Avsnitt
-
Nesen notikušajā Rīgas skolu ēdināšanas iepirkumā uzvarētāju noteikusi nejaušība, 53 miljoni eiro sadalīti izlozē, jo iepirkumā septiņi pretendenti atbilda visām prasībām, tāpēc tika rīkota izloze, lai noskaidrotu uzvarētāju. 53 miljonu eiro vērtais skolēnu ēdināšanas iepirkums nokļuvis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) redzeslokā. Raidījumā Ģimenes studija, raidījums vecāku auditorijai, pievērsa uzmanību tai ziņu rakstu rindkopai, kas vēstīja: "Šai konkursā atšķirībā no iepriekšējiem pašvaldība neprasīja nodrošināt tik augstvērtīgus produktus, arī padziļināti nepētīja pretendentu iepriekšējos līgumus, un pazemināto prasību dēļ konkursā visi dalībnieki ieguva vienādu punktu skaitu".
Ko tas īsti nozīmē pašiem skolēniem, ko nākamajā mācību gadā galvaspilsētas bērni saņems savos skolu pusdienu šķīvjos? Diskutē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes Izglītības atbalsta nodaļas galvenā speciāliste - eksperte Ingrīda Millere, uztura speciāliste un Latvijas Diētas ārstu un uztura speciālistu asociācijas rīkotā konkursa "Labākais skolu ēdinātājs Latvijā" projekta vadītāja Guna Bīlande, Latvijas Ēdinātāju apvienības pārstāvis Jānis Meija, viens no tiem, kas arī piedalījās iepirkumā, bet nelaimēja loterijā, un divu bērnu - skolnieka un bērnudārznieka - tētis Jānis Butāns. -
Kas notiks ar bērniem, kurus mācību gads nav motivējis un kuriem draud izkrišana no izglītības sistēmas?
Ģimenes studijā diskutē Kristīne Jansone, Valsts izglītības attīstības aģentūras projekta "Skola-kopienā" vadības un īstenošanas nodaļas projekta eksperte, Helēna Vilkosta, Juglas vidusskolas direktore, Dita Nīmante, Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes profesore, Anita Pēterkopa, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja, un Maija Lazdāne, Daugavpils pilsētas izglītības pārvaldes speciāliste bērnu tiesību aizsardzības jautājumos.
Uzsākts projekts, lai mazinātu skolēnu skaitu, kas neiegūst pienācīgu izglītību. Šis bija pirmais raidījums, kurā stāstījām par projektu. Tas noslēdzās 2023. gadā. Tā bija dažāda veida - finansiāla, konsultatīva un cita veida - palīdzība un atbalsts tiem Latvijas skolēniem, kas dažādu iemeslu dēļ ir pakļauti priekšlaicīgiem mācību pamešanas riskiem. Kopš projekts ir noslēdzies, ir pagājuši teju divi gadi, kāda ir pēctecība? -
Saknas det avsnitt?
-
Sakoties skolēnu vasaras brīvlaikam, Ģimenes studijā runājam par dažādiem bērnu drošības aspektiem. Kas aktuāls šobrīd un kas jāmāca bērniem par drošību mājās, ārpus tām un drošību internetā.
Par dažādiem drošības aspektiem sarunājas biedrības "Peldēt droši" dibinātāja Zane Gemze, Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska un Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijas piedalīsies Bērnu likumpārkāpumu profilakses nodaļas priekšnieks Edgars Eglītis. Ierakstā uzklausām Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ķirurgu Jāni Upenieku. -
Ģimenes studija dodas iepazīties ar Eidonu ģimeni no Rīgas. Ainārs un Līga audzina divas meitas un abi strādā speciālajā pedagoģijā ar bērniem ar attīstības traucējumiem. Tētis jau daudzus gadus ir arī Dr.Klauns Bērnu slimnīcā.
Eidoni ir aktīvi un radoši - paši sacer bērnu dziesmas, ko publicē "Youtube". Tomēr ikdienā Ainārs un Līga domā ne tikai par savām mīļajām un lolotajām meitenēm, viņu iecere ir veidot brīvā laika pavadīšanas iespējas bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem, kur arī viņi varētu pavadīt jēgpilnas vasaras. -
Ģimenes studija viesojas Bērnu slimnīcā, kur jau desmito gadu pacientiem, viņu vecākiem un personālam ir tradīcija tikties Dārza svētkos. Par paveikto, to, kas vēl darāms, arī par sabiedrības iesaisti, rūpējoties par mazo pacientu labbūtību, saruna tiešraidē.
Sarunājamies ar Bērnu slimnīcas fonda vadītāju Lieni Dambiņu, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāju Valtu Ābolu, miega speciālisti un pediatri Martu Celmiņu, Bērnu slimnīcas Pedagoģijas dienesta vadītāja Indru Veismani, uztura speciālisti Lizeti Pugu, "Ķepu terapijas" programmas pārstāvi Lindu Penezi, kanisterapeitu Ričardu Pavlovski. Ar viņiem kopa ir arī samojeds Mimi, kas vairāk nekā gadu ir algotā darbā Bērnu slimnīcā.
Iespaidos dalās mamma Kristīni Ozola, mamma Regīna un mamma Katrīna kopā ar bērniem Ādamu un Nikiju. -
Kādu atzīmi, beidzoties mācību gadam, varam dot jaunajai skolēnu vērtēšanas sistēmai? Uzklausām skolēnus, pedagogus un jaunās vērtēšanas sistēmas izstrādātāju domas.
Ģimenes studijā diskutē Valsts Izglītības attīstības aģentūras direktora pienākumu izpildītāja Inta Ozola, Rīgas Teikas vidusskolas direktore Guna Pudule, Rīgas 72. vidusskolas direktors Pāvels Pestovs un Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskolas direktore Inta Korņejeva. -
Aizvien dzirdamāk miega speciālisti runā par to, ka pēc piecu gadu vecuma bērni diendusu var arī negulēt, ja vien tas neietekmē viņu pašsajūtu. Vai bērnudārzi gatavi piedāvāt citus risinājumus bērniem, kuri atsakās gulēt pusdienas laikā, vai tomēr diendusa bērnudārzā ir neatņemama ikdienas rutīnas sastāvdaļa?
Ģimenes studijā diskutē Rīgas domes Izglītības departamenta Pirmsskolas nodaļas galvenā speciāliste - eksperte Vita Andzena, Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas juridiskā padomniece Kristīna Freiberga, mamma žurnāliste Inga Spriņģe un privātās pirmsskolas "Mūsu poga" dibinātāja Kristīne Apse.
Par to, vai bērns drīkst negulēt diendusu, raidījumā esam diskutējuši arī iepriekš. Jau toreiz speciāliste norādīja, ka piecu sešu gadu vecumā bērna smadzenēm miegs diendusā nav nepieciešams, ja vien tas slikti neietekmē viņa pašsajūtu dienas garumā. Toreiz izskanēja arī priekšlikumi, ka bērnudārzā negulētājiem jānodrošina iespēja šajā laikā lasīt grāmatas vai mierīgi spēlēties, vai ka jāveido īpašas grupas vai pat bērnudārzi tiem bērniem, kuri nevēlas gulēt pusdienlaiku. Vai pirmsskolas izglītības iestādes tagad vairāk respektē katra bērna vajadzības un negulētājiem pusdienlaiks ir atpūtas laiks nevis neveiksmīgs mēģinājums iemigt divu stundu garumā?
-
Klases ekskursijas. Kurp visbiežāk dodas skolēni, vai visiem vecākiem ir pa kabatai apmaksāt ekskursiju un vai braukt ekskursijā kopā visai klasei ir nepieciešamība vai tomēr balva? Vai ir noteikts, cik bieži skolēniem jādodas kopējās ekskursijās?
Ģimenes studijā diskutē Ādažu vidusskolas skolotāja Gundega Kaugure, divu bērnu mamma, psiholoģe Edīte Kalniņa, resursa "skolenuekskursijas.lv" vadītājs Ingus Užulis, RTU Liepājas akadēmijas Pedagoģijas un sociālā darba centra asociētā profesore un Liepājas Oskara Kalpaka vidusskolas skolotāja Maija Ročāne. -
Ģimenes studijā saruna ar carnikaviešiem - Mārtiņu un Ilzi Vāciešiem. Ilze strādā par skolotāju, Mārtiņš ir datortīklu administrators. Un pavasaris ir īpaši rosīgs viņu ģimenē - Ilzei ne tikai jānovērtē savu skolēnu veikums šajā mācību gadā, arī jānoorganizē visi mācību gada izskaņas pasākumi skolā, arī izlaidums skolas beidzējiem. Un mācību gads noslēdzas arī viņu vecākajiem dēliem - Matīsam, kurš mācās 8. klasē un Valteram, kuram šis bija pirmais gads skolā. Pastarītis Kārlis vēl bērndārznieks, bet viņi visi brīvajā laikā iesaistās gan mājas būvēšanā, gan dārza sakopšanā, gan kopā apmeklē dažādus kultūras un izklaides pasākumus. Un vēl - Mārtiņš ir dzejnieka Ojāra Vācieša mazdēls un māja, kurā viņi dzīvo, reiz bija slavenā dzejnieka vasarnīca.
-
Ja agrāk emocionālais atbalsts mazu bērnu vecākiem bija pašu izvēle un saistītas arī ar ģimenes budžeta iespējām, tad šobrīd aizvien vairāk arī pašvaldības un dažādas institūcijas atbalsta pakalpojumus, kas palīdz jaunajiem vecākiem adaptēties dzīvei ar jaunpiedzimušo mazuli, novērtējot arī mentālās veselības nozīmi. Arī pirmās emocionālās palīdzības mammas jeb PEP mammas oficiāli ir nostiprinājušas savu darbību Latvijā, jo Profesiju klasifikatorā tagad ir iekļauta jauna profesija - vecāku emocionālā atbalsta speciālists. Ar ko ir visgrūtāk tikt galā mazuļa pirmajos dzīves mēnešos vai gados, kam visvairāk noderīgs, piemēram, pirmās emocionālās palīdzības pakalpojums, cik šobrīd ir pieejami šādu pakalpojumi un kas šajā jomā mums vēl pietrūkst?
Ģimenes studijā diskutē Laura Eglīte-Jefanova, PEP mamma, biedrības "PEP mammu apvienība" valdes locekle, Inguna Ziemane, Rīgas Dzemdību nama un programmas "Piedzimstot bērniņam" sociālā darbiniece, Elīna Zelčāne, Rīgas Stradiņa universitātes pētniece, psiholoģijas doktore.
Uzklausam arī vecāku pieredzes stāstus, kas izmantojuši iespēju saņemt emocionālo atbalstu. -
Man pirms eksāmeniem nevaldāmi trīs rokas; bet man visu ķermeni rauj krampjos; bet es nonācu slimnīcā eksāmeni stresa dēļ. Tā ar savām sajūtām kādā youtube video dalās kādas skolas 12. klases skolēni. Tas mudina aizdomāties, vai tiešām tāda mēroga satraukums pirms skolas beigšanas pārbaudes darbiem ir normāls? Vai un kā var palīdzēt mazināt jauniešiem stresu eksāmenu laikā? Vai vecākiem jāmetas palīgā vai jāpieņem, ka satraukumi un grūtības ir neatņemama dzīves sastāvdaļa un jāļauj visam ritēt savu gaitu? Ģimenes studijā diskutē mākslas terapeite un kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste, mamma Sindija Meluškāne, platformas "uzvediba.lv" vadītāja Līga Bērziņa un jogas speciāliste, mamma un vecmāmiņa Dace Vītoliņa.
"Satraukumam ir jābūt, to arī rāda pētījumi, ka bērni, jaunieši, arī pieaugušie, kuri nav satraukti pirms eksāmeniem un pirms pārbaudes darbiem, un arī tie, kuri iedomājas - es jau esmu šo eksāmenu nokārtojis un kā es jau saņemu diplomu uz skatuves, viņi nokārto pārbaudes darbus sliktāk nekā tie, kuri tiešām streso, kuri uztraucas un kuriem , iespējams, tas tiešām paņem lielu organisma un arī mentālo slodzi," atzīst Līga Bērziņa, kurās ģimenē šogad ir trīs jaunieši, kuriem jākārto eksāmeni dažādās mācību iestādēs. "Protams, milzīgais izaicinājums sākas tajā brīdī, kad stress jau ir tik milzīgs, ka bērns, jaunietis, pieaugušais vairs nevar sevi pārvarēt un viņam ir par daudz, un viņiem arī nav šo stratēģiju, kā tad ar šo savu trauksmi un satraukumu tikt galā."
Līga Bērziņa arī norāda, ka ir svarīgi ne tikai runāt par gaidāmajiem eksāmeniem un kā tiem gatavoties, bet arī pārrunāt pēc eksāmena, kā gāja.
"Ja mēs esam milzīgā stresā un pēc tam mēs nereflektējam, kā mums gāja, tad, visticamāk, nākamais pārbaudījums sagādās vēl lielāku slodzi gan organismam, gan arī smadzenēm," norāda Līga Bērziņa.
To, ka satraukums un stress ir normāla parādība pirms pārbaudījumiem, atzīst arī Sindija Meluškāne. Viņa arī bilst, ka ir jāuztraucas un jādomā, ja stresa nav. -
Nesen publiskots Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņa pētījums. Ko tas vēsta par ģimeņu kopīgajām izvēlēm, vai un kā mainās ģimeņu ar bērniem kultūras patēriņa paradumi, kāds ir mazais kultūras pasākumu apmeklētājs, kas viņu aizrauj un saista, un kam priekšroku dod viņa vecāki? Ģimenes studijā sarunājas režisors, Latvijas Leļļu teātra direktors Mārtiņš Eihe, Latvijas Koncerti bērnu koncertu vadītāja un producente Karina Bērziņa un režisors, Valmieras vasaras teātra festivāla bērnu un jauniešu programmas vadītājs Jānis Znotiņš.
-
Policija, šķiet, aizvien biežāk ziņo par pazudušiem bērniem vai noklīdušiem pusaudžiem. Kāpēc tā? Vai klaiņotāju tiešām kļūst vairāk, vai varbūt vecāki vienkārši biežāk ziņo par bērniem, kas devušies nezināmā virzienā? Vai bēg un klejo tikai sociālo riska grupu bērni, vai tā ir izplatītāka problēma, kas skar arī, tā teikt, parastas ģimenes.
Ģimenes studijā diskutē Valsts policijas Prevencijas vadības biroja Riska grupu prevencijas nodaļas galvenā inspektore Evita Evardsone, biedrības "Open radošais centrs" vadītājs Edijs Klaišis, Pusaudžu resursu centra programmu vadītāja Ieva Rasa un klīniskā psiholoģe Romija Krēziņa.
"Statistika neapstiprina, ka bērnu skaits, kas pazūd, palielinātos. Ja 2023. gadā mums bija izsludināti meklēšanā 578 bērni, tad 2024. gadā - 554 un četros šā gada mēnešos- 159. Un tas neliecina, ka bērnu skaits, pazūdošo vai klaiņojošo, palielinātos. Palielinās, iespējams, sadarbība ar sabiedrību. Policija vairāk izmanto iespēju caur medijiem bērnus meklēt," norāda Evita Evardsone.
Klaiņo vairāk tieši pusaudži. Un Evita Evardsone skaidro iemeslus, kāpēc pusaudži mēdz izvēlēties klaiņot.
Tas ir saistīts ar vecumā īpatnībām, ar vēlmi būt neatkarīgam, sevišķi, ja tiek pārāk stingri audzināts vai ir pārāk augstas prasības.
Visvairāk meklēšanā tiek izsludināti bērni no ārpusģimenes aprūpes iestādēm. Viņi vienkārši no turienes dodas prom, jo viņš lielākoties jūtas nevienam nevajadzīgs.
Nākamā grupa ir pusaudži, kuri ģimenē nejūtas emocionāli labi, viņš nav atbalstīts, viņu pārāk nosoda, pārāk kritizē, vaino bieži vien par lietām, par kurām viņš pat varbūt nav vainīgs.
Vēl viena daļa, kas izvēlas klaiņot, ir pusaudži, kuriem nav vispār robežu ģimenē. Nevar uzskatīt, ka sāks bērnu disciplinēt 12-13 gadu vecumā, viņš sāks klausīt. Tā nebūs. Arī bērni, kam ir visatļautība un nav robežu, klaiņo.
Protams, klaiņo bērni, kur ir vardarbība ģimenē, vardarbība vecāku starpā, kur var būt pastāvīgi konflikti, kuri ir emocionālā vardarbība gan pret bērniem, gan savstarpēja, novārtā pamešana.
"Bieži vecāki aizmirst, ka arī pusaudzis vēl aizvien ir bērns, un viņam tas siltums no vecākiem ir vajadzīgs," atzīst Evita Evardsone. -
Aija Bremšmite pamanāma sociālajos medijos, kur veido lielākoties bērnu grāmatām veltītu saturu. Pati sevi reiz jokojot pat nodēvējusi par "Dogmena advokāti". Lielas grāmatu mīļotājas viņas ir abas ar meitu Rotu, un tas ir arī Aijas pamatdarbs – viņa ir Ogres Centrālās bibliotēkas bibliotēku informācijas speciāliste. Rotai patīk vēl arī zīmēt un pētīt visu par dinozauriem. Mamma un meita nupat atgriezušās no sava pirmā lielā kopīgā ceļojuma un šovasar priekšā vēl kāds svarīgs notikums – Rotas bērnudārza izlaidums, bet rudenī jāsāk skolas gaitas. Tā kā vecāki ir šķīrušies, tad meita pārmaiņus dzīvo pie abiem, taču Aija saka – "esam šķirta, tomēr stipra ģimene".
-
Pētnieki uzsver, ka 4. klase ir nozīmīgs pagrieziena punkts bērna izglītības ceļā, jo šajā posmā skolēni pāriet no lasīšanas kā tehniskas prasmes apguves uz lasīšanu kā mācību, izziņas un domāšanas instrumentu. Tieši šajā attīstības posmā nostiprinās bērna attieksme pret lasīšanu, kas vēlāk būtiski ietekmē viņa spējas apgūt citu mācību priekšmetu saturu. Par reālo un vēlamo situāciju diskutējam Ģimenes studijā.
Raidījuma viešņas: Antra Ozola, Latvijas universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes profesore, vadošā pētniece, Liene Jankovska, Valsts izglītības attīstības aģentūras vecākā eksperte-valsts metodiķe sākumskolas jautājumos, Ilze Mazpane, Valsts izglītības attīstības aģentūras vecākā eksperte-valsts metodiķe vispārējā izglītībā, Sandra Kivleniece, Līvānu 1. vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja, un Maija Ļeļa, Kuldīgas centra vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja.
Ierakstā uzklausām Āgenskalna sākumsskolas 4. klases skolēnus. -
Latvijas Radio digitālās auditorijas dati rāda, ka bērniem veidotais audio saturs ir raidierakstu topu pirmajās vietās . Visbiežāk vecāki saviem bērniem piedāvā klausīties pasakas, un vecākiem tādējādi rodas mirklis atpūtai, bet bērnam klausoties - iespēju iztēloties un līdzpārdzīvot dzirdēto. Tagad no radio puses jauns piedāvājums 7 līdz 12 gadus veciem bērniem, proti, gandrīz neticami stāsti par vēsturi raidierakstu ciklā "Leģendām pa pēdām", kas bērnus iepazīstina ar pasaules vēsturi, minot nevis garlaicīgus faktus, bet uzburot elpu aizraujošus piedzīvojumus.
Tāpēc sarunā skaidrojam, kā mūsdienu bērniem izstāstīt stāstu tā, lai viņiem būtu interesanti klausīties un lai audiostāsts būtu konkurents tik plašajam vizuālajam piedāvājumam.
Ģimenes studijā sarunājas Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Pirmsskolas un sākumizglītības nodaļas pasniedzēja, latviešu valodas skolotāja Inese Eglīte, Rīgas Montessori sākumskolas direktore, sākumskolas skolotāja darbā ar 1.-6. klasi Kate Pelēce, Latvijas Radioteātra producents, bērnu grāmatu autors Dzintars Tilaks un komponists Latvijas Radio mūzikas redaktors Ģirts Bišs.
-
Skolēnu vecāki ik pa laikam saņem anketas, kuras aicina vērtēt bērnu emocionālo stāvokli un labbūtību skolā, klasē un vispār. Kāda šādām aptaujām jēga, vai tās jāaizpilda tikai ķeksīša pēc. Uz vecāku jautājumiem Ģimenes studijā atbild šo anketu izstrādātāji un ieviesēji. Skaidro Rīgas Valda Zālīša sākumskolas direktore Elita Rītere, klīniskais psihologs Edmunds Vanags, Pārresoru koordinācijas departamenta konsultante, Agrīnā preventīvā atbalsta sistēmas bērnu attīstībai ieviešanas koordinatore, pārrauga arī KiVa programmas ieviešanu Latvijā Sigita Sniķere un Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure.
-
Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, Ģimenes studija aicina uz sarunu par to, cik svarīgi bērnus un jauniešus iesaistīt diskusijās un lēmumu pieņemšanā par izvēli vēlēšanās. Vai audzinām aktīvus topošos vēlētājus? Un ko zinām par jauniešu pilsoniskumu? Analizē Latvijas Universitātes Izglītības pētniecības institūta vadošā pētniece Ireta Čekse, dizainere, Latvijas Mākslas akadēmijas profesore un dizaina biroja "H2E" līdzdibinātāja Inguna Elere, Eiropas kustības Latvijā ģenerālsekretāre Liene Valdmane un Rīgas Skolēnu domes prezidents Ernests Gustavs Mikuts un Rīgas Skolēnu domes viceprezidente Sofija Skibo.
-
Ģimenes studijā šoreiz ciemojas Eglienu ģimene. Karīna un Harijs savu kopdzīvi pirms desmit gadiem sāka ar nepilna pusotra gada ilgu ceļojumu kā viņi toreiz rakstīja savā blogā „karijs.lv” uz Āzijas pusi. Tas bija lēns, nesteidzīgs un mazbudžeta, kurā viņi daudzas valstis varēju patiešām izzināt, izbaudīt, izgaršot. Un toreiz sirdī iekrita arī Taizeme. Tāpēc Karīna un Harijs nolēma 2024. gada rudenī tur atgriezties. Lai nu jau kopā ar savu sešus gadus veco dēlu Augustu piecu mēnešu garumā – no oktobra līdz februārim – atkal gremdētos taizemiešu viesmīlībā un kultūrā, mielotos ar vietējo virtuvi un Latvijas gada aukstos un tumšos mēnešus nomainītu pret ikdienu patīkamākos laika apstākļos.
Karīna un Harijs arī attālināti strādāja, Harijs gan šajā laikā ar Taizemi iepazīstināja arī tūristu grupas, bet Augusts apmeklēja vietējo bērnudārzu.
Nu viņi atkal ir mājās – Latvijas ikdienā, un tagad visi trīs pamazām iedzīvojas savā pirms ceļojuma iegādātajā dzīvoklī Āgenskalnā. Tiekamies tur un mūsu saruna, protams, galvenokārt rit par ceļošanu. -
Nedēļās nogalē svinēsim Mātes dienu, tāpēc Ģimenes studijā tiekamies ar māksliniecēm, kas par mātes lomu domā un runā savos radošajos darbos. Kāpēc viņām tas šķiet svarīgi un vai būt par mammu šodien ir vieglāk vai grūtāk, nekā tas bija kādreiz? Sarunājas Latvijas Leļļu teātra aktrise un režisore Dana Avotoņa-Lāce, režisore Katrīna Birkenberga, dramaturģe Aiva Birbele un mūziķe, mamma, grāmatas "Piens un asinis" autore Ieva Veide.
- Visa fler
