Avsnitt
-
Evelīna Dacjūte. Bedre.
Grāmata "Bedre" stāsta par meiteni, kura zaudējusi vectēvu. Cilvēki aiziet, atmiņas paliek. Reizēm paliek arī neatbildēti jautājumi. Un gadās, ka no tiem dzimst grāmatas, kas palīdz rast atbildes uz šiem jautājumiem – un aizbērt bedri.
Dievišķā komēdija. Pirmais solis tumsas tītajā mežā.
Svaigs skatījums uz Dantes “Dievišķo komēdiju”, kas rosinās lasītāju zinātkāri un iztēli. Pirmais solis ceļā, kas aizsācies pirms septiņsimt gadiem. Grāmata, kopā ar kuru šķērsot tumsas tīto mežu, ne mirkli nepārstājot apdziedāt dzīvi.
Bet skatītās Mudītes Austriņas, Gunara Saliņa un Voldemāra Avena grāmatas – ir solis tuvāk "Elles ķēķa" laikam.
Raidījumā sarunājamies ar tulkotāju un izdevēju Renāti Punku, aktrisi un dziedātāju Lailu Saliņu, kā arī dzejnieku un literatūrzinātnieku Kārli Vērdiņu.
-
Vita Banga. "Ulbrokas muiža un tās apkaime"
Kultūrvēsturiskais pētījums par Ulbrokas muižu un tās apkaimēm aptver esošās vietas izcelsmi un vēstures sākuma posmus, kuri līdz šim publicētos pētījumos maz apzināti. Pagasta veidošanās un Ulbrokas vietas izjūta plašajā Stopiņu apkaimju kontekstā cauri laikiem nav zudis, tieši otrādi, tas aizvien vairāk akcentējas pagasta kultūrtelpā. Lielums vienmēr sākas ar mazumu, tā varētu skaidrot vietas attīstību. Raidījumā –plašāka saruna ar grāmatas autori Vitu Bangu.
Anna Skaidrīte Gailīte. "Mīli mani!"
Anna Skaidrīte Gailīte sarakstījusi divus desmitus romānu, kas iemantojuši plašu popularitāti un lasītāju atzinību, saņēmusi vairākas nozīmīgas literārās balvas. Dzīvo un strādā Jēkabpilī, un jaunākā viņas grāmata vēsta par dzīvām radībām. "Mīli mani!" izskan kā kluss "ņau" vai sparīgāks "vau", kā ūsu sakustēšanās vai purniņa notrīsēšana – bet visbiežāk kā dziļš, uzticīgs acu skatiens. Tā skatās viņi – tie, kas mums līdzās. Tie, kurus esam pieradinājuši un tāpēc esam par tiem atbildīgi. "Grāmatu stāstos" par savu jaunāko darbu stašta pati Anna Skaidrīte Gailīte. -
Saknas det avsnitt?
-
Turpinām iepazīties ar Latvijas literatūras gada balvas nominantiem, un šoreiz pienācis laiks kategorijai "Labākais dzejas autordarbs".
Tajā izvirzīta Ērikas Bērziņas "Ardievas bohēmai", Marta Pujāta "Dāma baltos džinsos", Ilmāra Šlāpina "never" un Kārļa Vērdiņa "Lībiešu balādes": tās ir četras tik dažādas, bet fantastiskas dzejas pasaules, kas mūs uzrunā "LaLiGaBa" ietvaros.
Raidījumā uz sarunu aicinām dzejnieku un atdzejotāju, LaLiGaBa ekspertu Pēteri Dragunu,kā arī nominētos dzejniekus: dzejnieci Ēriku Bērziņu, dzejnieku Martu Pujātu, literatūrzinātnieku un dzejnieku Kārli Vērdiņu un mākslinieci Elīnu Brasliņu. -
Turpinām iepazīt Latvijas Literatūras gada balvas (LaLiGaBa) nominantus, un šonedēļ laiks pienācis kategorijai "Spilgtākā debija".
Latvijas Literatūras gada balvas nominantus kategorijā "Spilgtākā debija" šogad vieno klusums. Klusumā glabāti, bet nu izstāstīti, grāmatas varoņu noslēpumi atklājas Rutes Kārkliņas pirmajā stāstu grāmatā "Ellīgi skaisti noslēpumi", ieskatīšanās sevī un sava klusuma sadzirdēšana apkārtējā troksnī iezīmējas Lindas Gabarajevas debijas dzejas krājumā "Apļi", klusos, bet humorpilnos dzīves vērojumos dalās Rolands Virks īso stāstu grāmatā "Cilvēki man nepatīk", bet jaunais autors Gusts Ābele debijas romānā "Pasaulē mīļākais klusums" raksta par pusaudzībai raksturīgajiem iekšējiem pārdzīvojumiem.
"Grāmatu stāstos" tuvāk tiekamies ar autoriem Gustu Ābeli un Ruti Kārkliņu, kā arī LaLiGaBa žūrijas pārstāvi Ligiju Purinašu.
Vēl grāmatu stāstos - par grāmatu mākslas konkursa "Zelta ābele 2023" rezultātiem. Proti, 4. aprīļa vakarā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika grāmatu mākslas konkursa "Zelta ābele 2023" noslēguma ceremonija, kurā tika paziņoti konkursa laureāti septiņās kategorijās. Gada mākslinieka titulu jau trešo reizi saņēma dizainers Aleksejs Muraško, savukārt žūrijas speciālbalvas saņēma Klāvs Priedītis un Aleksandra Runde. Pārraidē uzklausām konkursa žūrijas priekšsēdētāju mākslinieci Elīnu Brasliņu. -
Aprīlī "Grāmatu stāstos" vēstīsim par Latvijas literatūras gada balvas (LaLiGaBa) nominantiem, kurus noskaidrosim 30. aprīlī. "Sabalsojies" ir balvas šī gada moto.
Šoreiz pievēršamies kategorijai "Labākais prozas autordarbs", kurā nominēti:
Svens Kuzmins. "Skaistums un nemiers"
Margarita Perveņecka. "Aspirantūra"
Daina Tabūna. "Raganas"
Kristīne Ulberga. "Zem kupola"
Džena Andersone. "Krīta apļi"
Raidījumā plašāk runājam ar rakstnieku un LaLiGaBa ekspertu Osvaldu Zebri, kā arī rakstniecēm Dženu Andersoni un Dainu Tabūnu. -
Meldra Vītola. Lifts uz nekurieni
Tieši necils brauciens liftā būs tas, kas dažiem no stāsta varoņiem liks apgūt grūto sadarbošanās mākslu, citam – atrast mīlestību, bet vēl kādam – izprast sevi. Viss,protams, nenorisināsies liftā, bet katram lasītājam jāmeklē savus izskaidrojums notiekošajam.
Aigars Lielbārdis. "Latviešu buramvārdi. Teksti, tradīcijas, konteksti"
Monogrāfijas centrā buramvārdu senums, tekstu cilme, ietekmes un tekstu pārceļošana, baznīcas monopols un reliģiju ietekme uz tautas tradīcijām, pirmskristietības un kristietības tradīciju un tekstu attieksmes, tradīcijas sociālās un ekonomiskās robežas, padomju ideoloģijas ietekme uz vārdošanas tradīcijām un to pētniecību, dziedniecības popularitāte mūsdienās
Raidījumā saruna ar grāmatas "Lifts uz nekurieni" autori Meldru Vītolu un pētnieku Aigaru Lielbārdi. -
Lāsma Gaitniece. Kāda laimīga sagadīšanās
Kāda laimīga sagadīšanās! Plašākai publikai pazīstamākā Sergeja Jēgera dziedātā dziesma, kuras sākuma vārdi ir arī šīs grāmatas virsrakstā, ir gan dziedātāja zīmols, gan pilnīgi precīzs raksturojums dzīvei ar tik daudziem neticamiem pagriezieniem. Mūzika grāmatā ir tikai viena no Sergeja personības šķautnēm. Par to runā dziedātāja paši tuvākie profesionālie domubiedri un draugi. “Mana labā roka ir mūzika, mana kreisā roka - labdarība,” saka dziedātājs. Un vēl arī viņa aizraušanos ar kulināriju.
Džena Kārsone. Ugunsšķīlēji
Liekot lietā savdabīgu mājīgas inteliģences, melnā humora un maģiskā reālisma sajaukumu, Džena Kārsone piedāvā unikālu pilsētas portretu un parāda tās ļaudis, kurus nospiež vainas un atbildības nasta un alkas izzināt, vai mīlestībai ir robežas. /Kerisa Deivisa, velsiešu rakstniece.
Plašs un trauksmains romāns, kas ar skaidru satīrisku skatu iztirzā tādas tēmas kā valoda, kultūra, identitāte, sektantisms un pagātnes biedējošais tuvums, raksta "Sunday Times", nosaucot “Ugunsšķīlējus” par vienu no 50 izcilākajiem 21. gadsimta īru romāniem.
Grāmatu stāstos tiekamies ar grāmatas autori Lāsmu Gaitnieci, tulkotāju Renāti Punku un īru rakstnieci Dženu Kārsoni. -
Juta Nimfiusa "Kaušļa sirds"
Mobinga tēma ar katru gadu kļūst arvien aktuālāka un biežāk par to tiek runāts arī sabiedrībā. Lai arī grāmatas "Kaušļa sirds" sākumā izskan gana daudz vardarbības un niknuma, stāsta otra puse jau ir ar mazu saules stariņu. Šajā stāstā mobinga izpausmes saskatāmas ļoti viegli, un tikpat viegli ir izprotams galvenā varoņa Kaja sliktā rakstura un dusmu cēlonis. Grāmatā esošās ilustrācijas, kurās dominē melnā un sarkanā krāsa, stāstu tikai paspilgtina. Krāsu izvēle tiešā veidā parāda, cik ļoti sāpīgs dažkārt var būt pateiktais vārds, taču netiešā veidā ļauj lasītājam no sirds iejusties varoņu lomās, just viņiem līdzi un censties izprast viņu rīcību. Plašāk - sarunā ar grāmatas tulkotāju Ingu Karlsbergu.
Vilim Plūdonim - 150.
Par Latvijas Universitātes humanitāro zinātņu fakultātes sadarbībā ar Rakstniecības un mūzikas muzeja organizēto konferenci ""Atraitnes dēla" un "Eža kažociņa" autoram - 150", kurā 12 referātos tika skatīta V. Plūdoņa darbība dažādos aspektos.
Stāsta Latvijas Universitātes pētnieks Inguss Barovskis. -
Alena Mornštajnova "Hana"
Februārī Rīgā ierādās slavenā čehu rakstniece Alena Mornštainova! Latviešu lasītājam viņa ir pazīstama pēc divu viņas romānu tulkojumiem – "Hana" un "Klusie gadi", ko latviskojis Jānis Krastiņš. Autore kādā intervijā atzīst, ka vēlējusies, lai tā būtu grāmata par savstarpēju iepazīšanu, iecietību un izpratni...
Lāsma Gaitniece "Skandalozākie noziegumi Latvijas vēsturē"
Izdevumā hronoloģiskā secībā aplūkotas 20. gadsimta skaļākās krimināllietas mūsu valstī. Aptvertais laika posms – sākot no 1947. gada (mātes un meitas Šakaļu krimināllieta – kanibālisma gadījumi pēckara Rīgā) līdz 1994. gadam, kad Latvijā viena gada laikā notika ap 400 slepkavību, no kurām lielākā daļa tā arī netika atklātas.
Raidījumā sarunājamies ar čehu rakstnieci Alenu Mornštajnovu, tulkotāju Naģeždu Kupolovicu un grāmatas "Skandalozākie noziegumi Latvijas vēsturē" autori Lāsmu Gaitnieci. -
Šoreiz Grāmatu stāstos par trim jaunām grāmatām:
Oksana Zabužko. "Planēta Vērmele"
Izlases pamatā ir 2020. gadā Kijivā iznākušais eseju krājums "Планета Полинь", tomēr īpaši latviešu izdevumam esejas atlasījusi pati autore, papildinot krājumu ar divu pēdējo gadu laikā presē publicēto.
"Ar šo izlasi iecerēts paplašināt latviešu zināšanas par Ukrainas vēsturi un kultūru, padarīt tās precīzākas: lasot tik erudītas un skaudri domājošas ukraiņu rakstnieces esejas, zināšanas tiks gūtas no kvalitatīva pirmavota, nevis pārstāstos un interpretācijās," saka tulkotāja Māra Poļakova.
Zanda Rubene. "Digitālā bērnība"
Grāmata “Digitālā bērnība” piedāvā plašu skatījumu uz digitālo laikmetu un tā ietekmi uz bērnību un sabiedrību kopumā, pievēršoties gan digitālo tehnoloģiju pozitīvajiem aspektiem, gan izaicinājumiem un potenciālajiem riskiem. Tā meklē atbildi uz jautājumiem: ko nozīmē būt bērnam digitālajā laikmetā? Kā audzināt bērnus un sagatavot tos dzīvei pieaugušo pasaulē? Kā iespējams dzīvot skaistu un jēgpilnu dzīvi?
"Kā lēna un mierīga upe ir atgriešanās. Jaunais Rīgas teātris"
Grāmata par teātra dzimšanu un dzīvi vienpadsmit stāstos un vairāk nekā 130 bildēs. Šis ir skats uz Jauno Rīgas teātri no iekšpuses. “Mēģināšu aprakstīt to, ko bez manis neviens cits nezina – kā radās JRT”, nolēma teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis un uzrakstīja stāstu divdesmit nodaļās. Viņam līdzās ar tikpat personiskām atmiņām par dzīvi Jaunajā Rīgas teātrī dalās viņa kolēģi.
Sarunājamies ar tulkotāju Māru Poļakovu, aktieri Gundaru Āboliņu un profesori Zandu Rubeni. -
Pjotrs Soha, Monika Utņika-Strugala. Tīrība. Higiēnas vēsture
Skatot poļu ilustratora Pjotra Sohas radīto higiēnas vēsturi “Tīrība. Higiēnas vēsture” un lasot Monikas Utņikas-Strugalas rakstītos tekstus, var uzzināt daudz interesanta. Kā senie ēģiptieši tīrīja zobus? Kur pilsētnieki senāk izgāza naktspodu saturu un kā slaucīja dibenu, pirms tika izgudrots tualetes papīrs? Kāpēc savulaik uzskatīja, ka mazgāšanās ir kaitīga? Kādam nolūkam tika izgudrotas parūkas un kur dabiskās vajadzības kārto astronauti? Tie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem atbildi sniedz šī asprātīgā un izglītojošā grāmata. Iedziļinieties tīrības – un arī netīrības – vēsturē un uzziniet, kā dažādos laikmetos un dažādās pasaules malās ļaudis kopuši savu ķermeni.
Dace Rukšāne. Džikī
Daces Rukšānes jaunākais romāns "Džikī" savā ziņā ir turpinājums grāmatai "Krieva āda". Jaunā romāna centrā vairs nav Emīlija, kas bija uzdrošinājusies iemīlēt krievu, bet gan viņas meita Meldra, kura ieradusies Rīgā, lai sāktu jaunu dzīvi. Darbība aptver laikposmu no sociālisma agonijas līdz Latvijas neatkarības pasludināšanai, un rakstniece bez pārspīlēta dramatisma atklāj gan jūtu sarežģītos ceļus, gan laikmeta traģismu. Līdzīgi kā romānā Krieva āda caurviju motīvs ir leģendāras firmas Chanel smaržas Krievijas āda, kuru aromātu dievina Emīlija, arī Džikī liktenīga loma ir smaržām. Ar tām Meldras jūtu pasaulē ienāk vārds “unisekss”, par kuru 70. gadu Rīgā neviens nav dzirdējis.
Raidījumā tiekamies ar izdevēju Renāti Punku un rakstnieci Daci Rukšāni. -
Marjus Ivaškevičs. "Tomass Mūrs"
Marjus Ivaškevičs ir ievērojams lietuviešu dramaturgs, kura lugas iestudē uz daudzām Eiropas un pasaules skatuvēm, arī Latvijas teātros. Viņš ir arī prozas tekstu autors, kuram patīk eksperimentēt ar mākslinieciskajiem paņēmieniem un idejām. “Tomass Mūrs” ir pēc skaita trešais, bet pirmais latviski tulkotais Ivaškeviča romāns, tas rosina apmeklēt tuvu nākotni – 21. gadsimta četrdesmitos gadus – un palūkoties, kādi varētu būt radošās inteliģences eksistences nosacījumi tobrīd.
Māra Upmane-Holšteine. "Piezīmes uz šaubu malām"
“Patiesībā mums vajag tos brīžus, kad mūs parauj zem ūdens.” Tā saka grāmatas autore Māra Upmane-Holšteine, kurai tas ir autobiogrāfisks stāsts par ceļu mūzikā, izaicinājumiem un atklāsmēm, ejot uz savu radošo mērķi.
Literāros darbus pārrunājam ar dziedātāju Māru Upmani-Holšteini, tulkotāju Daci Meieri un dramaturgu un rakstnieku Marju Ivaškeviču. -
Laura Vinogradova. "Vārnas"
Pie lasītājiem nonākusi Eiropas Savienības balvas literatūrā laureātes Lauras Vinogradovas jaunais darbs "Vārnas" – emocionāli piesātināts, skarbi patiess garstāsts, kura centrā ir bērnunama audzēknes Sannas un viņas meitas Lias likteņi. Cik stereotipiska ir mūsu attieksme pret notiekošo? Tas nav vienīgais jautājums, ko uzdod autore. Ar viņu plašākā sarunā tiksimies "Grāmatu stāstos".
"Dzejas detektīvs". Kriminālspēle prozā un dzejā
Autoru grupa "Tekstūra" literatūras mīļus iepazīstina ar novatorisku mākslas darbu – "Dzejas detektīviem". Lai gan detektīvžanrs gan Latvijā, gan pasaulē ir daudzkārt iedzīvināts, līdz šim detektīvstāsti ir visai reti parādījušies dzejā. Visnotaļ likumsakarīgi, ka agrāk vai vēlāk rodas kopdarbi. Savukārt šādas idejas nereti atnāk nejauši, kā tas notika ar šo asociatīvi ironisko, vienlaikus smeldzīgo un literārās dzīves atkailinošo tekstu “Dzejas detektīvi”, kuru radījuši 13 autori (prozaiķe un 12 dzejnieki). Ir pat zināms kopdarba aizmetņa datums, proti, tā sākotne meklējama 2022.
Raidījumā uz sarunu aicinām gan grāmatas sastādītāju Sandru Ratnieci, gan redaktori Gundegu Blumbergu, gan kriminālromānu rakstnieci Rolandu Bulu. -
Džena Kārsone. "Ugunsšķīlēji"
Džena Kārsone ir Ziemeļīrijas rakstniece un kopienai domātu mākslas projektu kuratore, kas specializējusies darbā ar vecākās paaudzes cilvēkiem. Īru literatūrā sevi pieteica ar drosmīgiem eksperimentiem formas un satura ziņā, ko atzinīgi novērtēja gan lasītāji, gan kritiķi. Plašs un trauksmains romāns, kas ar skaudru satīrisku skatu iztirzā tādas tēmas kā valoda, kultūra, identitāte, sektantisms un pagātnes biedējošais tuvums./Sunday Times, nosaucot “Ugunsšķīlējus” par vienu no 50 izcilākajiem 21. gadsimta īru romāniem. Ar grāmatu tuvāk iepazīstina tulkotāja un izdevēja Renāte Punka.
Tatjana Žagare-Vītiņa. "Brāļi Žagari"
Publiciste Tatjana Žagare-Vītiņa līdz 2005. gadam dzīvoja Latvijā, strādāja par filozofijas un kultūrvēstures pasniedzēju un darbojās žurnālistikā. 2005. gadā pārcēlās uz dzīvi Mičiganas štatā ASV un raksta preses izdevumiem Latvijā. Līdz šim autorei bija iznākušas divas grāmatas — 2015. gadā darbs "Sadzirdēti. Zvannieku stāsti" par Jura un Sandras Cālīšu Zvannieku mājām bez aprūpes atstātiem bērniem un 2017. gadā grāmata par dažādu paaudžu pieredzi dzīvojot emigrācijā "Neesam aizbēguši". "Brāļi Žagari" ir par kultūras personībām, aktieriem un uzņēmējiem, brāļiem Andreju un Juri Žagariem. Raidījumā ar autori tiekamies plašākā sarunā. -
* Daina Tabūna. Raganas
Dainas Tabūnas debijas romāns "Raganas" vēsta par jaunas sievietes mēģinājumu nostāties uz kājām pēc sāpīgas šķiršanās. Meklējot sevi, viņa pamazām nonāk līdz ezotērikai.
* Džena Andersone. Krīta apļi
Jau ar pirmo grāmatu “Dadži”, kas iznāca 2021. gadā, Džena Andersone izpelnījās ievērojamu lasītāju interesi un kritiķu atzinību. Tai drīz vien sekoja “Sainis” (2022), un nu pie lasītājiem dodas jau trešais Dženas Andersones stāstu krājums “Krīta apļi”.Šajos visai skarbajos stāstos autores uzmanības centrā ir cilvēka pieaugšanas un nobriešanas problēmas, spēja vai nespēja patstāvīgi pieņemt savas dzīves lēmumus, indivīda ceļš uz prāta un rīcības brīvību.
Raidījumā tiekamies ar literāti Dainu Tabūnu un juristi un rakstnieci Dženu Andersoni. -
Rute Kārkliņa. "Ellīgi skaisti noslēpumi"
"Grāmatu stāstos" tiekamies ar Ruti Kārkliņu (1989). Viņa ir rīdziniece – uzaugusi vietā, kur Maskačka satiekas ar Rīgas centru. Kopā ar vīru un bērniem jau vairāku gadu garumā darbojas kā audžuģimene, tādēļ īpaši tuvu izjūt sociālās atstumtības riskam pakļauto ģimeņu dzīves stāstus. Rute ir ieguvusi izglītību komunikācijas zinātnē, beigusi Literāro akadēmiju. "Ellīgi skaisti noslēpumi" ir autores pirmais stāstu krājums, kas ir kā iztēles bagāta arhitekta projektēts dzīvojamais nams, kurā katra dzīvesvieta atšķiras no pārējām.
Vērdiņu Kārlis. "Lībiešu balādes"
Šis ir Kārļa Vērdiņa jaunākais oriģināldzejas krājums pieaugušajiem bilingvāli latviešu un lībiešu valodā. Kā grāmatas ieceri skaidro pats Kārlis Vērdiņš? "Darbs pie grāmatas "Lībiešu balādes" sākās 2011. gadā, kad Valts Ernštreits aicināja latviešu dzejniekus sacerēt pa vienam dzejolim par lībiešu tematiku, atdzejoja tos un publicēja kopkrājumā "Tā iznirst lībieši". Kopš tā laika esmu turpinājis rakstīt dzejoļus, izmantojot lībiešu vēstures, literatūras un folkloras motīvus. Grāmata "Lībiešu balādes" ir rakstīta, iztēlojoties, kāda varētu būt lībiešu laikmetīgā dzeja, ko sarakstījis autors, kurš dzīvo lībiešu kultūras vidē un kura tekstos organiski ieplūst vietējie ticējumi, paražas un vēsturiskā atmiņa."
-
Gundega Šmite. Arta Ozola-Jaunarāja. "Brīnišķā operas pasaule"
"Grāmatu stāstos" tiksimies ar komponisti un nu jau arī rakstnieci Gundegu Šmiti, kura līdz ar Artu Ozolu-Jaunarāju grāmatā "Brīnišķā operas pasaule" pierāda, ka opera nav garlaicīga pagātnes palieka – tā ir dzīva, saviļņojoša skaņu un krāsu pasaule, kas nebeidz mūs pārsteigt un iedvesmot. Grāmata aicina lasīt, mielot acis un ieklausīties mūzikā Autores aicina iepazīt daudzveidīgo, tik krāšņo un bagāto operas žanru un nozīmīgākās operas kā pasaules, tā latviešu mūzikas vēsturē.
Elze fon Kampenhauzena. "Atmiņas no vecās Vidzemes. Elzes un Rūdolfa stāsts"
Grāmata ir privāts kādas ģimenes vēstījums par ikdienu, par svētkiem, par kultūru Latvijā, par sadzīvi, par 1905. gadu, cara gāšanu, par politiskajiem notikumiem un daudz ko citu. Stāstījumā par vācbaltiešiem ielūkojamies laikā, kas nemaz nav tik sens un mēs joprojām esam cieši saistīti ar to. Raidījumā - saruna ar grāmatas tulkotāju Indru Čeksteri.
-
Aizejošā gada pēdējā pārraidē ciklā "Vērtē lasītājs" jaunākās paaudzes lasītāja Paula atklāj savas pārdomas par Kārļa Vērdiņa grāmatu "Jandāliņš", par Edvarta Virzas 140. jubilejas atceri stāsta vēsturnieks Kārlis Sils, bet sarunā ar literatūrzinātnieci Ingunu Dauksti-Silasproģi runājam par Roberta Mūka eseju grāmatu "Šai dzīves ievārījumā kaut kā trūkst".
-
"Grāmatu stāsti" par Noras Ikstenas grāmatu "Jōna" un rakstu un veltījumu krājumu "Dzejniecei Veltai Sniķerei – 100"
• Nora Ikstena "Jōna". "Mēs nereti sakām — dzīvot ar joni. Skaisti, plaši, ar prieku un vērienu. Tomēr līdzās neredzama, itin bieži tikko manāma, bet citreiz gluži acu priekšā materializējoties, plīvo kāda acumirklī pat vārdā nenosaucama sajūta. Es to iedēvēju par jōnu," par savu jaunāko grāmatu saka Nora Ikstena.
"Kas ir šī jōna? Vai tā vada? Vai ir iespējams izvēlēties: ļauties tai vai neļauties? Ko darīt, kad dzīve, kuru tu dzīvo, vairs it kā nemaz nav tava un viss, kas iepriekš šķitis nereāls, kļūst biedējoši reāls? Ūdeņu milzis Valis un sauszemes gājējs Jona, katrs sava iekšējā dzinuļa vadīts, dodas cauri jōnas miglai, un dzīvei jākļūst par mākslu — mākslu izdzīvot."
• Krājums "Pieredze un redzējumi: dzejniecei Veltai Sniķerei – 100". Apritot dzejnieces Veltas Sniķeres 103. dzimšanas dienai un pirmajai gadskārtai kopš viņas došanās mūžībā, klajā nāk rakstu un veltījumu krājums, kurā apkopota daļa no pētījumiem un veltījumiem, kas izskanēja zinātniskajā un radošajā konferencē dzejnieces simtgadē.
"Krājuma mērķis ir parādīt gan azartu un cieņu, ar kādu pētnieki un laikabiedri svinēja dzejnieces dzīvi, gan Veltas Sniķeres unikalitāti ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskā kontekstā," tā krājuma sastādītāji literatūrzinātnieki Eva Eglāja-Kristsone un Jānis Oga.
-
Antoloģija "Sirreālisms igauņu dzejā"
Guntara Godiņa sastādītā un atdzejotā antoloģija "Sirreālisms igauņu dzejā" veidojas no sešu dažādu paaudžu igauņu dzejnieku Ilmara Lābana, Artura Alliksāra, Andresa Ehina, Jāna Malina, Marko Kompusa un Kristjana Haljaka dzejoļiem, apjomīga Guntara Godiņa priekšvārda un igauņu dzejnieka un literatūrzinātnieka Haso Krulla esejas par Ilmara Lābana poētiku. Raidījumā par savu veikumu plašāk stāsta pats Guntars Godiņš.
Ģimenes apgāds "Sapņu spalva"
"Sapņu spalva" ir latviešu-franču ģimenes izveidota izdevniecība, kas radusies, īstenojot senlolotu sapni rakstīt, tulkot un ilustrēt tieši jaunākajai paaudzei veltītas grāmatas. Iepazīsim izglītojošu grāmatu, kas domāta bērniem un ģimenēm "Ceļojums Ukrainas vēsturē", kurā sniegts nozīmīgāko Ukrainas vēstures notikumu izklāsts mākslinieciskā izpildījumā. "Grāmatu stāstos" izvaicājam apgāda īpašnieci un grāmatu tulkotāju Leldi Braķi-Klaverī un apgāda līdzīpašnieku Nilu Klaverī.
Lia Guļevska. "Sirdspuksti"
Sarunājamies ar grāmatu autori un žurnālisti Liu Guļevsku. Jautājumi, kurus mums visiem uzdod Lia: "Vai mēs bieži ieklausāmies savos sirdspukstos? Un līdzcilvēku? Sirdij ir dažādas krāsas, īpašības, varēšana. Tā var būt karsta un aizrautīga, naidpilna un salta, tā var mūs celt un gremdēt. Bet vai debesīs ceļ tikai sirdsprieks? Varbūt to spēj arī sirdsbēdas? Cik mēs par to visu zinām? Atbildi meklēju, ieklausoties manas sirds ļoti cienītu un mīlētu cilvēku sirdspukstos."
- Visa fler
