Avsnitt

  • Ģimenes studija dodas uz Blīdeni, kur ciemojas pie audžumammas Raitas Karabeško. Raita un Eduards ir viena no pirmajām audžuģimenēm Latvijā. Pirms 20 gadiem, kad pašu bērni bija jau savā dzīvē, viņi kļuva par audžuvecākiem piecgadīgai meitenītei. Un 20 gadu laikā viņus par mammu un tēti saukuši vismaz 30 bērni. Godāt Raitu un Edvardu par saviem vistuvākajiem cilvēkiem – tas vienkārši tā notiek. Jo attiecības bērnu un audžuvecāku starpā veidojas siltas un atklātas.

    Un ikdiena visiem kopā mij priecīgos un bēdīgos brīžus. Un grūto brīžu ir daudz, Raita ik pa laikam atgādina, ko šie bērni pārdzīvojuši un kā tas ietekmējis viņu dzīves uztveri. Vienlaikus viņa lepojas ar audžubērnu veiksmēm un panākumiem šobrīd un atzīst, ka tas viņai liek noticēt, ka bijusi un ir šiem bērniem laba mamma.

    Raita stāsta, ka pirmā audžumeitiņa viņu ģimenē ienākusi 2004. gada maijā, kad kopā ar vīru aizbraukuši uz bērnunamu "Annele". Arī mazdēliņš bijis līdzi, un noklausījies iestādes vadītājas stāstu par meiteni, arī viņš mudinājis vecmāmiņu uzņemt meiteni ģimenē.

    "Stāsts bija drausmīgi skumjš," bilst Raita. "Meitenīte bija daudz cietusi. Kā visi bērni, kas pēc tam ienāca manā ģimenē. Zobārsti, acu ārsti, visi dakteri, potes. Bērni bez potēm. Tā viņiem visiem ir."

    Raita stāsta, ka bieži bērniem jāmaca elementāras lietas - ēst, jo daudzus prpduktus viņi nepazīst, mazgāties. 

    "Daudz kur braucam, daudz ko rādām, lai viņi varētu sasniegt dzīvē visu to labāko," stāsta Raita.

    Viņa ir gandarīta, ka meitenīte, ko paņema piecgadīgu no bērnu nama, pabeidza Liepājas Universitāti. "Tagad Paula pabeigs Liepājā ģimnāziju un ies uz Rīgu mācīties par dakteri. Mārtiņš - Brocēnu sporta skolā airēšana un Kandavas tehnikumā apgūst smago spēkratu mehāniķa profesiju. Jūlija mācās 7. klasē, arī nodarbojas ar airēšanu, otro gadu jau Saldus sporta laureāte. Viņai padodas!" turpina Raita. "Samanta ir jaunākā meitene mums, cīnās ar mācībām, daudz bija iekavējusi. Skola palīdz, tā kopīgiem spēkiem cīnāmies."

    "Visu ko esam pieredzējuši, ir labu, ir sliktu. Man, var teikt, dievs ir žēlojis, ir smagās vardarbības daudz, bet nav bijis tā, ka ļoti slikti bērni. Tagad arī tie, kas dzīvo pie manis, ir ļoti labi bērni," atzīst Raita.

    Raita stāsta, ka daudz runā ar bērniem, kas ienāk viņas ģimenē, mācās kursos un smeļas pieredzi no citām audžuģimenēm. Galvenā gudrība, kas strādā, ir mīlestība.


    "Strādā mīlestība. Ja tas bērns jutīs, ka tu viņu negribi, nekas labs nevar būt. Tev jāciena viņa vēlmes, jādomā par to bērnu," atzīst Raita.


    Stāstot par grūtajiem brīžiem, runa aizvirzās arī par apcelšanu skolā, bet Raita vienmēr par savējiem cīnās un aizstāv. Atzīst, ka nekad nepieļauj apcelt savus bērnus un arī pati runājas ar tiem, kas mēdz darīt pāri.

    Daudzi, kas dzīvojuši pie Raitas, ir atgriezušies atpakaļ savās ģimenēs, jo Raita ir izvēlējusies sadarboties ar bērnu ģimenēm.

    Visiem audžubērniem Raita ir mamma. Sarunā iesaistās arī Mārtiņš, viņš atminās pirmo satikšanos ar mammu Raitu, ienākšanu ģimenē un stāsta par ikdienas darbiem, ko iepazinis un apguvis. Savukārt Jūlija stāsta, ka ikdiena ir kā ģimenē, un viņa ir priecīga, ka dzīvo labā ģimenē, kas mīl un atbalsta. 

  • Kāpēc mammām ir tik būtiski un palīdzoši ir dokumentēt un izstāstīt savu dzemdību un grūtniecības pieredzi? Cik gatavi mēs esam šo pieredzi uzklausīt, redzēt un pieredzēt? Un cik dažādos veidos tā parādās kultūrā, analizējam Ģimenes studijā. Analizē publiciste, Latvijas Jaunā teātra institūta mākslinieciskā vadītāta Santa Remere, laikmetīgās dejas horeogrāfe Rūta Pūce, Rīgas Dzemdību nama vecmāte, klīniskā psiholoģe Laila Laganovska un māksliniece Vika Eksta.

  • Saknas det avsnitt?

    Klicka här för att uppdatera flödet manuellt.

  • Iestājoties siltākam laikam, vecāki, kam tas aktuāli, lūko atradināt mazuļus no autiņbiksītēm. Dažiem tas izdodas vieglāk, bet daļa saskaras ar dažādiem izaicinājumiem - nespēju izgulēt nakti, ilgu ciešanos un citus uzvedības izaicinājumus. Kādi ieradumi ir atbalstāmi un kāda uzvedība būtu koriģējama, skaidrojam Ģimenes studijā. Un kas ir nakts enurēze? Raidījuma viešņas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas uroloģe, pediatre Natālija Bozotova un psiholoģe, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste, Dace Melngalve.

    Natālija Bozotova skaidro, ka bērnam urīna saturēšanas kontrole dienā veidojas līdz apmēram 3-4 gadiem. Savukārt nakts urīna saturēšanas kontrole veidojas līdz piecu ar pusi, sešu gadu vecumam.

    "Ir pieņemts, ka saturēšanas kontrolei vajadzētu izveidoties līdz skolas vecumam," norāda Natālija Bozotova.

    Tas nozīmē, ja līdz pa sešu gadu vecumam bērns naktī pieslapina gultu nejauši vai lieto autiņbiksītes, par to nevajadzētu satraukties.

  • Visiem vecākiem ir pienākums aprūpēt un uzturēt savus bērnus, to nosaka arī Civillikums. Tomēr brīdī, kad vecāki nolemj šķirties, tieši jautājums par to, cik lielus uzturlīdzekļus maksās vecāks, kas nedzīvo kopā ar bērnu vai bērniem, rada visvairāk strīdu, un tad tos palīdz izšķir tiesa – vai arī valstij jāuzņemas rūpes gādāt par bērnu vismaz līdz viņa pilngadības sasniegšanai. Kā pieteikties alimentu saņemšanai, ja to labprātīgi nedara otrs vecāks, kuros gadījumos vajag doties uz tiesu un risinātos tur sasāpējušos jautājumus, vai un kā iespējams saņemt lielākus uzturlīdzekļus, nekā valstī minimāli noteikts? Vai alimentu nemaksātājiem ir ierobežotas vecāku tiesības? Ģimenes studijā diskutē Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas direktors Edgars Līcītis, zvērināta advokāte Līga Šime un vērināta tiesu izpildītāja Katrīna Baltalksne.

  • Valsts svētku priekšvakarā Ģimenes studijā tiekamies ar Kviešu ģimeni Talsu novada Laidzes pagasta "Pinkās". Agnese Kviese ir Talsu ģimeņu un bērnu atbalsta centra „Brīnumiņš” radītāja un vadītāja, kas jau vairāk nekā 20 gadu pulcē speciālistus, lai palīdzētu ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām. Taču viņas pamatdarbs ir Nacionālie bruņotie spēki. Kopā ar vīru Edvardu viņi ir trīs meitu vecāki, nu jau arī vecvecāki.

    Pēdējā laikā visu Kviešu ģimeni gan piemeklējuši grūti brīži, gan sasniegtas jaunas virsotnes, tā, piemēram, par daudzu īpašo bērnu un viņu vecāku labā paveikto 2024. gada 4. maijā Rīgas pilī Agnese Kviese no prezidenta rokām saņems Triju Zvaigžņu ordeni.

    Agnese atzīst, ka viens no viņai biežāk uzdotajiem jautājumiem ir, vai atbalsta centrs toreiz tapis, organizējot palīdzību kādam no savas ģimenes? Sarunā viņa bilst, ka parasti cilvēki dara, kad pašiem sāp.

    "Man, paldies Dievam, ir trīs brīnišķīgi bērni, veseli," stāsta Agnese. "Bet pagājušā gadā mēs saskārāmies, ģimenē bija liela nelaime - vīrs ļoti smagi saslima. Tas bija ļoti liels satikšanās ceļš bezspēcību. Cilvēks, kas netiešā veidā, arī "Brīnumiņā" viņš jau man nav klātesošs. Man jau jādomā par to, vai mašīnai ir riepas nomainītas, vai ir kaut kādas lietas izdarītas. Viņš arī "Brīnumiņā" ļāva darboties tam visam tieši ar to, ka spēja būt patstāvīgs, neprasa klātbūtni nepārtraukti. Līdz ar to tu vienkārši vari vadīt un strādāt. Tad pienāk tas brīdis, kad tu saproti, ka "Brīnumiņš" un dienests ir sekundārs, jo tev tas balsts, kas tev ir mājās, kas ir, ja ne gluži aprūpējams, bet bija kaut kāds periods, kad bija vajadzīga liela palīdzība vīram. Tad tu arī nokļūsti tajā pusē, kur nokļūst vecāki, kuriem ir bērni ar īpašām vajadzībām. Tu vēl vairāk izproti un saproti to, cik ir svarīgi saņemt palīdzību. 

    Liekas, ka tās stiprās sievietes, tie stiprie vīrieši ar visu tiek galā. Tā jau nav. Gan viņi, gan viņas arī kaut kur pasēž un paraud. Šobrīd jau es varu teikt, ka sāpēja pašai, bet pieaugušiem nebūs mana mērķauditorija.

    Bet ar visu var tikt galā, tu vari pieņemt, ka tevi var būt arī tā bezspēcība un izvērtēt prioritātes. Mēs turpinām, esam atpakaļ uz kājām, darbojamies. Viss ir labi."

    Viņai pašai viena no labākajām terapijām ir darbs. Tāpat svarīgi ir izrunāties.

  • Ar mērķi samazināt elektroskrejriteņu vadītāju pārkāpumu skaitu un traumatismu Valsts policija nesen sākusi kampaņu "Ātrākais veids, kā nonākt slimnīcā". Taču arī jauniešu pārvietošanās ar velosipēdu vai motorolleri vecākus dara bažīgus. Kā būt drošam par bērnu zināšanām un prasmēm ceļu satiksmē un vai attiecīgā transporta līdzekļa vadītāja apliecības iegūšana mazina vēlmi braukt pārgalvīgi? Ģimenes studijā diskutē Valsts policijas Prevencijas vadības biroja priekšnieks Andis Rinkevics, Ceļu satiksmes drošības dienesta pārstāvji - Izglītības daļas vadītāja Guna Zvīgule un satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis un tētis, arhitekts Oto Ozols, kura divi bērni ikdienā pārvietojas ar divriteņiem.

    Laikā, kad saule ripo pa zemes virsu, uz ielām, ietvēm un ceļiem aizvien vairāk braucēju, kuri pārvietojas uz diviem riteņiem. Aktīva satiksmē ar divriteņiem, elektroskrejriteņiem un arī motorolleriem iesaistās arī bērni, ja par bērniem saucam visus līdz 18 gadu vecumam. Diemžēl katru gadu arī palielinās to nepilngadīgo skaits, kuri, braucot ar kādu no mikromobilitātes transporta līdzekļiem, piedzīvojuši satiksmes negadījumu, kas beidzas ar vieglu izbīli vai reizēm arī ar smagām traumām. Kā iemācīt bērnam droši braukt un kā atturēt no pārgalvīgas braukšanas, demonstrējot spēju braukt uz divriteņa, neturot stūri, vai uz motorollera ar paceltu priekšējo riteni?

  • Tieši 1. maijā aprit 20 gadi kopš Latvija ir pilntiesīga Eiropas Savienības dalībvalsts. Tas pavēris plašas iespējas jauniešiem ceļot, mācīties, iegūt pieredzi un mācīties pilsoniskumu. Ģimenes studija aicina uz sarunu jauniešus, kas šīs iespējas arī plaši izmantojuši.

    Savā pieredzē dalās Marks Glasmanis, Ingars Jēkabsons un Elīza Elizabete Loja.

  • Nule kā radīts Iekļaujošās valodas ceļvedis, kur rodami arī priekšlikumi, kā raksturot ģimenes un dažādas attiecību situācijas. Kā uz šiem ieteikumiem lūkoties? Vai valodā, kādā runājam par ģimeni un attiecībām, ir vajadzīgas pārmaiņas? Un vai un kā vārdu izvēle pārveido attiecības un attieksmes?

    Par to saruna studijā ar valodnieci, tulkotāju, Instagram profila "Pieturzīmes" veidotāju Aigu Veckalni, publicistu, Pusaudžu psihoterapijas centra vadītāju, bērnu psihoterapijas speciālistu Nilu Konstantinovu, kā arī Rīgas Stradiņa universitātes maģistra studiju programmas "Sociālā antropoloģija" lektori un pētnieci Diānu Kiščenko.

     

  • No 2. maija Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) atvērs savu piedāvājumu bērnu nodarbinātībai vasarā. Kādas būs iespējas? Kādi nosacījumi, lai pieteiktos? Par to plašāk Ģimenes studijā.

    Iztaujājam NVA Nodarbinątības pasąkumu departamenta direktora vietnieci Vinetu Leončiku, Valsts darba inspekcijas Metodiskās vadības un kompetenču pilnveides nodaļas vadošo juriskonsulti Zaigu Strodi un Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektoru Kasparu Gorkšu.

  • Uz tikšanos ar Artūru un Jāni Zaķiem dodamies sestdienā, jo abiem darba dienas gan aizņemtas, gan grūti prognozējamas, cikos sāksies "savs laiks". Artūrs strādā Ārlietu ministrijā, reizēm darbs ievelkas ilgāk, nekā paredzēts, bet Jānim kā dārzniekam sākusies sezona, un tas nozīmē intensīvu darbu visas nedēļas garumā. 

    Artūrs un Jānis ir ģimene – pirms dažiem gadiem viņi salaulājās Portugālē, tur nosvinēja krāšņas kāzas, un viņu statusu Latvijā tagad atzinusi arī tiesa. Un tas ļāvis ne tikai justies, bet patiešām arī būt kā ģimenei. Tagad viņiem arī viens uzvārds – abi ir Zaķi.

  • Pandēmijas laikā daudz runājām par strauji pieaugošo ekrānierīču lietošanu un ietekmi uz pusaudžiem. Ģimenes studijā atgriežamies pie temata un speciālistiem jautājam, kā vecākiem sadarboties ar bērnu šajā vecumposmā un vai iespējams vilkt kādas robežas nelāgiem tīņu interneta lietošanas paradumiem?

    Studijā psiholoģe, DBT terapeite no Pusaudžu resursu centra Santa Daņiļčenko, Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes profesore attīstības psiholoģijā Anika Miltuze. Viedokli jautājam arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Rehabilitācijas klīnikas vadītājai Guntai Kristapsonei, kā arī izskan mammas Tīnas Sidorovičas pieredzes stāsts.

     

  • Interneta padomdevēji un uztura bagātinātāju tirgotāji nesen aktualizējuši tematu par profilaktisku pretparazītu līdzekļu lietošanu bērniem. Kāds šajā jautājumā ir pediatru viedoklis un kādas preventīvas veselības pārbaudes un tamlīdzīgas darbības ārsti iesaka ģimenēm ar bērniem veikt regulāri?

    To vaicājam speciālistiem: Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklei, ģimenes ārstei Ligitai Vulfai, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pediatrei Vitai Vītolai, kā arī Nacionālā Veselības dienesta Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vecākajai ekspertei Līvai Seilei.

     

  • Viena bērnistaba un vairāki bērni. Vai arī maza bērnistaba, kurā ērti jāiekārto vairāki iemītnieki. Kādus risinājumus piedāvā profesionāļi, kādas iespējas rod daudzbērnu ģimenes un kā pašus bērnu ietekmē cieša kopā dzīvošana māsām un brāļiem?

    Praktiskus padomus un ieteikumus sniedz interjera arhitekte Kristīne Riba, bet par psiholoģiskajām niansēm, dzīvojot daudziem kopā, bērnu privātumu un brāļu/māsu attiecībām runājam ar klīnisko psiholoģi Kristiānu Kalniņu. Pieredzē dalās mamma, organizēšanas konsultante Asja Doļegnovska.

  • Bieži dzirdam, ka mūsdienās skolēniem jau agrīni izprast savas stiprās puses un turpmāko izglītības virzību izvēlēties tām atbilstoši. Kā skolās notiek karjeras konsultācijas, vai tās pieejamas visās Latvijas izglītības iestādēs un kur vēl meklēt karjeras atbalstu pusaudžiem un jauniešiem, interesējamies Ģimenes studijā. Plašāk stāsta karjeras konsultantes Jolanta Jasukeviča un Diāna Šķēle.

    Ierakstos uzklausām vecāku pieredzes stāstus par karjeras konsultācijām viņu bērniem.

    Pirms kāda laika, iedvesmojoties izglītības izstādē „Skola 2024”, mēs Ģimenes studijā runājām par to, kā vidusskolu absolventiem izvēlēties tālāko studiju virzienu. Jau toreiz sarunā kļuva skaidrs, ka daudzi izvēli ietekmējoši faktori tomēr būtu jāapjauš jau drusku agrāk - pirms vidusskolas, pat vēl pamatskolā un varbūt vēl agrāk. Kā skolēniem jēgpilni plānot savu izglītības un profesionālās karjeras ceļu? Kā šai procesā ir jāiesaistās vai varbūt nav jāiesaistās vai varbūt ļoti uzmanīgi jāiesaistās vecākiem? Ko lietas labā var darīt profesionāli un zinoši karjeras konsultanti kā skolās, tā ārpus tām?

  • Aija Balode un viņas meitas Kristiāna un Agnese Apsītes visas trīs ir hokejistes, kas kopā spēlē Latvijas sieviešu hokeja izlasē un šajā pavasarī izcīnīja sudrabu Pasaules čempionāta pirmās divīzijas B grupā. Pirms 35 gadiem Aija hokejā, kas viņu tolaik nemaz neesot interesējis, nonākusi no daiļslidošanas. Pa šo laiku izaudzināti četri bērni un meitas kļuvušas par profesionālām sportistēm. Par dzīvi sportā un ārpus tā saruna ar Aiju, Kristiānu un Agnesi.

    Aija ikdienā strādā būvniecība, brīvajā laikā gan trenē jauno paaudzi, gan pati spēlē hokeju.

    Agnese un Kristiāna hokeju profesionāli spēlē Austrijā. Agnese arī trenē jaunos sportistus, kā arī piepelnās, pieskatot bērnus.

    Hokejā ir iesaistīts arī jaunākais brālis Markus. Viņš gan šobrīd ir pārtraucis trenēties un tikai tiesā hokeja spēles, lai vairāk varētu pievērsties mācībām un absolvēt 9. klasi. Savukārt Ričards vienīgais no Aijas bērniem nav izvēlējies hokeju, viņš nodarbojas ar jāšanas sportu.

    Aija atzīst, ka viņai nav bijis stingru plānu, ka kādam bērnam vajadzētu būt hokejistam, jo pati to izvēlējusies. Jā, bijis skaidrs, ka bērniem jābūt aktīviem, jābūt nodarbībām pēc skolas.

    Aija bilst, ka nenovēl nevienam bērnam būt bez ārpus skolas nodarbībām.

    Meitas vēroja mammu treniņos jau no mazotnes, uz slidām uzliktas jau apmēram trīs gadu vecumā. Abas ir arī nopietni trenējušās peldēšanā, tāpat savulaik dejojušas. Mamma ļāvusi izvēlēties, kuram sporta veidam meitas dos priekšroku.

    Aijai pašai pirmais sporta veids bijusi daiļslidošana. Šajā sporta veidā trenējies viņas brālis, mamma mazo māsu ņēmusi līdzi uz treniņiem un trenere piedāvājusi pamēģināt. Arī Aija jau trīs gadu vecumā uzlikta uz slidām. 

    "Diezgan labi man gāja, biju jau aizslidojusi līdz PSRS kandidātiem, izlasei, kas ir diez gan labi. Bet Padomju Savienība sabruka, un Latvijā daiļslidošana līdz ar to tā. Tajā brīdī halles direktors Andrejs Zaķis taisīja pirmo sieviešu hokeja komandu. Mani hokejs tad neinteresēja. Viņš saka - atnāc, paskaties tikai pie bortiņa. Tā es atnācu, paskatījos, tad uzvilku hokeja slidas un tā viss 1989. gadā sākās, un līdz šai dienai," stāsta Aija.

     

     

  • Kā rast kopsaucēju, ja vecākiem ir domstarpības vai pat dažādi uzskati audzināšanas jautājumos? Kā ievērot konsekvenci nosacījumos? Kā jūtas bērni, ja vecākiem ir atšķirīgi viedokļi par noteikumiem ģimenē, ja vecāki savā starpā nevar vienoties drīkst vai nedrīkst, ļaut vai nē? Kā tas veido kopējo ģimenes atmosfēru un kāds ir risinājums situācijā - tētis man atļāva, mamma nē? Ģimenes studijā analizē ārsts-psihoterapeits Jānis Vītiņš un sistēmiskā ģimenes psihoterapeite Maija Biseniece. Ierakstos uzklausām ģimeņu pieredzes stāstus.

  • Mācības tālmācības skolā: kādas ir priekšrocības, izvēloties mācīties attālināti tieši tālmācībā? Ar ko jārēķinās, kādi ir potenciālie riski un kādēļ ģimenes izvēlas šādu mācīšanās veidu saviem bērniem? Ģimenes studijā diskutē "Universum" mūzikas un mākslas vidusskolas valdes priekšsēdētājs un līdzdibinātājs Andis Apsītis, Tālmācības vidusskolas Rīgas Komercskola direktore Ilze Beļinska un Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece vispārējās izglītības jautājumos Kristīne Niedre-Lathere. Uzklausām vecāku pieredzes stāstus.

    Ja tīmeklī meklē informāciju par iespējām mācīties tālmācībā, tad meklētāju apber slavinoši raksti, ka tālmācība ir progresīva izglītības forma, kas sniedz iespēju mācīties attālināti, atrodoties jebkurā pasaules vietā un laika joslā, ka tālmācība ļauj pašam veidot savu mācību plānu, ērti apvienojot mācības ar darbu, hobijiem vai atpūtu un tamlīdzīgi. Tomēr pagājušā mācību gada centralizēto eksāmenu rezultāti liecina, ka to absolventu centralizēto eksāmenu vidējie rezultāti, kuri mācījušies tālmācībā, ir galvastiesu zemāki nekā citiem. Vai tālmācības skolas spēj nodrošināt kvalitatīvu izglītību patiešām ikvienam bērnam un kas kontrolē un uzrauga šīs skolas?

  • "Drošsinternets.lv" uzsācis sociālu kampaņu "Cieni bērna privātumu", norādot, ka bērns nav trofeja, ar kuru lielīties internetā. Ar kampaņā aicina rūpēties par bērna drošību un privātumu internetā. No vienas puses, grūti atrast vecākus kuri nepublicē savu bērnu foto vai video tīmeklī, no otras puses, ik pa laikam diemžēl redzamas fotogrāfijas, kurās laimīgi bērni puskaili spēlējas jūrmalas smiltīs, vai arī nofiksēts mirklis, kurā mazulis ir raudošs un ar dzīvi neapmierināts. Kas jāievēro, lai neaizvainotu bērnu, kad viņš jau pieaugušā vecumā lūkosies uz savām bērnības fotogrāfijām internetā? Vai foto un video publicēšana sociālajos medijos ir mūsdienu norma vai tomēr apdraudējums un kā tas var ietekmēt bērna nākotni? Ģimenes studijā analizē "Drošsinternets.lv vadītāja Maija Katkovska, mamma, kas iebilst bērnu bilžu publicēšanai internetā, Daina Bērziņa, geštaltterapeite Aiga Gavare. Ierakstā uzklausām Leldi Liepiņu, mammu, kas dalās sociālajos tīklos ar savu bērnu fotogrāfijām.

  • Martā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas mediķi cēla trauksmi par vairākiem D vitamīna intoksikācijas gadījumiem bērniem, atgādinot, cik būtiska ir precīzas noteiktās devas ievērošana. Par D vitamīnu un citiem palīgiem pret pavasara nogurumu bērniem saruna Ģimenes studijā. Diskutē Valsts zinātniskā institūta "BIOR" pētniece Inese Siksna un bērnu endokrinoloģe, Bērnu slimnīcas Bērnu slimību klīnikas virsārste Iveta Dzīvīte Krišāne. Pa tālruni sarunai pievienojas ģimenes ārste Jevgēnija Soboļevska. Ierakstā uzklausām "Mēness aptiekas" farmaceiti Ēriku Pētersoni.

    Martā Pārtikas un veterinārais dienests lika apturēt uztura bagātinātāju „Nateo D” pilienu „Forte” izplatīšanu, jo Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas mediķi ziņoja par vairākiem D vitamīnu intoksikācijas gadījumiem bērniem, kas saistīti ar šī vitamīna lietošanu. Pēc pārbaudes izrādījās, ka tas ir stāsts nevis par nekvalitatīvu produktu, bet gan par neatbilstošu tā lietošanu. Tāpēc raidījumā speciālistu atgādinājums, kāpēc D vitamīns vitāli nepieciešams bērna veselībai: vai to jālieto visiem, kā nepārdozēt un vai, saulei atkal atgriežoties, vitamīnu lietošana vismaz uz vasaras laiku var pārtraukt.

  • Ģimenes studija dodas uz zemnieku saimniecību „Zutiņi”, kas atrodas Krimuldas pagastā. „Zutiņi” ir maza, bet skaļa saimniecība – tā to raksturo māsas Rūta Beirote un Santa Meļķe. Par ikdienu, kas ir visas ģimenes rūpe īpaši tagad, kad sākusies sezona, un ģimenes attiecībām, ik dienu strādājot plecu pie pleca, saruna raidījumā.

    Izaudzētos stādus, dārzeņus, pākšaugus un arī graudaugus māsas sociālajos medijos izreklamē tik skaistās fotogrāfijās un apraksta tik vijīgos teikumos, ka katram, kam pieder zemes pleķītis kaut vai plaukstas lielumā, rodas vēlme arī savā saimniecībā iestādīt un vērot, kā aug pītie kārkli, kā zaļo košļeņu piparmētra vai cik krāšņas var būt melnās petūnijas.

    Bet māsas ne tikai mūsdienīgi reklamē izaudzēto, ļaujas sarunām ar žurnālistiem no dažādiem medijiem un iesaistās to piedāvātajos projektos (Rūta, piemēram, bija dalībniece Latvijas TV raidījumā „Īstās latvju saimnieces”). Viņas ik dienu strādā savu vecāku Agra un Ineses Meļķu izveidotajā saimniecībā, ļaujot gala vārdu par tās attīstību teikt saviem vecākiem.