Avsnitt
-
Biznesa vidē ir sākusies konferenču sezona. Raidījumā Pievienotā vērtība pieredzes stāsti par to, kā tām sagatavoties, kā tās izmantot, lai realizētu uzņēmuma mērķus un uz kādiem grābekļiem neuzkāpt, lai velti neizniekotu laiku.
Dažādas biznesa, nozaru konferences, izstādes, arī daļēji valstu organizētas ārvalstu biznesa vizītes ir vesela ekonomikas nozare. Platformas, kur tapt pamanītam, atrast jaunus partnerus, klientus, investorus. Rudens un ziemas sezona, var teikt, ir konferenču pļaujas laiks, spēj tik saprast, no kuras varētu būt kāda jēga un no kuras ne. Ir, protams, arī tādas, kurās nav šaubu, ja vien ir iespēja – ir jābūt. Piemēram, jaunuzņēmumiem tāda ir ziemeļvalstu lielākā konference Helsinkos „SLUSH”. Uz to šogad Rīgas investīciju un attīstības aģentūra ved veselu Latvijas jaunuzņēmumu delegāciju, kāpēc – stāsta Rīgas investīciju un attīstības aģentūras direktors Fredis Bikovs. -
Raidījumā Pievienotā vērtība saruna par konkurētspēju un to, kā koruptīva atmosfēra grauj uzņēmējdarbības vidi. Un mazliet arī par to, kādēļ reizēm visu nosacījumu ievērošana liek bezpalīdzīgās dusmās nopūsties.
Konkurētspēja ir problēma ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā - kā būt pirmajiem, labākajiem, efektīvākajiem, tiem, kurus visi apskauž un vēlas līdzināties? Uzņēmumu līmenī šo problēmu katrs uzņēmējs risina pats, bet ko darīt valsts vai reģiona līmenī - par to plaša diskusija bija Valsts prezidenta rīkotajā Valsts konkurētspējas forumā.
Raidījumā izceļam Larsa Frelunda, Eiropas Inovāciju padomes valdes locekļa, ievaduzrunu. Tā labi parāda Latvijas un Eiropas konkurētspējas problēmu.
"Kad runa ir par risinājumiem… mums neiet tik labi. Par to mums vienoties neizdodas, bet mēs varam ilgi un daudz runāt par problēmu."
Bet kā ar risinājumiem? Frelunds akcentē, ka vispirms mums pašiem jāsaprot, kurp ejam - it īpaši šobrīd, kad ekonomiku arvien grūtāk atdalīt no drošības.
"Ir divi veidi, kā konkurēt un sacensties. Viens ir lai uzvarētu un otrs - lai nezaudētu. Eiropa ir izcila sacenšoties, lai nezaudētu. Eiropai un, iespējams, arī Latvijai, joprojām ir jāatrod veids, kā sacensties, lai uzvarētu. Bet - sacensties, lai uzvarētu var tikai tad, ja zin, kā uzvara izskatās. Pamēģiniet uzvarēt šahā, nezinot, kas ir šahs un mats. Zināmā mērā jautājums, ko uzdodu ir - kā šodien izskatās uzvara?"
Bet darāmo darbu sarakstā Eiropas Inovāciju padomes valdes loceklis piedāvā trīs uzdevumus. Pirmais - atgūt spēju patiešām riskēt. -
Saknas det avsnitt?
-
Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par obligāto civiltiesisko apdrošināšanu – sistēmu, kur klienti pamatoti izvēlas lētāko cenu un cieš kvalitāte.
Obligātā civiltiesiskā transportlīdzekļu apdrošināšana jeb OCTA vieno trīs puses – autovadītāju, apdrošinātāju un auto servisu, un visi šajā trīsvienībā vēlas būt lielākie ieguvēji. Klienti raugās pēc zemākās cenas, bet biznesa pusē apdrošinātāji un auto servisi – kā nopelnīt. Biedrība "Auto asociācija" pētījumā secinājusi, ka zemākās cenas spiediens sekmē pelēkā tirgu plaukšanu auto servisu pusē, līdz ar to valsts makam garām paslīd nodokļu nauda. Vēl viens negatīvs „cenu kauju” faktors – krītas servisu sniegtā pakalpojumu kvalitāte un zaudētājs galu galā ir auto īpašnieks. -
Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par kreditēšanu – lielo bubuli, kas tiek piesaukts katru reizi, runājot gan par Latvijas ekonomikas nedienām, gan par bankām piemērojamajiem nodokļiem. Vēl arī par e-rēķiniem, kas drīz būs obligāti: kas tie ir un ko mainīs uzņēmumiem.
Latvijas Bankas jaunāko prognožu paziņošana parasti ir arī publiska diskusija par to, kas notiek Latvijas ekonomikā. Un šoreiz gribam parunāt par piecām interesantām tendencēm, kas izskanēja šajā diskusijā. Un neviena no tām nav IKP vai inflācijas prognoze, bet visas liek padomāt par to, kas notiek naudas pasaulē. Manuprāt, pirmā lieta ir Latvijas patērētāju uzvedība. Reālie cilvēku ienākumi nav būtiski mainījušies, bet uzvedība kļuvusi piesardzīga, naudu netērējam, bet gan krājam. Var gadīties, ka tas liecina par pastāvīgu sabiedrības uzvedības maiņu, pieļauj Latvijas Bankas monetārās pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Un vēl par kādu lietu, kas kļuvusi par sava veida bubuli. E-rēķini. No 2025. gada tie obligāti, sadarbojoties ar budžeta iestādēm, bet, iespējams, no 2026. gada obligāti arī uzņēmumu starpā. Kas vispār ir ē-rēķins? Tas noteikti nav rēķins pdf dokumentā, ko bieži saņemam, bet gan īpašā formā strukturēts dokuments, kuru grāmatvedības programmas atpazīst un nolasa, man skaidro "Jumis Pro" vadītājs Viesturs Slaidiņš. -
Raidījumā Pievienotā vērtība par pasaules finanšu tirgiem, kā tie ietekmē mūs un kāda varētu būt esošo un potenciālo uzņēmumu sākotnējo publisko akciju piedāvājumu ietekme uz Baltijas biržu. Un ar aprunāsimies vienu uzņēmumu, kurš pošas uz biržu - kafijas grauzdētāju “Kalve”.
Ieskatīsimies arī savos ieguldījumu portfeļos, aizvadītās nedēļas norisēs Baltijas biržā un kā ierasts – sākam ar īsu apskatu par to, kas aktuāls ekonomikā.
--
Pasaules nozīmīgākās ekonomikas cita pēc citas sāk mazināt naudas procentlikmes, Eiropa, ASV, Ķīna, un finanšu tirgos vērojams optimisms. Cik tas pamatoti un ilgtspējīgi? Vērtē „Luminor” Finanšu tirgus departamenta vadītājs Gints Belēvičs. Viņš saka, Eiropas galvenā problēma šai laikā ir konkurētspēja.
--
Vēl par kādu uzņēmumu, kurš pošas uz biržu un līdz šim ir bijis veiksmes stāsts. Tas ir kafijas grauzdēšanas uzņēmums “Kalve”. Pirmais uzņēmums Latvijā, kurš ir ieguvis starptautisku ilgtspējas zelta standartu komūnas “B Corp” sertifikātu, kas apliecina, ka uzņēmums ir ilgtspējīgs un rada labumu visām iesaistītajām pusēm – darbiniekiem, piegādātājiem, klientiem, videi. Tiekšanās un ceļš pēc konkrētā sertifikāta bija grūts, taču ne pašmērķis, jo jau uzņēmumu veidojot, kā galvenā vērtība tika izvirzīta – radīt labumu un pozitīvu ietekmi visiem, skaidro uzņēmuma līdzdibinātājs un vadītājs Gatis Zēmanis, un tie nav tikai CO2 izmeši kā daudzos oficiālos dokumentos. -
Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par attālināto darbu, kurš mums lielākoties negaidīti uzkrita uz galvas pandēmijas laikā, bet šķiet, ir uz palikšanu. Runājam arī par elektroauto – bet kravas elektroauto. Kas kavē to attīstību un vai drīz varam gaidīt, ka preces mums piegādās elektrisks transports?
Politiķi runā, bet cilvēki dara un izdzīvo politiķu sarunāto. Arī elektroauto jomā. Un ja pasažieru elektroauto uz ielas vairs nav nekāds retums, tad ar dažādiem kravas auto situācija ir bēdīgāka. To skaits ir mērāms vien dažos simtos. Bet ja runājam par jaudīgiem un lieliem kravu pārvadātājiem, tad nopērkot pāris auto, var dubultot visu Latvijas lielo elektrisko kravas vilcēju autoparku. Kāpēc tā, ko darīt un vai vajag darīt? Par to diskutēja šā gada industrijas un tehnikas izstādē „BILTIM tehnika”. Viens no reālo darītāju secinājumiem – elektroauto loģistikā ir vieta, tikai jārēķinās ar dažādām sīkākām vai lielākām neērtībām, norāda Edgars Kohs no uzņēmuma „Transport Partners”.
Būtisks faktors, kravas pārvadājot ar elektroauto, ir arī uzlādes tīkls, lai mašīna ar precēm nepaliktu stāvam ceļa malā, jo baterija ir tukša, kas ir risks īpaši ziemā. Un kravas auto vajag jaudīgas un ātras uzlādes stacijas. Šobrīd Latvijā tās ir ne pārāk daudz un, ja uz tām paskatās kartē, tad tā ir čupiņa Rīgā un tās ciešā tuvumā. Pamazām kravas auto piemērotas uzlādes stacijas top, bet, vismaz Anrijs Tukulis, „Virši A” Ilgtspējas projektu vadītājs teic, process būtu ātrāks, ja būtu droša pārliecība par to, ka ir klienti, kam tas nepieciešams.
Pēc „Europund” datiem, ap 20 % Eiropas darbinieku vismaz daļu no darba veic no mājām, Latvijā gan mazāk – ap 10 %. Un to palīdz izdarīt tehnoloģijas.
Šobrīd darba ņēmēju aptaujās Eiropas līmenī visvairāk darbinieku gribētu hibrīda modeli – daļa darba attālināti, daļa – klātienē. Otrā populārākā izvēle - attālināts darbs, bet pēdējā vietā – klasisks darbs no biroja. Labāk salāgot darbu ar privāto dzīvi, autonomija, nav jātērē laiks ceļam uz un no darba – ieguvumi darba ņēmējiem ir skaidri. Arī darba devējiem – apmierinātāki darbinieki, mazākas biroja izmaksas. Un – arī iespēja piesaistīt talantus no citām situācijā nepieejamām vietām. -
Raidījumā Pievienotā vērtība šoreiz par pelnīšanu un par darbinieku motivēšanu ar personāla opcijām jeb iespēju kļūt par uzņēmuma īpašnieku, akcionāru. Latvijā ir viens no pievilcīgākajiem regulējumiem šajā jomā. Kā tas strādā, kāds no tā labums darbiniekiem un kāds uzņēmumam?
Ir daudz un dažādi veidi, kā motivēt darbiniekus – bonusi, piemaksas, pasākumi, dāvanas, ceļojumi un tā tālāk. Viens no tādiem veidiem ir arī iespēja tikt pie uzņēmuma akcijām jeb kļūt par tā īpašnieku. Personāla akciju plāni kļūst arvien populārāki uzņēmumos visā pasaulē, arī Baltijas valstīs. Jau vairāk nekā trešajai daļai Eiropas lielo uzņēmumu ir noteikta kārtība, kā darbinieki var tikt pie iespējas iegādāties uzņēmuma daļas. Galvenokārt to izmanto kā darbinieku motivēšanas instrumentu, skaidro „Sorainen” vadošais speciālists un zvērināts advokāts Māris Liguts. -
Raidījumā Pievienotā vērtība saruna par bioekonomiku un arī par iespējām jaunuzņēmumiem – jau tuvākajā laikā darbu sāks iespējkapitāla investīciju fonds, kas uzņēmumu attīstībā plāno ieguldīt ap 60 miljoniem eiro.
Līdzās kreditēšanas attīstīšanai, eksporta veicināšanai, nodokļu sakārtošanai un pelēkās ekonomikas apkarošanai, Latvijas ekonomikas veselīgas izaugsmes vajadzību sarakstā bieži tiek piesaukti jaunuzņēmumi.
Bieži runā, ka mums derētu vēl kāds jaunuzņēmums – vienradzis, tāds, kas izaugtu līdz miljarda dolāru novērtējumam. Bet veiksmīgi jaunuzņēmumi nerodas tukšā vietā. Labā ideja ir jaauklē, jāattīsta, jāpielāgo tirgum, jāpārdod, jāsakārto ražošana. Un tas prasa naudu.
Tieši tādēļ šoreiz Pievienotajā vērtībā par labām ziņām – Latvijas jaunuzņēmumiem jau tuvākajos mēnešos būs pieejamas vairāk nekā 60 miljonu eiro investīcijas. No tām gandrīz 56 miljoni ir „Altum” finansējums. Kādēļ tik daudz naudas ieguldīt valstij, nevis privātajiem investoriem? Ģeopolitika, saka „Altum” valdes locekle Ieva Jansone-Buka.
Šī būs jau otrā reize, kad valsts veido šādu programmu. Un Latvija nav nekāds izņēmums valstij ar savu naudu piedaloties ieguldīšanā uzņēmumos.
Šobrīd jau ir atlasīti trīs investīciju fondi – tie ir „BADideas.fund”, „VNTRS Consulting” un „“Buildit VC”, kuriem uzticēts gan piesaistīt papildu privāto investoru naudu, gan atrast un ieguldīt jaunuzņēmumos. Jansone-Buka atzīst – „Altum” iepriecinājis tas, ka konkurence starp dažādiem fondiem bijusi liela, pieteikušies 11 pretendenti. Nav pārsteigums, jo „Altum” noteikumi veidoti tā, lai privātajiem investoriem un fondu pārvaldniekam šī programma būtu interesanta. -
Raidījumā Pievienotā vērtība par jomu, kur gribam būt vieni no reģiona līderiem, par jomu, kurā šobrīd pasaulē plūst trešdaļa no visām investīcijām. Respektīvi par atjaunīgo enerģiju un Latvijas ambīcijām ūdeņraža tehnoloģiju jomā.
Cik daudzi no ir dzirdējuši jēdzienu Ūdeņraža ieleja? Tas palēnām sāk kļūt par tādu kā modes vārdu un valstis cita pēc citas domā un pieņem stratēģijas, kā par tādām kļūt un meklē arī savstarpējas sadarbības iespējas. Mērķis viens – izveidot perspektīvā ūdeņraža tehnoloģiju un ražošanas infrastruktūru, piegādes ķēdes, lai risinātu vienlaikus ilgtspējas un arī enerģētikas problēmas.
Aizvadītajā nedēļā Rīgā notika šai reģionā pirmā ūdeņraža ielejām veltītā konference. Tās viens no rīkotājiem – Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Greiškalns, saka, tā bija iespēja parādīt savu potenciālu un arī to, kas jau ir izdarīts.
Līdz šim atjaunīgās enerģijas, zaļā kursa un arī enerģētiskās neatkarības kontekstā daudz vairāk ir runāts un darīts, lai veicinātu enerģijas ieguvi no saules un vēja. Bet tas nav bez blaknēm: kad vējš pūš un saule spīd, tad tiek saražots par daudz, bet kad nē, tad trūkst. Attiecīgi arī elektrības cena lēkā kā aritmijas slimniekam. Atjaunīgās enerģijas uzglabāšana ir galvenā problēma un daudzi kā risinājumu redz ūdeņradi, kurš tiek ražots brīžos, kad elektrības ir par daudz. Izstrādājot nacionālo nulles emisiju tehnoloģiju stratēģiju, ūdeņraža tehnoloģijām būs būtiska loma tajā, sola ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Procesā ir Latvijas un Igaunijas projekts ELWIND, kura galvenais mērķis ir attīstīt jūras vēja parkus Baltijas jūrā, tie savukārt var būt labs pamats ūdeņraža tehnoloģiju un arī ostu infrastruktūras attīstībai, skaidro Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietniece investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Štrovalde.
Ūdeņraža un arī citas enerģētikas tehnoloģijas ir dārgas un nepieciešamas lielas investīcijas, lai tās realizētu. Šobrīd gan ir ideāls brīdis, lai ambicioziem projektiem piesaistītu naudu, skaidro Štrovalde.
Lai gan tagad par ūdeņradi daudz runā, ūdeņraža nozare nav jauna un tā jau ir eksistējusi desmitiem gadu, vienkārši tagad tā ir ieguvusi pavisam citu aktualitāti un uzmanību, skaidro Eiropas ūdeņraža asociācijas valdes loceklis Aivars Starikovs, uzsverot, ka asociācijā ir vairāk nekā 600 industriālo biedru.
-
Raidījumā Pievienotā vērtība raugām, ko ekonomikas un naudas lietās varam gaidīt no rudens un ziemas. Ļoti daudzas lietas droši paredzēt nevar un kopējā ziņa – esam gatavi tam, ka notikt var neparedzētas lietas.
Mums priekšā interesants rudens – kaut vai daudzsolīto nodokļu izmaiņu dēļ. Ko beigās par nodokļiem izlems un galvenais, kad izlems – to redzēsim turpmākajos mēnešos.
Bet Latvijas un Baltijas ekonomikai kopumā šis nav pārāk labs laiks. Latvijā iekšējais patēriņš klibo, algas aug tikai sabiedriskajā sektorā, ekonomika slābana.
Arī eksportam nenāk par labu tas, ka valstīm, uz kurām dodas Latvijas preces, neklājas pārāk labi. Kā jaunākajā ekonomikas apskatā saka Līga Zorgenfreija, „Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā, jāsatraucas arī par to, ka globālajā eksportā sarukusi Latvijas un Baltijas daļa. Pat ja iemesli, vismaz mums, ir loģiski. -
Raidījumā Pievienotā vērtība galvenā uzmanība pievērsta procentlikmēm, to kāpums apstājies jau labu laiku un noticis pirmais samazinājums. Kāds ieguvums no tā Latvijas ekonomikai un vai šo pagrieziena punktu spēsim izmantot izaugsmei?
Un, protams, ielūkojamies arī norisēs Baltijas biržā un savos ieguldījumu portfeļos.
Pēdējās nedēļās, pat ja ekonomikas ziņām īpaši līdzi nesekojat, noteikti ir dzirdēts par Eiropas Centrālās bankas galveno procentlikmju samazinājumu par 0,25 procentpunktiem. Pirmkārt, šis lēmums ļauj mazliet atviegloti uzelpot kredītņēmējiem, kā arī atgriež optimismu, ka ekonomikai grūtākais laiks varētu būt aiz muguras un turpmāk tikai augšup - izaugsmes virzienā. Bet vai tā tiešām ir gaisma tuneļa galā? Uz šo jautājumu atbilde aizvadītajā nedēļā tika meklēta Latvijas Bankas ekspertu diskusijā. -
Raidījumā Pievienotā vērtība par nekustamo īpašumu - esam pārdzīvojuši procentlikmju kāpuma izbīli un šķiet, situācija pamazām sāk izkustēties no sastinguma punkta. Un arī par mākslīgo intelektu.
Mājokļu piedāvājums palielinājies un pircēju interese ir liela, darījumos tas rezultējas reti, turklāt cenu korekcija tirgū notiek kūtri - tā par Rīgas mājokļu tirgu saka "Latio" savā tirgus apskatā. Un lai gan šobrīd, pēc "Latio" datiem, tikai pusē darījumu piesaista hipotēku, bankas jūt līdzīgu tendenci - ja ne reāli darījumi, tad interese augot.Stāsta Artis Zeiļa, bankas "Citadele" sadarbības partneru darījumu vadītājs.
Pieaugusi arī iedzīvotāju ticība stabilai nākotnei. Bet vēl lielākoties tomēr notiek skatīšanās, nevis pirkšana, piekrīt arī "Swedbank" Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Normunds Dūcis.
Bet ko šāda situācija, kādu raksturo banku pārstāvji, ka tie, kas interesējas par hipotēkām, lielākoties tās varētu atļauties, tomēr izvēlas vēl nepirkt, nozīmē nākotnei? Vai tas nozīmē, ka veidojas sava veida uzkrātā interese, kura, pircējiem noticot, ka ir īstais brīdis, tad arī ienāks tirgū un pirks? "Citadelē" saka - visticamāk, jā, bet cik liela, grūti pateikt. -
Raidījumā Pievienotā vērtība pieredzes stāsts par to, kā ir veidot un attīstīt uzņēmumu kara apstākļos. Tiekamies ar ukraiņu jaunuzņēmuma „Knopka” dibinātāju Ivanu Osadči.
Un ielūkojamies norisēs Baltijas biržā, savos ieguldījumu portfeļos.
Esam daudz runājuši par to kā Krievijas zvērīgais un nepamatotais iebrukums Ukrainā ir ietekmējis Latvijas un pasaules ekonomiku, kādi zaudējumi no tā ir arī Latvijas ekonomikai, kas, protams, nav pat tuvu salīdzināms ar situāciju un apstākļiem Ukrainā. Ko nozīmē vadīt, veidot, saglabāt un attīstīt uzņēmumu laikā, kad tavai valstij ik dienu uzbrūk un notiek reāla karadarbība? Par to saruna ar ukraiņu jaunuzņēmuma dibinātāju un vadītāju Ivanu Osadči (Osadchyy).
Ivans ir uzņēmuma „Knopka” dibinātājs. Knopka rada un turpina attīstīt slimnīcām paredzētu apziņošanas sistēmu, kura ļauj automātiski un ātri organizēt slimnīcu uzņemšanas nodaļu darbu, monitorēt pacientu veselības stāvokli – galvenais mērķis, lai pacienti saņemtu palīdzību mazāk kā piecu minūšu laikā.
„Knopkas” sistēma darbojas noslogotākajās Ukrainas slimnīcās un nesen ieviesta arī pirmajā publiskajā Polijas slimnīcā, un rit vairākas sarunas ar Ziemeļvalstu slimnīcām. Ivans Osadči nesen viesojās arī Latvijā un tikās ar vairāku slimnīcu pārstāvjiem, lai izpētītu un saprastu, vai iespējama kāda sadarbība. Zaporižjas Svētā Nikolasa slimnīcas vadītāja teiktais, ka „Knopka” izglābj vairāk cilvēku nekā defibrilatori rotā katru Ivana prezentāciju potenciālajiem klientiem un investoriem. -
Raidījumā Pievienotā vērtība turpinām tematu par investīcijām jaunuzņēmumos. Šoreiz - vairāk no to uzņēmumu puses, kam tas, šķiet, izdevies un ko viņi no tā mācījušies. Potams, ielūkojamies Baltijas biržās un mūsu portfeļos, bet vispirms - kas aktuāls naudas un biznesa pasaulē.
Ja jums liekas, ka naudu vairs nemet pakaļ, nekļūdaties. Situāciju tirgū raksturo Latvijas Privātā un iespējkapitāla asociācijas valdes loceklis Matīss Neimanis. Un viņam piekrīt "Aerones", viena no Latvijas uzņēmumiem, kurš bieži tiek piesaukts kā jaunuzņēmums ar lielu potenciālu līdzdibinātājs un vadītājs Dainis Krūze. "Aeorones" piedāvā vēja ģeneratoru robotizētus apkalpošanas pakalpojumus. Dainis Krūze atzīst - pasaulē ir grūtāk, bet Latvijā - vieglāk.
Latvijā jaunajiem uzņēmumiem ar milzīgo vienradža ideju lielā mērā palīdz "Altum" nodrošinātās investīcijas - valsts nauda tiek dota fondiem, kas iegulda ar cerību pēc tam naudu atgūt ar uzviju. Bez valsts iesaistes viss būtu sarežģītāk, saka Ieva Jāgere, "Altum" iespējkapitāla fondu pārvaldības vadītāja.
Bet ko darīt pašiem uzņēmumiem - vai pat ne uzņēmumiem, bet cilvēkiem ar ideju un mērķi? To jautāju uzņēmējiem, kuri jau pierādījuši, ka var tikt pie investoriem un pārdot savu ideju.
"Naco Technologies" ir uzņēmums, kurš ražo nano pārklājumus ūdeņraža izmantošanai enerģijas nozarē. Tas ļauj atteikties no dārgu un retu materiālu izmantošanas. Viņu padoms - būt gataviem, ka meklējot īsto, nāksies bučot daudz daudz vardes. Tā atzīst Reinis Ņikitins, "Naco Technologies" komercdirektors. -
Šoreiz raidījumā galvenā uzmanība pievērsta ārvalstu investoriem. Tādiem, kuri meklē nākamos vienradžus Latvijā. Skaidrojam, ko viņi domā par investīciju vidi Latvijā, mūsu stiprajam un vājajām pusēm.
Lai gan Ārvalstu investoru vērtējums Latvijai nav sevišķi glaimojošs un vide ieguldījumiem varētu būt labāka, jo īpaši kapitāla ietilpīgām investīcijām, joprojām ir investori, kuri raugās uz mūsu reģionu un intensīvi meklē labas ieguldījuma iespējas. Piemēram, brīdī, kad visi sašuta par ārvalstu investoru padomes pētījuma secinājumiem, teju bez jebkādas uzmanības palika ziņa, ka Latvijas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums "inGain" ir piesaistījis investīcijas 650 000 eiro apmērā no iespējkapitāla fonda "Trind VC", "Fiedler Capital", "LatBAN" un biznesa eņģeļiem. Tā bija pirmā publiski izziņotā investīcijas kādā Latvijas jaunuzņēmumā šogad. Darījuma vadošā investora „Trind VC” partneris Reima Linnanvirta skaidro kāpēc investē.
„Trind VC” galvenokārt fokusējas uz Skandināvijas un Baltijas jaunajiem uzņēmumiem, jo Baltijas reģions ir ļoti perspektīvs un jau šobrīd ir vairāki uzņēmumi, kuri ir pievērsuši fonda uzmanību.
Uzklausām arī arī “InGain” darījumā iesaistītā fonda "Fiedler Capital" pārstāvi Robertu Hegeduesu. Viņa fonds fokusējas uz Eiropas Savienībs perifērijas uzņēmumiem, kā piemēram Latvijas. Tie bieži ir neievēroti un nenovērtēti, bet ar augstu potenciālu.
Abu fondu pārstāvji norāda, ka dažkārt Latvijas uzņēmumi sevi īsti nav objektīvi novērtējuši paši un īsti nesaprot, vai augsta riska investīcijas jeb iespēju kapitāls ir tiešām viņiem īstais un vajadzīgais. Dažkārt ideja ir laba un ir skaidri redzams, ka no tās sanāk labs, stabils, ienesīgs bizness tā dibinātājiem, bet tam vienkārši nav potenciāls kļūt par nākamo daudzmiljardu kompāniju īsā laikā. Un to izaugsmei daudz veselīgāks būtu cita veida finansējums. -
Raidījumā Pievienotā vērtība šodien par iespējamajām izmaiņām valsts fondēto pensiju pārvaldībā un par to, kādēļ drošība darba vietā ir svarīga uzņēmumiem. Kādēļ nedrīkst drošību atstāt kā pēdējo darba kārtības punktu, par kuru padomāt tad, kad nelaime jau notikusi. Un protams - kas notiek biržās, bet vispirms - par aktuālo!
Lielākajai daļai no mums dzīves lielākais kapitāls būs vai nu mūsu nekustamais īpašums vai arī mūsu 2. līmeņa pensijas uzkrājums. Šajā uzkrājumā iemaksājam katru mēnesi daļu no mūsu samaksātajiem nodokļiem un tā ienesīgums bieži vien noteiks, cik pārtikušas vai nu mazāk pārticīgas vecumdienas varam cerēt sagaidīt. Un šajā sistēmā Latvijā gaidāmas izmaiņas – vienas jau šovasar, otras – iespējams, vēlāk, ja Latvijas Bankai izdosies panākt, ka izmaiņas atbalsta arī izpildvara un politiķi Saeimā. Kas īsti mainīsies, skaidro Latvijas Bankas Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības pārvaldes vadītāja Evija Dundure.
Darba inspekcijas jaunākie dati liecina, ka 2023. gadā līdz novembrim Latvijā darba vietās nelaimes gadījumos gājuši bojā 25 nodarbinātie, smagus miesas ievainojumus guvuši 174 cilvēki. Var diskutēt, vai tas ir daudz vai maz valsts līmenī, bet šo cilvēku ģimenēm un uzņēmumiem daudzos gadījumos notikušais bija arī skarbs atgādinājums par darba drošību, kurai ne vienmēr pievēršam pietiekamu uzmanību. Ko darīt un kā situāciju uzlabot, par to Baltijas drošības konferencē uz sarunu aicināju Mireju Reifu Fabregadu, Eiropas drošības un veselības profesionāļu organizāciju tīkla vadītāju. -
Lai kā negribētos runāt, ka kaimiņiem – Lietuvai vai Igaunijai vai pat abām – kaut kas izdevies labāk nekā Latvijai, reizēm tas ir neizbēgami. Arī, runājot par vēja enerģiju, ikgadējā konferencē „Windworks” nepamet sajūta, ka Latvija, vismaz šobrīd šajā jomā atpaliek.
Tam piekrīt arī vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs. Viņš gan steidz uzsvērt, ka kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, pamodušies arī atbildīgie, izveidota ministrija, kuras kompetencē ir enerģētika un esot signāli par izpratnes rašanos politiķos.
Vēja enerģijas asociācijas Eiropā „WindEurope” vadītājs Džails Diksons gan uzskaita, ka Latvijā nozarei noteikti par labu nāks arī izveidotās kartes, kur drīkst un kur nedrīkst celt vēja turbīnas. Un arī tas, ka jau pavisam drīz varētu tapt regulējums, lai iedzīvotājiem un pašvaldībām atkristu pavisam reāls eiro izteikts labums no viņu tuvumā uzceltā vēja parka.
Jo – ja nebūs iedzīvotāju atbalsta, visticamāk, nebūs arī vēja parka.
Diksons atzīst – to kā mantru viņi skaidrojot visiem saviem biedriem. -
Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par inovācijām militārajās un aizsardzības tehnoloģijās. Pirms gadiem pieciem šādu ideju attīstībai dabūt finansējumu bija teju neiespējamā misija, tagad, saprotamu iemeslu dēļ, situācija ir mainījusies.
Aizvadītajā nedēļā Rīga čumēja un mudžēja no dažādiem investoriem, jaunuzņēmumiem, tehnoloģiju uzņēmumu dibinātājiem, jo galvaspilsētā norisinājās starptautiska jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferences “TechChill 2024”. Šoreiz viens no galvenajiem konferences uzsvariem – aizsardzības joma – inovācijas un investīcijas tajā. Vēl pirms pāris gadiem tabu tēma nozarē, saka par Latvijas jaunuzņēmumu kopienas krusttēvu dēvētais fonda „Change Venture” partneris Andris K. Bērziņš. -
Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par uzņēmumu drošību un uzņēmumu lomu drošībā. Arī paskatīsimies kas notiek Baltijas biržās un mūsu portfeļos.
Parasti, domājot par drošību, šķiet, ka tā ir tāda liela, valsts un sabiedrības lieta, bet uzņēmumiem par to jādomā tikai tiktāl, lai pasargātu paši sevi. Tas, ka jādomā par savu drošību, protams, ir taisnība, bet patiesībā uzņēmumiem, un ne tikai lielajiem, ir nozīmīga loma drošības arhitektūrā. Drošības eksperts Vitālijs Rakstiņš uzrunā Baltijas drošības konferencē Rīgā uzsver - ir gan pienākumi, gan riski. -
Raidījumā Pievienotā vērtība par riska kapitālu, kuru ir tendence saukt par iespēju kapitālu. Kā tādi pavasarīgi asni cita pēc citas parādās aizvien jaunas iespējas un atbalsta programmas gan jau nobriedušu uzņēmumu attīstībai, gan arī vēl zaļiem jaunuzņēmumiem. Tostarp šo sev netipisko risku sāk uzņemties arī bankas.
Viena no kapitāla pasaules neapgāžamām patiesībām ir, ka nauda jeb kapitāls ražo vēl vairāk naudas. Ne velti pēdējā laikā bankas daudz kritizētas par to, ka nepietiekami kreditē un finansē Latvijas tautsaimniecību un tā neaug tik strauji, kā varētu. Jauniem uzņēmējiem, jaunām idejām piesaistīt naudu ir grūti un teju neiespējami. Bet sāk parādīties pozitīvas iezīmes, ka situācija mainās, iespējas – gan valsts politikas radītas, gan arī no tradicionālo spēlētāju puses. - Visa fler
