Avsnitt
-
Mūsu informācijas laikmetā ir kļuvis arvien grūtāk atšķirt patiesību no meliem. Pēdējos gados esam liecinieki, kā viltus ziņas ir veicinājušas polarizāciju, ietekmējušas vēlēšanas un pat izraisījušas vardarbību. Dezinformācija mūs apņem no visām pusēm, un tās mērķis ir manipulēt ar mūsu domāšanu un uzvedību. Bet kāpēc mēs kļūstam par dezinformācijas upuriem? Sociālie mediji, algoritmi, kas pielāgo mūsu informācijas plūsmu, un vēlme piederēt pie kādas grupas – tas viss veicina dezinformācijas izplatīšanos.
Šajā epizodē iedziļināsimies dezinformācijas pasaulē – tās veidošanā, izplatīšanā un ietekmē uz mūsu sabiedrību. Kāpēc mēs tik viegli ticam nepārbaudītai informācijai? Psihologi norāda, ka tam ir vairāki iemesli, piemēram, apstiprinājuma aizspriedumi jeb confirmation bias (mums patīk informācija, kas apstiprina mūsu jau esošos uzskatus), kognitīvā disonanse (mēs cenšamies izvairīties no informācijas, kas apdraud mūsu pašvērtējumu) un vienkārši slinkums kritiski domāt. Pētnieciskās žurnāliste Inga Spriņģe, palīdzēs mums saprast, kā šie procesi notiek un kā mēs varam pasargāt sevi no manipulācijām.
Vairāk informācijas sarunas lapā.
KĀ TAPA ŠĪ EPIZODE:
1) To ierakstījām ar atbalstu no Pasiekstes Vējdzirnavām, kurās ir iedvesmojošs stāsts par cilvēka jaudu, kas pozitīvi aplipina arī dzirnavu viesus – mani tai skaitā. Dzirnavu krogā var garšīgi paēst, bet namiņos nakšņot mājīgā atmosfērā. Dodies uz Pasiekstes vējdzirnavām, ja gribi atpūsties, svinēt un iedvesmoties!
2) Epizodi mēs ierakstījām mūzikas grupas Instrumenti studijā. Īpašs paldies Jānim Šipkēvicam, kurš ne tikai rada un spēlē unikālu mūziku, kuru vari dzirdēt koncertos, bet ik pa laikam arī sūta interesantu vēstuli par dzīvi. Arī tu vari to saņemt, ja pieteiksies Jānim viņa saitē.
SARUNAS PIETURPUNKTI:
0:00 Ievads3:28 Bīstamā iešana līdzi svešiniekiem internetā, kuri dala “konfektītes”
5:04 Kādi jautājumi, kas ietekmē mūsu sabiedrību, satrauc žurnālisti
8:44 Kāpēc cilvēki uzķeras uz sazvērestības teorijām
17:23 Kā noteikt informācijas avota ticamību
24:08 Kā strādā kolektīvo baiļu izmantošana
30:04 Kā būt informētam un vienlaicīgi saglabāt veselo saprātu
38:53 Sociālo mediju darbības viltības
42:20 Informācijas fast food un kā to ierobežot savā patēriņā
48:36 Ar ko atšķiras mediji no sociālajiem medijiem
53:23 Kam pievērst uzmanību, meklējot savas jomas speciālistus sociālajos medijos
1:02:28 Kādēļ cilvēki uzticas sabiedrībā slaveniem un populāriem cilvēkiem jautājumos, kuros viņiem nav nekādu zināšanu
1:05:04 Kā Inga Spriņģe tiek galā ar masveida negācijām
1:10:11 “Vārds “brīvība” nenozīmē visatļautību”
1:22:39 Vīrs un sieva žurnālisti – ko tas nozīmē kopdzīvē
1:24:45 Ingas Spriņģes ieteikto profesionālo mediju saraksts
1:30:11 Ar ko nodarbojas Re:Baltica
1:37:08 Pie kādiem projektiem šobrīd strādā žurnāliste Inga Spriņģe
-
Šajā sarunā neiroimunoloģe Dr. med. Viktorija Ķēniņa stāsta par stresa ietekmi uz imunitāti, mūsu nervu veselību un veidiem, kā varam ikdienā rūpēties par savas iekšējās pasaules higiēnu. Tā ir saruna par pārmaiņām savā dzīvē, par kurām zinām, ka tās mums ir vajadzīgas, bet uz ko pagaidām nevaram saņemties. Daktere piebilda, ka pie neirologiem mēdz nonākt arī pacienti, kuriem citi ārsti nav atraduši veselības sarežģījumu cēloni un veidu, kā viņiem palīdzēt.
Daktere Viktorija Ķēniņa ir neirologs, imunologs un virsārste Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Reto neiroloģisko slimību centrā. 2023. gadā daktere saņēma Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) īpašo speciālbalvu “Gada iedvesma”. Viņa ir asociētā profesore RSU.
Dakteres specializācija ir neiroimunoloģija. Tā ir medicīnas joma, kas vērsta uz nervu sistēmas un imūnsistēmas savstarpējo mijiedarbību veselības uzturēšanā un slimību izcelsmē. Par šo tēmu viņa kopā ar kolēģiem ir izveidojusi grāmatu “Neiroimunoloģija klīniskajā praksē”. Daktere ir līdzautore grāmatai "Autoimūno slimību ārstēšanas ceļvedis. Ievads integratīvajā un holistiskajā medicīnā".
Vairāk informācijas sarunas lapā.
SARUNAS PIETURPUNKTI:
0:00 Ievads3:52 Vēlme strādāt ar neparastu saslimšanu gadījumiem Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Reto neiroloģisko slimību centrā
9:37 Kas ir pamatā neiroloģiskām saslimšanām
13:05 Savas dzīves pārskatīšana kā papildu atbalsts veiksmīgai ārstēšanai
15:02 Pēdējo 20 gadu tendence autoimūno slimību jomā
16:46 “Mūsu uztverei, mūsu emocionālajam fonam ir ļoti liela nozīme”
18:09 Kā palīdzēt jauniešiem, kuru liela daļa dzīvo nopietnā trauksmes stāvoklī
20:28 Ir svarīgi trenēties “neķert kreņķi”
23:43 “Jebkura autoimūna slimība asociējas ar iekaisumu” – iekaisumu negatīvās puses
31:49 Ar ko atšķiras akūta slimība no hroniskas
35:12 “Mūsu valstī nav tādas kultūras tikt galā ar emocionālām problēmām tāpat, kā es tieku galā ar rokas lūzumu’
41:44 Kā nepieļaut izdegšanu, ja strādā darbu ar augstu stresa līmeni
46:31 Dakteres pieredze ar nepatīkamu starpgadījumu darba dzīvē, un kā to varētu vieglāk atrisināt
52:17 Higiēna katra cilvēka iekšējai pasaulei. Kā to iemācīt bērniem
56:25 Kā cilvēkam pašam saprast, ir viņš trauksmains vai nav
1:00:06 Kādu postu cilvēkam nodara hronisks stress, pat ja tas ir neliels
1:01:02 Ar ko atšķiras psihiatrs un neirologs, kādos gadījumos izvēlēties vienu vai otru speciālistu
1:07:03 “Ar katru gadu arvien vairāk ir slimību, kuras var ārstēt ar terapiju”
1:08:57 Nekad nepadoties, jo ir slimības, kuras iepriekš bija neārstējamas, bet šobrīd tās jau tiek ārstētas
1:13:26 Kas ir imunoloģija un kādas ir tās iespējas ārstniecībā un profilaksē
1:21:00 Ko pēta neiroimunoloģija un kādu slimību ārstēšanā tā var palīdzēt
1:27:20 “Ja tu labi zini, kā tev attīstas slimība, tu vieglāk vari pieņemt terapiju”
1:28:56 Kad savu lietu mīli tik ļoti, ka vēlies to parādīt visai pasaulei – grāmatas, pie kurām strādājusi daktere Viktorija Ķēniņa
-
Saknas det avsnitt?
-
Aicināju ārstu, psihoterapeitu Artūru Miksonu uz sarunu par vīriešu slēpto depresiju. Šis stāvoklis ir grūts gan pašam cilvēkam, gan viņa apkārtējiem. Vīriešu depresijas tēma ilgstoši ir bijusi tāds kā tabu. Šī iemesla dēļ cilvēkiem ir bijis grūtāk saprast, kas patiesībā notiek un situāciju risināt pēc iespējas drīzāk. Vīrieši piedzīvo depresiju, bet nereti tās klātesamību savā dzīvē var ilgstoši neapzināties. Tas pagarina laiku, kurā cilvēks nesaņem sev vajadzīgo atbalstu, un depresijas izraisītās sekas negatīvi ietekmē gan viņu, gan tuvākos cilvēkus. Kāpēc tā notiek, kādas ir pazīmes un kā ar to cīnīties – par to izjautāju dakteri Miksonu.
Citas intervijas Cilvēkjaudas podkāstā ar dakteri Miksonu atradīsi sarunas lapā.
KĀ TAPA ŠĪ EPIZODE:
1) Epizodi mēs ierakstījām biznesa konsultāciju un treniņu uzņēmuma Training Lab telpās. Ja vēlies uzzināt, kas ir tavas komandas neizmantotais potenciāls, tad iesaku izmantot Training Lab apmācības par katra cilvēka darba ģenialitāti, lai ieraudzītu, kur slēpjas tavas komandas laiks un nauda.
2) Epizodi samontējām ar atbalstu no dalībniekiem mūsu jaunākajā programmā „Jaudīga Partnerība“. Šo programmu Laura un Mišels izveidoja, lai Cilvēkjaudas faniem būtu vēl foršākas attiecības ar mīļoto cilvēku un lai partneri ir spēcīgāka komanda, kurā katrs gan sasniedz savus mērķus, gan arī ikdienā gūst vairāk prieka.
Ja šīs tēmas ir aktuālas arī tev, tad šomēness piedalies programmā Jaudīga partnerība. Tā tu izdarīsi divas labas lietas vienlaicīgi – tu gan parūpēsies par savu attiecību kvalitāti, gan arī palīdzēsi mums turpināt Cilvēkjaudas podkāstu.
SARUNAS PIETURPUNKTI:
0:00 Ievads3:18 Kas cilvēkiem būtu jāzina par traumām. Jauna pieeja, ar kuru traumu aspektā strādā psihoterapeits Artūrs Miksons
11:19 “Labākais veids, kā nedabūt pa bieti, lai mani neatstāj un lai nesoda, ir vienkārši turēt muti ciet!”
12:56 Ko nozīmē – inhibēt vēlmi
16:54 Kad domā, kas viss ir kārtībā, bet tava uzvedība norāda uz pretējo
24:00 Traumas un pieredzes, kas veicina pārmērīgu tieksmi uz panākumiem
31:01 “Piedot nenozīmē noliegt tās izjūtas, kuras man bija un ir.”
34:10 Kāpēc tā saucamajiem stiprajiem cilvēkiem ir bail atzīt savas emocijas un sāpes
40:13 Kāda saistība kauna sajūtai ar depresiju
44:22 Iekšējais “ko nu es” soģis
47:48 “Kad tev šķiet, ka tu neesi gana. Jautājums – kopš kura brīža tu tā jūties?” Falšā realitāte
49:06 Piemēri, kā bērnos tiek ierosināta vainas izjūta, kas dara viņam pāri
54:06 Kad jūti, ka vienādojumā kaut kas pietrūkst
56:54 “Falšums ir tajā, ka tu sevi pārliecini, ka tas falšums ir pareizs”
1:01:39 Kādas sekas ir no iepriekšējām paaudzēm mantotajam piegājienam “tikt galā, nevienam neko nesakot”
1:04:13 Iluzorā pārliecība, ka atpūsties nav ļauts
1:12:03 Brīdis, kad “kāršu namiņš” sākt brukt, un noturēt to vairs nav iespējams
1:16:43 Slēptās depresijas pazīmes, ko tās maksā, un ko ar tām darīt
1:21:00 Cēloņu – seku sakarības, kas izpaužas ķermenī
1:22:44 Pajautā sev. Jautājumu uzdošanas māksla un vērtība
1:28:28 Ko darīt cilvēkam, kas saprot, ka pagātnes notikumi negatīvi ietekmē viņa dzīvi šodien
1:38:45 Bāzes jautājumi, kurus ir vērtīgi pašam sev ik pa laikam uzdot
1:45:27 Pie kāda secinājuma ir nonākuši pasaulē slaveni psihoterapeiti
-
Kad uzzināju, ka Linda Apse ir uzrakstījusi grāmatu par šaha lielmeistari Danu Reiznieci - Ozolu, nevarēju vien sagaidīt, kad tikšu pie grāmatas, lai to izlasītu, un kad varēšu runāt ar Danu. Mani fascinē cilvēki ar jaudīgu stratēģisko domāšanu, apbrīnojamu izturību un augstu meistarību jomā, kas viņus interesē.
Grāmatā par Danu mani aizrāva stāsts, kā viņa, paralēli savam ikdienas darbam, šahā uzvarēja tā laika pasaules čempioni šahā. Sarunā ar Danu gribēju no viņas dzirdēt iespējami daudz - kā viņa domā, kā trenējās, ko no šaha ir pārnesusi uz savu darba dzīvi un politiķes karjeru, kas no viņas pieredzes un zināšanām var noderēt citiem, pat ja šahs nebūtu mūsu ikdiena.
Danas meistarību un darba spējas atzinīgi novērtē arī šaha spēles augstākajās aprindās. Noķert viņu uz sarunu nav vienkārši - Dana bieži ir ceļā, jo sacensības, kurās viņa ir iesaistīta, notiek visā pasaulē. Arī uz šo sarunu viņa ieradās pa tiešo no lidostas. Dana ir Starptautiskās Šaha federācijas (FIDE) rīkotājdirektore un tur pilda arī valdes priekšsēdētāja vietnieces pienākumus.
Vairāk informācijas sarunas lapā.
KĀ TAPA ŠĪ EPIZODE:
1) To ierakstījām ar atbalstu no Pasiekstes Vējdzirnavām, kurās ir iedvesmojošs stāsts par cilvēka jaudu, kas pozitīvi aplipina arī dzirnavu viesus – mani tai skaitā. Dzirnavu krogā var garšīgi paēst, bet namiņos nakšņot mājīgā atmosfērā. Dodies uz Pasiekstes vējdzirnavām, ja gribi atpūsties, svinēt un iedvesmoties!
2) Epizodi mēs ierakstījām mūzikas grupas Instrumenti studijā. Īpašs paldies Jānim Šipkēvicam, kurš ne tikai rada un spēlē unikālu mūziku, kuru vari dzirdēt koncertos, bet ik pa laikam arī sūta interesantu vēstuli par dzīvi. Arī tu vari to saņemt, ja pieteiksies Jānim viņa saitē.
3) Epizodi samontējām ar atbalstu no dalībniekiem mūsu jaunākajā programmā „Jaudīga Partnerība“. Šo programmu Laura un Mišels izveidoja, lai Cilvēkjaudas faniem būtu vēl foršākas attiecības ar mīļoto cilvēku un lai partneri ir spēcīgāka komanda, kurā katrs gan sasniedz savus mērķus, gan arī ikdienā gūst vairāk prieka.
Ja šīs tēmas ir aktuālas arī tev, tad šomēness piedalies programmā Jaudīga partnerība. Tā tu izdarīsi divas labas lietas vienlaicīgi – tu gan parūpēsies par savu attiecību kvalitāti, gan arī palīdzēsi mums turpināt Cilvēkjaudas podkāstu.
SARUNAS PIETURPUNKTI:
0:00 Ievads2:44 Kam radās ideja rakstīt autobiogrāfisku grāmatu par Danu Reiznieci-Ozolu
4:11 Kā pieredze politikā palīdz pildīt Starptautiskās Šaha Federācijas (FIDE) valdes priekšsēdētāja vietnieces pienākumus
8:03 Kādēļ šaha spēlēšanu Dana šobrīd ir nolikusi otrajā plānā
9:28 Kurš ir labākais vecums, lai sāktu trenēties spēlēt šahu
11:58 Pats grūtākais lēmums Danas dzīvē
14:40 Iemesli, kādēļ sievietes šahu spēlē vājāk kā vīrieši
20:57 Kādas grāmatas Dana ieteiktu izlasīt katram
28:39 “Man ir ļoti paveicies, ka esmu piedzimusi Latvijā”
30:47 Grūtās un vieglās lietas, dienot Zemessardzē
34:31 Kā laba fiziskā forma ietekmē šaha spēles meistarību
42:38 Netīrie paņēmieni šaha pasaulē, un kā noteikt, ka cilvēks krāpjas
51:39 Par ko cīnās sportisti “lielajā šahā”
55:37 Kādi pienākumi ir šaha tiesnesim
59:28 Kuras spējas, kas tika izkoptas spēlējot šahu, palīdzēja Danai politiķes karjerā
1:08:50 Kādēļ ir tik svarīgi mācīties zaudēt
1:10:13 Kādas dzīvei noderīgas īpašības ieslodzītajiem palīdz
-
Sporta ārstei Sandrai Rozenštokai jautāju par fiziskās izturības saistību ar enerģijas līmeni ķermenī. Viņa atbildēja par mitohondriju pozitīvo devumu fiziski aktīva cilvēka veselībā. Daktere izskaidroja, kādā veidā ķermenis darbojas pēc pieprasījuma, kad no ārpuses saņemto tas tērē pirmo, bet sevī jau esošos resursus pataupa, ja nu tos vajadzētu vēlāk. Runājām par emocionālā stresa noturības saistību ar fiziski trenētu sirdi, ko attīstām treniņu laikā. Daktere skaidroja, kā vielmaiņa ir saistīta ar pašsajūtu un kopējo veselību. Šajā sarunā detalizēti par iemesliem, kādēļ ir svarīgi paaugstināt savu maksimālo skābekļa patēriņu slodzes laikā jeb VO2 max un kādos veidos to vislabāk uztrenēt, lai ieguvums attiecas arī uz mentālo un emocionālo slodzi.
Dakterei Sandras Rozenštokas ir Sporta laboratorijas vadītāja, Eiropas Sporta medicīnas federācijā sertificēts sporta ārsts, Zinātniskās komisijas biedrs un Latvijas Sporta medicīnas federācijas prezidente.
Vairāk informācijas sarunas lapā.
SARUNAS PIETURPUNKTI:
0:00 Ievads
7:40 “Lai kvalitatīvi dzīvotu, tev ir jāiegulda sevī, savā ķermenī. Tev ir jāsaprot, ko darīt”
10:40 Kāda ir situācija Latvijā ar cilvēkiem un sportošanu. Pētījuma dati
16:11 Kas notiek ķermenī, ja pēc aktīvām sporta gaitām sportošana tiek strauji pārtraukta
19:58 Kādas fiziskās spējas zaudē cilvēks vecumā starp 30 un 50 gadiem, ja netrenējas; skābekļa saistītspēja
26:07 Fiziskās izturības saistība ar mitohondriju skaitu ķermenī
32:50 Kāds ir mitohondriju pozitīvais pienesums vispārējā veselībā
36:49 Fiziskās pārslodzes pazīmes
40:00 “Kermenis darbojas tā – ja viņam dod no ārpuses, tas to tērē pirmo un savējo pataupa, jo varbūt, ka vēlāk vairāk vajadzēs”
43:18 Vai fiziski trenēta sirds vieglāk panes emocionālo stresu
45:43 Cik biežiem un intensīviem ir jābūt treniņiem, lai būtiski samazinātu insulta un infarkta riskus
51:03 Kā pareizi pielāgot fiziskās slodzes treniņus dažādos vecuma posmos
58:18 Kas ir metabolisms jeb vielmaiņa, kā tā ir saistīta ar pašsajūtu un kopējo veselību
1:06:46 Kāda ir aktīva vielmaiņa un kāpēc tā mums ir izdevīga
1:13:10 Ķermeņa adaptēšanās slodzei – kā un kāpēc ir nepieciešams izaicināt un pārsteigt savu ķermeni katrā treniņā
1:18:41 Iemesli, kādēļ ir tik svarīgi paaugstināt savu maksimālo skābekļa patēriņu jeb VO2 max
1:24:05 Kādos veidos vislabāk uztrenēt savu VO2 max rādītāju
1:29:34 Kādēļ un cik bieži ir nepieciešams veikt laboratorisku slodzes testu
1:34:10 Lietas, ko būtu ieteicams izrunāt ar savu sporta ārstu
1:37:34 “Fiziskā aktivitāte – tas ir laiks sev pašam” -
Daktere Daiga Mūrmane ir medicīnas zinātņu doktore un ārste - ģenētiķe. Viņas klīniskā prakse ir vairāk nekā 20 gadi BKUS un šobrīd RAKUS. Daktere ir bijusi RSU docētāja un ilgstoši Rezidentūras fakultātes studiju programmas "Medicīnas ģenētika" vadītāja. Viņai ir divas specialitātes - ārste-ģenētiķe un bērnu psihiatre. 2014.gadā viņa aizstāvēja disertāciju par autiskā spektra traucējumu ģenētiskajiem aspektiem un ieguva medicīnas zinātņu doktores grādu. Ikdienā daktere konsultē pacientus ar aizdomām par pārmantotu vēzi.
Šo sarunu ar dakteri veidojām, lai mazinātu zaudējumus, ko cilvēkiem nodara nepareizi priekšstati un nezināšana par to, ko gēni nosaka un ko ne. Daktere stāstīja, ka ģenētiskās slimības ir retas un ar ģenētiku mēs mēdzam aizvietot savu nezināšanu, neizdarību, slinkumu - "man tādi gēni". Viņa uzskata, ka tas ir nepareizi, un saka: "Gēns ir tikai gēns. Tā ir iespēja, nevis liktenis. Nevis gēns ietekmē manu dzīvi, bet mana izvēle ietekmē gēna darbību. Tas nozīmē, ka mūsu dzīvesstils, ikdienas izvēles pārtikā un kustībās, stresa menedžments, nevērība pret sevi, savu vajadzību atlikšana var izprovocēt slimības attīstību. Ir ļoti svarīgi runāt par prevenciju, kas ilgtermiņā spēj cilvēkam palīdzēt saglabāt veselību un skaidru prātu. Populācija noveco, bet dzīves kvalitātei, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām un iespējām, ir jābūt tādā līmenī, lai es nevis domātu par slimību, bet, būdama vesela, spētu ilgtermiņā baudīt dzīves sniegtās iespējas. Te daudz kas ir atkarīgs no paša izvēles, kā es izturos vai rūpējos par sevi, savu veselību un kas ir mana prioritāte."
SARUNAS PIETURPUNKTI:
0:00 Ievads
3:44 Ko nosaka un ko nenosaka mūsu gēni
6:33 Ar ko atšķiras ģenētika no epiģenētikas
7:36 Par kurām slimībām var droši teikt, ka tās gēnu dēļ izpaudīsies 100% gadījumu
8:31 Lietas, kuras pieņemts uzskatīt par iedzimtām, bet kas nav īsti taisnība
12:03 “Tā ir mana atbildība, kā es izvēlos dzīvot”
20:47 Dakteres personīgā pieredze ar izdegšanu autiskā spektra ģenētikā un profesionālu “atdzimšanu” no jauna onkoģenētikas nozarē
28:06 “Brīdī, kad tu sāc mirt kopā ar pacientu, kaut kas ir jādara”
33:50 Cik svarīgi ir katram uzzināt savus “ciltsrakstus” jeb ģimenes slimības vēsturi
35:37 “Vēzis nav iesnas vai klepus. Tas nenotiek divu nedēļu laikā” - kādi ir pamata veselības skrīningi vīriešiem un sievietēm
37:25 Ko cilvēkam var pateikt viņa onkoloģiskā saslimšana
42:13 “Klusie vēži” jeb onkoloģiskās saslimšanas, kuras par sevi dod ziņu tikai vēlīnā stadijā
45:43 Kas ir galvenie onkoloģisko saslimšanu ierosinātāji
48:49 Kā pēc onkoloģiskās diagnozes savu dzīvi un ikdienu ir mainījusi pati daktere
51:39 Kas garšo vēzim
57:53 Triki, kā turēties pie veselīgas ēdienkartes arī tad, kad nav vairs tiešu draudu veselībai
59:46 “Mums ir jākustas. Stāvošs ūdens glumē. Un mēs esam ūdens”
1:02:25 “Mēs šobrīd ēdam par daudz un kustamies par maz. Mums vajadzētu otrādi”
1:06:50 Kā daktere trenē savu disciplīnu
1:12:17 Psihoterapijas loma cilvēkam, kas saskaras ar nopietniem veselības izaicinājumiem
1:13:59 Kāda ir vēderam saistība ar to, kas notiek smadzenēs
1:16:41 “Liekais svars ir hronisks iekaisums” – liekā svara ietekme uz laimi un veselību
1:20:00 Ārstes – ģenētiķes rekomendācijas par ģenētiskajām analīzēm, kādas un kādos gadījumos ir vērts veikt
1:27:22 Paradokss starp bailēm no nāves un bailēm no ārstiem
1:28:24 Dakteres personīgā pieredze ar klīnisko nāvi pēc traģiska negadījuma jaunībā
1:37:47 Ieteikums nedarīt neko tādu, no kā gēni varētu ciest -
Ik pa laikam es intervēju kādu maratonistu. Mani interesē paņēmieni un stratēģijas, ko viņi izmanto, lai spētu izturēt lielo fizisko slodzi, kā nepadodas un ko dara, lai attīstītu jaunu līmeni savās mentālajās un fiziskajās spējās. Es viņus izjautāju, jo viņu paņēmieni var būt noderīgi gan treniņos, gan arī citās jomās, kas ir manā vai tavā ikdienā.
Šoreiz sarunājos ar Jāni Višķeru, kura ātrākais maratona (42.195km) laiks ir 2 stundas, 16 minūtes, 59 sekundes, savukārt pusmaratonam: 1:04:56. Tas ir ātri.
Viņu vārda un uzvārda dēļ var netīšām sajaukt ar nesen intervēto Jāni Viškeru, skrējēju kalnu ultramaratonu distancēs, kuram arī patīk velo braucieni. Atšķirība abu uzvārdos ir tikai burtā "k" vai "ķ".
Mans šīs reizes sarunbiedrs Jānis Višķers ir fiziskās sagatavotības un skriešanas treneris, kurš uzskata, ka viņa paša labākais skriešanas laiks vēl priekšā un ka citiem ir daudz iespēju vairāk iemīlēt skriešanu vai vismaz beigt to nīst, kā arī - daudz iespēju virzīties uz jaudīgākiem rezultātiem.
Vairāk informācijas ir sarunas lapā.
SARUNAS PIETURPUNKTI:
0:00 Ievads6:00 Kā sevi motivēt, lai no siltas gultas izlīstu un ietu paskriet
9:12 Jāņa Višķera labākais maratona laiks un nākotnes mērķi
11:22 Ar ko atšķiras veselīga sportiskā forma no sacensību formas
16:43 Ieviešam skaidrību – vai skriešana ir veselīga
19:58 Kā atšķiras skriešanas tehnikas
22:48 Kas jāzina, lai sāktu skriet
28:32 Pēc kādiem kritērijiem izvēlēties uzticamu skriešanas treneri
33:29 Par intervālu treniņiem – veids, kā tos iemīlēt vai vismaz pārstāt nīst
42:32 “Izdari grūtāko darbu pirmo” – papildu motivācija skrējējiem
49:36 Kas notiek maratona skrējēja galvā distances laikā, kad ir divas iespējas – izstāties vai cīnīties
54:53 Uztura loma pirms sacensību periodā
1:02:57 Kāpēc ir tik svarīgi neizstāties un maratonu noskriet līdz galam (ja vien nepastāv būtiski draudi veselībai)
1:06:58 Par tarakāniem un rūķīšiem galvā
1:13:10 Cik kilometrus nedēļā skrien?
1:16:14: Kā sportists atgūst formu pēc smagas traumas
1:19:38 No kurienes parādījās mīlestība uz velo braukšanu
1:23:56 Ko ēst un no kā izvairīties pāris dienas pirms sacensībām un sacensību dienā
1:29:21 Kā tikt galā ar psiholoģisko spriedzi īsi pirms sacensībām
1:33:25 “Jo vairāk tu gaidīsi no tā skrējiena, jo mazāk tu saņemsi”
1:37:03 Sportista ēšanas paradumi, kas palīdz uzturēt optimālu svaru
1:43:09 “Pirms ej skriet, paskaties pasē” – kā skrienot sev nenodarīt pāri
-
Sergejs Jakimovs (Sergey Jakimov) ir riska kapitāla fonda LongeVC līdzdibinātājs un vadošais partneris. Šis riska kapitāla fonds atbalsta biotehnoloģiju un ilgmūžības industrijas agrīnās stadijas uzņēmējus. Sergeja darbs ir bijis investīciju piesaistīšanā, intelektuālā īpašuma aizsardzībā, klīnisko pētījumu izmēģinājuma stratēģijās, galvenokārt fokusējoties uz kardiovaskulārām, onkoloģiskām un neirodeģeneratīvām sfērām.
Sergeju izjautāju par ilgdzīvošanas industriju, tās jaunākajām tehnoloģijām un stratēģijām, par kurām viņš zina no savas investora darba ikdienas un kas varētu noderēt tiem, kam ir svarīgi būt veseliem un dzīvot kvalitatīvu dzīvi ilgāk, nekā esam pieraduši domāt kā iespējamu. Sarunas gaitā Sergejs padalījās arī ar savu pieredzi, saskaroties ar dzīvību apdraudošu slimību un kādas pārmaiņas veselīgākā dzīvesveidā viņam pašam ir izdevies ieviest.
Sergejs vairākās universitātēs ir vieslektors par riska kapitāla un intelektuālā īpašuma tēmām. Viņa izglītība ir Rīgas Stradiņa universitātes bakalaura grāds starptautiskajās attiecībās un divi maģistra grādi - politikas zinātnē Centrāleiropas universitātē, kā arī tiesībās un finansēs Rīgas Juridiskajā augstskolā.
Man šķiet, ka šī saruna var iedot papildu motivāciju izdarīt veselīgākas izvēles kvalitatīvākai dzīvei ar lielāku pievienoto vērtību.
Sergeja pieminētie informācijas avoti ir sarunas lapā.
SARUNAS PIETURPUNKTI:
5:07 Četri pīlāri, uz kuriem balstās longevity (ilgmūžības) industrija7:35 Kas ir epiģenētika, epiģenētiskā pārprogrammēšana, un kāpēc mums par to būtu jāzina vairāk
14:51 Kādas ir jaunākās vēsmas un zinātnes atklājumi onkoloģisko saslimšanu atklāšanā un ārstēšanā, kas zināmas investoram
19:52 “Katra onkoloģija ir unikāla, par ko mēs ļoti bieži aizmirstam”
27:05 Cik liela nozīme ir agrīnajam vēža skrīningam
30:07 Ļoti nepatīkamas ziņas par cukura ietekmi uz šūnu iespēju reģenerēties
36:55 “Jūsu mikrobioms ir tas, kas kontrolē jūsu galvu, nevis otrādi” – kā ieviest dažādību savā mikrobiomā
43:34 Ar kādu pieeju strādā ārsti ilgmūžības medicīnas sektorā
45:23 “Mūsu veselības sistēma nav “health care” (veselības aprūpes) sistēma. Īstenībā tā ir “sick care” (slimo aprūpe)”
46:38 Riska kapitāla fondi un ieguldīšana agrīnajā stadijā
51:08 Ceļš no lauku skolas Ludzā līdz universitātei Budapeštā un zinātniskiem startupiem
57:28 “Manā visumā cilvēku definē pievienotā vērtība, ko viņš dod.”
1:01:50 Kā tika dibināti un ar ko nodarbojas digitālās veselības uzņēmumi
1:08:02 Uz kuru pusi attīstās medicīna un zinātne ilgmūžības jomā, un ko mēs varam sagaidīt piecu un desmit gadu tuvā nākotnē
1:12:09 Kāda veida un cik daudz fiziskās aktivitātes ikdienā būtiski paildzina kvalitatīvi nodzīvotus gadus
1:16:02 Kā Sergejs palīdzēja savam ķermenim atgūties pēc smagas neiroloģiskas saslimšanas
1:21:03 Analīzes, kādas ir iespējams veikt, lai noteiktu katra cilvēka imūnsistēmas reakciju uz kādu produktu grupu
1:30:35 “Viens no galvenajiem zinātnes mērķiem ir slimību demistificēšana”
1:32:11 Autoritātes un izziņas avotu saraksts cilvēkiem, kuriem interesē longevity jeb ilgdzīvošanas tēma
1:36:47 Kas ir pati svarīgākā lieta savas veselības un dzīvības jomā, ko katram likt aiz auss
1:43:49 Kāda ir veselīgi dzīvotas dzīves pievienotā vērtība
-
Māsīca man teica, lai aprunājos ar dziedātāju un balss terapeiti Anniju Kokari no Vocal Masters, kura piedabū dziedāt pat tādus, kuri netic, ka viņiem tas varētu sanākt. Un tad viņiem sanāk. Līdz ar savas balss attīstīšanu aug arī pašapziņa un dzīvesprieks. Annijai ir forši pieredzes stāsti par cilvēkiem, kuri bērnībā vai jaunībā pazaudējuši savu balsi, to tomēr atgūst, ja grib. Ar lielāku jaudu. Ne tikai balsī, bet arī sevī.
Manuprāt, saulaina un viegla saruna par vienu no svarīgākajiem instrumentiem, kas ir teju mūsu katra rīcībā. Annija sarunā teica, ka sadraudzēties ar savu balsi, patiesībā ir sadraudzēties ar sevi un sākt sevi mīlēt, jo "Es sevi mīlu, bet savu balsi? Nē, fui! Tas īsti neiet kopā."
Dienu pirms šīs epizodes publicēšanas saņēmu ziņu no Annijas, ka viņa sagādājusi 10% atlaidi tiem Cilvēkjaudas faniem, kuri vēlēsies iziet jebkuru no Vocal Masters programmām. Lai šo atlaidi izmantotu, reģistrējies šajā saitē un ievadi atlaides kodu: JAUDA10
SARUNAS PIETURPUNKTI:
0:00 Ievads02:39 Ieprecēties Kokaros – kādu tiešu un netiešu nospiedumu tas ir atstājis
4:27 “Balss ir visiem, un balss ir jāizmanto un jāattīsta visiem”
6:20 Augstākās izglītības iegūšana un solo albuma izdošana Londonā
8:24 “Balss atvēršana, iepazīšana un attīstīšana – tā ir sevis iepazīšana”
13:42 Online dziedāšanas skola kā terapija
16:30 “Nav tā, ka mūzika pieder tikai profesionālajiem mūziķiem. Mūzika pieder tautai un dziedāt drīkst visi”
18:25 Kas veido mūsu unikālo balsi un tās spējas
23:42 Kā populāri dziedātāji izveido savu individuālo stilu un skanējumu
30:46 Balss reģistri, kā tos atpazīt, attīstīt un iemācīties pārslēgties
38:01 Cilvēka emocionālais stāvoklis un balss pārvaldība – pirmie soļi, kā sadraudzēties ar savu balsi
44:24 Tehnikas, kas palīdz mazināt stresu pie jebkuras uztāšanās
48:41 Kā sadraudzēties ar sevi
53:03 “Balss ir tikai koncepts. Patiesībā jau dzied mūsu sirds”
-
Kad cilvēks kaut ko maina savā dzīvē vai karjerā, tad pārmaiņas bieži vien ietekmē ne tikai viņu pašu, bet arī viņa partnerattiecības un ģimeni. Un var gadīties, ka savējo loks nemaz nav sajūsmā par pārmaiņām, pat ja cilvēkam tās ir ļoti svarīgas. Piemēram, pārmaiņas dzīvesveida veselīgumā vai vēlme mainīt savu nodarbošanos, jo līdzšinējā vairs neder. Tas tāpēc, ka cilvēks ir daļa no kaut kādas sistēmas, kurā ir kopā ar citiem, piemēram, ģimenē.
Uz sarunu par pārmaiņām dzīvē, kuru sakarā tuvākie var nesadarboties, aicināju Nansiju Lībieti, sistēmiskās ģimenes terapijas speciālisti. Nansija pastāstīja arī par to, "cik maksā" noslēpumi, kas ir tuvāko cilvēku starpā. Runājām arī par kļūdām, ko cilvēki pieļauj, kad vēlas kaut ko būtiski izmainīt savā un līdz ar to arī ģimenes dzīvē. Nansija piedāvāja risinājumus dažādām situācijām, tai skaitā, kā risināt sasāpējušus jautājumus, ja viens partneris ir finansiāli atkarīgs no otra.
Šī ir Cilvēkjaudas ceturtā saruna ar Nansiju. Trīs iepriekšējās ir #19 Par šķiršanos, kas neiznīcina, #23 Kā pārim rīkoties Covid krīzes laikā, #154 Riski un iespējas attiecību dažādās fāzēs.
Vairāk informācijas sarunas lapā.
SARUNAS PIETURPUNKTI:
00:00 Ievads4:02 “Izmaiņas viena cilvēka lēmumos sāk ietekmēt citus cilvēkus. Protams, ka tie citi cilvēki apzināti un neapzināti tām pretojas”
3:26 Kā sistēmas un apakšsistēmas strādā ģimenes kontekstā; kas ir rigidas un difūzas robežas
14:52 Sistēmas un noslēpumi – ko ģimenes atmosfērai un drošībai nodara savstarpēji noklusētas lietas
19:05 “Noslēpums ir, kad es no tevis kaut ko apzināti slēpju. Es negribu, ka tu kaut ko uzzini.”
22:12 Kādām būtu jāizskatās drošām un atklātām savstarpējām attiecībām
25:26 Praktisks veids, kā atbrīvot sevi no kauna un bailēm par savu personīgo vai ģimenes noslēpumu
27:58 Kādi ir tipiskie noslēpumi, kurus glabā ģimenes vai pāri savā starpā
33:00 Nepārlikt savu daļu atbildības uz otru, jo tā ir ērtāk
38:17 “Mēs nekad nekļūdīsimies, ja mēs centīsimies viens ar otru runāt.”
43:28 Izplatītākās kļūdas, ko cilvēki pieļauj, kad vēlas kaut ko būtiski izmainīt savā un līdz ar to arī ģimenes dzīvē
49:59 Ko ņemt vērā un no kā izvairīties, veidojot savstarpējās sistēmas
1:00:45 Seksualitāte, atraidījums un sniega bumbas efekts
1:06:43 Kādas ir iespējas risināt sasāpējušus jautājumus, ja viens partneris ir finansiāli atkarīgs no otra
1:08:28 “Mēs varam aizslēpties aiz daudz plakātiem. Galu galā atbildība par savu dzīvi ir tieši tev pašai vai pašam”
1:12:52 Ko iesākt ar “es taču runāju, bet mani nedzird” sajūtu
1:22:58 Galvenais iemesls, kādēļ cilvēks paliek sistēmā, kura viņam sen jau neder vai pat nodara pāri
1:25:28 Idejas, ar ko sākt, lai tiktu ārā no sev nederīgās sistēmas
-
Mani interesē cilvēki, kuri dodas piedzīvojumos, kur vajadzīga izturība, drosme, izdoma. Tāpēc mans sarunbiedrs šajā reizē ir Juris Dzenis. Viņš pamanās savienot savu darbu kokapstrādes nozarē ar, manuprāt, ļoti izaicinošiem piedzīvojumiem. Izrādās, ka tajos ir ne tikai ultra maratoni izaicinošā vidē, bet arī piedzīvojumi debesīs, ūdenī, uz riteņa. Dažkārt līdz halucinācijām. Un teju vienmēr ar savu iespēju robežu izzināšanu un plešanu.
Jura Instagram lapā pamanīju frāzi “running for my brother…” (skrienu par brāli). Viņš sarunā pastāstīja, kāpēc tā.
Vienu no ultramaratoniem Juris pagājušajā vasarā skrēja kopā ar Jāni Viškeru – PTL (La Petite Trotte A Leon) Monblāna masīvā Francijas, Itālijas un Šveices teritorijās. Distances garums ir 300 km un kopā 25 000 augstuma metru D+ grūtības pakāpē pa izaicinošām kalnu takām un bez tām.
SARUNAS PIETURPUNKTI:
7:43 Skriet par brāli – izsāpēt brāļa zaudējumu caur kustību dabā19:16 Kas ir jāņem vērā laivojot, lai sevi pasargātu
22:26 Kā taku skriešanu savienot ar ģimenes ceļojumu
25:12 “Ar laivu tu redzi to pašu vietu no citādāka skatu punkta”
27:02 Ultravieglo lidmašīnu sacensības bez navigācijas
33:09 Pamanīt zīmes, ka piedzīvojumus labāk meklēt uz zemes, nevis gaisā
37:26 Piedzīvojumi 300 kilometru garajā distancē, kalnos, trīs Everestu augstumā
43:14 Kā tas ir – fiziski grūtā piedzīvojumā gulēt tikai 2 stundas diennaktī 6 diennaktis pēc kārtas
49:27 Piedzīvojumi ar pamatīgu riska faktoru – ko par to saka ģimene
52:59 Tulznu ekspertu ieteikumi
55:17 Nogurums un halucinācijas piedzīvojuma laikā
1:06:53 Kā bērnus izaudzināt par piedzīvojumu un dabas mīlētājiem
1:07:56 Ģimenes dzīves organizēšana, lai piedzīvojumi un laiks ģimenei būtu līdzsvarā
1:12:12 Dzīve pēc finiša, kad pieveikts īpaši grūts izaicinājums
1:16:55 Suns kā skriešanas partneris
1:22:59 Kā, kur un kad notiek skriešanas koptreniņi Siguldā
1:26:18 Piedzīvojumi ar ledus sienas “izgatavošanu” Latvijā
1:31:53 Īpaša un negaidīta tikšanās kalnos
1:36:27 Kādi nākotnes piedzīvojumi plānos ir tagad
-
Muguras sāpes ir plaši izplatīta, neērtības un pat ciešanas sagādājoša parādība, ar ko dzīves laikā saskaras apmēram 80% cilvēku. Šo sāpju iemesli bieži vien ir mūsu sēdošais dzīvesveids, stress, netrenēta dziļā muskulatūra vai nepareiza muskuļu slodze.
Par laimi, lielu daļu muguras sāpju problēmu ir iespējams atrisināt ar fizioterapiju, treniņiem, adekvātu atpūtu un ergonomiski piemērotu risinājumu izvēli.
Ko darīt, lai mums izdotos regulāri vingrot un varam pasargāt sevi no muguras sāpēm vai atbrīvoties no tām, jautāju Ievai Zvīgulei, Sporta zinātnes doktorei, sertificētai fizioterapeitei, anatomijas docentei un Vingrosev.lv fizioterapijas studijas vadītājai.
Paldies uzņēmumam Training Lab par atbalstu Cilvēkjaudai ar iespēju ierakstīt šo epizodi viņu telpās, kas var noderēt tava kolektīva apmācībām, meistarklasēm un kreatīvām sapulcēm.
Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.
SARUNAS PIETURPUNKTI:
3:36 Kādi ir būtiskākie muguras sāpju cēloņi
9:27 “Top 1 darba nespējas iemesls līdz 45 gadu vecumam ir tieši muguras sāpes”
11:46 Kā cilvēki paši nodara pāri savas muguras veselībai, pat nenojaušot par to
16:39 Kā variēt apnicīgus dziļās muskulatūras vingrojumus
19:02 Cilvēks kā burvīgs, savstarpēji saistīts mehānisms
21:48 Liekā svara ietekme uz muguras veselību
26:38 Sāpes kā sniega bumbas efekts, kas arvien vairāk samazina kustību iespēju
29:39 “Jaunākiem cilvēkiem ir arvien vājāk attīstīta izpratne par savu ķermeni”
32:19 Kādas kļūdas pieļauj cilvēki, nodarbojoties ar vienkāršām, sev pieejamām sporta aktivitātēm
34:35 Kādu iemeslu pēc dažreiz mugura sāp naktī, miera un miega periodā
37:06 Kā atšķiras cilvēku sportošanas un uztura paradumi, atkarībā no izglītības līmeņa
39:48 Kādēļ ir tik svarīgi trenēt dziļo muskulatūru un muskuļu spēku
50:18 Kādi muskuļi būtu jātrenē pārgājienu mīļiem un lieliem staigātājiem
52:52 “Ja mēs regulāri un pareizi trenējam savu ķermeni, mēs trenējam arī savas smadzenes”
56:32 Kuras organisma sistēmas pozitīvi ietekmē pareizas intensitātes un devas fiziskās aktivitātes
1:01:10 “Mums katram ir jādara tas, kas mums patīk”
1:01:50 Paņēmieni, kas darbojas, ja grūti sevi piedabūt uz vingrošanu
1:11:07 Gadījumi, kad, pirms gulšanās zem skalpeļa, ir vērts pamēģināt atrisināt problēmu ar fizioterapijas palīdzību
1:17:00 “Kusties, lai dzīvotu dzīvi smeķīgi”
1:17:45 Mazās viltības, kā iedabūt kustību savā ikdienā
1:20:22 Praktiski ieteikumi, kā izkustēties sēdoša darba veicējiem
1:24:06 Šokējošā statistika par muguras veselību
1:29:38 Kāpēc atruna “man nav laika izkustēties – jāstrādā” nav vērā ņemama -
Jāni Ozoliņu pamanīju Instagram, jo uzmanību piesaistīja viņa neparastās ilustrācijas. Tajās viņš viegli uztveramā veidā parāda idejas, kas saistītas ar biznesu, radošumu vai personīgo izaugsmi. Viņa darbi ir ieguvuši lielu popularitāti, mēneša ietvaros sasniedzot miljoniem cilvēku. Jānis ir veidojis ilustrācijas biznesa un izaugsmes sfērās tādiem atpazīstamiem autoriem, kā Naval Ravikant un The Diary Of A CEO podkāsta veidotājam Steven Bartlett un citiem. Domāju, ka Jāņa pieredzes stāsts varētu iedvesmot citus, kuri meklē savu profesionālo ceļu un vairāk brīvības.
Vairāk informācijas sarunas lapā.
SARUNAS PIETURPUNKTI:
4:19 Ko nozīmē “darīt lietas internetā un pelnīt ar to naudu”11:46 Par pārcelšanos uz Spāniju
13:47 Stāsts no bērnības, kas akcentē Jāņa domāšanas veidu.
16:49 Funktieris dzīvei, ko iedeva mīlestība uz kalnu riteņbraukšanu
22:46 “Muļķi mēs galīgi nebijām, galva uz pleciem ir” – kā jauni čaļi bez pieredzenes nokļuva IT biznesā
28:02 Kad nauda vairs nav motivācija - meklējumi, mēģinot aizpildīt tukšuma sajūtu darba vidē
33:40 Kāds dzinulis uzveda uz pašattīstības ceļa
39:11 “Beidz lasīt ziņas. Ja pasaulē kaut kas gana svarīgs notiks, tu par to dzirdēsi.”
44:42 Četri dažādi biznesi, ko Jānis pamēģināja, pirms atrada to, par ko deg acis
52:24 “Tu nevari vienkārši sēdēt krēslā un izdomāt savu perfekto plānu. Tev ir jāmēģina.”
58:52 Brīdis, kad tiek pārrautas visas saites ar korporatīvo vidi un stabilu atalgojumu
1:03:07 Cik svarīgi ir būt jaukam, atbalstīt citus un sniegt atgriezenisko saiti
1:06:35 Pirmais personīgais lielais darījums un spēja paprasīt par to adekvātu samaksu
1:11:51 No kā sastāv ilustrāciju veidošana no koncepta līdz rezultātam
1:15:33 “Es biju sava mērķauditorija”
1:17:16 “Veido reputāciju un iespējas nāks pie tevis” – cik svarīgi ir atrast to, kas patīk un sanāk
1:19:54 Kā atšķiras ienākumu un ieguldītā darba attiecība, salīdzinot darbu korporatīvajā vidē un personīgajā biznesā
1:25:16 Izslēgt perfekcionismu – drosme uztaisīt apmācību kursu angļu valodā, nepārvaldot šo valodu ideāli
1:30:32 Pārcelties uz Spāniju ar ģimeni un bērniem. Cik pūles un birokrātijas džungļu tas prasīja
1:37:44 “Internets tev dod iespēju sasniegt miljoniem cilvēku. Tas potenciāls ir vājprātīgs”
-
Nauris Svika attīsta līderus un komandas "ārpus ierastās klasikas" un vēlas, lai arvien vairāk mūsu cilvēku un līderu spētu paveikt neiespējamo un darīt to pasaules līmenī. Naurim ir militāra izglītība un pieredze, tai skaitā - kara zonās. Viņš iesaka būt atvērtiem izmaiņām, noņemot "no galvas ego-kroni", jeb tieši otrādāk - "novilkt pastalas un aizsviest pa gaisu kalpa sindromu". Nauris uzskata, ka "mūsu gēnos ir viss nepieciešamais, lai 21.gadsimtā kļūtu par pasaules līmeņa personībām". Viņš ir sarakstījis grāmatu "Cilvēcīga vadība". Šajā sarunā Nauris stāstīja par militārās izglītības iegūšanu, par savu pieredzi dienējot kara zonās un kas, viņaprāt, ir jāņem vērā komandu līderiem.
SARUNAS PIETURPUNKTI:
2:25 “Līderības šamanis”, bijušais militārists Nauris Svika4:54 Kādu kļūdu Nauris pieļāva, sākot mācīt līderību uzņēmumos
7:41 Pareizais lauku puika ar vēlmi būt uz skatuves nokļūst Aizsardzības akadēmijā
14:57 “Vērā ņemams ir jebkurš sasniegums”
16:34 Praktiskā pieredze militārajā akadēmijā Vācijā, kas šobrīd palīdz mācīt līderību Latvijā
20:28 “Mums, ārzemniekiem, visu laiku vajadzēja sevi pierādīt.”
31:13 Kuri bija grūtākie brīži, dodoties misijās uz konflikta zonām Kosovā un Irākā
35:23 Kādas vērtīgas dzīves mācības Nauris ieguva misijā Irākā
38:47 “Beidziet kaunēties prasīt viens otram padomu.”
45:46 Intuīcija un līderība – kā šīs lietas tiek iekļautas apmācību programmās
1:00:46 Iemesli lēcienam no militārās uz biznesa vidi
1:03:36 Kāpēc militārās metodes ne vienmēr strādā komandas saliedēšanas pasākumos
1:07:56 Teorija par četriem darbinieku tipiem, kas sastopami katrā organizācijā
1:11:49 Kādu apmācību programmu Nauris sastādītu Cilvēkjaudas komandai, ar mērķi pacelt tās jaudu
1:15:44 “Es uzskatu, ka nav krīzes. Tā ir jaunā realitāte, kurā mums ir jādzīvo”
1:21:13 Spēcīgie monstri un pelēkā masa – kādi ir Naura novērojumi par jauniešiem darba vietās
1:26:27 “Mēs, diemžēl, cilvēkus nevis vadām, bet menedžējam.”
-
Inese Pučeka veido podkāstu "Retinātā gaisā", kur notiek sarunas ar pašmāju alpīnistiem un klinšu kāpējiem, lai neatstātu "gājienus uz virsotnēm tikai to cilvēku atmiņās, kas kopā saluši vienā teltī". Ineses mērķis ar podkāsta stāstiem ir iedvesmot ikvienu, kuru vilina šauras kalnu taciņas, kilometru augstas granīta klinšu sienas, saplaisājuši ledāji un sniegotas virsotnes.
Darba ikdienā Inese ir TV izpildproducente, bet savu brīvo laiku viņa pavada piedzīvojumos - garos pārgājienos, klinšu kāpšanā un kalnos. Viņas stāsti izraisa vēlmi atļauties sev vēl kādu piedzīvojumu un varēt vairāk.
Vairāk informācijas ir sarunas lapā.
SARUNAS PIETURPUNKTI:
3:15 Uzkāpt iepriekš nekāptā virsotnē Kirgizstānā4:36 Māksla katru grūtību pārvērst piedzīvojumā
13:20 “Uzskriet” Kazbegā
18:04 Trīs iemesli, kāpēc radās podkāsts ar kalnu un klinšu kāpējiem “Retinātā gaisā”
24:07 Kāda ir klinšu kāpējas ikdienas treniņu rutīna
27:48 “Vispār man patīk varēt lietas”
30:02 Vai vienkāršam ikdienas skrējējam ir vajadzīgs skriešanas treneris
34:50 Psiholoģiskie un fiziskie izaicinājumi, kāpjot 7000 metru augstā virsotnē
39:31 Būt gatavam pieņemt neparedzētas situācijas izmaiņas
46:08 Fiziskie un pašsajūtas izaicinājumi, atrodoties augstkalnos
51:57 Trilleris galvā un sarunāšanās ar klintīm
56:23 “Vienmēr pirmā pieredze tev daudz ko iemāca”
1:00:03 Piedzīvojumi, vienai ejot Karaļa kalnu taku Zviedrijā
1:07:13 Doties dabā iepazīt īsto sevi
1:11:59 Kādus pārgājienu apavus izvēlas piedzīvojumu meklētāja Inese Pučeka
1:13:47 Cik izmaksā brauciens uz augstkalniem
1:17:18 Pirmā pieredze ar kāpšanu pa ledus sienu
1:20:48 Kādus ieteikumus no klinšu kāpšanas profesionāļiem Inese ņēma vērā, dodoties 7000 metru augstajā virsotnē
1:27:41 Trīs epizodes no podkāsta “Retinātā gaisā”, kuras Inese iesaka noklausīties ikvienam
1:34:51 Komandas un biedra pleca nozīme, esot augstu kalnos
1:45:00 Kas atrodas alpīnistu somās, un kā tiek sadalīts nesamais
1:46:50 Ieteikumi un novērojumi no pieredzes, kas var noderēt citiem kalnos kāpējiem
1:55:05 “Tu pats izdomā lietas, no kā tu baidies”
-
Kaspars Misiņš gadiem ilgi aktīvi ceļo pa pasauli, vienlaicīgi pelnot naudu. Viņam patīk izbraukāt visas malas, nogaršot velnsviņzin ko, apskatīt visu, ko var apskatīt. Vēlams - siltumā. Var diezgan ekstrēmi.
Aicināju viņu uz sarunu, lai pastāsta, kā viņš un partnere Una abi ir uzdizainējuši savu neatkarīgo dzīvesstilu, kur galvenās sastāvdaļas ir dators, interneta pieslēgums, pase un maksājumu karte.
Prasīju arī, lai pastāsta, kā var ceļot izdevīgāk. Un kā atrast darbu ceļojumos tiem, kuriem tas būtu izdevīgi.
Kaspars savā darbā daudz izmanto mākslīgā intelekta (AI) rīkus, tāpēc runājām arī, kā tos izmantot veidā, kas ietaupa laiku un dod labus rezultātus.
Vairāk informācijas sarunas lapā.
SARUNAS PIETURPUNKTI:
3:37 Ko nozīmē modernais jēdziens - digitālais nomads5:07 Facebook grupas “LATVIEŠI CEĻO – Diskusijas par ceļošanu” autora Kaspara Misiņa pēdējā gada piedzīvojumi Taizemē, Laosā, Malaizijā, Bangladešā, Indijā, Vjetnamā, Korejā, Uzbekistānā, Tadžikistānā un Tuvajos Austrumos
18:48 Kā ir iespējams izturēt 40 un 50 grādu karstumu pēc Celsija skalas
20:37 Kādas ir atšķirības infrastruktūrā un attieksmē pret kājām gājējiem dažādās valstīs
24:27 Nepieķerties lietām un vietām. Kad visu savu iedzīvi var ietilpināt 20 litru maisiņā
26:20 Spontānais lēmums, kas 2012.gadā izmainīja Kaspara un Unas dzīvi
29:40 Kā ceļot “pa lēto”
36:44 Ar ko atšķīrās brīvprātīgā darba pieredze Malaizijā, Itālijā, Kanāriju salās un Francijas laukos
42:26 Kā radās ideja pelnīt naudu ceļojot
52:35 Kas ir afiliate marketings un SEO (Search Engine Optimization)
54:00 “Blogi ir dzīvāki kā jebkad”
1:02:16 Kā satura radīšanā un pārdošanā prasmīgi pielietot AI (mākslīgo intelektu). Dažādu rīku plusi un mīnusi
1:14:25 “Tips&tricks” afiliate un SEO marketingā
1:19:00 TikTok eksperiments Taizemē
1:23:11 Pārvarēt bailes un sākt darīt
1:26:23 Kaspara nākotnes plāni saistībā ar pelnīšanu Youtube platformā
1:31:42 “Sakārto savu SEO un cilvēki tevi pamanīs”
1:40:31 Kaspara pieredze ar AI lietošanu latviešu valodā
1:46:01 Aplikāciju un mobilo sakaru risinājumu ieteikumi ceļotājiem
1:51:14 Idejas, kā iegādāties avio biļetes par visizdevīgāko cenu
1:56:11 Vai ceļojumos ir nepieciešama apdrošināšana
-
Marija Ābeltiņa ir grāmatas “Profesionālā izdegšana” autore, zinātņu doktore psiholoģijā, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste un supervizore. Mūsu pirmajā epizodē Marija piedāvāja risinājumus, kā var sev palīdzēt, lai neiedzīvotos izdegšanā, un ko var darīt, ja tā ir notikusi.
Pēc epizodes saņēmām lūgumus to turpināt un pievērsties arī iekšējā kritiķa tēmai. Iekšējais kritiķis bieži vien ir izdegšanas vai vismaz slikta garastāvokļa līdzdalībnieks. Marija pastāstīja, kā ar to apieties. Runājām arī par grūtībām attiecībās ar sarežģītiem līdzcilvēkiem un kā sevi pasargāt no savu iekšējo resursu pārtērēšanas tajās.Ja tev rūp sava labsajūta, kas ir cieši saistīta ar tavu kolēģu un ģimenes labsajūtu, lūdzu, dalies ar šo sarunu tālāk, lai par to uzzina pēc iespējas vairāk cilvēku!
Pilnu sarunu skaties vai klausies šeit.
SARUNAS PIETURPUNKTI:
4:29 “Viena recepte, visticamāk, nestrādās. Ja mēs dažādi izdegām, mums ir dažādi jāatgriežas”10:57 Vai, lai atgrieztos darbā, ir jāgaida pilnīga atveseļošanās no izdegšanas
14:07 Cik svarīgi ir novērot un piefiksēt savas enerģijas dinamiku. Prakse, kādu vērts ieviest ikdienā
22:23 Ko iesākt ar savām nereālajām ekspektācijām uz ilgi gaidīto atvaļinājumu
26:46 Ideālā harmonija starp dažādām dzīves sfērām
29:43 Kas ir jāzina cilvēkam, kuram ir raksturīgi iekļūt izdegšanas vai depresijas stāvoklī
36:12 Praktiski padomi, kas palīdz izkļūt no depresijas
46:30 Dialogs ar iekšējo kritiķi – kā to pamanīt un nolikt pie vietas
54:43 Kā mana attieksme pret sevi ietekmē citu attieksmi pret mani
57:44 “Veco problēmu smaka” – kā vecie attiecību musturi ietekmē mūsu dzīvi šodienā
1:05:39 “Bieži vien toksiskās attiecības ir tur, kur kāds nevar realizēt savas vajadzības”
1:09:25 Ieteikumi, ko darīt, ja izdegšana radusies toksisku attiecību rezultātā ģimenē vai darbā
1:23:50 Kā sajust izdegšanas priekšvēstnešus
1:25:06 Kādu palīdzību ir vērts meklēt, ja mazu bērnu mamma ir tuvu izdegšanai
1:27:40 “Ir labi sagrupēt spēkus, lai uzstājīgi palūgtu palīdzību”
1:33:30 Viļņošanās, kuru nevajadzētu palaist pašplūsmā
1:34:40 Kā darbojas uzvedības eksperimentu metode
-
Šī saruna ar daudzu iemīļoto dakteri Klaunu jeb Igoru Narovski ir turpinājums mūsu pirmajai sarunai - ko par sevi un savām emocijām varam mācīties no dakteriem klauniem. Pirmo sarunu skatījās un tās automātiskos tulkošanas subtitrus, ko nodrošina youtube, izmantoja arī cilvēki, kuri paši krieviski nerunā (skat. zemāk, kā to var izdarīt). Par pirmo sarunu saņēmām neparasti daudz pateicības vēstuļu un komentāru - gan no sievietēm, gan vīriešiem. Te daži citāti:
"Liels paldies par šo interviju, esmu to noklausījies vismaz 10 reizes un ik pa brīdim tinu atpakaļ (...)".
"Saruna, kuru klausīšos vēl un vēl. Tik emocionāli piesātināta- no smiekliem līdz asarām. (....)"
"Pateicos tūkstoškārt par šo sarunu. Ļoti daudz nozīmēja. Klausīšos vēl.. un pēc tam varbūt vēl..."
Saņēmām daudz lūgumu veidot turpinājumu šai sarunai. Šajā reizē Igors stāstīja, kādi ir pieci galvenie elementi, kurus māca topošajiem dakteriem Klauniem un kas var noderēt arī citiem. Piemēram, vieglums, vienkāršība, prieks. Mēs runājām arī par Igora piedzīvoto darbā ar pacientiem un karā cietušajiem. Igoram šādu stāstu ir daudz un tos atradīsi viņa nesen iznākušajā terapeitisko stāstu grāmatā "Daktera Klauna brīnumainās spēles".
Ja tev noderētu tulkojums šai vai iepriekšējai sarunai ar Igoru, ko veido automātisks youtube AI rīks, tad skaties sarunu youtube platformā un uzliec sev vajadzīgos iestatījumus - video ekrānā, apakšējā joslā nospied CC, tad zobratu, tad vēlreiz CC un tur izvēlies latviešu vai citu valodu, kas parādīsies subtitros (reizēm tam vajag pat 24h, lai rīks pēc tā iestatīšanas sāktu darboties). Paldies @Aljgjis par instrukciju!
Vairāk informācijas sarunas lapā.
SARUNAS PIETURPUNKTI:
3:42 Kādus stāstus varēs atrast Dr.Klauna Igora Narovski jaunajā grāmatā13:27 Par gaidām. Ko mēs sagaidām no klauniem, no cilvēkiem, un kāpēc realitāte viemēr ir bagātāka.
19:38 Trauksme, kas pāraug bailēs. Kā ar to spēlēties un kur to novirzīt
29:28 “Klauns ir emocionāls dzīvnieks, kas vienmēr gatavs jebkam, kas varētu notikt”
32:13 Kādi ir pieci galvenie elementi, kurus Igor Narovski māca topošajiem dakteriem Klauniem
34:05 “Vienkāršība palīdz satikties ikvienam” – kā vienkāršības principu pielietot savā ikdienā
42:54 “Ja tu esi godīgs, tev nav vajadzības domāt” – cik atbrīvojošu sajūtu var iegūt, jebkurā sarunā esot godīgam
47:28 Pagrieziena punkts Dr.Klauna radošajā attīstībā
50:12 Kāpēc dalīšanās ar savām sajūtām, emocijām un idejām ir uzskatāma par lielu dāsnumu otram cilvēkam
51:56 Dāsnums un ievainojamība
54:09 “Viegla attieksme pret nāvi dara vieglu dzīvi” – kā grūtas situācijas uztvert ar vieglumu
58:32 Kādā veidā mūsu pārlieku nopietnā attieksme pret emocijām atņem dzīvei viegluma sajūtu
1:09:10 Praktisks piemērs, kā dakteri Klauni apmācībās mācās viegluma sajūtu
1:17:51 “Prieku var iegūt pilnīgi no jebkā un jebkuras situācijas”
1:20:58 Domas un ieradumi kā muskuļi, kas jātrenē, ja vēlamies savādākus rezultātus kā ierasts
1:24:51 Kā ar ķermeņa palīdzību iegūt klātesamības – šeit un tagad sajūtu.
1:30:24 Kas dakteriem Klauniem palīdz izturēt milzīgo psiholoģisko slodzi; gadījums Kijevas slimnīcā
1:34:56 “Jebkurš konflikts var kalpot par brīnišķīgas draudzības sākumu”
-
Kad pirmo reizi dzirdēju apzinātības skolotāja Anša Jurģa Stabinga uzstāšanos konferencē "Dzīves Balanss", mani piesaistīja viņa teiktais, ka "laime ir prasme" un tātad to var apgūt tāpat kā jebkuru citu prasmi - valodas, sportu vai amatu. Aicināju viņu uz sarunu, lai uzzinātu, kā notiek šīs prasmes apgūšana un kā to var paveikt cilvēks, kuram ir aktīva dzīve, daudz pienākumu un arī problēmu.
10:21 Kāpēc formula “ja – tad” nestrādā saistībā ar laimes sajūtu
Ansis Jurģis Stabingis pēc izglītības ir psihologs (M.Sc., LU). Pateicoties savai pasniedzēja darba pieredzei SFU (Vīnē), RPIVA, RSU (Rīgā), viņš organizācijām vada kursus un mācības par personāla vadības un biznesa psiholoģijas tēmām apzinātības jomā (attieksme, stresa pārvaldība, laime kā prasme, mentālā higiēna, apzinātība attiecībās).
Vairāk informācijas ir sarunas lapā.
SARUNAS PIETURPUNKTI:
6:38 Kādēļ var apgalvot, ka laime ir prasme un to var iemācīties
14:18 “Apmierinājums un laime ir divas dažādas lietas”
19:11 Dalīšanās fenomens – gribi vai negribi, tu un citi nepārtraukti ar kaut ko dalāmies
24:06 Kā dzīvot laimes sajūtā, neieslīgstot viltus optimismā
32:40 “Pieredze nav atkarīga no situācijas, pieredze ir atkarīga no tā, kā es interpretēju situāciju”
39:47 Vai cilvēkam ir izvēle, kā justies jebkurā situācijā
43:33 Kā, esot apmierinātam ar esošo situāciju, tomēr spēt virzīties tālāk
50:13 Ko mēs katrs varam darīt, lai spētu iemācīties būt laimīgiem
55:27 Vai pretenzijas un spēja būt laimīgam ir savienojamas lietas
1:05:42 Kas ir prāta higiēna
1:10:18 “Netīrumi ir resursi nepareizā vietā”; piemēri par “prāta atkritumiem”, kas sakrājušies
1:16:29 Prakses, kas palīdz attīrīt prātu
1:27:53 Kas palīdz saņemties ķerties klāt sava prāta atkritumiem
1:32:15 Ķermenis, kas runā pretī prātam
-
Digitālo tehnoloģiju lietošanas ieradumi ikdienā mums ne tikai dod vērtīgas iespējas, bet arī rada riskus, kas negatīvi ietekmē mūsu attiecības, komunikācijas spējas un to, kā jūtamies. Šie riski attiecas gan uz pieaugušajiem, gan bērniem, reizēm līdz pat bezspēcības sajūtai. Latvijas Universitātes (LU) profesorei Zandai Rubenei jautāju, ko varam darīt, lai savā dzīvē saprātīgāk integrētu viedierīču lietošanu, nevis riskanti pakārtotu savu dzīvi viedierīcēm.
Zanda Rubene ir izglītības zinātņu profesore, LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes prodekāne un vadošā pētniece zinātnes jautājumos. Viņa ir sarakstījusi grāmatu “Digitālā bērnība”, par digitālā laikmeta ietekmi uz bērnību un sabiedrību kopumā. Grāmatā viņa cenšas atbildēt jautājumu, kā iespējams dzīvot skaistu un jēgpilnu dzīvi arī digitālā laikmetā.
SARUNAS PIETURPUNKTI:
3:06 Vadīt trīsdesmit četrus doktorantus. Kas šobrīd tiek pētīts izglītības zinātnēs6:05 Pieredze, kāda cilvēcei nav bijusi. Kas ir noticis ar mūsu atpūtu digitalizācijas laikmetā
10:50 Kas ir FOMO (Fear Of Missing Out) un jaunais “trends” JOMO (Joy Of Missing Out)
12:24 Ko nozīmē jēdziens tehnoference, kur to sadzīvē var novērot un kā tā ietekmē cilvēku savstarpējās attiecības
15:34 Kādu kaiti nodara bezjēdzīga tehnoloģiju izmantošana
24:55 “Mēs nevaram regulēt informatīvo plūsmu, kas gāžas pār mūsu galvu, bet mēs varam regulēt savus paradumus”
30:13 Kā izkļūt no apburtā loka, lai tehnoloģiju izmantošanas vietā atgrieztos sarunāšanās
37:11 Ko rāda pētījumi – kā pēdējā laikā ir mainījušies cilvēku savstarpējās komunikācijas paradumi
41:23 Pēc kādiem kritērijiem cilvēki izvēlas savas profila bildes sociālajos medijos un ko pēc tām par viņiem var spriest
56:23 Kā orientēties un izšķirot, kādu informāciju patērēt digitālajā vidē
1:06:52 Šaurā robeža starp “būt informētam” un “būt pārinformētam”
1:09:52 Kuras ir tās situācijas, kad kritiskā domāšana nepalīdz
1:20:30 Piemēri, kā mediju saturs manipulē ar cilvēkiem
1:28:19 Kritiskā domāšana pret maģisko domāšanu
1:34:57 “Domāju, ka vecāki uz mani dusmosies” – Zandas Rubenes jaunā grāmata “Digitālā bērnība”
1:37:03 Eiropas politiskās vēsmas un paradumi digitālā satura ierobežošanā bērniem
1:49:03 Ieteikumi, kā ģimenē iedibināt veselīgākas attiecības ar viedierīcēm, sākot jau no mazu bērnu vecuma
1:55:00 “Vieglāk ir noteikumus izvirzīt, kamēr bērni ir mazi. Ja bērni ir pusaudži, tad noteikumi ir jāveido kopā”
- Visa fler
