums jeb cilvēku daudzums, kas to var atļauties, situāciju skaidro nekustamo īpašumu konsultāciju kompānija "Colliers" Izpētes un konsultāciju departamenta asociētā direktore Agija Vērdiņa. Pēc viņas aprēķiniem – šobrīd būvniecībā ir par 30-40% mazāk dzīvokļu nekā pērn.
To, ka līdzīgi rēķina arī attīstītāji, apliecina fakts, ka kopš pagājušā gada gandrīz nav reģistrēti attīstītāju veikti jaunu zemesgabalu iegādes darījumi, kuros varētu notikt jaunu projektu būvniecība, piebilst Vērdiņa.
Loģika saka, ja situācija stabilizēsies, būs mierīgāki un prognozējamāki laiki, kredītu procentlikmes atgriezīsies veselīgos līmeņos, pieprasījums kāps, bet nebūs piedāvājuma un tas neizbēgami nozīmēs cenu kāpumu. Bet šobrīd, krītot pieprasījumam, saskaroties ar grūtībām pārdot sabūvēto, tirgū sāk parādīties arī dažādi īpašie piedāvājumi – piemēram, par jauno dzīvokli divus gadus nav jāmaksā komunālie maksājumi, virtuves iekārta un stāvvieta bonusā. Šādi, savā ziņā uz sava rēķina attīstītāji cenšas pārliecināt pircējus nebaidīties no augstajām procentlikmēm un vienlaikus tās kompensēt. Attīstītāja „Bonava” pārstāvis skaidro, cik daudz naudas par eirobor kāpumu pārmaksā viņu klienti.
Šobrīd saprast, vai lēmums pirkt vai nepirkt nekustamo īpašumu ir prātīgs vai nē, ir ļoti sarežģīti, teju tik pat neatbildam, kā jautājums – kad kredītu procentlikmes kritīs? Uz to grūtības atbildēt ir arī Latvijas Bankas ekonomistam Erlandam Krongornam. -
Raidījumā Pievienotā vērtība par datu aizsardzību, pensiju uzkrājumiem un, protams, ielūkojamies Baltijas biržā.
Šī ziņa liks saausīties visiem tiem, kuri tur roku uz pulsa un seko līdzi saviem pensiju uzkrājumiem 2. Līmenī, kā arī tam, kurš no pārvaldītājiem rūpējas par šo naudu. Tirgū jau ilgstoši darbojas septiņi pensiju 2. līmeņa līdzekļu pārvaldītāji un nu tiem pievienojies arī astotais - „Vairo,” - kas paziņojis, ka ieguldījumus veiks pasaules uzņēmumu akciju fondos. Interesanti, ka uzņēmuma kodolu veido vietējie uzņēmēji, kas pārstāv dažādas nozares – sākot no kosmētikas ražošanas un beidzot ar izdevniecību. „Vairo” dibinātāju vidū ir vairāki bijušie „Swedbank” vadības pārstāvji.
Linda Zalāne skaidro, kādas konkurences vēsmas tirgū nesīs jaunais pensiju 2. līmeņa pārvaldītājs un kāds ieguvums būs klientiem.
Pievēršamies ne tikai naudas pelnīšanai, bet nezaudēšanai. Nu jau uzņēmumi, šķiet, rimušies paniski baidīties no datu regulas, bet kā privātpersonas esam pieraduši, ka mums pa labi un pa kreisi lūdz piekrist personas datu apstrādei un bieži vien vairs pat nesekojam līdz, kādēļ un kas notiks ar mūsu datiem. Par to aizdomājos klausoties Datu valsts inspekcijas lekciju par aktuālo datu aizsardzībā. Ja runājam pat tikai par mūsu piekrišanu datu apstrādei, arī tur viss nav vienkārši. Kādi nosacījumi ir piekrišanai, skaidro Raitis Augustāns no Datu valsts inspekcijas. -
Raidījumā šoreiz sīkāk par aktuālo tematu – bankām, kredītiem, kredītu procentiem un to ierobežošanu. Par to, kāda ir situācija ar naudas pieejamību, kredītu cenām un vai plāns ierobežot procentus mums nesīs kādu labumu ilgtermiņā?
Kredīti un kapitāls ir vēsturiski sāpīgs temats, kur gadiem krājušās problēmas līdz ar eiro procentlikmju kāpumu tagad lien ārā kā īlens no maisa. Nedaudz abstrahējoties no visām runām par likumiem, kuri liek bankām samazināt aizdevumu procentus, vai diskusijām par banku virspeļņas nodokli, mazliet par to, kāda ir situācija.
Vienkāršojot, dažādu objektīvu un neobjektīvu iemeslu dēļ, paskatoties pagātnē mēs Latvijā par kredītiem esam maksājuši un joprojām maksājam vairāk nekā citi Eiropas Savienībā. Ja skatāmies uz statistiku, kredītu pieejamības ziņā gadiem esam vilkušies eirozonas astē, toties kredītu izmaksas, respektīvi gan procentu maksājumi, gan ķīlas prasības ir bijušas augstākās. Latvijas Bankas rīkotā ekspertu diskusijā par tautsaimniecības finansēšanas problēmām skaidro Latvijas bankas pētnieks Kārlis Vilerts. -
Raidījumā Pievienotā vērtība interesējamies par valsts un pašvaldību uzņēmumiem kapitāla tirgos un Alūksnes putnu fabrikas sākotnējo publisko piedāvājumu.
Par valsts un pašvaldības uzņēmumu ienākšanu biržā runājam jau kopš raidījuma pirmsākumiem, taču viss notiek lēni. Obligācijas, jā, tās izlaiž, piemēram, „Latvenergo” un solījās vēl vairāki. Bet nacionālā aviokompānija „airBaltic” atteikusies no plānotās obligāciju emisijas un kapitāla tirgos naudu neaizņemsies. Iemesls bailes no ilgstoši augstām procentlikmem un arī ģeopolitiskajiem riskiem, kuri ietekmē tirgu.
Bet daudziem citiem valstij piederošiem uzņēmumiem straujāk doties uz publisko kapitāla tirgu kavē slavenais vārds privatizācija: kā tad tā, atkal privatizēs valstij piederošo un visiem acu priekšā, 90. gadu mežonīgais kapitālisma sākums Latvijā. Kādēļ šobrīd nevar runāt par privatizāciju, skaidro Daiga Auziņa-Melalksne, bijusī Rīgas biržas vadītāja.
Sarunājāmies Baltijas kapitāla tirgus konferences laikā un tur vesela ekspertu diskusija bija veltīts tieši valsts un pašvaldības uzņēmumu ceļam uz biržu. Tās vadītājs, zvērināts advokāts Māris Vainovskis, „Eversheds Sutherland Bitāns” vadošais partneris, savukārt atgādina, sākot kotēt biržā, valstij piederošais nezūd, bet klāt vēl nāk arī lielāka neatkarība no politiķu iegribām.
Bet bažās par privatizāciju mēs Latvijā neesam unikāli, arī kaimiņos satraukumi bijuši līdzīgi. Tur šobrīd ir jau pozitīvie piemēri valsts un pašvaldības uzņēmumiem nokļūstot biržā. Igaunijā viens no pēdējiem piemēriem - energouzņēmums „Enefit Green”. Tallinas biržas vadītājs Kārels Ots stāsta - tas viss sācies ar paskaidrojumu uz vienas lapas - trīs iemesliem, kādēļ šiem uzņēmumiem jānonāk publiskajā kapitāla tirgū.
Kamēr uz valsts un pašvaldības uzņēmumiem biržā gaidām, šobrīd tur sācies kāds interesants Latvijas pārtikas nozares uzņēmuma sākotnējais akciju piedāvājums. Vēl divas nedēļas investori var parakstīties uz „APF Holdings” akcijām. „APF holdingā” ietilpst olu ražotājs SIA „Alūksnes putnu ferma” un arī jaunputnu audzētājs SIA „Preiļu putni”. „APF grupas” akcijas tiek piedāvātas par 6,81 eiro gabalā un minimālais pirkums – viena akcija.
Kāpēc tagad? Jo naudu iedzīvotāju kontos un depozītos ēd inflācija un, iespējams, piedāvājums ieguldīt uzņēmumu akcijās varētu būt pievilcīgs, tā skaidro uzņēmuma dibinātājs, lielākais akcionārs un valdes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs, kuru aicinājām uz īsu sarunu. - Visa fler
