Avsnitt
-
Latvijā noslēdzies līdz šim apjomīgākais pētījums par mobingu un psiholoģisko drošību darba vietās, atklājot: gandrīz katrs trešais respondents atzīst, ka pēdējo sešu mēnešu laikā ir saskāries ar mobingu darba vidē. Vienlaikus vairāk nekā puse aptaujāto atrodas paaugstināta psiholoģiskās labbūtības riska zonā. Par mobingu darba vietā saruna raidījumā Kā labāk dzīvot.
Studijā saruna ar zinātņu doktori psiholoģijā, kognitīvi biheiviorālās terapijas speciālisti Mariju Ābeltiņu un klīnisko psihologu Edmundu Vanagu. Klausāmies arī ierakstu par to, ka uzņēmums „Sunstar Group" palīdz risināt darba aizsardzības un veselības uzlabošanas jautājumus dažādos uzņēmumos. Uzņēmuma pārstāve Simona Balte vērtē, ka mobings darba vietā ir aktuāla problēma, bet par to pašos uzņēmumos joprojām runā pārāk maz.
Lai pievērstu uzmanību šai sabiedrībā joprojām maz apspriestajai problēmai, tiek uzsākta arī informatīva kampaņa "Neredzamās rētas", kuras mērķis ir veicināt izpratni par mobingu darba vietās, tā sekām un iespējamiem risinājumiem.
-
Galvassāpes reizēm var būt ļoti nozīmīgs traucēklis jebkurai aktivitātei un būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti. Šoreiz vairāk par migrēnu – kas zināms par tās cēloņiem, izpausmēm un, protams, par ārstēšanas iespējām?
Par to saruna ar Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības pārstāvi Karīnu Zaņģi un neiroloģi, algoloģi Lindu Zvauni.
-
Saknas det avsnitt?
-
Saulgrieži Turaidā 21. jūnijā – no saules modināšanas rītausmā līdz saules pavadīšanai vēlā vakarā. Dziesmas, vainagu pīšana, siera siešana, kokļu mūzika un citas saulgriežu tradīcijas pulcēs svinētājus vienā no skaistākajām Latvijas vietām. Kā svinēt Jāņus, saglabājot tradīcijas un radot svētkus sev un citiem? Par to runājam raidījumā Kā labāk dzīvot.
Sarunājas Turaidas muzejrezervāta direktore Jolanta Borīte, Latvijas Nacionālā Kultūras centra pārstāve Jolanta Sausiņa. Ne tikai runā, bet ar skaistām līgotnēm raidījumu kuplina tradicionālās dziedāšanas kopas "Burdons" dalībnieki Iveta un Vidvuds Medeņi un Zoja Heimrāte. -
Tā nav tikai romānos aprakstīta kaite, kas sižetam piešķir papildus biedējošu romantiku un spraigumu. Diemžēl tuberkuloze ir realitāte, ar kuru sabiedrība saskaras joprojām. Kas zināms par šo slimību mūsdienās un kā ar to cīnīties, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot.
Plašāk stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionāra "Tuberkulozes un plaušu slimību centrs" 7. nodaļas vadītāja, Latvijas Tuberkulozes apkarošanas biedrības biedre ārste Līga Kukša un RAKUS stacionāra "Tuberkulozes un plaušu slimību centrs" ambulatorās daļas virsmāsa un Latvijas Tuberkulozes apkarošanas biedrības biedre Evita Biraua. -
Jūnija beigās dārzkopjiem paslinkot neizdosies, jo jāretina ābolu aizmetņi, bet tomātiem jādod magnijs. Arī par citiem tuvāko nedēļu dārza darbiem pārrunājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska un Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne.
Ir ābolu gads, mazo aizmetnīšu čemuriņi ir jāretina.
Vija Rožukalne norāda, ka zemenēm ir ražas briešanas laiks un tagad neko nevar miglot, ne rušināt. Svarīgi pēc ražas sakopt zemenes, tīrīt un griezt stīgas, arī mēslot. Ja to nedarīs, nākama gadā ražas nebūs.
Maruta Kaminska piebilst, ka arī šobrīd ieto preparātu, kas satur enzīmus, kas ir pret pelēko puvi, no nevēlas, lai tā izplatās.
Arī rozes vajag miglot un dot mikrobioloģiskos preparātus, jo aukstais, mitrais laiks tām nepatīk.
Lai arī iepriekš bija diezgan sauss, šobrīd jau lietus un slapjuma dārzos ir par daudz.
-
Darba vide kā konkurētspējas instruments, nevis tikai drošības prasības. Kas slēpjas aiz šī teikuma, par to plašāk saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes profesors Henrijs Kaļķis un SIA "HR Laboratory" vadītāja, konsultante cilvēkresursu vadībā Katri Vintiša.
-
No 1. jūlija par precēm, kas iegādātas interneta veikalos un tirdzniecības platformās ārpus Eiropas Savienības, būs jāmaksā muitas nodoklis – trīs eiro par katru preču pozīciju sūtījumos, kuru vērtība ir līdz 150 eiro. Vai lēto sīkpaku ēra tuvojas beigām?
Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro "Venipak Latvija" izpilddirektore Sanita Bērziņa, Patentu valdes pārstāve Ella Niedra un Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Muitošanas metodikas daļas vadītāja Irēna Knoka.
Pirmās izmaiņas sīkpaku izmaksās būs jau no jūnija, bet no 1. novembra būs vēl papildus maksa par paciņas apstrādi. Tā divus eiro liela apstrādes maksa par katru sūtījuma preču pozīciju. -
Viņu acis, ausis un deguns ir drošs atspaids tiem, kam šo maņu pietrūkst. Viņi neuzdod jautājumus, bet vienmēr ir gatavi darbam. Par suņiem asistentiem, pavadoņiem un signālsuņiem saruna raidījumā Kā labāk dzīvot.
Sarunājas kinoloģe Zaiga Kļaviņa, kurai līdzi garspalvainais kollijs Elze, kura apgūst servisa suņa prasmes, un Ieva Sproģe-Grigorjeva, kuras palīgs ikdienā ir suns-pavadonis Pablo, kurš arī piedalās raidījumā.
-
Katram no mums ir tiesības justies pieņemtam un saprastam, tas attiecas arī uz darba vidi. Cik tā ir iekļaujoša un vai varam būt atklāti par savu identitāti, neriskējot tikt diskriminēti, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot.
Sarunājas Latvijas Dažādības hartas vadītājs un cilvēktiesību aktīvists Kaspars Zālītis un SIA "Reitan Convenience Latvia" personāldaļas vadītāja Ineta Vēze.
"Diskriminācija vienmēr ir pastāvējusi, un diemžēl jāatzīst, ka mēs nekad nebūsim perfekta sabiedrība un mēs to nevarēsim izskaust," norāda Kaspars Zālītis. "Diskriminācija nav nav tāda vi viegli pamanāma lieta. Mēs varam kādreiz pamanīt vardarbību, jo tai ir sekas, bet diskriminācija reizēm ir sistemātiska darbība. Līdz brīdim, kad var pierādīt diskrimināciju, ir jau pagājis ārkārtīgi ilgs laiks. Protams, ir gadījumi, kad nepieņem darbā cilvēku viņa identitātes dēļ vai mēs viņu vienkārši izslēdzam."
Viņš norāda, ka Latvijā ir apgrieztās diskriminācijas princips. Ja cilvēks uzskata, ka viņš ir diskriminēts darbavietā, viņš var sūdzēties. Izvērtējot to, diskriminētājam var nākties pierādīt, ka viņš to nav darījis, nevis upurim būtu jāpierāda, ka viņš ir ticis diskriminēts.
Ineta Vēze Vēze norāda, ka darba vidē lielā mērā diskriminētais ir tas, kurš informē par situāciju, par kādu no diskriminācijas veidiem, bet arī darba devējs var izglītot savus darbiniekus, kā ziņot un informēt, ja tiek pamanīta kāda no diskriminācijas situācijām. -
Dati ir nežēlīgi - Latvijā ar prostatas vēzi slimo par 30% vairāk nekā vidēji Eiropā. Kāpēc mēs zaudējam šo cīņu un kā to mainīt? Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē urologs-andrologs Andris Ābele, onkoloģijas pacients, pacientu biedrības "Europa Uomo. Eiropas vīrietis" un biedrības "Alianse vīriešu veselībai" pārstāvis Jānis Kunce un Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka.
Andris Ābele norāda, ka viens no prostatas vēža riskiem ir reģions, kurā dzīvojam.
"Ziemeļu reģions pats par sevi skaitās augstāks riska reģions, kur slimo cilvēki biežāk ar prostatas vēzi, atzīst Andris Ābele. "Bet tas nav vienīgais faktors. Protams, mūsu dzīvesveids, iedzimtība un mūsu paradumi to veicina vai neveicina. Bet pats fakts, ka prostatas vēzis tiek diagnosticēts vairāk, tas ir labi. Tas nozīmē, ka ejam pareizā virzienā un slimība tiek noteikta aizvien agrīnākās stadijās. Zinot datus un arī to, cik bieži vīrieši iet pie ārsta, esmu pilnīgi pārliecināts, ka mēs varētu arī diagnosticēt vairāk."
Ārsts norāda, ka dažādām informātīvām kampaņām ir nozīme, bet to varētu būt arī vairāk. Informācijas ir krietni par maz. -
Šķirot, ziedot un dot lietām otro iespēju – tā ir aprites ekonomika. Kur tās principi jau darbojas un kur vēl jāpiestrādā? Par to raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas Latvijas Universitātes Banku augstskolas asociētā profesore Inga Uvarova, Latvijas Universitātes profesore Natālija Cudečka-Puriņa un "CleanR" operacionālās vadības direktore Liene Rumpane.
"Cilvēku uztvere par lietām mainās, aizņemties, izmantot otrreiz kļūst par stila lietu arī jauniešiem. Tas ir ir pozitīvi, ka nav tendence, ka vienmēr grib kaut ko jaunu, bet sākas apmaiņa. Tā aptver lielu tirgu, gan pagarinot produktu dzīves ciklu, gan ilgmūžību, gan dodot pievienoto vērtību," vērtē Natālija Cudečka-Puriņa.
Nedēļas nogalē - svētdien, 14. jūnijā, notiks pirmais Viskaļu krāmu tirgus Rīgā, Čiekurkalnā. No pulksten 10.00 līdz 17.00 ikviens, kam pagrabā vai skapī glabājas lietas, kas pašam nav vajadzīgas, var atnest tās uz krāmu tirgu un dot tām otru dzīvi. Ierakstā saruna ar vienu no Viskaļu ielas komūnas pārstāvjiem, šefpavāru Havjeru Garsiju. -
Katrs vārds un teikums, ko izrunājam vai rakstām, veido mūsu tēlu. Un, ja ir neskaidrības par pareizu runas vai rakstības stilu, tad jautājiet mums latviešu valodas stundā raidījumā Kā labāk dzīvot. Atbild Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulks Andrejs Veisbergs un Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja, filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa.
-
Pirms mesties pirmajā šīs sezonas peldē, ir vērts sev pajautāt: vai tiešām protu peldēt tik labi, kā domāju? Kādas ir būtiskākās prasmes atklātos ūdeņos un kā izvairīties no bīstamām situācijām? Par peldēšanas drošības jautājumiem runājam raidījumā Kā labāk dzīvot.
Par drošību uz ūdens atgādina biedrības "Peldēt droši" dibinātāja Zane Gemze un Rīgas domes Glābšanas un sabiedriskās kārtības nodrošināsanas nodaļas priekšnieks Jānis Skrims.
Ierakstā viedoklis par pludmaļu tīrību. Kampaņas "Mana jūra" pārstāvis un Zilā karoga programmas koordinators Jānis Ulme vērtē, ka ar pludmaļu un peldvietu tīrību Latvijā pagaidām lepoties nevaram.
"Ūdens ir superīga lieta, jo vairāk vasarā, bet svarīgi ir iemācīties peldēt, jo peldētprasme ir dzīvību saglabājoša prasme. Mēs iemācamies vienreiz dzīvē peldēt, uzturam šīs prasmes regulāri vasarā vai arī ziemā, aizejot uz peldbaseinu. Varbūt tas iepatīkas kā fizisko aktivitāšu veids. Tas ir ļoti saudzīgs ķermenim visās vecuma grupās," atzīst Zane Gemze. "Arī pēc traumām tieši peldes palīdz atjaunot kustību amplitūdas. Ūdens dara brīnumlietas. Ja neesam iemācījušies peldēt un ja 50 gados operē, piemēram, menisku un ārsts rekomendē iet peldēt, cilvēks nevar, jo nemāk peldēt. Tad jau iemācīties peldēt kļūst apgrūtinoši."
Viņa dalās pieredzē, ka pati nav peldējusi līdz līdz 27 gadu vecumam, bet šīs prasmes apgūšana izmainījusi viņas dzīvi. -
Organisms ir savstarpēji saistītu sistēmu kopums, kurš darbojas sarežģītā ritmā. Kā ir saistīta sirds veselība ar pārējām, piemēram, redzi, nieru darbību un nervus sistēmu, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot.
Skaidro "AIWA Clinic" oftalmoloģe Dace Lietuviete un "Veselības centru apvienības" kardiologs Alberts Bērziņš. -
Kaķi neprot pateikt, ka viņiem kaut kas sāp, un bieži vien slimības pazīmes ir tik nemanāmas, ka saimnieki tās pamana novēloti. Kādas izmaiņas kaķa uzvedībā un pašsajūtā var liecināt par veselības problēmām? Par to un citiem svarīgiem kaķu veselības jautājumiem runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro veterinārārsti Lita Konopore, Vladislavs Lapinskis un Māra Vasiļevska.
Ierakstā uzklausām rīdzinieci Gundu Karnīti, kura darbojas biedrībā "9 dzīvības" un pamestiem un klaiņojošiem kaķiem dod pagaidu mājas. Viņai pašai ir divi kaķi, bet šobrīd pie viņas uzturas vēl trīs kaķi.
"Ir kaķi, kas no laukiem atvesti uz pilsētas dzīvokli, laimīgi pavada vecumdienas dīvānā, bet ir tie, kas vienmēr pārdzīvos, ka vairs netiek ārā. Tas var radīt stresu un tālāk urīnpūšļa iekaisumu, kas ir viena no biežākajām ar stresu saistītām saslimšanām," skaidro Māra Vasiļevska.
"Stresa faktori var būt dažādi kaķim. Dzīvniekiem, kas ir ciešā kontaktā ar saimniekiem stresu var radīt saimnieka aizbraukšana uz dažām dienām. Stresu var radīt, ka ierodas svešs kaimiņš, kurš ienāk dzīvoklī pabarot. Stresu var radīt remonts, pārvākšanās, blakus telpās rejoši suņi," turpina Māra Vasiļevska.
"Jebkura slimība slimība, kas rada sāpes, rada stresu kaķa organismam," papildina Vladislavs Lapinskis.
Tāpat viņš min, ka problēmas ar zobiem kaķim var radīt stresu. Turklāt tās ne vienmēr uzreiz var pamanīt, jo kaķis tās slēpj
"Ja kaķis ēd, tas vēl nenozīmē, ka viss kārtībā ar mutes dobuma veselību," atzīst Vladislavs Lapinskis.
Pirmā pazīme, ka iespējams, kaut kas nav kārtībā kaķis ar zobiem, viņš atsakās no sausās barības. Var parādīties nepatīkama elpa. Protams, uztraukumam ir pamats, ja apskatot mutes dobumu, ir redzamas asinis vai strutas. Reizēm kaķi nekopj sevi, jo ir sāpīgi.
Lita Konopore noteikti iesaka kaķim bojātos zobus noteikti izraut. Kaķis var lieliski ēst bez zobiem, ja viņam ir sagatavota pārtika.
"Kaķis var brīnišķīgi dzīvot bez zobiem, nekā ar sapuvušiem un kustīgiem zobiem. Katra kustība mutē ir kā adatas dūriens, sapuvušie zobi jāmudina izraut," skaidro Lita Konopore.
Nieru mazspēja ir bieža slimība ir vecākiem kaķiem. Vecus kaķus iesaka svērt reizi trijos mēnešos, svara zudums liecina par veselības problēmām.
Ārsti arī iesaka profilaktiskas asins analīzes reizi gadā veikt kaķim.
-
Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja veiktajā aptaujā atklājies, ka gandrīz puse autovadītāju nezina, kā pareizi rīkoties pēc ceļu satiksmes negadījuma. Kāda būtu pareiza rīcība pēc avārijas, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk stāsta Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja IT daļas vadītājs
Agris Daukste un satiksmes eksperts Oskars Irbītis.
Oskars Irbītis norāda, ka nokļūšana negadījumā, par laimi, nav ikdienišķs pasākums cilvēkiem, ko papildina apjums, stress. Tāpēc saprast, kā pareizi noformēt saskaņoto paziņojumu par negadījumu bieži vien ir diezgan lielas problēmas.
"Vislielākās grūtības cilvēkiem sagādā, kad ir jāaizpilda saskaņotais paziņojums. Mani novērojumi, izskatot arī sūdzības, ka cilvēki jauc elementārām lietas un jēdzienus, piemēram, kas īsti ir apdzīšana un kas ir iebraukšana blakus joslā. Liela nesaprašana ir par dažādu manevru atšifrēšanu. Ja saskaņotajā paziņojumā kāds ir izdomājis apzīmēt vairāk par trīs ķeksīšiem, tas nozīmē, ka kaut kas nav saprasts," norāda Oskars Irbītis.
"99% gadījumu būs jāatzīmē tikai viens ķeksītis, viena situācija, ko atlasām no attiecīgā saraksta. Ļoti daudzos gadījumos nevajadzēs atķeksēt nevienu ķeksīti cilvēkam, kurš vienkārši brauc taisni. Dažas elementāras lietas, kas sagādā milzīgas grūtības. Tāpēc mans uzskats - par to ir jārunā, jārunā, jārunā un vēlreiz jārunā," atzīst Oskars Irbītis.
Abi viesi mudina nepieciešamības gadījumā lejplādēt Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja lietotni, kur pieejams saskaņotais paziņojums, bet tajā pašā laikā nebūtu slikti, ja mašīnā būtu tas papīra formātā, jo negadījumi mēdz notikt arī vietās, kur nav sevišķi labs interneta pārklājums.
Ja vien negadījumā nav cietušie, viesi noteikti mudina nelaimes gadījumā iekļuvušajiem vienoties, jo gaidīt jau tā noslogoto policiju būs ilgi un tas raisīs papildus daudz nepatīkamu emociju. -
Latvijas mājsaimniecību un tautsaimniecības nozaru elektrības patēriņš vidēji pieaug par 3% gadā. Līdz ar patēriņu aug arī rēķini. Vai šobrīd ir vēl kādas iespējas samazināt elektrības patēriņu un izmaksas? Par to spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot.
Analizē "Alexela Latvija" vadītājs Māris Avotiņš, Elektrum Enerģijas centra projektu vadītāja Inga Liene Sanžerevska un uzņēmuma "Altero" pārstāvis Andrejs Kombecovs. -
Pateicoties projekta “Pārgājienu taku pieejamība” laikā veiktajiem darbiem, Mežtakā un Jūrtakā tapuši īpaši maršruti, kas piemēroti cilvēkiem ratiņkrēslos. Vairāk par tiem raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta "Lauku ceļotājs" tūrisma un vides eksperts Juris Smaļinskis, Kurzemes reģiona Projektu koordinatore tūrisma un mārketinga jomā Aija Neilande un Rīgas plānošanas reģiona projektu koordinatore Laura Bite.
Ierakstā uzklausām Vijas Ušviles ceļojumu pieredzi. Jelgavniece Vija Ušvile ir seniore ar kustību traucējumiem. Bet tas netraucē viņai ikdienā braukt ar automašīnu, kopā ar senioriem doties ceļojumos pa Latviju un aizbraukt arī uz ārzemēm. -
Mūsu organismam arī ir nepieciešami atelpas brīži. Par to, kā attīrīt organismu un ko tas vispār īsti nozīmē, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot.
Skaidro sertificēta uztura speciāliste Zane Timpare, Zemgales diabēta centra endokrinoloģe Sigita Pastare un infektoloģe, hepatoloģe, Rīgas Stradiņa universitāets docente, Latvijas Infektologu un hepatologu asociacijas pārstāve Sniedze Laivacuma.
Kas ir tās lietas, par kurām būtu vērts domāt, ko mēs varbūt darām ne visai pareizi?
Sigita Pastare: Es vispirms vēlētos visiem ieteikt atvērt ledusskapi un paskatīties, kas ir pareizi, kas patīk organismam un kas patīk aknām.
Kam ir jābūt ledusskapī? Tur jābūt svaigiem dārzeņiem, jo tie ir paši labākie, kas palīdz organismam nenovecot un tā teikt attīrīties. Dārzeņi veicina vēdera izeju, kas arī ir dabisks attīrīšanās process. Daudz draņķu, kam ir jāizvadās normāli ar vēdera izeju un urināciju, ja cilvēks ēd nepareizi, paliek asinīs, cirkulē, var nogulsnēties aknās, var traucēt ar laiku aknu darbībai.
Mums Latvijā ir jāiemācās skaisti svinēt svētkus, gan hokeja mačos nelietot tik daudz alu un šašliku vai grilētu gaļu vai desiņas, bet skaistās uzvaras savādāk svinēt. Varbūt nevajag Jāņus svinēt, kā daļa sabiedrības svin, atkal alus un šašliks, jaungada svinības, kur ir kūka un šampanietis. Tieši šīs vielas ir vistraucējošākās, viskaitīgākās aknām, jo tā ir aknām liela slodze. Protams, ja pēc svētkiem cilvēks ēd pareizi un aknas nav galīgi beigtas, ar laiku aknu darbība uzlabojas.
Pareizi pagatavoti dārzeņi, mazāk melnās grilētās gaļas, mazāk pusfabrikātu, mazāk tādu produktu, kuru sastāvā ir gan cukurs, gan tauki. Tā ir lieka slodze aknām, kas ar laiku veicina aknu aptaukošanos vai metabolo aknu slimību. Gadiem dzīvojot ar tādu taukainu aknu, rodas citas problēmas, piemēram, cukura diabēts, insulīna rezistence un daudz kas cits.
-
Dārzs tā vien aicina – viss plaukst un smaržo, zaļie pirkstiņi nepacietībā deg kaut ko darīt. Ko tieši šobrīd vissteidzamāk vajadzētu darīt, atgādinām raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.
- Visa fler
