Avsnitt
-
Indra un Jānis Valdmaņi audzina četrus bērnus, tētis strādā finanšu jomā, mamma, pēc pamatizglītības ir filoloģe, šobrīd studē biznesu un programmēšanu. Abi ir Jelgavas Valsts ģimnāzijas absolventi un tagad šai skolā mācās divi vecākie no viņu bērniem. Valdmaņu atvases ir vispusīgas, gan muzicē, gan dejo, izceļas ar augstiem mācību sasniegumiem un aktivitāti ārpusskolas nodarbībās. Bet vecāki darbojas ģimnāzijas Absolventu fondā un abi kā MOT programmas treneri vada arī nodarbības ģimnāzijas skolēniem. Šī vasara viņiem daļēji aizritēs Dziesmu un deju svētku zīmē, taču ģimene plāno arī rast laiku paceļot un, kā paši atzīst, pat tāli braucieni ar auto viņus nebiedē.
-
Vai bērnam vasaras brīvlaikā ir jāvada laiks tikai pēc paša vēlmēm un dīki, vai arī šīm dienām nedēļām un mēnešiem vajadzīga struktūra, režīms vai kāds cits ietvars? Speciālistu un vecāku viedokļi Ģimenes studijā. Sarunājas psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā terapeite Gunita Kleinberga, vecāku emocionalā atbalsta speciāliste Baiba Kauliņa, platformas "dzene.com" veidotāja Ilze Dzene un rakstniece Luīze Pastore. Visas raidījuma viešņas ir arī mammas.
-
Saknas det avsnitt?
-
Vēl nesen bija skaidrs, ka vīrietim ir jānes mājās "mamuts", bet sieviete to cep un vāra. Mūsdienās agrāk tik tradicionālās lomas ģimenē ir mainījušās un nereti ir pamats arī kaismīgām diskusijām par to, vai ģimene kā sistēma attīstās pareizā virzienā. Par to, kā būt vīrietim ģimenē mūsdienās, diskutējam Ģimenes studijā. Un diskutēt mūs rosināja kāda tēta vēstule.
Sarunājas sociālantropologs Artūrs Pokšāns, mācītājs, sistēmiskais ģimenes terapeits apmācībā Edgars Mažis, biedrības "Tēvi" pārstāvis, bērnu emocionālās audzināšanas grupu vadītājs Lauris Bokišs un četru bērnu tēvs, uzņēmējs, arī podkāsta "Ģimene aug" autors Gustavs Gotauts. -
Biļetes uz Skolēnu dziesmu un deju svētku koncertiem izpirka zibenīgi un visvairāk rūgtu vārdu pēc tam skanēja no vecākiem, kuri netika pie biļetēm, bet viņu bērni dzied vai dejo, jo viņiem nebūs iespējas šos svētkus piedzīvot klātienē. Vai svētku dalībnieku vecākiem jānodrošina priekšroka, iegādājoties biļetes uz savu bērnu koncertiem? Ģimenes studijā diskutē Inga Vasiļjeva, Skolēnu dziesmu un deju svētku Rīcības grupas vadītāja, sociologs Jānis Daugavietis, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks, Arnis Vērzemnieks, dejotāju tētis, arī pats bijis dejotājs, un Inga Pulmane, bērnu deju kolektīva "Teiksmiņa" vadītāja.
-
Veikts pētījums, kur par veselības prastības jautājumiem aptaujāti paši bērni. Par secinājumiem un to, vai bērnu un pieaugušo priekšstati par to, ko nozīmē būt veselam un neveselam, atšķiras, diskutējam raidījumā Ģimenes studija.
Diskutē socioloģe, Baltijas Socioālo zinātņu institūta vadošā pētniece Oksana Žabko, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja pētniece Ieva Salna un organizācijas "Papardes zieds" vadītāja Iveta Ķelle.
Pētījums tapis pēc Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja pasūtījuma, lai sniegtu jaunus datus, kas palīdzētu izveidot bērniem piemērotu muzeju par veselības jautājumiem. -
Ģimenes studijā tiekamies ar Ingu un Ivaru Stūriem. Viņiem ir savi un kopīgie bērni un laika gaitā viņi daudz mācījušies, kā veidot stabilas un cieņpilnas attiecības un kā būt patiešām labiem vecākiem saviem bērniem.
-
Latvijā iespējams apmeklēt dažādus zoodārzus, tostarp arī mini zoo un dabas parkus, kur var gan apskatīt, gan nereti arī iepazīt tuvāk un pat pabarot dažādus dzīvniekus. Šādu vietu apmeklējums, šķiet, nevienu neatstāj vienaldzīgu – ne pieaugušos, nedz, protams, bērnus, jo tā ir lieliska iespēja tuvāk iepazīt gan labi zināmus dzīvniekus, gan arī izzināt kādas jaunas, eksotiskākas sugas.
Papētot, ko piedāvā dažādu novadu tūrisma informācijas centri, šķiet, ka dažādu mini zoo skaits aizvien palielinās. Vai tas tiesa un par ko tas liecina, kā arī, ko ņemt vērā, dodoties uz dažādām dzīvnieku apskates vietām, Ģimenes studijā atgādina Rīgas Nacionālā Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns, Siguldas zoo līdzīpašnieks Daniels Kalvišs, eksotisko dzīvnieku parka Dundagā vadītāja un īpašniece Evita Laukšteine un lauku sētas "Līcīši" saimniece Māra Liepiņa. -
Nesen notikušajā Rīgas skolu ēdināšanas iepirkumā uzvarētāju noteikusi nejaušība, 53 miljoni eiro sadalīti izlozē, jo iepirkumā septiņi pretendenti atbilda visām prasībām, tāpēc tika rīkota izloze, lai noskaidrotu uzvarētāju. 53 miljonu eiro vērtais skolēnu ēdināšanas iepirkums nokļuvis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) redzeslokā. Raidījumā Ģimenes studija, raidījums vecāku auditorijai, pievērsa uzmanību tai ziņu rakstu rindkopai, kas vēstīja: "Šai konkursā atšķirībā no iepriekšējiem pašvaldība neprasīja nodrošināt tik augstvērtīgus produktus, arī padziļināti nepētīja pretendentu iepriekšējos līgumus, un pazemināto prasību dēļ konkursā visi dalībnieki ieguva vienādu punktu skaitu".
Ko tas īsti nozīmē pašiem skolēniem, ko nākamajā mācību gadā galvaspilsētas bērni saņems savos skolu pusdienu šķīvjos? Diskutē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes Izglītības atbalsta nodaļas galvenā speciāliste - eksperte Ingrīda Millere, uztura speciāliste un Latvijas Diētas ārstu un uztura speciālistu asociācijas rīkotā konkursa "Labākais skolu ēdinātājs Latvijā" projekta vadītāja Guna Bīlande, Latvijas Ēdinātāju apvienības pārstāvis Jānis Meija, viens no tiem, kas arī piedalījās iepirkumā, bet nelaimēja loterijā, un divu bērnu - skolnieka un bērnudārznieka - tētis Jānis Butāns. -
Kas notiks ar bērniem, kurus mācību gads nav motivējis un kuriem draud izkrišana no izglītības sistēmas?
Ģimenes studijā diskutē Kristīne Jansone, Valsts izglītības attīstības aģentūras projekta "Skola-kopienā" vadības un īstenošanas nodaļas projekta eksperte, Helēna Vilkosta, Juglas vidusskolas direktore, Dita Nīmante, Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes profesore, Anita Pēterkopa, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja, un Maija Lazdāne, Daugavpils pilsētas izglītības pārvaldes speciāliste bērnu tiesību aizsardzības jautājumos.
Uzsākts projekts, lai mazinātu skolēnu skaitu, kas neiegūst pienācīgu izglītību. Šis bija pirmais raidījums, kurā stāstījām par projektu. Tas noslēdzās 2023. gadā. Tā bija dažāda veida - finansiāla, konsultatīva un cita veida - palīdzība un atbalsts tiem Latvijas skolēniem, kas dažādu iemeslu dēļ ir pakļauti priekšlaicīgiem mācību pamešanas riskiem. Kopš projekts ir noslēdzies, ir pagājuši teju divi gadi, kāda ir pēctecība? -
Sakoties skolēnu vasaras brīvlaikam, Ģimenes studijā runājam par dažādiem bērnu drošības aspektiem. Kas aktuāls šobrīd un kas jāmāca bērniem par drošību mājās, ārpus tām un drošību internetā.
Par dažādiem drošības aspektiem sarunājas biedrības "Peldēt droši" dibinātāja Zane Gemze, Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska un Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijas piedalīsies Bērnu likumpārkāpumu profilakses nodaļas priekšnieks Edgars Eglītis. Ierakstā uzklausām Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ķirurgu Jāni Upenieku. -
Ģimenes studija dodas iepazīties ar Eidonu ģimeni no Rīgas. Ainārs un Līga audzina divas meitas un abi strādā speciālajā pedagoģijā ar bērniem ar attīstības traucējumiem. Tētis jau daudzus gadus ir arī Dr.Klauns Bērnu slimnīcā.
Eidoni ir aktīvi un radoši - paši sacer bērnu dziesmas, ko publicē "Youtube". Tomēr ikdienā Ainārs un Līga domā ne tikai par savām mīļajām un lolotajām meitenēm, viņu iecere ir veidot brīvā laika pavadīšanas iespējas bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem, kur arī viņi varētu pavadīt jēgpilnas vasaras. -
Ģimenes studija viesojas Bērnu slimnīcā, kur jau desmito gadu pacientiem, viņu vecākiem un personālam ir tradīcija tikties Dārza svētkos. Par paveikto, to, kas vēl darāms, arī par sabiedrības iesaisti, rūpējoties par mazo pacientu labbūtību, saruna tiešraidē.
Sarunājamies ar Bērnu slimnīcas fonda vadītāju Lieni Dambiņu, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāju Valtu Ābolu, miega speciālisti un pediatri Martu Celmiņu, Bērnu slimnīcas Pedagoģijas dienesta vadītāja Indru Veismani, uztura speciālisti Lizeti Pugu, "Ķepu terapijas" programmas pārstāvi Lindu Penezi, kanisterapeitu Ričardu Pavlovski. Ar viņiem kopa ir arī samojeds Mimi, kas vairāk nekā gadu ir algotā darbā Bērnu slimnīcā.
Iespaidos dalās mamma Kristīni Ozola, mamma Regīna un mamma Katrīna kopā ar bērniem Ādamu un Nikiju. -
Kādu atzīmi, beidzoties mācību gadam, varam dot jaunajai skolēnu vērtēšanas sistēmai? Uzklausām skolēnus, pedagogus un jaunās vērtēšanas sistēmas izstrādātāju domas.
Ģimenes studijā diskutē Valsts Izglītības attīstības aģentūras direktora pienākumu izpildītāja Inta Ozola, Rīgas Teikas vidusskolas direktore Guna Pudule, Rīgas 72. vidusskolas direktors Pāvels Pestovs un Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskolas direktore Inta Korņejeva. -
Aizvien dzirdamāk miega speciālisti runā par to, ka pēc piecu gadu vecuma bērni diendusu var arī negulēt, ja vien tas neietekmē viņu pašsajūtu. Vai bērnudārzi gatavi piedāvāt citus risinājumus bērniem, kuri atsakās gulēt pusdienas laikā, vai tomēr diendusa bērnudārzā ir neatņemama ikdienas rutīnas sastāvdaļa?
Ģimenes studijā diskutē Rīgas domes Izglītības departamenta Pirmsskolas nodaļas galvenā speciāliste - eksperte Vita Andzena, Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas juridiskā padomniece Kristīna Freiberga, mamma žurnāliste Inga Spriņģe un privātās pirmsskolas "Mūsu poga" dibinātāja Kristīne Apse.
Par to, vai bērns drīkst negulēt diendusu, raidījumā esam diskutējuši arī iepriekš. Jau toreiz speciāliste norādīja, ka piecu sešu gadu vecumā bērna smadzenēm miegs diendusā nav nepieciešams, ja vien tas slikti neietekmē viņa pašsajūtu dienas garumā. Toreiz izskanēja arī priekšlikumi, ka bērnudārzā negulētājiem jānodrošina iespēja šajā laikā lasīt grāmatas vai mierīgi spēlēties, vai ka jāveido īpašas grupas vai pat bērnudārzi tiem bērniem, kuri nevēlas gulēt pusdienlaiku. Vai pirmsskolas izglītības iestādes tagad vairāk respektē katra bērna vajadzības un negulētājiem pusdienlaiks ir atpūtas laiks nevis neveiksmīgs mēģinājums iemigt divu stundu garumā?
-
Klases ekskursijas. Kurp visbiežāk dodas skolēni, vai visiem vecākiem ir pa kabatai apmaksāt ekskursiju un vai braukt ekskursijā kopā visai klasei ir nepieciešamība vai tomēr balva? Vai ir noteikts, cik bieži skolēniem jādodas kopējās ekskursijās?
Ģimenes studijā diskutē Ādažu vidusskolas skolotāja Gundega Kaugure, divu bērnu mamma, psiholoģe Edīte Kalniņa, resursa "skolenuekskursijas.lv" vadītājs Ingus Užulis, RTU Liepājas akadēmijas Pedagoģijas un sociālā darba centra asociētā profesore un Liepājas Oskara Kalpaka vidusskolas skolotāja Maija Ročāne. -
Ģimenes studijā saruna ar carnikaviešiem - Mārtiņu un Ilzi Vāciešiem. Ilze strādā par skolotāju, Mārtiņš ir datortīklu administrators. Un pavasaris ir īpaši rosīgs viņu ģimenē - Ilzei ne tikai jānovērtē savu skolēnu veikums šajā mācību gadā, arī jānoorganizē visi mācību gada izskaņas pasākumi skolā, arī izlaidums skolas beidzējiem. Un mācību gads noslēdzas arī viņu vecākajiem dēliem - Matīsam, kurš mācās 8. klasē un Valteram, kuram šis bija pirmais gads skolā. Pastarītis Kārlis vēl bērndārznieks, bet viņi visi brīvajā laikā iesaistās gan mājas būvēšanā, gan dārza sakopšanā, gan kopā apmeklē dažādus kultūras un izklaides pasākumus. Un vēl - Mārtiņš ir dzejnieka Ojāra Vācieša mazdēls un māja, kurā viņi dzīvo, reiz bija slavenā dzejnieka vasarnīca.
-
Ja agrāk emocionālais atbalsts mazu bērnu vecākiem bija pašu izvēle un saistītas arī ar ģimenes budžeta iespējām, tad šobrīd aizvien vairāk arī pašvaldības un dažādas institūcijas atbalsta pakalpojumus, kas palīdz jaunajiem vecākiem adaptēties dzīvei ar jaunpiedzimušo mazuli, novērtējot arī mentālās veselības nozīmi. Arī pirmās emocionālās palīdzības mammas jeb PEP mammas oficiāli ir nostiprinājušas savu darbību Latvijā, jo Profesiju klasifikatorā tagad ir iekļauta jauna profesija - vecāku emocionālā atbalsta speciālists. Ar ko ir visgrūtāk tikt galā mazuļa pirmajos dzīves mēnešos vai gados, kam visvairāk noderīgs, piemēram, pirmās emocionālās palīdzības pakalpojums, cik šobrīd ir pieejami šādu pakalpojumi un kas šajā jomā mums vēl pietrūkst?
Ģimenes studijā diskutē Laura Eglīte-Jefanova, PEP mamma, biedrības "PEP mammu apvienība" valdes locekle, Inguna Ziemane, Rīgas Dzemdību nama un programmas "Piedzimstot bērniņam" sociālā darbiniece, Elīna Zelčāne, Rīgas Stradiņa universitātes pētniece, psiholoģijas doktore.
Uzklausam arī vecāku pieredzes stāstus, kas izmantojuši iespēju saņemt emocionālo atbalstu. -
Man pirms eksāmeniem nevaldāmi trīs rokas; bet man visu ķermeni rauj krampjos; bet es nonācu slimnīcā eksāmeni stresa dēļ. Tā ar savām sajūtām kādā youtube video dalās kādas skolas 12. klases skolēni. Tas mudina aizdomāties, vai tiešām tāda mēroga satraukums pirms skolas beigšanas pārbaudes darbiem ir normāls? Vai un kā var palīdzēt mazināt jauniešiem stresu eksāmenu laikā? Vai vecākiem jāmetas palīgā vai jāpieņem, ka satraukumi un grūtības ir neatņemama dzīves sastāvdaļa un jāļauj visam ritēt savu gaitu? Ģimenes studijā diskutē mākslas terapeite un kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste, mamma Sindija Meluškāne, platformas "uzvediba.lv" vadītāja Līga Bērziņa un jogas speciāliste, mamma un vecmāmiņa Dace Vītoliņa.
"Satraukumam ir jābūt, to arī rāda pētījumi, ka bērni, jaunieši, arī pieaugušie, kuri nav satraukti pirms eksāmeniem un pirms pārbaudes darbiem, un arī tie, kuri iedomājas - es jau esmu šo eksāmenu nokārtojis un kā es jau saņemu diplomu uz skatuves, viņi nokārto pārbaudes darbus sliktāk nekā tie, kuri tiešām streso, kuri uztraucas un kuriem , iespējams, tas tiešām paņem lielu organisma un arī mentālo slodzi," atzīst Līga Bērziņa, kurās ģimenē šogad ir trīs jaunieši, kuriem jākārto eksāmeni dažādās mācību iestādēs. "Protams, milzīgais izaicinājums sākas tajā brīdī, kad stress jau ir tik milzīgs, ka bērns, jaunietis, pieaugušais vairs nevar sevi pārvarēt un viņam ir par daudz, un viņiem arī nav šo stratēģiju, kā tad ar šo savu trauksmi un satraukumu tikt galā."
Līga Bērziņa arī norāda, ka ir svarīgi ne tikai runāt par gaidāmajiem eksāmeniem un kā tiem gatavoties, bet arī pārrunāt pēc eksāmena, kā gāja.
"Ja mēs esam milzīgā stresā un pēc tam mēs nereflektējam, kā mums gāja, tad, visticamāk, nākamais pārbaudījums sagādās vēl lielāku slodzi gan organismam, gan arī smadzenēm," norāda Līga Bērziņa.
To, ka satraukums un stress ir normāla parādība pirms pārbaudījumiem, atzīst arī Sindija Meluškāne. Viņa arī bilst, ka ir jāuztraucas un jādomā, ja stresa nav. -
Nesen publiskots Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņa pētījums. Ko tas vēsta par ģimeņu kopīgajām izvēlēm, vai un kā mainās ģimeņu ar bērniem kultūras patēriņa paradumi, kāds ir mazais kultūras pasākumu apmeklētājs, kas viņu aizrauj un saista, un kam priekšroku dod viņa vecāki? Ģimenes studijā sarunājas režisors, Latvijas Leļļu teātra direktors Mārtiņš Eihe, Latvijas Koncerti bērnu koncertu vadītāja un producente Karina Bērziņa un režisors, Valmieras vasaras teātra festivāla bērnu un jauniešu programmas vadītājs Jānis Znotiņš.
-
Policija, šķiet, aizvien biežāk ziņo par pazudušiem bērniem vai noklīdušiem pusaudžiem. Kāpēc tā? Vai klaiņotāju tiešām kļūst vairāk, vai varbūt vecāki vienkārši biežāk ziņo par bērniem, kas devušies nezināmā virzienā? Vai bēg un klejo tikai sociālo riska grupu bērni, vai tā ir izplatītāka problēma, kas skar arī, tā teikt, parastas ģimenes.
Ģimenes studijā diskutē Valsts policijas Prevencijas vadības biroja Riska grupu prevencijas nodaļas galvenā inspektore Evita Evardsone, biedrības "Open radošais centrs" vadītājs Edijs Klaišis, Pusaudžu resursu centra programmu vadītāja Ieva Rasa un klīniskā psiholoģe Romija Krēziņa.
"Statistika neapstiprina, ka bērnu skaits, kas pazūd, palielinātos. Ja 2023. gadā mums bija izsludināti meklēšanā 578 bērni, tad 2024. gadā - 554 un četros šā gada mēnešos- 159. Un tas neliecina, ka bērnu skaits, pazūdošo vai klaiņojošo, palielinātos. Palielinās, iespējams, sadarbība ar sabiedrību. Policija vairāk izmanto iespēju caur medijiem bērnus meklēt," norāda Evita Evardsone.
Klaiņo vairāk tieši pusaudži. Un Evita Evardsone skaidro iemeslus, kāpēc pusaudži mēdz izvēlēties klaiņot.
Tas ir saistīts ar vecumā īpatnībām, ar vēlmi būt neatkarīgam, sevišķi, ja tiek pārāk stingri audzināts vai ir pārāk augstas prasības.
Visvairāk meklēšanā tiek izsludināti bērni no ārpusģimenes aprūpes iestādēm. Viņi vienkārši no turienes dodas prom, jo viņš lielākoties jūtas nevienam nevajadzīgs.
Nākamā grupa ir pusaudži, kuri ģimenē nejūtas emocionāli labi, viņš nav atbalstīts, viņu pārāk nosoda, pārāk kritizē, vaino bieži vien par lietām, par kurām viņš pat varbūt nav vainīgs.
Vēl viena daļa, kas izvēlas klaiņot, ir pusaudži, kuriem nav vispār robežu ģimenē. Nevar uzskatīt, ka sāks bērnu disciplinēt 12-13 gadu vecumā, viņš sāks klausīt. Tā nebūs. Arī bērni, kam ir visatļautība un nav robežu, klaiņo.
Protams, klaiņo bērni, kur ir vardarbība ģimenē, vardarbība vecāku starpā, kur var būt pastāvīgi konflikti, kuri ir emocionālā vardarbība gan pret bērniem, gan savstarpēja, novārtā pamešana.
"Bieži vecāki aizmirst, ka arī pusaudzis vēl aizvien ir bērns, un viņam tas siltums no vecākiem ir vajadzīgs," atzīst Evita Evardsone. - Visa fler
