Avsnitt
-
Latvijā tuvākajos gados plāno izbūvēt desmitiem jaunu vēja parku, valsts saka – tas vajadzīgs enerģētiskajai neatkarībai. Taču, līdztekus projektu attīstībai, veidojas organizēta pretestība vēja parkiem – vietām notiek dažādi pasākumi, kuros izplata vēstījumus par vēja enerģijas ietekmi uz cilvēku veselību.
Anita Zaļuma, pedagoģe un angļu valodas filoloģe, Vācijā mājas apstākļos aprūpē smagi slimus cilvēkus: „Salasos visu to informāciju par vēja parkiem un domāju, kāpēc man no rītiem sirds kāpj pa muti ārā?”
Publiskās apspriedēs, sociālajos tīklos un iedzīvotāju sapulcēs izskan brīdinājumi par ļoti zemas frekvences skaņu jeb infraskaņu un veselības riskiem. Daļa šo argumentu balstās atsevišķos, pretrunīgi vērtētos pētījumos, uz kuriem atsaucas cilvēki, kuri paši nav šīs jomas pētnieki.
Jānis Blahins, pētnieks un fizikas doktorants, Valgas konferences dalībnieks: „Tas ir man vaļasprieks. Katram zinātniekam var būt daudz vaļasprieku.”
Arī valsts vēl tikai pielāgo regulējumu vēja enerģijas attīstībai. Atbildīgajā ministrijā atzīst, ka daudzos jautājumos skaidrība veidojas pakāpeniski, un tieši tas daļā sabiedrības rada neuzticēšanos.
Līga Kurevska, Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāre: „Perfekta vide, lai pieņemtu, ka valsts par cilvēku aizmirsa.”
Atvērto failu pusstundā pētām, kādā mērā pretestība vēja parkiem notiek organizēti starptautiskā mērogā, nevis tā ir tikai spontāna vietējo iedzīvotāju kustība?
Pilnīgākai audio pieredzei, lai uztvertu binaurālo skaņu, aicinām epizodi klausīties austiņās. -
Pēdējo gadu laikā Valsts darba inspekcijā pieaug sūdzību skaits par mobingu un bosingu valstij piederošos uzņēmumos. Šādas sūdzības iestāde saņēmusi arī par “Eiropas Dzelzceļa līnijas” – kapitālsabiedrību, kas Latvijā atbild par “Rail Baltica” projekta ieviešanu.
Dana Šauberga, uzņēmuma “Eiropas Dzelzceļa līnijas” darbiniece: “Šobrīd es redzu, ka no visa Komunikācijas departamenta es esmu vienīgais cilvēks, kas ir pakļauts šai atlaišanai.”
Kaut arī Latvijas likumi skaidri nedefinē mobingu un bosingu, tiesībsargs to skaidro kā psiholoģisku teroru gan no darbinieku, gan arī darba devēja puses.
Igors Oļeiņikovs, bijušais uzņēmuma “Eiropas Dzelzceļa līnijas” darbinieks: “Uz ko viņš man teica, [..] tad ir tāds citāts: “Ja tu to neparakstīsi, tad mēs tevi ar Kasparu, domāts Vingris, mobingosim, un bosingosim, un kas tur vēl.””
“Eiropas Dzelzceļa līnijas” vadība neuzskata, ka uzņēmuma iekšienē būtu šāda veida problēmas.
Jānis Naglis, bijušais uzņēmuma “Eiropas Dzelzceļa līnijas” valdes loceklis: “Varbūt, ka kādam darbiniekam, kas jau ir gadiem strādājis projektā, viņiem bija kaut kāda bagāža, kas nāk līdzi. Līdz ar to ir kaut kāda neapmierinātība.”
Kāpēc darbinieki valsts uzņēmumā, kas Latvijā ievieš vērienīgo infrastruktūras projektu “Rail Baltica”, ir pakļauti iespējamam mobingam un bosingam? To skaidrojam Atvērto failu pusstundā. -
Saknas det avsnitt?
-
Barselonā viņus sauc par nelegālo naktsmītņu karaļiem. Peru izcelsmes grupējums, par kuru gadiem raksta vietējie spāņu mediji, īrē desmitiem dzīvokļu, sadala tos istabās un piedāvā tūristiem platformās „Booking.com” un „Airbnb”.
Luiss Benvenutijs, Spānijas laikraksta „La Vanguardia” žurnālists: „Es ar šo grupējumu iepazinos, jo atradu upurus, atradu īpašniekus, kuri vēlējās atgūt savu dzīvokli.”
Barselonas nelegālā tūristu mītņu biznesa darboņi pelna miljonus un nauda plūst arī uz Latviju.
Adrians (vārds mainīts, anonīms), ilgstoši strādājis Barselonas tūrisma mītņu biznesā: „Zinu, ka arī uz Latviju lielos daudzumos naudu pārskaitīja. Tā kā maksājums nāk no Spānijas, kas ir Eiropas valsts, nevis kaut kāds ofšors, Latvijas bankām, iespējams, jautājumi nerodas.”
Kamēr spāņu likumsargiem vēl jāpierāda, ka naktsmītņu karaļi īsteno kriminālu shēmu, Latvijas varas iestādes neplāno rīkoties.
Svens Kristjansons, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes vadītājs: „Tas būtu jāuzdod Spānijas tiesībaizsardzības iestādēm.”
Kā nauda no Barselonas nelegālo tūristu mītņu biznesa ieplūst Latvijas lielākajā komercbankā? To pētām Atvērto failu pusstundā. -
Finanšu institūcija „Altum” – uzņēmums, kas pieder valstij, pirms vairāk nekā desmit gadiem caur riska kapitāla fondiem ieguldīja valsts naudu jaunuzņēmumos. Viens no tādiem tagad ir miljoniem vērta firma, kas ir ierauta dalībnieku strīdos un tiesās. Tādēļ pastāv risks, ka valsts savu iemaksāto naudu pilnībā varētu neatgūt.
Gints Ernestsons, programmētājs un uzņēmējs: „Bija uztaisīta tāda shēma: pārdot uzņēmumu pa lēto ar uzņēmumu saistītām amatpersonām. Starpniecībai.”
Par to ceļ trauksmi viens no uzņēmuma mazākuma īpašniekiem, kurš ir veiksmīgās biznesa datu vizualizācijas datorprogrammas idejas autors. Viņš ir pārliecināts – firmas vadība cenšas samazināt uzņēmuma vērtību, lai to par zemāku cenu varētu nopirkt lielākie īpašnieki. Savukārt viņi pārmetumus noliedz un vaino mazākuma akcionārus.
Jānis Volbergs, uzņēmuma „Data Visualization Software Lab” valdes priekšsēdētājs: „Gints [Ernestsons] un Edgars [Smirnovs] sabotē jebkādas pārdošanas iespējas!”
Lai gan „Altum” zina par dalībnieku strīdiem, tiesvedībām un, iespējams, negodprātīgu uzņēmuma vadības un kontrolpaketes īpašnieka rīcību, tā aktīvi neiesaistās.
Ralfs Jānis Punāns, „Altum" Finanšu starpnieku daļas vadītājs: „„Altum” kā investoram fondos nav tiesības iejaukties fondu pārvaldnieka uzņēmumu operacionālā darbībā.”
Vai finanšu institūcija „Altum” pienācīgi pieskata riska kapitāla fondos ieguldīto valsts un Eiropas naudu? To pētām Atvērto failu pusstundā.
-
Latvijā ik gadu no ģimenēm izņem vairāk nekā tūkstoš bērnu – aptuveni tikpat daudz, cik mācās skolēnu vienā lielā Rīgas ģimnāzijā vai vidusskolā. Tas notiek gadījumos, kad bāriņtiesa pārtrauc vecākiem aizgādības tiesības un bērns nonāk ārpusģimenes aprūpē.
Zelma (vārds mainīts), bijusi juridiski nebrīvs bērns: „Mēs tajā dienā vispār nebijām neko ēduši, un mēs gājām pie kaimiņiem prasīt ēst, un noteikti tie kaimiņi bija pateikuši sociālajam dienestam.”
Likums paredz, ka gada laikā ar vecākiem strādā sociālais dienests, un pēc tam bāriņtiesai jāpieņem lēmums – vai bērns var atgriezties ģimenē, vai viņam jāmeklē jaunas mājas.
Madara Senkane, adoptējusi meitiņu: „Lai viņš nav tādā kā mūžīgā šķīstītavā, ka ne šur, ne tur, tādā pelēkajā zonā.”
Taču realitātē tas ne vienmēr notiek laikus. Ir bērni, kuri juridiski nebrīvā statusā ārpusģimenes aprūpē pavada vairākus gadus. Ir arī gadījumi, kad bērnu atgriež bioloģiskajā ģimenē un pēc tam atkārtoti izņem vēlreiz un vēlreiz.
Andrija Likova, ģimenes psihoterapijas speciāliste: „Institucionālā vardarbība eksistē, un tā joprojām ir.”
Šajā Atvērto failu pusstundā pētām, vai atbildīgās iestādes spēj laikus pieņemt lēmumus bērnu interesēs, lai viņus aizsargātu?
Pilnīgākai audio pieredzei, lai uztvertu binaurālo skaņu, aicinām epizodi klausīties austiņās.
--
Lai turpinātu pētīt šo tematu, raidījuma “Atvērtie faili” veidotāju komanda lūdz atsaukties tos vecākus, kuriem aizgādības tiesības ir atņemtas. Ja esat gatavi tikties un dalīties ar savu pieredzi, lūdzam sazināties un sūtīt ziņu uz e-pastiem: [email protected] vai [email protected] -
2010. gada 15. jūnijā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs aizturēja vairākas vadošās „Latvenergo” amatpersonas aizdomās par kukuļņemšanu. Atsevišķas epizodes kriminālprocesā izmeklētāji izdalīja jaunās lietās, no kurām atsevišķās jau piespriesti sodi. Taču pamatlieta jau gandrīz astoņus gadus atrodas pirmās instances tiesā.
Laura Smukule, Rīgas pilsētas tiesas tiesnese: „Tas ir sarežģīti, laikietilpīgi un jo īpaši šādā krimināllietā, kura tiešām šobrīd ir apkopota vairāk nu jau nekā 160 sējumos.”
Lietā apsūdzēts gan bijušais „Latvenergo” prezidents Kārlis Miķelsons, viņa vietnieks Aigars Meļko un uzņēmējs Andrejs Livanovičs, gan arī virkne citu cilvēku. Viņiem katram bijusi sava loma vairāku apjomīgu „Latvenergo” iepirkumu sadārdzinājumā un kukuļu saņemšanā.
Kārlis Miķelsons, valstij piederošā uzņēmuma „Latvenergo” bijušais valdes priekšsēdētājs: „Nevienā brīdī es neesmu teicis, ka es atzīstu [savu vainu]! Vēl joprojām es saku, ka neatzīstu!”
Lietas skatīšanu traucējuši dažādi apstākļi, piemēram, Covid-19 pandēmija un liecinieku atsaucība. Gan esošajiem, gan bijušajiem tiesu sistēmas pārstāvjiem domas, kā uzlabot situāciju, pārsvarā sakrīt.
Andis Celms, bijušais Rīgas pilsētas tiesas tiesnesis: „Es varu pateikt, ka ir ļoti daudz liecinieku, ko mēs pratinām, [kas] apsūdzības pierādīšanai, manā skatījumā, nostrādā ļoti minimāli.”
Kādēļ „Latvenergo” lieta gandrīz 16 gadus pēc izmeklēšanas sākuma nav tikusi tālāk par pirmo instanci? To pētām Atvērto failu pusstundā.
-
Nabadzības riska rādītājs Latvijā būtiski neuzlabojas jau 20 gadus: šajā riska zonā joprojām dzīvo katrs piektais iedzīvotājs. Visvairāk trūkumā dzīvo seniori. Lielākie izdevumi ir par pārtiku un mājokli.
Ērika Ceriņa, pensionāre no Rīgas: „Nedēļu ar pieci eiro var izdzīvot. [..] Nopērc kefīru, nopērc maizīti. Kartupeli.”
Ar trūkumu saskaras arī ģimenes, kurās bērnus audzina viens vecāks.
Inese Platmane, rīdziniece, viena audzina divus bērnus: „Es nevaru nodrošināt sev medicīnisko aprūpi. Valsts kvotas ir kaut kāds mīts. Par zobārstu es vispār klusēju. Es par to pat nedomāju. Tas ir tas, kam šobrīd nesanāk atlicināt.”
Lai gan par nabadzību netrūkst ne datu, ne arī pētījumu, par kuriem valsts iepriekšējos gados tērējusi ievērojamas summas, strauju uzlabojumu, visticamāk, nebūs arī tuvākajos gados.
Evija Kūla, Labklājības ministrijas Sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta direktores vietniece: „Mums ir vieni no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, un šī tendence mums diemžēl turpinās arī tālāk."
Kāpēc Latvijā ilgstoši nav izdevies samazināt nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaitu? To pētām Atvērto failu pusstundā.
-
Degvielas cenu kāpums Irānā sāktās ASV un Izraēlas sāktās karadarbības dēļ draud radīt krīzi ekonomikā. Tādu pašu mēs varam pieredzēt pēc trīs gadiem, kad Latvijai būs jāizpilda klimata politikas mērķi transporta jomā.
Ieva Ligere, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja: „Šobrīd esošā situācija var kalpot par sava veida sagatavošanos šim cenu lēcienam.”
Gan privātais transports, gan tautsaimniecība pamatā balstās uz fosilo dīzeļdegvielu. Pavisam no tās atteikties nevar, tomēr pastāv klimatam draudzīga alternatīva. Tā gan ir dārga, īpaši Latvijā.
Jānis Kalniņš, mūziķis: „Tā starpība apmēram ir kaut kādi 40 līdz 50 centi.”
Līdz 2030. gadam trešā daļa no fosilās degvielas jāaizstāj ar atjaunojamu enerģiju. Politiķi bailēs no sabiedrības dusmām par degvielas cenu celšanu transporta „zaļināšanas” pasākumus ir atstājuši uz pēdējo brīdi.
Andris Kulbergs, Saeimas deputāts: “Tā ir neiespējamā misija. Mēs varam viegli aprēķināt: tie ir… divas trešdaļas no autoparka ir jāieslēdz dzinējs, lai mērķis īstenotos.”
Vai ir iespējams sasniegt iecerētos mērķus un vienlaikus saglabāt saprātīgas degvielas cenas, ja Latvija īsteno izvēlēto klimata politiku? To skaidrojam Atvērto failu pusstundā.
Pilnīgākai audio pieredzei, lai uztvertu binaurālo skaņu, aicinām epizodi klausīties austiņās. -
Latvijā ir vidēji 20 tūkstoši brīvu darbavietu, un bezdarba līmenis saglabājas salīdzinoši zems. Realitātē 90 % darba meklētāju pēc pieteikuma nosūtīšanas vakancei tā arī nesaņem atbildi no firmām, kas meklē darbiniekus.
Sindija Lozgačova, digitālā satura veidotāja teic: „Kur ir tā problēma šajā apburtajā lokā, ka cilvēki grib strādāt, viņus neņem darbā, un uzņēmumiem vajag darbiniekus, un nav, kas strādā?!”
Tikmēr uzņēmumi arvien biežāk piesaista viesstrādniekus – un viņu skaits Latvijā pieaug. Lai to izdarītu, darba devējiem vispirms jāpublicē vakance un jāpierāda, ka piemērotu darbinieku Latvijā atrast neizdodas.
Daļā gadījumu prasības gan ir tik specifiskas, ka vietējie kandidāti tām nemaz neatbilst.
Līga Baufale, Nodarbinātības valsts aģentūras Darba tirgus departamenta projekta vadītāja, EURES koordinatore atzīst: „Mēs nevaram izslēgt to, ka var būt arī šādi gadījumi.”
Caur vienu no šādiem sludinājumiem trešo valstu darbiniekus piesaista arī firma, kuras vadītājai ir saikne ar prokremlisku aktīvisti.
Tikmēr Olga Gogina-Miroļubova, firmas "Jobagency.lv" īpašniece norāda: „Šajā gadījumā mēs meklējām divus ķīniešu virtuves speciālistus, pavārus darbam Latvijas ēdināšanas uzņēmumos.”
Šajā raidījuma epizodē pētām – kas patiesībā slēpjas aiz vakanču sludinājumiem Latvijā?
-
„Riga Waterfront” projekts, kuru Andrejsalā attīsta uz ekskluzīviem zemes gabaliem, nākamo 13 gadu laikā galvaspilsētā izmainīs Vecrīgas izskatu. Tās siluetā blakus baznīcas torņiem vietu ieņems jaunas augstceltnes. Ar lielām pārmaiņām jau nākas saskarties cilvēkiem, kuri mitinās dzīvojamā ēkā tieši blakus šī projekta būvlaukumam.
Guntars Ruņģis, Andrejostas ielas 22. nama iedzīvotājs: “Rīga Waterfront” [..] jau [no] visiem īpašniekiem nopirkuši šo zemi, tur tālāk tepat aiz mājas. Un mums jau sāk tādu brīdinājuma signālu dot.”
Mājā šobrīd palikuši vien daži iedzīvotāji, bet vairākums dzīvokļu, kuros iepriekš bija kaimiņi, tagad stāv tukši, jo ir izpirkti. Uzņēmums, kam tie pieder, noliedz saistību ar „Riga Waterfront” projektu. Arī jaunajam ēkas apsaimniekotājam ar to neesot nekāda sakara.
Igors Plūme, uzņēmuma "SJ Real Estate" prokūrists: „Norādām, ka pārvaldnieks savu saimniecisko darbību veic stingri saskaņā ar normatīvo regulējumu.”
“Waterfront” projekta dēļ pašvaldības atbildīgās komitejas deputāts jau mudina pārdomāt, vai nebūtu jāmaina Rīgas vēsturiskā centra aizsargzona.
Edgars Bergholcs, Rīgas domes deputāts, Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs: „Viens ir tas, to buferzonu, man liekas, ka vajadzētu spēcīgi samazināt.”
Vai "Riga Waterfront" projekta dēļ varētu samazināt Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonu, apdraudot Rīgas palikšanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā? To pētām Atvērto failu pusstundā.
Epizode ir turpinājums raidījumam par šo tematu, kas skanēja 2025. gada oktobrī.
-
Pēdējo mēnešu laikā sociālo tīklu vidē arvien biežāk apspriež vilkus. Novērošanas kameru ieraksti fiksē vilku pārvietošanos dzīvojamo māju tuvumā. Internetā izplata arī dažādus attēlus ar vilku nodarītiem postījumiem.
Juris Buškevics, Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs: “Šie uzbrukumi gadu no gada atkārtojas mājlopiem, suņiem. Tas nav pieļaujams, ka šādi uzbrukumi ir.”
Vilku medību sezonai būtu jānoslēdzas marta beigās, bet kvotas, cik daudz vilkus ir atļauts nomedīt, jau izpildīja janvāra vidū. Lauksaimnieki, kas audzē mājlopus, vēlas, lai vilkus var medīt ilgāk, taču dzīvnieku aizsardzības organizācijas tam iebilst.
Astrīda Notte, biedrības "Latvijas ainavas" vadītāja: “Astoņarpus mēnešus atļaut medīt sugu, pakļaut to tik milzīgam izšaušanas spiedienam – tas nav normāli! Neviena valsts to neatļaujas, izņemot Latviju un Balkānu valstis, kas tā dara.”
Kaut arī vilku monitoringa dati neliecina, ka vilku skaits ir strauji pieaudzis, diskusijai par radikālām izmaiņām vilku medību regulējumā ir atvērta par jomu atbildīgā valsts iestāde.
Valters Lūsis, Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs: “Pie esošā resursa es teiktu, ka varētu samazināt vilku medību sezonu, bet neierobežot apjomu. Medīt nelimitēti – tā kā stirnas vai mežacūkas šobrīd.”
Vai tiešām vilku populācija Latvijā ir savairojusies tādos apmēros, ka kļuvusi bīstama? To “Atvērtu failu” pusstundā pēta Raimonds Rudzāts.
-
Latvijā gandrīz katrs trešais skolēns mācību iestādē ir saskāries ar vardarbību. Tas ir augstāks rādītājs nekā vidēji Eiropas Savienības un daudzās citās valstīs.
Ģirts Cēlājs, liepājnieks, skolnieces tētis: „Spļaušana, grūstīšana, apvainojumi, “body shamings” [ķermeņa kaunināšana].”
Lai ar to cīnītos, no nākamā mācību gada skolām obligāti jāievieš kāda labbūtības veicināšanas vai vardarbības mazināšanas programma.
Ivans Jānis Mihailovs, IKVD Kvalitātes nodrošināšanas departamenta direktora vietnieks: „Ministrijai ir jārespektē skolas autonomija, un nevienai skolai tieši un direktīvi nevar ieteikt, ka, lūdzu, ņemiet vienu vai otru programmu!”
Eksperti ir vienisprātis – tas nebūs brīnumlīdzeklis. Svarīgi ir ne tikai ieviest instrumentus, bet arī tos reāli izmantot.
Mārtiņš Roberts Stabiņģis, Pusaudžu resursu centra klīniskais un veselības psihologs: „Mēs varam iedot jebkādus rīkus, ielikt tos šķūnītī un tie tur stāvēs 20 gadus. Kāds no tā ir labums?”
Vai obligātās vardarbības mazināšanas programmas Latvijas skolās kļūs tikai par ķeksīti, vai arī dos reālu efektu? To pētām Atvērto failu pusstundā.
Pilnīgākai audio pieredzei, lai uztvertu binaurālo skaņu, aicinām epizodi klausīties austiņās. -
Lai iegūtu vairāk naudas valsts budžetā, valdība arvien lielāku uzmanību pievērš valsts kapitālsabiedrībām. Mazināt izdevumus un palielināt ienākumus, ko tālāk iemaksāt valsts budžetā, tā prasa arī no valstij piederošā uzņēmuma “Latvijas Valsts meži” (LVM). Tas atlaida vairākus desmitus darbinieku, taču jaunos direktoru amatos bez konkursa iecēla trīs cilvēkus, kuri iepriekš strādāja valdē un padomē.
Mārtiņš Līdums, LVM padomes priekšsēdētāja vietnieks: “Šie augstās raudzes profesionāļi pauda gatavību turpināt darbu uzņēmumā savu kompetenču ietvaros, bet citā statusā, par ko mēs esam priecīgi.”
Augsto amatu dalīšanai iebilst liela daļa zemāka līmeņa darbinieku. Sasteigtās reformas rezultātā uzņēmumā tagad ir divas arodbiedrības. Vienai ir netieša saikne ar vadību, kamēr otrai – neatkarīgai arodorganizācijai, kompānijas administrācija liek šķēršļus.
Dace Rumpe, Latvijas Meža nozares arodbiedrības biedre un šīs organizācijas vadītāja LVM: “Par vainīgu nelojālu vai pat kaitniecisku uzņēmumam tiek padarīts tas, kurš mēģina norādīt uz problēmu pastāvēšanu!”
Vai neatkarīgas arodbiedrības ierobežošana un vienlaikus direktoru amatu dalīšana vadībai pietuvinātām personām vienā no lielākajiem valstij piederošajiem uzņēmumiem atbilst labas pārvaldības principiem? To skaidrojam Atvērto failu pusstundā.
Pilnīgākai audio pieredzei, lai uztvertu binaurālo skaņu, aicinām epizodi klausīties austiņās. -
Latvijā bērniem līdz septiņu gadu vecumam vairākas reizes profilaktiski jāpārbauda redze. Par valsts finansējumu to drīkst darīt tikai acu ārsti.
Ainis Dzalbs, ģimenes ārsts, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis: „Rindas pie acu ārstiem parasti, ar ko mēs rēķināmies, ir seši līdz deviņi mēneši.”
Optometristi – veselības aprūpes speciālisti, kuri pārbauda un koriģē redzi, jau ilgstoši saka, ka bērnu redzes skrīningu var veikt arī viņi. Tas valstij izmaksātu lētāk, un bērni uz pārbaudēm tiktu ātrāk. Taču acu ārsti tam nepiekrīt – galvenais iemesls rindām esot naudas trūkums.
Juris Vanags, Latvijas Acu ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs: „Acu ārstu resurss totāli pilnīgi pietiek.”
Oficiālie dati rāda, ka bērnu redzes skrīninga aptvere Latvijā ir ļoti zema. Atbildīgā iestāde skaidro – daļa pārbaužu statistikā nemaz neparādās, jo tās noformē kā citus pakalpojumus.
Linda Celmiņa-Ķeze, NVD Pakalpojumu attīstības nodaļas vadošā eksperte veselības aprūpes jautājumos: „Ja ārsts konstatē tur kaut kādas izmaiņas – plusus vai mīnusus redzē –, tad viņš var pārnest šo pacientu jau uz ārstniecības sadaļu un tur, sakodējot manipulācijas, nopelnīt vairāk.”
Atvērto failu pusstundā pētām, vai Latvijas redzes aprūpes resursus patiešām izmanto bērnu labākajās interesēs? -
Aizvadītajos gados Latvijas slimnīcās nedaudz vairāk kā puse pacientu bija vecumā virs 60 gadiem. Lai saņemtu medicīnisku palīdzību, daļa no viņiem mūža nogalē vecuma nevarības dēļ var nonākt slimnīcā bezpalīdzīgā stāvoklī. Taču ārstniecības iestādē viņus var mehāniski fiksēt jeb piesiet pie gultas, par ko ceļ trauksmi pacientu tuvinieki.
Marga, meita bijušajai pacientei Vidzemes slimnīcā: “Un tad man tika pateikts tā: “Nu, ko tad jūs domājat, jūs gribat, lai viņi krīt un lauž locekļus?””
Lai arī statistikā sūdzības par mehānisku fiksāciju parādās reti, pēdējo divu gadu laikā to piedzīvoja divi pacienti vienā no Latvijas slimnīcām.
Ineta Rezevska, Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja: “Bet es gribu atkal teikt, ka tas, ka nav sūdzību nenozīmē, ka tādi pārkāpumi netiek pieļauti.”
Spēkā esošās instrukcijas un vadlīnijas noteic, ka fiksācija ir stingri regulēta, bet šādi bieži fiksē tieši bezpalīdzīgus pacientus, kuru tuvinieki par notikušo uzzina tikai ieraugot siksnas ap rokām.
Uģis Muskovs, Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs: “Mēs pacientus nefiksējam, bet ierobežojam nedaudz viņa kustības.”
Vai Latvijā šobrīd ir sakārtota sistēma, kas nosaka gadījumus, kad bezpalīdzīgus pacientus vecuma nevarības dēļ var mehāniski fiksēt jeb piesiet pie gultas? To pētām Atvērto failu pusstundā.
-
Jau ceturto gadu karadarbībā Ukrainā uzbrukumos galvenokārt izmanto bezpilota lidaparātus. Tas nozīmē, ka aizvien vairāk dažādas sakaru ierīces, kas pēc būtības ir civilās preces, kļūst par daļu no kara infrastruktūras.
Modris Kairišs, majors, Autonomo sistēmu kompetences centra vadītājs: „Šobrīd kaut kādi 80 % no zaudējumiem tiek nodarīti ar droniem. Abās pusēs cilvēki sēž pagrabos, mājās zem zemes un viens uz otra lidina dronus.”
Lai droni lidotu un trāpītu, nepieciešams stabils interneta savienojums.
Aleksandrs, Ukrainas pusē karojošs brīvprātīgais no Latvijas ar segvārdu NATO: „Tev jānonāk līdz tādai signāla kvalitātei, kuru mazāk slāpē.”
To var nodrošināt ar radio tilta antenām, kuras pa tiešo un caur trešajām valstīm eksportēt uz Krieviju ir aizliegts. Taču krievu armija frontē izmanto radio tilta antenas, kuras ražo ASV uzņēmums “Ubiquiti”.
Krievu okupantu rokās šīs ierīces nonākušas caur trešajām valstīm, uz kurām tās reeksportēja arī divi Latvijas uzņēmumi.
Igors Dekterjovs, SIA "Getic" īpašnieks un valdes loceklis: „Kā jūs domājat, kāda mums ir iespēja pārbaudīt gala lietotāju? Es varu šeit Latvijā pārdot antenas un pēc tam tās būs Krievijā.”
Kādēļ ar Latvijas un arī citu valstu uzņēmumu starpniecību Krievijas armija varēja tikt pie radio tilta antenām, kuras izmanto dronu uzbrukumos Ukrainā? To pētām Atvērto failu pusstundā.
Pilnīgākai audio pieredzei, lai uztvertu binaurālo skaņu, aicinām epizodi klausīties austiņās. -
Premjeres Evikas Siliņas valdība pirms gada solīja par ceturto daļu samazināt birokrātiju. Lai gan nevienam nav īsti skaidrs, kas šim skaitlim ir atskaites punkts, tāds rezultāts ne tuvu nav sasniegts. Dažādas ikdienas formalitātes turpina iedzīvotājiem apgrūtināt darbu.
Sandis Voldiņš, valsts SIA „Latvijas Nacionālā opera un balets” valdes priekšsēdētājs: “Nu, tas tiešām ir izmisums. Tas nav normāli, kā tas šobrīd notiek!”
Valsts pārvalde ir apņēmusies uz iedzīvotāju iesniegumiem atbildēt desmit dienās, mazāka birokrātija būvniecībā, Valsts ieņēmumu dienests samazinājis darbinieku skaitu. Šāds ir bijis vēstījums skaļākajiem virsrakstiem birokrātijas mazināšanas procesā. Taču uzņēmēji grib asākas reformas.
Arnis Kaktiņš, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors: „Kāpēc tas viss ir? Tāpēc, lai ģenerētu preses relīzes un attiecīgi mediji varētu teikt: “Lūk, lūk, kā valsts pārvalde varonīgi cīnās ar birokrātiju!””
Birokrātiskās valsts iepirkumu sistēmas reforma ir iestrēgusi Saeimā. Uzņēmēji ir satraukti, ka izmaiņas samazinās konkurenci un vairos korupciju.
Baiba Liepiņa, Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja: „Priekšlikums paver durvis tieši tai pelēkajai zonai, kad vispār mēs neuzzināsim – bija iepirkums vai nē?”
Kāpēc kavējas valdības pērn publiski solītā birokrātijas mazināšana? To analizējam Atvērto failu pusstundā.
-
Jau gadu Latvijā ir spēkā aizliegums tirgot elektroniskās cigaretes ar aromātiem. Taču tirgū ir parādījušies dažādi risinājumi, lai to apietu, – pārtikas un istabas aromatizētāji. Tie tagad aizpilda ne tikai specializēto veikalu plauktus, bet tos jau var nopirkt arī lielajās mazumtirdzniecības ķēdēs.
Veikala "Rimi" pārdevējs: „Mūsu ģeniālā valdība ir izgudrojusi tādu gājienu, ka cigaretes ar garšām nedrīkst būt un tad tās garšas liek atsevišķi.”
Tabakas likuma uzraudzību veic vairākas iestādes, kuras pašas atzīst – kontrole ir sarežģīta un ne vienmēr efektīva. Turklāt nevienai no tām nav tiesību bloķēt interneta mājaslapas, kur šīs preces tirgo nelegāli.
Normunds Šteinbriks, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroja priekšnieks: „Ja mums būtu tas instruments, kā lai saka, ierobežot to nelikumīgo apriti būtu daudz vienkāršāk.”
Kamēr atbildīgā ministrija gatavo jaunus grozījumus, nozares asociācija apgalvo – pašreizējā aizlieguma dēļ esot pieaudzis nelegālais tirgus, ko apliecinot jauns pētījums.
Kristīna Mauere-Stendere, PVO Eiropas reģiona padomniece tabakas kontroles jautājumos: „Ļoti bieži, ja sākam skatīties, kas stāv aiz šo pētījumu finansēšanas, ļoti bieži, lai gan ne vienmēr, pavedieni aizved atpakaļ pie tabakas industrijas.”
Atvērto failu pusstundā pētām, kāpēc elektronisko cigarešu aromātu aizliegums Latvijā pastāv likumā, bet praksē tā īstenošana klibo?
Jaunā epizode ir turpinājums pētījumam par nikotīna industrijas centieniem apiet ierobežojumus e-cigaretēm.
Pilnīgākai audio pieredzei, lai uztvertu binaurālo skaņu, aicinām epizodi klausīties austiņās.
-
Katru gadu Latvijas slimnīcās uzņem vidēji 1300 cilvēku – gan pieaugušos, gan bērnus, kuri ir cietuši no agresīvu suņu uzbrukumiem. Vēl pirms dažiem mēnešiem plaši izskanēja ziņa par šādu gadījumu Salacgrīvā.
Ilze, suņu uzbrukumā cietusi medmāsa: “Tas nnmelnais uzreiz mani norāva gar zemi. Neko jau nevarēja izdarīt. Es vienkārši kliedzu.”
Agresīvie suņi, kuri sakoda sievieti, joprojām dzīvojas pie savas saimnieces un potenciāli turpina apdraudēt sabiedrību. Veterinārārsti ir pārliecināti – mājdzīvnieku īpašniekiem jāuzņemas krietni lielāka atbildība.
Lita Konopore, Latvijas Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītājas vietniece: „Šobrīd šie sodi ir nesamērīgi zemi.”
Lai mainītu līdzšinējo sistēmu ar lēnu izmeklēšanu, ilgām tiesvedībām un maigiem sodiem suņu saimniekiem, par jomu atbildīgā ministrija izstrādāja likuma grozījumus, kas stājās spēkā gada sākumā.
Agija Mediņa, Zemkopības ministrijas Dzīvnieku aizsardzības, tirdzniecības un barības nodaļas vadītāja: „Piemēram, pavadas garums, vešana pastaigā, noteikti būs arī uzpurnis. Tas viss būs noteikts kā dzīvnieka īpašnieka pienākums.”
Vai jaunie likuma grozījumi, kas stājās spēkā janvārī un nosaka lielāku atbildību suņu saimniekiem, palīdzēs pasargāt cilvēkus no agresīvu mājdzīvnieku uzbrukumiem? To pētām Atvērto failu pusstundā.
--
* Raidījumā iekļauti detalizēti vardarbības, traumu un brūču apraksti, kas daļai klausītāju var būt satraucoši un nav domāti bērnu un jauniešu auditorijai. -
Rīgas jūras līcī, iepretim Rojai un Mērsragam, Latvijas un ārvalstu kopuzņēmums plāno atvērtā tipa sprostos audzēt tūkstošiem tonnu foreļu. Kompānija ir izvirzījusi ilgtermiņā mērķi nodrošināt stabilas foreļu piegādes un apgalvo, ka zivju fermai nebūs negatīva ietekme uz Baltijas jūru.
Edgars Līnis, AS „Riga Bay Aquaculture” padomes loceklis: „Dānijā blakus ražotnēm ir zilo karogu pludmales.”
Tomēr Kurzemes piekrastes iedzīvotāji tam netic.
Zigis Goldmanis, SIA “Gamma-Rent” valdes priekšsēdētājs: „Es zinu, cik daudz tā kaka veidojas. Ārā man ir piecas nosēdu akas, kur tas viss uzkrājas.”
Par spīti brīdinājumiem no vides organizācijām, Zemkopības ministrija tomēr noorganizēja konkursu, kas būtībā pieļauj vides degradāciju.
Inese Bārtule, Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktora vietniece: „Pirmšķietami kādu organizāciju viedoklis nebūtu tas, uz kā būtu jāpamatojas. Jā, mēs to zinām, mēs to dzirdam!”
Kādā mērā Rīgas jūras līcī plānotā atvērtā tipa foreļu ferma ietekmēs jūras vidi un piekrastes dzīvi? To skaidrojam Atvērto failu pusstundā.
- Visa fler
