Avsnitt
-
Monta Priede un Deins Slišāns ir četrgadnieces Jasmīnas vecāki. Svarīgu lomu viņu ģimenē ieņem arī suņi, šobrīd to ir trīs un Monta saka – gribētos vēl kādu. Nesen ievākušies jaunā mājvietā Ogrē. Abi ir aktīva dzīvesveida cienītāji un atzīst, ka ļoti labprāt piekopj savus vaļaspriekus gan kopā, gan atsevišķi, jo laiks pašiem ar sevi vien viņiem ir ļoti svarīgs. Arī pēc meitas piedzimšanas viņi turpina dažādās kombinācijās bieži ceļot. Pāris neslēpj, ka bērna ienākšana ģimenē mainījusi savstarpējās attiecības, metot tām izaicinājumus, ko izdevies pārvarēt, un caur krīzi viņi tapuši stiprāki un viens otram tuvāki.
-
Maiņu darbs nozīmē dzīvi laikā, kad citi guļ, svin svētkus vai vakaros ir kopā ar ģimeni. Kamēr vieni atgriežas mājās pēc darba, citi dodas nakts maiņā. Kā šādu ritmu izdodas savienot ar bērnu audzināšanu? Kā tiek organizēta ikdiena, kurš pieskata bērnus, un kā atrast laiku ģimenei, ja darba grafiks nesakrīt ar pārējās sabiedrības dzīves ritmu?
Ģimenes studijā par to runājam ar vecākiem, kuri strādā maiņu darbu. Skaidrojam, kā šāds dzīvesveids ietekmē ģimenes attiecības, bērnus un pašu vecāku labsajūtu.
Sarunā piedalās vecāki, kuri strādā maiņu darbu vai neikdienišķā režīmā: improvizators un pasākumu vadītājs Valdis Sīlis, Siguldas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārsta palīdze Signe Mintika, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes reģiona pārvaldes Valkas daļas vada komandieris Juris Daņilovs un VUGD Vidzemes reģiona pārvaldes Ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības nodaļas inspektore Valentīna Daņilova. -
Vasara ir laiks, kad bērni daudz vairāk laika pavada ārā – brauc ar velosipēdiem un skrejriteņiem, lēkā uz batutiem, dodas uz rotaļu laukumiem un izbauda brīvlaiku. Taču tieši vasaras mēnešos mediķi novēro arī traumu pieaugumu. Daļa no tām ir vieglas, bet citas atstāj sekas uz ilgu laiku. Raidījumā runājam gan par batutu traumām, gan par ķiveru lietošanu – no negadījumu sekām līdz tam, kā bērnos veidot drošus paradumus.
Batuti daudziem šķiet nevainīga izklaide piemājas dārzā, savukārt ķivere nereti tiek uztverta kā lieka piesardzība. Tomēr slimnīcu statistika un mediķu pieredze rāda ko citu. Kāpēc bērni gūst traumas šķietami ikdienišķās situācijās? Kādas kļūdas pieļauj pieaugušie? Un kā panākt, lai drošība kļūtu par pašsaprotamu ieradumu, nevis noteikumu, ko ievēro tikai pieaugušo klātbūtnē?
Ģimenes studijā sarunājas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) ārsta palīdze Elīna Lipska, BKUS bērnu traumu, ortopēdijas un mugurkaula ķirurgs Jānis Upenieks, Garkalnes Mākslu un vispārizglītojošās pamatskolas direktora vietniece izglītības jomā, sākumskolas skolotāja Gunta Garanča un Aizkraukles novada Pašvaldības policijas inspektors Mareks Pudulis-Indāns.
-
2026. gadā uzturlīdzekļu nemaksātāju kopējais parāds valstij sasniedzis jau 590 miljonus eiro. 2025. gadā valsts bērnu uzturēšanai vecāku vietā izmaksāja 56 miljonus eiro, taču no parādniekiem izdevās atgūt vien 17 milj. eiro. Kopumā uzturlīdzekļu parādnieku skaits sasniedz aptuveni 42 000, un katru desmito bērnu Latvijā viņa vecāka vietā uztur no Uzturlīdzekļu garantiju fonda līdzekļiem. Cik efektīvi tiek īstenota uzturlīdzekļu parādu atgūšana un kādi risinājumi būtu nepieciešami situācijas uzlabošanai?
Ģimenes studijā diskutē Valsts kontroles padomes loceklis, departamenta direktors Gatis Litvins, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Inita Ilgaža, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas juriskonsulte Sintija Lavska un zvērināts advokāts Mārcis Krūmiņš. -
Kā ģimenes locekļi var atpazīt pašnāvības riska brīdinājuma pazīmes un sniegt atbalstu bērnam vai pusaudzim, kurš domā par pašnāvību vai ir veicis pašnāvības mēģinājumu? Ģimenes studijā analizē bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, Pusaudžu resuru centra klīniskais un veselības psihologs, dialektiski biheiviorālās terapijas speciālists Aigars Vilcāns, Bērnu aizsardzības centra Bērnu labbūtības veicināšanas departamenta direktors Ako Kārlis Cekulis, Torņakalna fonda valdes loceklis, kustības "Dzīve un sēras" līdzdibinātājs mācītājs Linards Rozentāls, kā arī mamma, mentālās veselības atbalsta biedrības "Ogle" līdzdibinātāja Irena Cepurīte.
--
Bērnu aizsardzības centra uzticības tālruņa dati rāda - katrs septītais zvans ir saistīts ar bērna autoagresiju jeb paškaitējumu vai pašnāvības domām. Šogad līdz 28. maijam saņemti jau 254 šādi zvani, gandrīz tikpat, cik visa 2025. gada laikā.
Ja kāds no draugiem, paziņām vai tuviniekiem uztic savas domas par pašnāvību vai ir redzamas pašnāvības riska pazīmes, vai šis cilvēks ir pakļauts vienam vai vairākiem pašnāvības riska faktoriem, neatstājiet viņu bez ievērības un dariet visu, kas ir jūsu spēkos, lai šis cilvēks saņemtu palīdzību. Saruna var būt pirmais solis, lai pašnāvību novērstu. Neatstājiet cilvēku, kuram ir pašnāvības domas, līdz neesat noorganizējuši palīdzību, pēc iespējas samaziniet pieeju pašnāvības izdarīšanas līdzekļiem.
Pēc palīdzības un padoma var vērsties:
Bērnu un pusaudžu bezmaksas uzticības tālrunis - 116111;
Vienotais bezmaksas krīžu tālrunis atbalsta sniegšanai pieaugušajiem - 116123;
Diennakts krīzes tālrunis - 67222922, 27722292;
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests - 113.
-
Ģimenes studija dodas tikties ar Zicmaņu ģimeni. Mārtiņš un Krista dzīvo Līgatnes pagastā. Viņi ir lauksaimnieki, nodarbojas ar lopkopību un audzē kartupeļus. Tā gan vairāk Mārtiņa daļa. Krista rūpējas par viņu dēliem trim dēliem - septiņus gadus vecajiem dvīņiem Renāru un Emīlu un pastarīti trīsgadnieku Olafu. Sarunā viņa atzīst, ka algotu darbu nav strādājusi kopš sagaidīja savus pirmdzimtos. Jo brīdī, kad grasījās atgriezties darba dzīvē, vienam no dvīņiem konstatēja ļaundabīgu saslimšanu un tas visai ģimenei lika mainīt ikdienas ritmu un pārvērtēt, kas dzīvē īsti ir un kas nav svarīgs. Laiks ir pagājis un citādā dzīve kļuvusi pierasta. Tajā līdzās nebeidzamajiem lauku darbiem un rūpēm par bērniem no sirds tiek svinēti arī svētki. Īpaši vasaras saulgrieži.
-
Klāt ir vasara, un daudzās ģimenēs aktuālāka kļūst podiņmācība. Taču arī ap podiņlietām netrūkst satraukuma, salīdzināšanas, mītu un pretrunīgu padomu. Par dažādām pieejām, stratēģijām un vecāku pieredzēm saruna raidījumā.
Par bērna attīstības gatavību, psiholoģiskajiem aspektiem, pirmsskolu pieredzi un vecāku izvēlētajām pieejām diskutējam Ģimenes studijā kopā ar bērnu psiholoģi Simonu Dimantu, pediatri un bērnu neiroloģi Vizmu Meikšāni, Rīgas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes "Pūcīte" audzinātāju Kristiānu Puriņu un trīs bērnu mammu Līvu Ponomarenko. -
Aizvien vairāk bērnu ikdienu pavada pilsētvidē un pie ekrāniem, bet īsta, brīva būšana dabā daudziem kļūst par retumu. Ko bērnam dod iešana mežā un dzīvs kontakts ar dabu? Vai bailes no visa dzīvā ir normālas, un kā bērnu jēgpilni iepazīstināt ar apkārtējo pasauli?
Ģimenes studijā runājam par bērnu attiecībām ar dabu, par pilsētas un lauku pieredzes atšķirībām un to, kā daba ietekmē bērna veselību, attīstību un pašsajūtu. Par to, kā bērni dabu iepazīst praksē, stāsta dabas gids un bērnu ekskursiju vadītājs Mārcis Feldbergs, kurš vada bērnu ekskursijas dabā. Par dabas nozīmi bērna emocionālajā attīstībā un labsajūtā runājam ar sertificētu klīnisko psiholoģi un meža terapijas praktiķi Ingu Dreimani. Savukārt Rīgas Skanstes pirmsskolas vadītāja Vineta Jonīte dalās pieredzē, kā pilsētvidē bērnus regulāri iepazīstina ar dabu jau pirmsskolas vecumā.
Četru dēlu mamma Māra Kūriņa ar ģimeni no laukiem pārcēlusies dzīvot tuvāk pilsētai. Viņa dalās pārdomās par to, kā atšķiras bērnu ikdiena un iespējas sastapt dabu laukos un piepilsētā. Vai tuvums dabai ir atkarīgs no dzīvesvietas, vai tomēr vairāk no ģimenes paradumiem un izvēlēm? Savukārt kopā ar ornitologu, rakstnieku un grāmatas "Es meklēju Teodoru" autoru Viesturu Ķeru domājam par to, kā bērnos veidot zinātkāri un drosmi iepazīt dzīvo pasauli.
--
Par to, ka ne tikai bērni, bet arī pieaugušie arvien vairāk baidās doties dabā, saruna raidījuma Zināmais nezināmajā.
-
Runāt par seksu pēc dzemdībām mēdz būt neērti, tomēr jaunajiem vecākiem tā ir ļoti aktuāla tēma. Raidījumā atklāti runājam par sievietes fizioloģiskajām pārmaiņām pēcdzemdību periodā un to, kā tās ietekmē intīmo dzīvi. Kā partnerim labāk saprast notiekošo un sniegt atbalstu?
Atbildes meklējam kopā ar ginekoloģi, dzemdību speciālisti Lauru Rāceni, sertificētu vecmāti, sertificētu ambulatoro ārsta palīgu Agnesi Dejus, sertificētu fizioterapeiti ar padziļinātām zināšanām iegurņa pamatnes veselībā Sandru Mušu, kā arī ar mammu, sertificētu treneri un diplomētu fizioterapeiti Lāsmu Bērziņu un viņas vīru Rūdolfu Andersonu.
Ierakstā uzklausām partnerattiecību un intimitātes kompetences eksperti Kristīni Balodi. -
Pētījumu dati liecina, ka no seksuālas izmantošanas cieš katra piektā meitene un katrs septītais zēns. Raidījumā runājam par to, kā vecāki var pasargāt bērnus, kā atpazīt satraucošas izmaiņas bērna uzvedībā, kur meklēt palīdzību un kā kļūt par bērna drošības salu – uzticības personu, pie kuras vērsties jebkurā situācijā.
Ģimenes studijā sarunājas centra "Dardedzes" pārstāves, kas šos jautājumus aktualizē arī ikgadējā konferencē, valdes locekle Anda Avena un Preventīvi izglītojošo programmu koordinatore, "Džimbas" komandas pārstāve Agnese Lorence, kā arī tiesu psiholoģijas un kriminoloģijas docētāja, mamma Rūta Treija, centra "Marta" Prevencijas nodaļas vadītāja Madara Kanasta-Ieviņa un tētis Māris Rinkulis. -
Ģimenes studijā šoreiz tiekamies ar Dabiņu ģimeni, kas mīt Pierīgā un audzina četrus bērnus. Vecākajam dēlam Jānim ir jau desmit, bet jaunākie – Anna, Emīls un Miks – ir trīnīši.
"Ar trīnīšiem viss ir citādāk," saka vecāki Jānis un Dina.
Viņi pieredzējuši nopietnas pārbaudes un saņēmuši brīdinājumus par iespējamām problēmām jau trīskāršās grūtniecības laikā. Mājās pārbraucot ieviests dzelžains režīms, lai spētu paveikt visu ikdienā nepieciešamo. Kopumā savu pieredzi viņi tomēr sauc par veiksmes stāstu, jo viņu dzīve ir prieka, smieklu, jā, arī haosa un blēņu pilna.
Tagad, kad brašā jaunāko trijotne jau nedaudz paaugusies, apmeklē dārziņu un mamma atgriezusies darba dzīvē, Dabiņi var nedaudz atskatīties uz līdz šim piedzīvoto un dalīties savā neparastajā pieredzē. -
Pusaudži, ballītes un alkohols - tā īsi varētu raksturot raidījuma tematu. Vasara ir sākusies un pusaudžu ballītes ir tās neatņemama sastāvdaļa. Vai var nosvinēt pamatskolas absolvēšanu, nelietojot alkoholu? Vai var pateikt nē, ja draugi paceļ glāzīti? Vai drīkst pacelt dzirkstoša alkoholiskā dzēriena glāzi jau pusaudža vecumā?
Ģimenes studijā vērtē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas jauniešu psihiskās veselības centra narkoloģe, psihiatre Rita Kuzņecova, brīvprātīgā MOT trenere Kristīne Vilcāne un zinātņu doktore pedagoģijā, sociālā pedagoģe un supervizore Līga Āboltiņa.
Pirms sarunas neliels ieskats pētījumā par to, cik daudz jauniešu pagaršo alkoholu, kurā vecumā tas parasti notiek un vai visbiežāk tas notiek ballītēs, kurās pulcējas pusaudži? Sāsta Slimību profilakses un kontroles centra Atkarības slimību riska analīzes nodaļas vadītāja Aija Pelne.
Viņa atklāj, ka tendence visos rādītājos, kas saistīti ar alkoholu, ir ievērojama lietošanas vai riskantas lietošanas samazināšanās. Vienīgi meitenes gan piedzeršanās, riskantas lietošanas pamēģināšanas ziņā ir ar augstākiem rādītājiem. Pamēģinājušas [alkoholu] ir 84% meitenes un 73% zēnu.
Vidēji pirmā reizi, kad pamēģina alkoholu ir 13 gadu vecumā, apmēram 40% šajā vecumā pamēģina lietot alkoholu. -
Satraukums par dronu ielidošanu Latvijas teritorijā, kas traucēja arī mācību norisi, rimis. Ir sakusies vasara ar vairāk priecīgām dienām, tomēr apdraudējuma situācijas var atkārtoties. Tāpēc Ģimenes studijā skaidrojam, vai katrai ģimenei vajag savu ģimenes rīcības plānu gaisa telpas apdraudējuma gadījumā - kā katrs ģimenes loceklis reaģēs uz paziņojumiem, kur dosies, kā savstarpēji sazināsies. Un vai šāda plāna esamība ļauj justies drošākiem gan pieaugušajiem, gan arī bērniem.
Par drošības jautājumiem ārkārtas situācijās un ģimenes rīcības plānu sarunājas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Prevencijas pārvaldes priekšniece Ilze Dāme, biedrība "Skalbes" klīniskā un veselības psiholoģe Inga Krišjānova un vēsturnieks, bijušais skautu vadītājs un izdzīvošanas instruktors, militārās medicīnas instruktors Jānis Goldšmits.
-
Ģimenes studija ciemojas pie Ivbuļu ģimenes no Daugavpils. Jacinta ir matemātikas skolotāja, viņas vīrs Aldis strādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Un viņi ir trīs bērnu vecāki. Tāpēc dienas ir tik piepildītas un darba tik daudz, ka reizēm prātā iezogas doma – uzsēsties uz motocikla un divatā aizbraukt līdz okeānam, lai vienkārši baudītu dzīvi. Bet viņiem patīk arī ikdiena, jo tās ir viņu izvēles – darīt darbu, kas prasa daudz, bet ko var darīt no sirds, trīs bērni, kas reizē ir kņada un nepārtrauktas rūpes, bet atnes tik daudz prieka, un dzīve Daugavpilī, kas apvīta ar tik daudz, viņuprāt, nepamatotiem mītiem, bet ir lieliska pilsēta dzīvošanai ģimenei ar bērniem.
-
Medicīniskā apaugļošana arī Latvijā kļūst aizvien izplatītāka. Tagad valsts apmaksā jau trīs mēģinājumus. Bet kā saprast, ka visas manipulācijas, ko klīnikas piedāvā klientiem, ir patiesi vajadzīgas? Pieredzes stāsti un speciālistu komentāri Ģimenes studijā.
Skaidro Reproduktīvās medicīnas centra "Embrions" vadītāja un galvenā ārste, Latvijas Cilvēka reprodukcijas biedrības valdes priekšsēdētāja, ginekoloģe-reproduktoloģe Zane Vītiņa, klīnikas EGV vadītāja, ginekoloģe-reproduktoloģe Marta Slaidiņa un Madara Senkane, kura vada atbalsta grupas sievietēm, kas piedzīvo neauglību, kā arī pēta šo jautājumu arī sava maģistra darba ietvaros. -
Dronu apdraudējums traucē eksāmenu norisi pierobežā. Kā tas ietekmē absolventus un viņu turpmākās izglītības iespējas? Un kā pašus skolēnus ietekmēs eksāmenu pārcelšana vai iespējamā atlikšana? Izskan arī viedokļi, ka galapārbaudījumi būtu jāatceļ.
Ģimenes studijā diskutē Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamenta direktors Rūdolfs Kalvāns, Rēzeknes Valsts ģimnāzijas direktors Jānis Poplavskis, Daugavpils Valstspilsētas vidusskolas direktors Ilmārs Zučiks, Ludzas pilsētas vidusskolas direktors Gunārs Strods un Dagdas vidusskolas Vecāku padomes vadītāja, 9. klases skolnieka mamma Tatjana Munda. -
Ģimenes studija aicina doties viesos pie Apšu ģimenes Rīgā. Rūdolfs un Malgožata ir aktieri, abi strādā Latvijas Leļļu teātrī, dara arī citas radošas lietas gan uz skatuves, gan kinokameru priekšā. Vēl viena svarīga loma viņu dzīvē ir būt septiņgadīgā Teodora vecākiem.
Iepazinušies teātra mākslas augstskolā Polijā, kurp Rūdolfs savulaik devies studiju apmaiņas programmā, savu dzīvi jau apmēram astoņus gadus viņi pamatā saista ar Latviju. Malgožata atzīst – ir ļoti pateicīga un priecīga, ka viņai kā ārzemniecei tikusi dota iespēja šeit attīstīt savu profesionālo karjeru. -
Noslēdzoties mācību gadam, spriežam par vērtēšanas sistēmu skolās. Vai visi jau pieņēmuši, ka atzīmes nevar labot, vai skolotājiem jaunā vērtēšanas sitēma ļauj objektīvāk novērtēt skolēnu zināšanas un vai vecāki var sekot līdzi un saprast, ko bērns ir vai nav iemācījies, jo atzīmju ir maz.
Ģimenes studijā analizē Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Inta Ozola, Rīgas 72. vidusskolas direktors Pāvels Pestovs, Jelgavas Valsts ģimnāzijas direktore Inese Bandeniece un Līvānu 1. vidusskolas direktors Gatis Pastars. -
Tikko iznākušā Luīzes Pastores un Svena Neilanda komiksa bērniem un jauniešiem "Te tu esi!" iedvesmoti, sarunā Ģimenes studijā cenšamies saprast, ko jūt bērns, uz mūžu zaudējot kādu tuvu cilvēku, un kā pieaugušie var palīdzēt saprast notikušo un sadzīvot ar to.
Ģimenes studijā sarunājas rakstniece Luīze Pastore, Torņakalna fonda valdes loceklis, kustības "Dzīve un sēras" līdzdibinātājs mācītājs Linards Rozentāls un SOS bērnu ciemata programmas bērniem, kuriem nomiris tuvinieks "Kalniem pāri" klīniskais un veselības psihologs no programmas "Kalniem pāri" Elvis Dudarevs.
--
Rakstnieces Luīzes Pastores un ilustratora Svena Neilanda komikss "Te tu esi!" ir vizuāli spēcīgs un emocionāli daudzslāņains stāsts par sērām un attiecībām ģimenē. Tas runā par zaudējumu, bet arī par to, kā mēs mācāmies ar to sadzīvot, atpazīstot savas sajūtas, rodot mierinājumu un turoties pie atmiņām, ko veidojusi mīlestība.
Aizstājot cilvēkus ar suņu ģimenes tēliem, autori pārvērš stāstu jutīgā un vizuāli izteiksmīgā naratīvā. Grāmata seko ģimenei, kas piedzīvo vecākā brāļa nāvi, skatot to no jaunākā bērna perspektīvas. Siltās un izteiksmīgās ilustrācijas atklāj bērna iekšējo pasauli, pilnu rotaļīguma un drosmes, bet arī klusu, neizteiktu emociju. Tas ir stāsts par zaudējumu, atmiņām un to, kā pasaule mainās, bet tomēr nezaudē savas krāsas.
Stāsta centrā ir bērna mēģinājums saprast notikušo un sadzīvot ar zaudējumu.
Grāmatu izdevusi izdevniecība "Liels un mazs". -
Tikties ar Olekšu ģimeni no Dobeles rosināja klausītājs Edgars. Lūk, citāts no viņa vēstules: "Vēlos nedaudz iepazīstināt Jūs ar maniem draugiem - Olekšu ģimeni, kuri, manuprāt, būtu lieliski un iedvesmojoši viesi jūsu raidījumā Ģimenes studija.
Olekšu ģimenē aug trīs bērni un viņi ir pārcēlušies no Rīgas burzmas uz kluso Dobeli, lai nodrošinātu mierīgu un patīkamu vidi ģimenei un gādātu par Jura vecākiem. Viktorija ir pilnas slodzes mamma, Juris gādā par materiālajām vajadzībām. Ģimenes bērni ir muzikāli, aktīvi un ar labiem panākumiem gan skolā, gan mūzikas skolā. Viņu piemērs parāda, ka harmoniska vide, vecāku iesaiste un pārdomāta ikdiena var būtiski ietekmēt bērnu attīstību un labsajūtu."
Juris un Viktorija bērniem cenšas veltīt iespējami daudz laika.
"Mēs vienmēr esam uzskatījuši, ka nav nekas labāks, ja bērns ir ar vecākiem, it sevišķi mazs bērns. Tāpēc, piemēram, neviens no mūsu bērniem nav nekad pilnu dienu palicis bērnudārzā un mēs esam sapratuši, ka tas ļoti nācis par labu savstarpējām attiecībām, bērnu emocionālai veselībai," sarunā atklāj Juris Olekšs.
Ciemojamies pie Viktorijas un Jura Olekšiem, sarunā aktīvi iesaistās arī visi trīs bērni - Marks, Paula un Luīze. - Visa fler
