Avsnitt
-
Pašreizējā Evikas Siliņas, un arī vairums iepriekšējo valdību pēdējo 15 gadu laikā, ir solījušas mazināt ienākumu nevienlīdzību Latvijā. Tomēr algu atšķirība par vienu un to pašu darbu Rīgā un reģionos šodien var sasniegt pat vairākus simtus eiro.
Eva Selga, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja: „Šis nav taisnīgi, ja, it sevišķi viena uzņēmuma ietvaros.”
Cilvēki, kas ir pārcēlušies uz laukiem, cerībā izvairīties no dzīves dārdzības galvaspilsētā, veikalos šā vai tā ir spiesti sastapties ar tikpat augstām cenām.
Baiba Runce: „Piedodiet par provokāciju, bet vai tad produkti maksā mazāk „Lidl” Kuldīgā?
Zane Neļķe, “Lidl Latvija” komunikācijas komandas vadītāja: Visi produkti visos „Lidl” veikalos maksā vienādi.”
Kamēr lielo kompāniju darbinieki tā arī nav sagaidījuši algu izlīdzināšanu reģionos, par nozari atbildīgā valsts iestāde jautājumu atstāj pašu uzņēmumu ziņā.
Ilze Oša, VARAM Valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos: „Mēs skatāmies uz to nedaudz citā griezumā.”
Raidījuma „Atvērto failu” pusstundā pētām, kāpēc cilvēkam, kurš reģionā strādā tādu pašu darbu kā darbinieks Rīgā, jāsamierinās ar zemāku algu?
-
Ir pagājis gads kopš Rēzeknes domi vairs nevada tās ilggadējais mērs Aleksandrs Bartaševičs. Pašvaldībā tagad lēmumus pieņem pagaidu administrācija. Tā jau četrus mēnešus mēģina mazināt budžetā tēriņus, lai risinātu situāciju ar Rēzeknes parādiem.
Guna Puce, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības pagaidu administrācijas vadītāja: „Parādsaistības ir milzīgas un tajā brīdī arī nesamaksātie rēķini bija milzīgi.”
Kamēr pagaidu administrācijai ir grūti atrast kopīgu valodu ar pašvaldības darbiniekiem, bijušais mērs tiesājas par savu atlaišanu un apgalvo – naudas problēmas domē ir mākslīgi radītas.
Aleksandrs Bartaševičs, bijušais Rēzeknes mērs: „Tagad administrācija tēlo, ka viņi, redziet, ir tik vareni un tik spēcīgi, ka viņi sakārtoja visas lietas, bet īstenībā viņi risina problēmas, kuru nebija.”
Bartaševičs ir apņēmies pilsētā atgriezties pie varas grožiem.
Aivars, Rēzeknes iedzīvotājs: „Bijušais mērs gribēs, kā es saku, iebraukt baltā zirgā, un viņam joprojām ir arī atbalstītāji.”
Kā pašvaldības pagaidu administrācijai izdodas risināt problēmas smagā finanšu situācijā nonākušajā Rēzeknē? Par to stāsts Atvērto failu pusstundā.
-
Saknas det avsnitt?
-
Kamēr citas Eiropas valstis pakāpeniski samazina jaudas, lai atkritumus izmantotu kā kurināmo un šādi no tiem atbrīvotos, Latvijā tikai gatavojas atvērt atkritumu dedzināšanas jeb reģenerācijas stacijas. Iedzīvotājiem, kuru tuvumā tādas grib būvēt, ir aizdomas, ka tās piesārņos apkārtējo vidi un apdraudēs viņu veselību.
Diāna Josone, Silabriežu ciema iedzīvotāja: „Kur būs pārliecība, ka gaisā neuzies mums kaitīgās vielas? Uzies. Simtprocentīgi!”
Ārvalstu pētījumi rāda, ka ap šādām stacijām rodas piesārņojums, bet starptautisks uzņēmums, kas plāno tādu izveidot Latvijā, to noliedz.
Andris Vanags, SIA „Gren Latvija” valdes priekšsēdētājs: „Viņi saka, ka tas ir ap atkritumu reģenerācijas stacijām, bet tas nav pierādīts fakts.”
Lietuvas pieredze ar šo pašu starptautisko uzņēmumu rāda, ka atkritumus dedzināšanai arī importē.
Domants Tracevičs, Lietuvas NVO „Aprites ekonomika” vadītājs: „Uzņēmuma pārstāvji iedzīvotājiem solīja, ka sadedzināšanas jaudu nepalielinās, bet dažus gadus vēlāk to tomēr palielināja. Tas nozīmē, ka cilvēkiem meloja.”
Kādēļ Latvijā, par spīti iedzīvotāju protestiem, gatavojas atvērt reģenerācijas stacijas, kurās dedzinās atkritumus, kamēr citviet Eiropā no tādām sāk atteikties, pētām Atvērto failu pusstundā.
--
Kļūdas labojums:
7. novembra raidījumā “Atvērtie faili” izskanēja, ka atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums “CleanR” ir Andra Šķēles bizness. Pēc “Lursoft” datiem, “CleanR” īpašnieki ir citi - lielākais īpašnieks ir Guntaram Kokorevičam piederošs uzņēmums “TAK Capital”, nelielas akciju daļas pieder Jurim Gulbim un Harijam Krongornam, kurš ilgus gadus ir darbojies Šķēles biznesā.
-
Polijas iekšlietu un administrācijas ministrs nacionālo sankciju sarakstā iekļāvis Latvijā izveidotās kompānijas „4finance” meitasuzņēmumu. Poļi uzskata, ka iespējamās īpašnieku saites ar krievu kapitālu rada risku, ka kredītņēmēju dati var nonākt naidīgās valsts rīcībā.
Ainars Latkovskis, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs: „Šis ir ļoti nopietns lēmums, ļoti nopietna ziņa!”
Trešdaļa kapitāla daļu uzņēmumā pieder ekspremjera Andra Šķēles znotam, advokātam Edgaram Dupatam. Viņš Polijas iestāžu lēmumu uzskata par nepamatotu.
Edgars Dupats, AS „4finance” patiesais labuma guvējs: „Tur ir tik novecojuši fakti, patiesībai neatbilstoši fakti, tur tādas insinuācijas un izdomājumi sarakstīti.”
Mūsu ātro kredītu uzraugi līdz šim publiski nav iebilduši par „4finance” īpašnieku saitēm ar Krievijas kapitālu.
Andis Priedītis, PTAC Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktores vietnieks: „Mēs zinām viņu kontroles ķēdi, mēs zinām visus viņu īpašniekus līdz katrai fiziskai personai.”
Kāpēc Polijā uztraucas, ka ātro kredītu kompānijas klientu dati var nonākt Krievijas rīcībā, bet Latvijā par šādu risku – ne? To pētām Atvērto failu pusstundā.
-
Jaunajai māmiņai ir vesels zīdainis un mīlošs vīrs, bet pēc dzemdībām viņa jūtas tā, kā nevajadzētu.
Anna Āboliņa, jaunā māmiņa: „Es vienkārši iedevu zīdaini vīram un izgāju ārā pa durvīm, stāvēju pagalmā un raudāju, jo nevarēju saprast, kas ar mani notiek.”
Kaut arī viņas jaundzimušo ierodas apskatīt ģimenes ārsts, un sieviete pati dodas vizītē pie ginekologa, par pēcdzemdību depresiju neviens nerunā un nejautā.
Latvijā ar šo saslimšanu varētu saskarties aptuveni pusotrs tūkstotis sieviešu gadā.
Elmārs Rancāns, profesors, RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs: „Sieviete tur zināmā mērā ir atstāta nosacīti likteņa varā, kā viņai paveiksies.”
Atvērto failu pusstundā pētām, vai diskusijas par vardarbību dzemdībās un pēcdzemdību depresiju vedušas pie kāda rezultāta?
-
Noslēgumam Rīgas pilsētas tiesā tuvojas maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības iztiesāšana. Prokurors apsūdzētajiem prasa bargus sodus.
Rimants Kuzma, prokurors: „Uzskatu, ka sods Mihailam Uļmanam, Aleksandram Babenko un Viktoram Krivošejam ir nosakāms brīvības atņemšanas veidā.”
Lai mēģinātu novilcināt laiku, viens no viņiem, visticamāk, ir meklējis veidus, kā simulēt slimību.
Romāns Jašins, kādreizējais Mārtiņa Bunkus slepkavības lietas izmeklēšanas vadītājs: „Viņa kamerā tika atrastas piezīmes, kurās bija aprakstīti slimības simptomi.”
Ja tiesnese tuvākajā laikā nepaziņos spriedumu, tad Uļmanu, Babenko un Krivošeju atbrīvos no cietuma.
Armīns Meisters, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors: „Bija fakti, kas norāda, ka apsūdzētie gatavo, teiksim tā, augsni, lai pamestu valsti.”
Kāpēc ir bažas, ka Mārtiņa Bunkus iespējamie slepkavas vēl pirms tiesas sprieduma varētu tikt uz brīvām kājām un atstāt Latviju? Par to stāsts Atvērto failu epizodē.
-
Azartspēļu reklāmas Latvijā ir aizliegtas. Taču realitātē to zīmoli rēgojas acu priekšā visur. Sporta pasākumos, influenceru ierakstos, kultūras norisēs. Nu jau arī uz ielām.
Inese Braže: “Bet šis ir legāli?
Signe Birne: Nu nē. Nē, tas arī būtu verams ciet.”
Nozare likumus apiet radoši. Spēļu zāles vietā reklamē sporta bāru vai pat apģērbu veikalu, kura nosaukumā azartspēļu zīmols. Tāpat par reklāmas sejām pēdējā laikā kļuvuši Latvijā populāri sociālo mediju influenceri.
Jānis Krīvēns, mūziķis un influenceris sociālā tīkla „Instagram” video: “Es nevaru, cik skaista diena, lai aizietu padzert kafiju visskaistākajā “OlyBet” sporta bārā visā Pārdaugavā!”
Turklāt nevajag nekādu sarežģītu stratēģiju, ja uzraugam vienalga.
Sanita Gertmane, Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju atbalsta, sabiedrības informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja: “Azartspēļu reklāma nav PTAC prioritāte.”
Kā sanācis, ka reklāmas aizliegtas, bet redzamas visur? Un kā samilzušo problēmu plāno risināt? To Atvērto failu pusstundā pēta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra „Re:Baltica” žurnāliste Inese Braže.
-
Latvijā zāļu cenu veidošanās modelis recepšu zālēm, tostarp kompensējamiem medikamentiem, nav mainīts pēdējos 20 gadus. Līdz ar to šobrīd zāles nereti ir dārgākas nekā pārējās Baltijas valstīs.
Sondra Zaļupe, mākslas projektu menedžere: „Tā pavisam aptuveni rēķinot, uz piecām reizēm es vienu reizi varēju ietaupīt. Tas ir - pērc piecas un saņem sešas. Manā gadījumā tas bija ļoti daudz.”
Latvijā pacienti ir spiesti paši meklēt lētāko zāļu cenu un apzvanīt desmitiem aptieku.
Baiba Puriņa, grāmatvede: „Tu esi tik apjucis, ka pat nesaproti, kas tev jādara. Esi savā blenderī, kulies ar domām un tad vēl jāmeklē tās zāles, cenas aptaujas jātaisa.”
No jaunā gada Latvijā sāks darboties jaunā zāļu cenas noteikšanas sistēma.
Rūta Dimanta, labdarības organizācijas "Ziedot.lv" vadītāja: „Kamēr tas ir uz papīra, tas vienmēr vieš cerību. Un tad, kad tas paliek tikai uz papīra, tad ir tas pļukt.”
Vai jaunais zāļu cenas uzcenojuma modelis patiesi garantēs, ka cenas kompensējamiem medikamentiem un citām recepšu zālēm būs līdzvērtīgas tām, kādas ir Lietuvā un Igaunijā, pētām Atvērto failu pusstundā.
-
Par noziegumiem austrumu robežas būvniecībā iztiesāšanā ir septiņi kriminālprocesi, bet robeža tā arī nav pabeigta. Neviens politiķis par kavēšanos un jucekli desmit gadu garumā līdz šim nav uzņēmies atbildību.
Rihards Kozlovskis, iekšlietu ministrs („Jaunā Vienotība”): „Toreiz pavisam savādāk bija, nebija tik vienkārši to izdarīt!”
Politiķi, kas atbildīgi par robežas drošību, nebūšanās turpina vainot izmeklētājus un nelikumību atklājējus. Paši negrib uzņemties atbildību.
Ainars Latkovskis, Saeimas deputāts intervijā Latvijas Radio raidījumam „Krustpunktā” 2021. gada 10. augustā: “Lāča pakalpojumu Latvijas valsts robežai un drošībai pasniedza Valsts kontrole!”
Iekšējās drošības biroja priekšnieku Valteru Mūrnieku no amata atbrīvoja pirms termiņa, jo iekšlietu dienestu amatpersonas pārāk baidījušās no iestādes.
Māris Kučinskis, Saeimas deputāts („Apvienotais saraksts”): „Visi tā bija iebaidīti, ka neviens pat darbā negribēja nākt un (iepirkumu) komisijā dabūt cilvēkus vispār nevarēja.”
Vai tiešām par nebeidzamo jucekli ar robežas būvniecību atbildīgi ir tikai ierēdņi, nevis politiķi, pētām Atvērto failu pusstundā.
-
Kamēr politiķi domā, kā uzlabot demogrāfiju, ar cita veida grūtībām saskaras sievietes, kuras jau pēcnācējus radījušas, un nu vēlas atgriezties darbā.
Maija (vārds mainīts), jaunā māmiņa: „Un tad tevi vienkārši tā salauž pa lielam.”
Viņām pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma uzņēmumā vairs vienkārši nav vietas – amats likvidēts, spēcīgāks izrādījies aizstājējs vai kādā gadījumā jaunās māmiņas darba pienākumus nu veic… datorprogramma.
Sofija (vārds mainīts), jaunā māmiņa: „Viņš saka - man pieder varas pozīcija un tu darīsi tā, kā es tev teikšu.”
Lielākā daļa par savām tiesībām necīnās, lai gan darba devējam pēc likuma ir jāsaglabā jaunā vecāka iepriekšējais amats vai jānodrošina līdzvērtīgs.
Eva (vārds mainīts), divu bērnu māte: „Tiesāties ir kaut kāda ekstra, kuru jaunas mammas nevar atļauties.”
Kāpēc jaunās māmiņas kļūst par bezdarbniecēm un kurš aizstāv viņu tiesības, skaidrojam Atvērto failu pusstundā.
-
Latvijā pieaug no uzņēmumiem izkrāptās naudas summas. Telefonkrāpnieki par uzbrukuma mērķi izraugās tieši grāmatvežus.
Ieva Ģerģe, Finanšu izlūkošanas dienesta eksperte: „Ja senāk likās, ka grāmatveži, tās bija retas reizes, ka bija tie, uz kuriem tiešām krāpnieki vērsa savas darbības, tad šobrīd tā ir tiešām kļuvusi kā regulāra tendence.”
Grāmatveži uzticas viltus policistiem un bankas darbiniekiem, kas ļauj krāpniekiem iztukšot firmu kontus.
Gustavs (vārds mainīts), uzņēmuma līdzīpašnieks: „Pavisam 42 reizes ar „Smart-ID” apstiprināja maksājumus. 42 reizes divās dažādās bankās.”
Krāpnieku guvums no uzņēmumiem sasniedz pat miljonus. Lai noziedznieku shēmas būtu veiksmīgas, izzagto naudu legalizē ar naudas mūļiem.
Haralds (vārds mainīts), bijušais naudas mūlis: „80 000 eiro bija mans konta atlikums uz to momentu, un tas viss notika kaut kādās desmit, divpadsmit minūtēs.”
Kā krāpniekiem izdodas apvārdot grāmatvežus un no uzņēmumiem, kurus viņi apkalpo, izzagt ievērojamas naudas summas, pētām Atvērto failu pusstundā.
-
Latvijā pēdējos desmit gados par 1,45 miljoniem eiro no nodokļu maksātāju naudas ir izremontētas vairākas skolas, kuras drīz pēc tam slēdza.
Sigita Mūrniece, Alūksnes novada Zeltiņu ciema iedzīvotāja: „Lietus ūdens kanalizāciju nomainīja par 11 tūkstošiem. Bija plāns par jumta sijām, durvju ailēm un pagraba balstu. Tad tika logi nomainīti.”
Skolas likvidēja tieši neilgu laiku pēc to atjaunošanas.
Inese Žīgure, likvidētās Ilzenes pamatskolas direktore: „Manuprāt, tas nav jēdzīgs ieguldījums, jo es domāju, ka bija zināms, ka skolu slēgs.”
Atbildīgās amatpersonas, kuras lēma par šo skolu pārbūvēšanu, jebkādas aizdomas par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu noraida.
Dzintars Adlers, Alūksnes novada domes priekšsēdētājs: „Es teikšu, ka tā nav izšķērdība.”
Kādēļ virkne pašvaldību ir iztērējušas nepilnu pusotru miljonu eiro no nodokļu maksātāju naudas, lai izremontētu skolas, kuras drīz pēc tam slēdza? To pētām Atvērto failu pusstundā.
-
Vairāki uzņēmumi un organizācijas Latvijā aicina iedzīvotājus nodot drēbes un apavus, kas pašiem vairs nav vajadzīgi. Tekstila vācēji sola mantām dot otro dzīvi, kā arī — tās ziedot labdarībai.
Beāte Bēvalde, biedrības „Tavi draugi” mārketinga vadītāja: “Te ir viss, ko tu redzi — gan kleitas, krekli, apavi. Te ir bērnu drēbītes.”
Nosacījumi visur ir vienādi — apģērbam jābūt tīram un nebojātam.
Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs: “Tas Latvijas materiāls, tā teiksim, nav tik labs! Ir… Dažādas lietas, ko latvietis izmet konteinerā, un ko, piemēram, zviedrs vai nīderlandietis izmet konteinerā, ja, un arī dažādas realizācijas cenas.”
Tomēr tas ir tikai laika jautājums, kad šīs drēbes un kurpes atkal nokļūst tirdzniecības ķēdē.
SIA „SebTex” reklāma sociālajā tīklā „TikTok”: “Ienāksim noliktavā. 2,5 tūkstoši kvadrātmetru, šķirošana, glabāšana. Lūk, tā tas viss izskatās, preču ir ļoti daudz!”
Kas notiek ar drēbēm un apaviem, kad tos atstājam kādā no daudzajiem tekstila konteineriem? Un, kāpēc ar lietota tekstila eksportu stiprinām biznesa saites ar Baltkrieviju? To pētām “Atvērto failu” pusstundā.
-
Pirms četriem gadiem Nodokļu un muitas policija aizturēja vairākas personas aizdomās par desmitiem miljonu nodokļu nemaksāšanu kuģu apgādāšanā ar degvielu jeb bunkurēšanas biznesā.
Fragments no TV3 ziņu izlaidums 2020. gada 14. februārī: „Skandalozi jaunumi! VID aizdomas par nelegālu shēmu degvielas tirdzniecībā valstī. Miljoni zaudējumu. Ticis aizturēts arī kādreizējais politiķis Edvīns Inkēns.”
Tagad lieta ir nonākusi līdz tiesai, kur uz apsūdzēto sola sēž divi cilvēki, taču ekspolitiķis Inkēns nav starp viņiem.
Alise Antone, Rīgas pilsētas tiesas tiesnese: „Tiesa turpina skatīt krimināllietu Vladimira Čebotarjova un Nikolaja Jakovļeva apsūdzībā par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.”
Prokuratūrai ir aizdomas, ka vērienīgajā nodokļu apiešanas shēmā iesaistīti arī muitnieki, par kuru vainu arī lemj tiesa. Tomēr liela daļa no naudīgās shēmas darbības ir palikusi miglā tīta.
Toms Kalniņš, Nodokļu un muitas lietu prokuratūras prokurors: „Ņemot vērā to, ka netika noskaidrots, kam šī dīzeļdegviela un mazuts tika realizēts, līdz ar to šādas informācijas, kas notika tālāk gan ar preci un naudu, mums nav zināms.”
Kā bijušajam politiķim Edvīnam Inkēnam daļēji piederošais uzņēmums varēja gadiem strādāt muitnieku degungalā un nemaksāt nodokļus? Un, kāpēc izmeklēšana pret populārā Atmodas laika raidījuma „Labvakar Latvija” veidotāju beidzās bez apsūdzībām, pētām Atvērto failu pusstundā.
-
Uz Latviju gadiem brauc trešo valstu pilsoņi, piemēram, no Indijas, Uzbekistānas, Šrilankas un citām, tostarp, eksotiskām zemēm, lai šeit iegūtu izglītību.
Jogešs Šarma, Rīgas Tehniskās universitātes students: „Man bija interese mācīties ārpus Indijas, protams, jo ārpus Indijas izglītība ir laba. Vēl arī man papildu būs prasmes, ko var iegūt, tāpēc iedomājos par Eiropu.”
Tomēr ne visiem patiesais mērķis Latvijā ir studēt. Daļa piesakās mācībām, lai tikai nokļūtu Eiropas Savienībā.
Agnis Višņevskis, Valsts robežsardzes Imigrācijas kontroles nodaļas vadītājs: „Viņi, jau ieceļojot, dodas uz Šengenas reisiem, uz Vāciju, uz Franciju, lai ceļotu tālāk.”
Dažām mācību iestādēm ārvalstu studentu piesaiste ir vien fasāde.
Diāna Laipniece, IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore: „Bieži vien nav runa par studijām, bet par mistiskiem kursiem, kas notiek vienu stundu nedēļā, vai varbūt dzīvē vispār nenotiek, un zem šī izglītības aizsega, tad tiek iegūtas vīzas un uzturēšanās atļaujas.”
Kuras mācību iestādes Latvijā tikai formāli piesaista ārvalstu studentus, bet patiesībā nodarbojas ar imigrācijas biznesu? Un, kādēļ atbildīgās iestādes to jau vairākus gadus pieļauj, pētām Atvērto failu pusstundā. -
Latvijā ir vairāki simti valstij un pašvaldībām piederoši īpašumi, kas gadiem ilgi stāv tukši.
Iļja Odegovs, jaunietis: „Rīgā apmēram 100 pamestās vietās dažu gadu laikā esmu bijis.”
Kaut arī pastāv vienota sistēma, kurā uzskaita valstij piederošus nekustamos īpašumus, tajā neiekļauj datus par tukšiem namiem.
Inga Vilka, Valsts kontroles padomes locekle: „21. gadsimtā datus joprojām šādā veidā mums ir jādzenā no gala lietotājiem. Ērtāk ir neredzēt šo informāciju.”
To, cik daudzi no valstij piederošajiem dzīvokļiem, ēkām un citiem objektiem stāv tukši, nezina arī atbildīgā Finanšu ministrija.
Aigars Šmits, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes priekšsēdētājs: „Ja to saliks uz vienas lapas, tad es domāju, ka šiem cilvēkiem un pārstāvjiem no reālās situācijas varētu palikt bail.”
Cik daudz no valstij un pašvaldībām piederošajiem īpašumiem jau vairākus gadus stāv tukši? Un, kādēļ par jomu atbildīgie pat nezina, cik daudz ir šādu objektu? To pētām Atvērto failu pusstundā.
-
Ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu cieši saistīti uzņēmēji daudzus gadus izvērsa plašu biznesu Latvijā. Viņu vidū ir gan oligarhi un politiķi, gan arī Krievijai stratēģiski svarīgu uzņēmumu akcionāri.
Baiba Vītoliņa, Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore: “Mūsu skatījumā galvenā problēma varbūt bija tieši tā, ka šim uzņēmumam bija ļoti švaki ar iekšējo grāmatvedību.”
Viņu firmas, kas pārdeva daudziem iemīļotas dzīvesstila preces un savus darbiniekus pievilināja ar dāsniem bonusiem, Latvijā apgrozīja desmitiem miljonu eiro.
Fragments no video, kas ievietots “BUSSINESS with FABERLIC Cosmetic” feisbuka lapā 2022. gada 5. janvārī: “Beidzot, beidzot! Godīgi nopelnīta dāvana! [..] Ir briljants, ir! Ah!”
Taču šie paši uzņēmēji Krievijā ar saviem lēmumiem, naudu un biznesa saitēm atbalstīja asiņaino iebrukumu un karu Ukrainā.
Elīna Vrobļevska, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece: “Skaidrs, ka jebkuram tādam labam darbiniekam, viņam izveidojas zināma lojalitāte pret savu darba devēju. Un, protams, šādi izbraucieni un izpriecas tikai pastiprina šo te lojalitāti.”
Kā Putinam pietuvinātas personas Latvijā uzbūvēja miljoniem vērtus biznesus un kas ar tiem notika pēc tam, kad piemēroja sankcijas, pētām Atvērto failu pusstundā.
-
Divus gadus un trīs mēnešus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, Latvijā joprojām nav izveidota uzticama zāļu rezervju sistēma.
Juris Raudovs, Veselības ministrijas Nozares krīzes vadības nodaļas vadītājs: „Tas ir tāds jautājums ar daudzpunktu atbildēm. Es tiešām negribētu ņemt atbildībā, ka tiešām pateikt, ka mēs būtu jau gatavi nākamajā gadā.”
Ja rīt Latvijā sāktos karš, veselības aprūpes sistēma strauji nonāktu katastrofas priekšā. Nokomplektētas nav ne slimnīcu, ne arī katastrofu gadījumiem paredzētās rezerves.
Hosams Abu Meri: „[Tās] Ir! Tikai nav tik pietiekoši, teiksim tā, ja.
Andrejs Vasks: Par cik procentiem viņas ir nodrošinātas? Par 70? Par 30?
Hosams Abu Meri: Nu es negribu runāt par to!”
Kamēr Igaunijā jau gadu darbojas no Somijas pārņemti un pielāgoti zāļu krājuma modeļi, Latvijā vispārpieejamo zāļu uzkrājumu cer sākt veidot tikai nākamgad.
Kristīne Jučkoviča, Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore: „Šīm lietām jābūt sakārtotām! Tad, kad mēs aizbraucam uz Igauniju un redzam, ka tas tur ir, tad mums iestājas neliels žēlums, kāpēc mums tā nav?”
Kāpēc Latvijā nav medikamentu krājumu krīzēs situācijām un kad nepieciešamās rezerves būs nokomplektētas, pētām Atvērto failu pusstundā.
-
Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā ir teju trīskāršojies to jauniešu skaits, kas pēc tīša paškaitējuma izdarīšanas ir nonākuši Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā.
Karīna Beinerte, bērnu psihiatre BKUS Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centrā: „Mūsu nodaļa stacionārā ir pilna ar šiem jauniešiem, kuri vai nu ir mēģinājuši izdarīt pašnāvību, vai regulāri paškaitējas un dara to ļoti smagā formā, vai kuriem ir ļoti intensīvas pašnāvības domas.”
2022. gadā pašnāvības Latvijā veica trīs skolas vecuma jaunieši, kuri mācījās vienā ģimnāzijā.
Anete Olava, Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas skolas psiholoģe: „Mēs neesam atraduši nekādas kopsakarības starp šiem gadījumiem.”
Eksperti stāsta, ka jauniešu uzvedība ir impulsīvāka, līdz ar to – grūtāk paredzama.
Bērna māte, anonīma: „Bērns vismaz ar draugiem bija dzīvespriecīgs. Bija intereses. Gāja uz dažādiem pasākumiem, ārpusskolas aktivitātēm. Varbūt tas deva maldinošu iespaidu, ka viss ir kārtībā.”
Kāpēc Latvijā tik ļoti ir pieaudzis paškaitējumu skaits jauniešu vidū? Un, vai tas, ka skola ir elitāra negatīvi ietekmē pusaudžu mentālo veselību? To Atvērto failu pusstundā pēta žurnālisti Ieva Alberte un Raimonds Rudzāts.
-
Jūrmalā pēdējos septiņos gados uzbūvēti vai pārbūvēti desmitiem viesu namu, tomēr vairums ēku viesus tā arī neuzņem.
Uldis Kronblūms, Jūrmalas aizsardzības biedrības valdes loceklis, Jūrmalas domes opozīcijas deputāts: „Šeit nekas neliecina, ka šeit būtu viesu nams. Neredzam nekādas reklāmas.”
Lielu daļu no ēkām pēc to uzbūvēšanas pārdod pa domājamām daļām kā dzīvokļu īpašumus.
Andris Lazarevs, Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktores vietnieks: „Ja šie objekti tiek izmantoti patstāvīgai dzīvošanai, tad tā ir patvaļīga ekspluatācija.”
Jūrmalas domes vadība pārmetumus noraida un šādu praksi tikai atbalsta.
Gatis Truksnis, Jūrmalas domes priekšsēdētājas Ritas Sproģes padomnieks: „Šeit nav runa par neatļautu izmantošanu kā tādu. Piemēram, kad mēs dzīvoklī taisām cūku audzēšanu vai slimnīcā taisām kazino. Tā ir neatļauta izmantošana.”
Kādēļ Jūrmalā desmitiem viesu namu vietā jau gadiem patiesībā top dzīvojamās mājas, pētām Atvērto failu pusstundā.
- Visa fler
