Avsnitt
-
Aprites ekonomikas pamatprincips ir vienkāršs - jebkurš materiāls ir resurss un jebkas, ko esam ņēmuši no dabas vai saražojuši, jāizmanto pēc iespējas ilgāk. Cik viegli ir šo principu ievērot, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Valsts vides dienesta Atkritumu aprites departamenta direktors Atis Treijs, "Zero Waste Latvija" valdes locekle Keita Frensisa-Barisa un "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.
Ierakstā uzklausām Lauri Malnaču. Viņš savulaik Rīgā beidza Radiotehnikas arodskola, neilgi pastrādāja arī Rīgas Radiorūpnīcā, bet pēc rūpnīcas slēgšanas sāka labot gan VEF, gan Radiorūpnīcā ražotos radio aparātus, pastiprinātājus, skaļruņus un citas iekārtas. Viņa darbnīcā "Radiotehnikas serviss" Rīgā, Latgales priekšpilsētā, var apskatīt arī muzejiskas vērtības, piemēram, radio, kādus savulaik iebūvēja valdības automašīnās un miniuztvērēju cigarešu paciņas lielumā. Viesojāmies nelielajā darbnīcā.
Raidījuma viesi mudina bojātu sadzīves dod labot, nevis uzreiz iegādāties jaunu. Tajā pašā laikā viņi atzīst, ka ir grūti pieejamas vajadzīgās detaļas.
Jānis Aizbalts dalās pieredzē, cik veiksmīgi ir labot sadzīves tehniku. Viņš atzīst, ka ražotāji ir dažādi.
"Lielākā problēma ir lielā sadzīves tehnika, tur ražotāji diezgan apzināti dara tā, ka tas ir remontējams, bet tas nekad nebūs finansiāli izdevīgi, lai to darītu. Ja bundulī veļas mašīnai viens amortizators saplīst, 90% ražotāju jāmaina viss bundulis. Bunduļa cena kā rezerves daļa ir dārgākā nekā šis pats ražotājs piedāvā jaunu veļas mašīnu," stāsta Jānis Aizbalts.
Otra problēma, ja šobrīd sāk parādīties rezerves daļas sadzīves tehnikai un arī cilvēkiem ir interese to labot, nav vairs meistaru, jo iepriekš ir darīts viss, lai vairāk mudinātu pirkt un dažādi meistari nebūtu nepieciešami.
Tiesa, sadzīves tehnikas pircējiem jārēķinās, ja ražotājs ir padomājis, kā konkrēto iekārtu varēs izjaukt un remontēt, tā būs sākotnēji dārgāka.
"Ja jūs skatāties, vai pēc trim gadiem metīsiet ārā un pāris simtus eiro tērēsiet, vai samaksāsiet 50 eiro pa remontu un vēl trīs gadus lietosiet. Cilvēkiem jāmaina apziņa, ka, iespējams, no sākuma samaksāt mazliet vairāk ilgtermiņā atmaksāsies. Mēs gribam uzreiz vislabāko, vislētāko," norāda Jānis Aizbalts. -
Sociālie pakalpojumi ir pasākumu kopums, kas vērsts uz personu sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu viņu iekļaušanos sabiedrībā. Arī šajā jomā ir iespējamas un tiek veiktas dažāda veida inovācijas. Par tām runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Sabiedrības integrācijas fonda Sociālās saliedētības departamenta direktore Alda Sebre, Latvijas Samariešu apvienības direktors Andris Bērziņš un mācību cikla "Kā radīt sociālās inovācijas" lektore, sociālās jomas speciāliste, Ventspils Sociālā dienesta vadītāja Una Lapskalna-Alksne.
"Ja runā pa sociālajiem pakalpojumiem, lielas rindas ir epizodiska parādība atsevišķiem pakalpojumiem. Šobrīd ir aktualizējusies tēma par demenci, par cilvēkiem ar psihiskiem traucējumiem. Ir daudzas situācijas, kad cilvēks vienkārši netiek uz darbu, jo viņam mājas ir cilvēks, kuram ikdienā nepieciešama uzraudzība un atbalsts. Šādi atbalsta mehānismi šobrīd ir aktuāli. Ik pa brīdim parādās problēma ar aprūpes centriem," norāda Andris Bērziņš.
"Kopumā ņemot, katastrofālas rindas nav, pakalpojumi ir pieejami," turpina Andris Bērziņš.
"Ir nākotnes izaicinājumi: ja resursu apjoma šajā nozarē nav, tad varam nonākt, risks ir nonākt situācijā, kādā ir Rietumeiropas valstis - Vācija, Francija, Itālija, ka fiziski nav, kas aprūpē, ka jābalstās tikai uz viesstrādniekiem. Tie ir lieli izaicinājumi, kas mums jāpatur prātā.
Šobrīd tiekam galā tīri labi, resursu vienmēr varētu būt vairāk, gan cilvēki, gan finanses."
"Tas ir stereotips, ka aprūpe ir vajadzīga tikai veciem cilvēkiem. Man praksē bija gadījums, kad jauns cilvēks, strādājot būvniecībā, nokrita no stalažām un salauza abas kājas. Realitātē viņš ir bezpalīdzīgā situācijā un viņam ir nepieciešama aprūpes persona, kas viņam vismaz tēju pienes,'' stāsta Una Lapskalna-Alksne. "Viņš bija viens, bija bārenis bez tuviniekiem, viņam aprūpētāja bija nepieciešama. Tas nav tikai veciem cilvēkiem, mēs jebkurš varam šādā situācijā nonākt kaut vai īslaicīgi."
Una Lapskalna-Alksne arī vērtē, ka nav pareizi, ka cilvēkiem, kas maksā nodokļus mūža garumā, nav garantēts, ka nepieciešamības gadījumā vecumdienās būs apmaksāts aprūpes pakalpojums vai uzturēšanas senioru namā.
Drīzumā sāksies Sabiedrības integrācijas fonda rīkots mācību cikls par inovācijām sociālo pakalpojumu jomā. -
No 1. janvāra Latvijā kā obligāta ir noteikta bīstamo atkritumu dalīta savākšana, kas notiek sadarbībā ar pašvaldībām. Šī ir jauna šķirošanas iespēja. Raidījumā Kā labāk dzīvot interesējamies, kas tad tagad īsti ir mainījies? Skaidro Valsts Vides dienesta Atkritumu aprites departamenta direktors Atis Treijs, "CleanR" valdes priekšsēdētājs Valerijs Stankevičs, "Getliņi EKO" Vides pārvaldības daļas vadītāja Lilija Dukaļska un A/S "BAO" pārdošanas direktors Normunds Reiniks.
Bīstamie atkritumi ir baterijas, elektropreces, bīstami šķīdumi, ko nedrīkst izmest sadzīves atkritumos. Arī būvniecības atkritumi, piemēram, šīferis.
Atis Treijs norāda, lai saprastu, kas no ķīmiskiem līdzekļiem, ko izmanto mājsaimniecībā, ir bīstamie atkritumi, jāskatās uz iepakojuma, kur norādes par sastāvu, piktogrammas norāda, vai ir speciālās apsaimniekošanas prasības.
Jau iepriekš atkritumu šķirošanas laukumos bija iespēja iedzīvotājiem nodot bīstamos atkritumus, galvenās izmaiņas - tagad tā ir obligāta prasība.
Getliņu poligonā arī nonāk bīstamie atkritumi, lai arī poligons tam nav paredzēts. Visbiežāk tās ir kādas elektropreces. Ne visu var pamanīt un tas paliek atkritumu kalnā. Rūpnīcā, šķirojot nešķiroti nodotos atkritumus, bieži mazas vienības var izkrist caur sietu.
"Jo no visa miksa, kas ir zaļajā konteinerā, kur kāds iemet lupatas, atstrādātās eļļas, baterijas, vēl kādu šķidrumu, tas nonāk tehniskajā kompostā, ko var izmantot tikai poligonā, jo sastāvā ir liels smago metālu piejaukums, naftas produkti. Tās ir nešķirošanas sekas, zināmas bezatbildības sekas. Cilvēki domā - kas ir divas baterijas, bet ir izpētīts, ka viena baterija piesārņo kvadrātmetru zemes," norāda Lilija Dukaļska
Raidījuma viesi atzīst, lai veicinātu šķirošanu, ir jānodrošina infrastruktūra, bet svarīgākais ir daudz vairāk stāstīt un informēt, cik būtiski ir šķirot atkritumus. -
Lielāku un mazāku dārzu īpašnieku vidū šobrīd jau valda aktīva rosība, jo laiks iegādāties augu sēklas nākamai sezonai. Internetā čum un mudž dažāda veida piedāvājumi, bet visam ir sava gaišā un arī tumšā puse. Par augu sēklu formālās un neformālās aprites īpatnībām saruna raidījumā Kā labāk dzīvot.
Dārzkopības sezonai palīdz sagatavoties Valsts augu aizsardzības dienesta Augu karantīnas departamenta
Fitosanitārās uzraudzības daļas vecākā inspektore Jūlija Sebeļeva, dārzniecības "Neslinko" vadītāja Elga Bražūne un biedrības "Latvijas dārznieks" eksperte Mārīte Gailīte.
Jūlija Sebeļeva skaidro, ka sēklām, ko tirgo Latvijā, jābūt audzētām reģistrētās audzētavās, kur tiek veiktas pārbaudes un nav konstatēti karantīnas organismi, un sēklas ir brīvas no slimību ierosinātājiem.
Latvijā nedrīkst ievest sēklas un tirgot, kas iegūtas nezināmas izcelsmes valstīs, kuras nav iekļautas kvalitātes novērtēšanas sistēmā vai tā nav atzīta kā līdzvērtīga Eiropas Savienībā esošai sistēmai.
No trešajām valstīm nevar ievest vispār sēklas, pat savām vajadzībām rokas bagāžā.
Nepieciešams fitosanitārais sertifikāts, kas apliecina, ka sēklas ir pārbaudītas un nesatur ne kaitēkļus, ne slimību ierosinātājus.
"Lielāka problēma ir pirkšana internetā. Ļoti daudz sēklu nāk no Ķīnas. Tas ir lielākais risks. Tur ļoti interesantas paciņas. Uzzīmē, teiksim, zilu tomātu, cilvēks uz to uzķeras. Liels risks, ka neizaugs zils, tur nav, ko brīnīties, bet galvenais, ka ar tām Ķīnas sēklām varam ievazāt vīrusu," norāda Mārīte Gailīte.
"Ja gribat kaut ko tik ļoti neparastu, pērciet no vietējiem Latvijas kolekcionāriem. Pagaidām nevienam kolekcionāram šī infekcija –brūnplankumainības vīruss – nav atrasta. Labāk strādāt ar tiem, kam tā lieta ir droša."
"Otrs riska faktors – tomāti no veikala. Neskatoties uz to, ka par šo vīrusu runājam jau septiņus gadus, daudzi cilvēki ir vieglprātīgi," turpina Mārīte Gailīte. "Ja ierauga veikalā neparastu vai viņiem garšīgu tomātu, obligāti vajag paņemt sēklas un izaudzēt pašam. Neviens nedomā, ka tas tomāts vizuāli var izskatīties smuks, bet sēklas var būt inficētas. Ne vienmēr infekciju redzam vizuāli."
Tomātu brūnplankumainības straujās izplatības vaininieks ir globalizācija. Tajā pašā laikā, pateicoties globalizācijai, salīdzinoši ātri ir izveidoti arī izturīgi hibrīdi, arī izstrādātas stratēģijas, kā ar vīrusu cīnīties un arī ar to sadzīvot.
"Vīruss ir ļoti bīstams, ražas zudumi ir līdz 70 %, tomāti vienkārši paliek nesmuki. Briesmīgi. Teorētiski ēst tos var, bet neviens tādus ēst negribēs. Viss, ko mēs varam izradīt, ir viņu utilizēt. Tas nenozīmē likt komposta kaudzē, kur vīruss var saglabāties un atnākt atpakaļ. Jautājums - kā utilizēt, jo sadedzināt tomātu ir sarežģīti," atzīst Mārīte Gailīte.
"Šobrīd pasaulē vairākās valstīs, kur vīruss parādījās agrāk, atsakās no tomātu audzēšanas, pāriet uz gurķiem, kaut ko citu, jo nav iespējams ar šo infekciju tikti galā. Tas saglabājas augsnē," atklāj Mārīte Gailīte.
"Izraēlā, kur daudz tomātus audzē augsnē un kur pirmo reizi tika identificēts šis vīruss, tur ir milzīgas problēmas. Pirms vīrusa parādīšanās Izraēla tomātus eksportēja, tagad importē. Viņiem tomāti ir kā mums kartupeļi."
Informācija par raidījumā minētajām tēmām Valsts augu aizsardzības dienesta tīmekļvietnē:
Informācija par tomātu brūnplankumainības vīrusu;
Rokasgrāmata “Tomātu slimības un kaitēkļi”;
Galvenie riska faktori tomātu ražošanas procesā kā patogēns, t.sk. tomātu brūnplankumainības vīruss, var nokļūt siltumnīcā.
-
Demence ir smadzeņu darbības traucējumi, kas izsauc neatgriezeniskus, pieaugošus un daudzpusīgus kognitīvo jeb prāta funkciju traucējumus. Kā atpazīt demenci, kādas ir profilakses, ārstēšanas un aprūpes iespējas, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot.
Skaidro Nacionālā psihiskās veselības centra ambulatorā centra "Veldre" vadītājs, profesors Māris Taube, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, neiroloģe Zanda Priede, ģimenes asistente Inese Raisa-Reisa.
"Mums sabiedrība vēl nav toleranta pieņemt slimus cilvēkus. Mēs kaut kā esam pieņēmuši invalīdus ratiņkrēslā, pieņēmuši bērnus. Pret viņiem ir - jā, viss ok. Bet garīgi slimus cilvēkus, dementus cilvēku mēs noliedzam, viņi ir it kā ārpus sabiedrības, tiek it kā nošķirti," vērtē Inese Raisa-Reisa.
"Tuviniekiem, ja viņi nezinās demences parametrus, pazīmes, rīcību viņi nonāk īstā ellē. Viņiem ir jāzina nianses, ļoti ir daudz par šo slimību. Ja jums tuvinieks ir ar demenci, jums šī slimība ir jāzina no a līdz z. Tieši tuviniekiem," pieredzē dalās Inese Raisa-Reisa. "Jums ir jāzina, ka dements cilvēks uz balta šķīvja pārtiku nesaredz. Ja jūs gribat ar viņu kāpt liftā, kur priekšā ir spogulis, viņš ieķersies durvīs un iekšā nekāps, jo viņam likties, ka tas ir pārpildīts ar cilvēkiem, kaut gan tas ir viņa attēls spogulī. Jūs nevar mājās likt melnu paklāju vai iet, kur tepiķīši melni, jo cilvēkam tas izraisīs paniku un bailes, jo liksies, ka tur ir bedre. Demences slimība ļoti izmaina uztveri, smaržu, ožu, garšu, saprašanu, izprašanu. Piederīgajiem ir ļoti jāiepazīst šī slimība, lai spētu būt līdzās."
Ārsti mudina domāt par veselīgu dzīves veidu, lai izvairītos no saslimšanas ar demenci. Kustības, atteiksānās no kaitīgiem ieradumiem uzlabo dzīves kvalitāti arī demences slimniekiem.
Inese Raisa-Reisa mudina izprast slimību un mīlēt saslimušo tuvinieku, lai cik viņš nesagādā rūpes un raizes. Vienkārši būt mīļiem. -
Ilgtspējīga un zaļā domāšana auto nozarē nebūt nepaģērē pāreju no iekšdedzes dzinēju automašīnām uz elektriskajām. Kādi vēl ilgtspējīgāki risinājumi iespējami auto nozarē, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē apdrošināšanas kompānijas "Balta" Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs
Kristaps Liecinieks, SIA "Transporent" vadītājs Arnis Jaudzems un "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment" konsultante un Ilgtspējas institūta InCSR vides eksperte Jūlija Doktorova.
Jūlija Doktorova norāda, ka "zaļā nākotne" privātā transporta lietošanā nozīmē, ka visiem ir pieeja savai automašīnai vai nomas mašīnai, nepieciešamības gadījumā var to izmantot, bet lielāko daļu laiku var iztikt bez tās. Tas nozīmē, ka visur var ērti, ātri un droši nokļūt ar kājām, ar mikromobilitātes rīkiem un sabiedrisko transportu.
"Visi zinām, ka dažreiz bez mašīnas nevar iztikt, tādai iespējai jāpaliek, bet veselības, dabas aizsardzības un klimata vārdā to vajadzētu atlikt kā pēdējo iespēju," vērtē Jūlija Doktorova.
Arnis Jaudzems mudina pārsēsties uz elektro auto, bet mazākais, ko cilvēks var izdarīt, ir izvēlēties mazāku mašīnu un tā ekonomēt degvielu. -
Bez tā varētu arī iztikt, bet Latvijā gadsimtu garumā ir krājušās militāro konfliktu liecības. Šobrīd daudzo karu kauju vietas, militārie objekti un citas vēstures liecības tiek plaši izmantotos Latvijas militārā mantojuma tūrisma maršrutu un galamērķu izstrādē. Par šīs tūrisma nozares nozīmību un attīstību saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Latvijas lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs" valdes priekšsēdētāja Asnāte Ziemele, tūrisma eksperts, biologs un dabas fotogrāfs Juris Smaļinskis un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins.
Uzklausām arī tūrisma pārstāvjus no Kurzemes un Latgales, kas pagājušajā nedēļā piedalījās starptautiskajā konferencē par militārā mantojuma integrēšanu tūrismā un skolu programmās. -
Vieni saka, ka tā ir suņu un kaķu saimnieku atbildība, otri - sabiedrībai jāmainās. Runa ir par svētku uguņošanu un tās atstāto iespaidu uz mīļdzīvnieku veselību. Raidījumā Kā labāk dzīvot spriežam, kur beidzas mīļdzīvnieku saimnieku un kur sākas sabiedrības atbildība par mūsu mazajiem draugiem un viņu labdsajūtu. Sarunājas Veterinārārstu biedrības, Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas pārstāve Lita Konopore, Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps un dzīvnieku patversmes "Mežavairogi" vadītāja Danuta Priede.
Bailēm ir tieksme attīstīties, skaidro Lita Konopore. Ja parādās kāda fobija - sākumā bailes braukt mašīnā vai bailes no salūta, var attīstīties atšķiršanas bailes, bailes palikt vienam. Ja bailes parādās, tās ir jākontrolē.
"Saimnieks var mēģināt pieradināšanas terapiju, kas aizņem laiku. Ejot ārā, noteikti jābūt pavadā, kuri īpaši baidās, būtu pat nepieciešamas divas pavadas - kakla un krūšu siksna. Paredzamajā salūta laikā, jācenšas šo laiku pavadīt kopā ar savu suni maksimāli droši," norāda Lita Konopore.
"Ja man kā suņa saimniekam rūp savs dzīvnieks, es darīšu visu, lai citu cilvēku neapzinīgas rīcības rezultātā manam sunim nekas nenotiek, ne vis vēlāk mērīties ar taisnībām. es kā suņa īpašnieks un kā cilvēks, kam ir pieredze ar aizmukušajiem suņiem, varu pateikt tikai vienu - sargājiet savus dzīvniekus. Nelaidiet viņus ārā bez pavadas arī tad, ja viņš nebaidās, arī tad, ja jums šķiet, ka viņš nebaidās. Nevajag pakļaut savus dzīvniekus nejaušībām," atzīst Danuta Priede.
"Mēs taču bērnu neizlaidīsim uz ielas ar domu, šodien jau mašīnas nebrauks. Tieši tas pats ar dzīvnieku.
Kāpēc mēs domājam, ka dzīvnieks ir gudrāks par mums un viņš tagad pieņems kaut kādus lēmumus? Nē, saimnieks likuma un sabiedrības un dieva priekšā ir atbildīgs par savu mājdzīvnieka dzīvību, veselību, reakcijām. Tas nozīmē, ja mans suns aizmūk, mirst ar sirdstrieku, noslīkst āliņģī vai sakož kādu panikā, tā ir tikai un vienīgi mana atbildība,
lai nu kā tas būtu," turpina Danuta Priede. "Un nav svarīgi, ka kaimiņu Kārlis nesankcionēti izšāva salūtu. Viņš atbildēs par salūtu, bet es atbildēšu par suni. Tātad nefutbolēsim atbildību, būsim atbildīgi par savu mājdzīvnieku, nelaidīsim viņu ārā salūta laikā bez pavadas, pieskatīsim viņu, ja vajag, pasēdēsim to salūta laiku ar viņu vannas istabā varbūt, jo viņam tā ir mierīgāk. Ļoti daudzi cilvēki tā dara un neviens nav nomiris, ka šampanieti nav atvēris kopā ar citiem." -
No citām valodām aizgūtās abreviatūras. Vai vienmēr tās izrunā tā, kā rakstīts? Par to spriežam latviešu valodas stundā. Studijā Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulks Andrejs Veisbergs un filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa.
Runājot par abreviatūrām, Andrejs Veisbergs atzīs, ka lai arī STEM pārvērtušās par STEAM, īsāko abreviatūru nevajadzētu izrunāt „stīm”. Vajadzētu teikt STEM, tas atbilst latviešu valodas abreviatūru atveides principiem.
Andrejs Veisbergs arī norāda, ka latviešu valodā varētu teikt UNICEF tieši tāpat kā raksta. Un arī vārdā UNESCO nepārveidot ‘UN’ par ‘ju’ izrunā. -
Laiks atsākt rosīties un sākt kustēties – pēc svētkiem tam visam ir tieši īstais laiks. Kā to darīt pareizi un kā beidzot sevi pieradināt pie fiziskajām aktivitātēm, lai tās kļūtu par dzīvesveida pastāvīgu sastāvdaļu, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Kustēties mudina Sporta laboratorijas - FIMS sadarbības centra sporta medicīnā vadītāja, Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente Sandra Rozenštoka, fiziskās izaugsmes treneris Roberts Radičuks un sertificēts ergoterapeits, fizisko aktivitāšu fiziologs, zinātņu doktors veselības un sporta zinātnēs Rūdolfs Cešeiko.
Sandra Rozenštoka iesaka pirms sākt aktīvi kustēties, novērtēt, vai ir kādas slimības, sūdzības vai traumu sekas.
"Ja nekas netraucē un nesāp, aktivitāte, ar ko jāsāk, ir tāda, kas ir patīkama cilvēkam, tā var būt pastaiga, ātrāka iešana, tā var būt vingrošana, tas var būt sporta kluba apmeklējums. Izvēles ir daudz. Bet nelikt sev sākumā uzdevumu kaut ko sasniegt uzreiz. Kaut ko sasniegt uz rezultātu, kaut ko noskriet pa visu varu. Ļaut savam ķermenim saprast, ka tagad būs šāda aktivitāte un ļaut adaptēties," atzīst Sandra Rozenštoka. -
No 2025. gada 1. janvāra spēkā stājušās izmaiņas transporta un sakaru nozares normatīvajos regulējumus. Izmaiņas skars autovadītāju apliecības iegūšanas noteikumus, transportlīdzekļu tehniskās apskates kārtību. Par izmaiņām, kas skārušas automobiļu īpašniekus un vadītājus, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvis Mārtiņš Mālmeisters un drošas satiksmes eksperts Oskars Irbīts.
Kādas izmaiņas nepieciešamas transporta nozares regulējumā, vaicājam arī auto žurnālistam, kā pats par sevi saka - satiksmes kritiķim Paulam Timrotam. Viņš vispirms atzinīgi novērtēja prasību reģistrēt velosipēdus un skrejriteņus.
"Elektroskrejriteņu obligāta reģistrācija stājās spēkā 2024. gada vasarā. Velosipēdu ieteicama vai obligāta reģistrācija ir divu apstākļu dēļ," norāda Mārtiņš Mālmeisters. "Pirmais, tās ir īpašumtiesības, jo ir zināms, ka velosipēdiem mēdz "pieaugt kājas" un tie mēdz pazust. Attiecīgi tiesībsargājošām iestādēm, atrodot kādu zagtu velosipēdu, ir daudz vieglāk identificēt tā īpašnieku. Tāpat šogad stājas spēkā transportlīdzekļu evakuācija no ātrgaitas ceļiem vai citiem ceļiem, kuri ir pamesti vai ilgstoši stāv. Tas attiecas ne tikai uz velosipēdiem, elektroskrejriteņiem, bet visiem transporta līdzekļiem."
Ja ir evakuēts kāds ilgi ceļa malā stāvējis velosipēds, lai to atgūtu, jāpierāda īpašumtiesības.
Savukārt Irbīts piekrīt Timrotam par to, ka uz ceļiem būtu vairāk japatrulē policistiem. Timrots bilst, ka policijā trūkst cilvēku un līdz ar to kārtība uz ceļiem arvien vairāk jūt ārā.
"Mums būtu ļoti jāuzspiež uz to, lai būtu vairāk ceļu policijas ekipāžu, un jāatstāj ar tiem radariem šis robostais mērījums, un tas smalkais mērījums jāatstāj cilvēkam, kurš strādā ar radaru. Tāds ir mans priekšlikums," bilst Pauls Timrots.
"Es teikšu, ka jautājumā, kas attiecas par dzīvo policistu satiksmē, absolūti viņam piekrītu," atzīst Oskars Irbīts. "Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka mūsu sodu sistēma jau ir pietiekoši efektīva, bet vienkārši vajag piemērot. Bet vajag kādu, kas to piemēro. Viens ir tas, ka mums ir dažādi roboti, kas mūs kontrolē, ir dažādi radari, kameras un kas tik vēl nav, bet es vēl
joprojām uzskatu, ka nekas tā neiespaido autovadītāju, kā tāda sirsnīga saruna ar policistu, kādu pāris minūšu, un 10 minūšu pastāvēšanu ceļa malā. Ir šis brīdinājums, kas kaut vai izpaužas kā 10 minūšu noraidījums no satiksmes, vienkārši pastāvēt malā, viņš ir daudz efektīvāks nekā kaut kāds naudas sods, kuru vienkārši cilvēks, varbūt nedomājot, samaksā.
Un arī citu valstu pieredze viennozīmīgi liecina to, ka šis preventīvais pasākums daudz labāk uzlabo satiksmi. Satiksmē vienkārši braucoša policijas mašīna sniedz desmitreiz labākus rezultātus nekā kaut kāda sodu palielināšana. Ja mūsu mērķis ir tiešām uzlabot satiksmes situāciju, tad ir satiksmē jāatgriež dzīvais policists, jo šobrīd tiešām viņu iztrūkums ir milzīgs, viņi knapi paspēj noformēt negadījumus. Cik man ikdienā, izbraucot uz smagajiem negadījumiem, iznāk runāt ar šiem policistiem, ka viņi ir pārslogoti. Mums vairs nav šīs policijas specializācijas, ceļu policija kā tāda ir likvidēta. Līdz ar to nevar būt tas policijas pilnīgs universālais kareivis. Mēs redzam, igauņi jau uz šī grābekļa uzkāpa, un viņi atjauno ceļu policiju."
-
Līdz 1. janvārim daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, kurās ir vairāk nekā trīs dzīvokļi, īpašniekiem un pārvaldniekiem Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) mājas lietā bija jānorāda sava kontaktinformācija. Labā ziņa - nekas nav nokavēts. Kāpēc tas nepieciešams un kā to paveikt, kā arī par citām BIS atrodamām noderīgām lietām interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot.
Skaidro Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders, Būvniecības valsts kontroles biroja direktore Baiba Vītoliņa un Latvijas namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis. -
Sākot ar 2025. gada 1. janvāri, visiem pensionāriem, gan strādājošiem, gan nestrādājošiem, neapliekamais minimums ir palielināts no 500 eiro uz 1000 eiro mēnesī. Strādājošajiem pensionāriem neapliekamo minimumu ir iespējams sadalīt starp pensiju un algu. Arī par citām izmaiņām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas galvenā nodokļu inspektore Jana Uzare un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pensiju metodiskās vadības daļas vadītāja Egita Garā.
Šobrīd Latvijā, lai cilvēks dotos pensijā, minimālais darba stāžs nepieciešams 20 gadi. Pensionēšanās vecums ir 65 gadi.
"Ja nav 20 gadu darba stāža, ja viņš ir strādājis kādā citā Eiropas Savienības valstī vai līgumvalstī, viņam var summēšanas rezultātā rasties tiesības uz pensiju. Ja nav savākti 20 gadi, tad cilvēks, ja viņa dzīvesvieta ir Latvija, var būt tiesības uz sociālā nodrošinājuma pabalstu vecuma gadījumā. Var izvēlēties pastrādāt," skaidro Egita Garā.
"Formula: jo vēlāk pieprasa pensiju, jo lielāka tā ir. Arī tādā gadījumā, kad izvēlas ilgāk strādāt. Pensija nav obligāti jāpieprasa 65 gadu vecumā, to var darīt arī, 67, 68 gadu vecumā vai vēlāk. Bet aprēķinu drīkst veikt."
Diemžēl arī minimālā pensija ar 20 gadu stāžu nav īpaši liela, bet nedaudz lielāka par sociālā nodrošinājuma pabalstu ir.
Pensijas līdz 1000 eiro turpmāk neapliks ar iedzīvotāju ienākumu nodokli.
"Ir iespēja šo neatliekamo minimumu sadalīt, piemērojot strādājošiem pensionāriem pusi no neapliekamā minimuma pie pensijas izmaksāt, otru pusi - pie darba devēja. Tas ir iespējams, ja iesniegta algas nodokļu grāmatiņa darba devējam. Situācijā, ja pensija ir mazāka par 1000 eiro, tā var piemērot pilnu neatliekamo minimumu," skaidro Jana Uzare.
"Iepriekš neatliekamo minimumu varēja piemērot tikai vienā vietā, kur iesniegta algas nodokļu grāmatiņa, VSAA vai pie darba devēja. Šajā gadījumā visus 1000 eiro varētu piemērot vienā vietā un veidotos liela pārmaksa," turpina Jana Uzare.
Neapliekamo minimumu pensionāriem var piemērot gan pensijai, gan algai.
-
Vai ledus sakustējies? Par energokopienām un to veidošanu runā gadiem, bet vezums uz priekšu kustas ļoti lēni. Vai 2025.gadā varam sagaidīt aktīvāku kopienu veidošanos, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Lauku foruma, energokopienu eksperte Ilvija Ašmane un Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis. Sazināmies ar uzņēmēju no Balviem Mārtiņu Kaļvu.
Energokopienas ir cilvēku un uzņēmumu apvienības, kas darbojas vietējās teritorijās ar mērķi ražot un patērēt atjaunojamo enerģiju, tādējādi veicinot ilgtspējīgu un neatkarīgu enerģētiku.
"Tas ir kooperatīvs, kurā biedri apvieno spēkus gan investīciju veikšanai, gan faktiskajai ražošanai, gan arī, kas ir ļoti būtiski, un to arī gribētos it īpaši pasvītrot, patēriņam," to, kas ir energokopiena skaidro Gunārs Valdmanis. "Kopumā sociālekonomiskie aprēķini rāda, ka no tādiem ražošanas avotiem kā saules enerģija, kura ir nevienmērīga gada griezumā un arī diennakts griezumā, tomēr tas ekonomiskais efekts ir maksimāli liels tad, ja ir iespējams pēc iespējas vairāk saražotās enerģijas patērēt maksimāli tuvu gan saražošanas laikam, ideālā gadījumā arī maksimāli tuvu saražošanas vietai. Tad arī šis ekonomiskais efekts viss lielākais."
"Ja pašam uzstādītās iekārtas visu diennakti nespēj patērēt, tad mēs mazliet nododam kaimiņiem, varbūt kaut kādu apjomu nododam tīklā, varētu teikt, pārdodam tirgotājam, bet pamatideja ir kopdarbība, sadarbība kooperatīvu biedru vidū," turpina Gunārs Valdmanis. -
2025.gada 1.janvārī spēkā stājās jauna kārtība zāļu uzcenojuma veidošanā aptiekās un zāļu lieltirgotavās. Kas būtu jāzina un jāizprot aptiekas apmeklētājam, ko vajadzētu jautāt aptiekā farmaceitam un ar kādu informāciju un kur iepazīties, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere, Farmaceitu biedrības prezidente Dace Ķikute un Zāļu valsts aģentūras Zāļu izplatīšanas informācijas departamenta vadītāja vietniece Dace Persa.
Reformas mērķis bija samazināt zāļu cenas, samazināt kompensējamo medikamentu un citu recepšu zāļu cenas. Bezrecepšu zālēm cenu veidošanas principi nemainās, recepšu zālēm – mainās. Kopējais grozs recepšu zālēm būs lētāks.
Par katras receptes apkalpošanu turpmāk jāmaksā 75 eirocenti. Bet šī maksa un aptiekas uzcenojums kopā ir lētāk, nekā uzcenojumi bija līdz šim.
Veiktas arī izmaiņas recepšu izrakstīšanas kārtībā, arī māsas un vecmātes, atbilstoši kompetencēm būs tiesīgas izrakstīt recepšu zāles.
"Jārēķinās, ka papīra receptes pacients varēs izmantot vienu reizi: vai nu kopējo daudzumu zāļu, kas ir kursam, izņem uzreiz, vai papīra recepti lieto vienu reizi un tad kontaktējas ar ārstu, lai uzraksta elektronisko recepti," skaidro Inese Kaupere.
Kam no 2024. gada palikušas papīra receptes, tās var izmantot vienu reizi, izņemot visu izrakstīto zāļu daudzumu vai atsevišķu daļu, bet pēc tam jāvēršas pie ārsta pēc elektroniskās receptes.
Pacientam, iegādājoties zāles, tikai pirmo reizi ir jāveic maksa par recepti. Tas neattiecas uz kompensējamām zālēm, kuras nedala pa daļām. Pārējās zāles, iegādājoties pa daļām, jāmaksā tikai pirmo reizi par recepti. Bērniem līdz 18 gadiem un trūcīgām personām būs atbrīvojums no maksas par recepti.
Neskaidrību gadījumā cilvēki var vērsties Nacionālā veselības dienesta klientu apkalpošanas centrā, zvanot pa bezmaksas tālruni 80001234. -
Kad vēl, ja ne gada pēdējās dienās ir vērts nedaudz atskatīties uz iepriekšējos divpadsmit mēnešos padarīto un veidot arī nelielu ceļa karti nākamajam gadam. To arī darīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesrore Dace Zavadska, psihoterapeite Aina Poiša, "CERT.LV" kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis, sertificēts ergoterapeits , fizisko aktivitāšu fiziologs, zinātņu doktors veselības un sporta zinātnēs Rūdolfs Cešeiko un Latvijas investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.
Aina Poiša atminas epizodi no filmas "Straume", kur kaķītis ieskatās ūdenī, un mudina arī cilvēkus ieskatīties sevī, lai atrastu spēku.
"Pagājušais gads man saistās ar zināmu nogurumu sakarā ar Ukrainas karu, ka mēs atbalstījām, bet izjutām arī zināmu nogurumu un tādu jau drusku bezcerības sajūtu. Ka, man liekas, ieskatīties sevī un noticēt, ka vienmēr ir rezerves arī tad, kad ir bijušas labas epizodes pagājušā gadā un ir bijušas sliktas epizodes, bet vienmēr noticēt, ka mums ir rezerves, skatīties uz priekšu," atzīst Aina Poiša.
Dace Zavadska norāda, kā aizvadītais gads pierādījis, ka iepriekš zināmas vērtības paliek vērtības.
"Tas, ko mēs zinām, kas ir pierādījumos balstīts un kā mēs varam dzīvot labāk un novērst to, ko mēs varam novērst, to nevajag apšaubīt. Un, ja mēs to apšaubām vai mums liekas, ka tas vairs nav vajadzīgs vai tas neeksistē, tad vecās slimības nāk atpakaļ, un to mēs esam redzējuši šajā gadā," bilst Dace Zavadska.
Gints Mālkalnietis aicina paņemt līdzi nākamajā gadā DNS mūra aplikāciju.
"Cilvēki tiešām nogurst, viņi ir neuzmanīgi. Tāpēc mums ir jāpalīdz pašiem sev atvieglojot dzīvi. Lai mēs netīšām nesadarām kaut kādas muļķības, vienkārši piespiežot nelaikā kādu saiti vai ievadot kaut kur paroli. Ir grūti vienmēr visām sekot līdzi. Šis ir tāds neliels palīgs, kas vismaz mobilajās iekārtās vai datoros daļu no kaut kādiem apdraudējumiem novērsīs automātiski, jums pašiem pie tā ļoti nepiedomājot, un jums būs nedaudz mierīgāka dzīve," mudina Gints Mālkalnietis.
Rūdolfs Cešeiko atzīst, ka šis gads ir bijis sekmīgs viņa jomā, kā savienota pētniecība un fiziskās aktivitātes.
"Es gribētu teikt, ka šis ir bijis fizisko aktivitāšu tieši saistībā ar veselību, nevis ar sportu vai ar amatiersportu, bet saistībā ar veselību tāds uzvaras gājiena gads. Mums ir arī vērtīgi rezultāti, vērtīgas publikācijas, kā fiziskās aktivitātes palīdz veselības jautājumos - gan onkoloģijā, depresijā, kardioloģijā, cukura diabēta gadījumos. Tas ir uz pierādījumiem balstītas fiziskās aktivitātes, kas ir piemērotas cilvēkam. Un ar šo visu vērtīgo bagāžu, vērtīgām atziņām mēs dodamies uz priekšu," gandarīts Rūdolfs Cešeiko. "Bet pats svarīgākais ir tas, ka mēs arī spējam - un tas ir mūsu galvenais uzdevums - šos rezultātus, ko mēs iegūstam no pētījumiem, praktiski pārnest uz sabiedrību. Tas, manuprāt, ir visvērtīgākais, un to mēs turpinām arī darīt šodien, rīt un nākošajā gadā."
-
Ja gribi sasmīdināt Dievu, pastāsti viņam par saviem plāniem. Tomēr tālākā dzīve prasa kaut elementāru, bet plānu. Ar vadībai ir jāplāno tālākā uzņēmuma darbība un attīstība. Kā veiksmīgāk nospraust profesionālos mērķus nākamajam gadam? Par to spriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma "Figure Baltic Advisory" vecākā konsultante - līderības attīstītāja Olga Dzene, "SmartLynx Airlines" personālvadības speciāliste Līga Sleņģe un uzņēmuma "Helmes Latvia" vadītājs, biznesa koučs Viesturs Bulāns.
-
Pirmo reizi raidījuma Kā labāk dzīvot pastāvēšanas vēsturē pie mums ciemojas Ziemassvētku vecītis! Sarunā veram vaļā viņa dāvanas, jo šis ir īpašs svētku viesis, kuru sarunā satikt vēlējās vairāki klausītāji. Mierpilna svētku laika saruna ar profesoru gastroenterologu Anatoliju Danilānu.
Klausītājiem dāvinām profesora komentārus par savām kādreiz raidījumos izteiktām atziņām. Viena no tām - speķītim nav ne vainas! Arī šajā raidījumā Anatolijs Danilāns norāda, ka ne jau speķītis ir lielākais vaininieks aptaukošanās gadījumā, bet gan saldumi un mazkustīgums.
"Lai uzturētu labu veselību, labu garastāvokli un ķermeņa svaru, ir vajadzīgs vesels komplekss," atzīst Anatolijs Danilāns.
Pirmā vietā mazāk jau pieminētie saldumi. Otrā vietā - svarīgas ir fiziskās aktivitātes, trešā - labi izgulēties. Tāpat profesors atzīst, lai būtu slaidāks, ir vajadzīgs labs garastāvoklis.
Es gribu palīdzēt savam līdzcilvēkam, cilvēki to jūt un atceras. Ja vienkārši kaut ko pieraksta, variet iet, dzeriet tabletes. Bet ja tu parunā kaut neilgi, lai maz, ja cilvēks jūt, ka parādi, ka no sirds gribu lai jūs kļūtu vesels, cilvēki to jūt.
Ir bijis Ziemassvētku vecītis bērniem un mazbērniem. Dēls skatījies aizdomīgi un ar apbrīnu vienlaicīgi. Pēc acīm sapratis, ka aizdomas ir bijušas, bet bijis arī prieks, kas ir svarīgākais.
Kādreiz bijis arī Ziemassvētku vecītis kolēģiem.
Anatolijs Danilāns atzīst, ka viņam patīk tradīcijas un tās ir jāuztur. Viena no tām arī - citam citu sveikt svētkos. -
Neskatoties uz aktīvo pretdarbību, telefonkrāpnieki intensīvi turpina medīt jaunus upurus. Par veidiem, kā mūs mēģina apkrāpt saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas "Bite Latvija" iekšējās drošības procesu vadītājs Reinis Pudāns, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas galvenā inspektore Una Meijere, LMT privātpersonu apkalpošanas dienesta direktore
Ilze Saulīte, Tele2 drošības nodaļas vadītājs Mārtiņš Melnis un Finanšu asociācijas pārstāvis Jānis Krops. -
Kā pateikt paldies darba vidē – gan darbiniekam, gan šefam? Kā nosvinēt individuālus un kopīgus panākumus, sniedzot arī saturīgu atgriezenisko saiti un uzmundrinot vienam otru? Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga un kognitīvi biheiviorālās terapijas terapeite Agnese Orupe.
Ziemassvētki ir vairāk ģimenes svētki, bet šis ir arī laiks, kad uzņēmumā pateikt paldies darbiniekiem par paveikto.
"Tradīcijas katrā uzņēmumā ir atšķirīgas, bet jāņem vērā, kā cilvēki tajās jūtas. (..) Uzspiest svētkus tikai tāpēc, ka tā ir pieņemts, nebūtu prātīgi," norāda Eva Selga.
Agnese Orupe vērtē, ka arī lielākā daļa cilvēku gaida, lai arī uzņēmumā būtu kāds pasākums Ziemassvētku laikā, vēlme svinēt.
Cilvēkiem ir atšķirīgas vajadzības pēc svinībām un svētkiem.
"Pat ja mēs katram darbiniekam uzdāvināsim "Ferrari", būs kāds kurš teiks, kāpēc tik dārgu, tik dārgs benzīns būs, kur es tagad to turēšu un man to nozags. Mēs kā cilvēki vienmēr protam atrast kādu vainu ikvienā lietā. Bet ne jau dāvanas rada svētkus. Svētku sajūta nāk no mums pašiem," atzīst Agnese Orupe. - Visa fler
