Avsnitt
-
Iveta Ozola-Cīrule ir reemigrācijas pētniece, savulaik kopā ar vīru Gustavu viņi pārcēlušies uz ārvalstīm jaunas, plašākas pasaules pieredzes meklējumos. Vairākus gadus nodzīvojuši gan Dublinā, gan Berlīnē, bet kovidlaikā Latvijā atgriezušies jau kā vecāki un šeit nesen sagaidījuši arī savu otro bērnu. Prom esot, dzīve visu laiku ritējusi it kā drusku uz čemodāniem, bet nu, apmetušies Pierīgā, viņi priecājas, ka savās mājās pie sienas var mierīgu sirdi pielikt pa gleznai, pamazām iekopj dārzu un teic, ka tagad ir sajūta – var nedaudz iesakņoties. Un tieši prombūtnes laikā viņi sākuši Latvijai svarīgos novembra datumos izjust un svinēt svētkus.
-
Tuvojoties Priekšlaikus dzimušo bērnu dienai, ko pasaulē atzīmē 17. novembrī, Ģimenes studija aicina uz sarunu par bērniem, kuri pasaulē ieradušies agrāk nekā plānots un viņu vecākiem. Vai mūsdienu medicīna spēj mazulim, kurš mammas vēderā bijis mazāk par 27 nedēļām, izaugt par veselu un laimīgu cilvēku? Un kas var palīdzēt priekšlaikus dzimušo bērnu vecākiem pieņemt notikušo un iespējami ātri kļūt par mammu un tēti, kuri gatavi darīt visu iespējamo un arī neiespējamo sava mazuļa labā?
Ģimenes studijā diskutē neonatoloģe Dace Sniedze, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Neonatoloģijas klīnikas vadītāja, dzemdību speciāliste Anna Miskova, Rīgas Stradiņa Universitātes asociētā profesore, Rīgas Dzemdību nama ginekoloģe, un Dace Kalnmeiere, biedrības "Esmu klāt" vadītāja, mamma priekšlaikus dzimušam bērniņam. -
Saknas det avsnitt?
-
Vai bērnu aprūpes pakalpojumi būtu vecākiem jāpiedāvā ātrāk un vai tiešām būtiski veicināt jauno vecāku pēc iespējas ātrāku atgriešanos darba tirgū? Ģimenes studijā diskutē Elīna Treija, Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja, Daina Kājiņa, Privāto pirmsskolu biedrības vadītāja, Pēteris Leiškalns, Latvijas darba devēju konfederācijas sociālās drošības, veselības aprūpes un nodokļu eksperts.
Latvijā trūkst darbarokas, un valdība meklē dažādas problēmas risinājumus. Piemēram, septembra beigās labklājības ministrs Uldis Augulis minēja, ka nākotnē varētu saīsināt bērna kopšanas atvaļinājumu par pusgadu, proti, vecākiem, galvenokārt mammām, būtu jāatgriežas darbā, bērnam sasniedzot gada vecumu. Šis priekšlikums izraisīja neizpratni un noliegumu sabiedrībā, izskanēja šaubas, vai bērns gada vecumā gatavs doties uz pirmsskolas izglītības iestādi, vai tā piemērota tik mazu bērnu uzņemšanai, vai tas atbilst bērna labbūtībai, vai ieguvums nav pārāk apšaubāms, jo tik mazi bērni ļoti bieži slimo un vecāki spiesti ņemt slimības lapas un vēl, un vēl. Katrā ziņā naudas šī priekšlikuma īstenošanai nav, un šobrīd netiek plānoti nekādi grozījumi normatīvajos aktos. Tomēr jautājums paliek: vai valstī būtu vairāk jādomā arī par to vecāku interesēm, kuri vēlas iespējami ātrāk atsākt strādāt pēc bērnu piedzimšanas? -
Nākamā, 2025. gada, vasarā Rīgu pieskandinās 13. Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, un emocionāli grūti iedomāties, ka vērienīgo Mežaparka estrādi "Sidraba birzs" piepildīs retas dziedātāju rindas. Vai tiešām dziedāt gribošo skolēnu kļūst aizvien mazāk un kas darāms, lai jaunie cilvēki arī šodien ar pārliecību apgalvotu, ka dziedāt korī vai dejot tautiskās dejas ir mūsdienīgi un dziesmu svētki ir kaut kas tik īpašs, ka vērts tos izdzīvot, stāvot uz skatuves, nevis atrodoties skatītāju rindās?
Ģimenes studijā diskutē 13. Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīcības grupas vadītāja Inga Vasiļjeva, Valsts izglītības satura centra Nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas vadītāja Astra Aukšmuksta, 13. Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols un Jelgavas novada skolēnu kora "Asni" kora diriģente Anda Silgaile.
Ierakstā uzklausām 13. Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsdiriģentu, diriģēšanas skolotāju Mārtiņu Klišānu. Viņš uzskata, ka korim jābūt katrā skolā, nevis tikai kā interešu izglītības nodarbība.
2024. gada pavasarī skolēnu koru skatēs piedalījās tikai 7000 dziedātāju, un tas bija kā trauksmes zvans ne tikai iesaistītajiem, arī sabiedrībai kopumā ar jautājumu - kas notiek, vai tiešām kordziedāšanas tradīcija Latvijā ir apdraudēta? Šobrīd situācija ir mainījusies un ir pozitīvāka. Valsts izglītības satura centrā oktobrī tieši kora nozarē ir reģistrējušies 12426 kora dziedātāji no visas Latvijas.
-
Kopš septembra visi jaunieši, kuri apgūst vidējo vai vidējo profesionālo izglītību, mācās arī Valsts aizsardzības mācību. Ja līdz šim bija skolas, kuras piedāvāja šo mācību priekšmetu jauniešiem kā papildus iespēju, tad tagad tas ir obligāts visiem. Kā vidusskolēni vērtē jaunā mācību priekšmeta saturu, vai pietiek instruktoru, kas māca, un vai jaunajam mācību priekšmetam atrasta pienācīga vieta skolas stundu sarakstos?
Ģimenes studijā diskutē kapteinis Sergejs Fomenko, Jaunsardzes centra Rīgas novada pārvaldes vadītājs, Dace Tomsone, Jaunsardzes centra instruktore, Rūdolfs Kalvāns, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas vadītājs un Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors.
Ierakstā uzklausām Rīgas 6. vidusskolas skolēnus. -
Ģimenes studija dodas ciemos pie tautas mīlētā aktiera Rūdolfa Plēpja. Sen aiz muguras laiki, kad skatītāji ar aplausiem izteica atzinību par spoži nospēlētu izrādi teātrī vai arī rakstīja cildinošas atsauksmes par izcili nospēlētu kinolomu. Tagad, kaut arī zaudējis redzi, viņš dzīvo viens pats savā dzīvoklītī pašā Rīgas centrā un ikdienu viņam palīdz izdzīvot aprūpētāja Iveta. Bet gaišie mirkļi ir tad, kad viņu apciemo paši tuvākie cilvēki vai arī nesenā iespēja atkal būt uz skatuves koncertuzvedumā "Rūdis. Stāsti un dziesmas kopā ar meitu Viktoriju Plēpi, dziedātāju Kasparu Markševicu, ģitāristu Ēriku Upenieku un komponistu Valdi Zilveri".
Kad ciemojos pie Rūdolfa Plēpja, pie viņa atnākusi meita Viktorija, mazmeita Marija Grieta un arī Rūdolfa māsa Kristīne. Mākslinieks sēž pie galda mīļo cilvēku ieskauts, viņam priekšā nolikti kastaņi, stiklā atveidots zaķis un citi nieciņi, kurus var apmīļot sarunas laikā… -
Nupat iznākusi jauna latviešu autores grāmata par mierpilnu bērnu audzināšanu. Tai pat laikā speciālisti norāda, ka vecāku stress, cenšoties bērniem dot labāko un visu izdarīt pareizi, mūsdienās sasniedz tik augstu līmeni, ka veselībai nodarītais kaitējums salīdzināms pat ar regulāru smēķēšanu. Vēl vairāk - ja hiperaprūpe vai intensīvā bērna audzināšana līdz šim tikusi uzskatīta par kaitējumu tieši pašu bērnu labbūtībai, tad šobrīd par to runā kā par visaptverošu draudu vecāku mentālai un pat fiziskai veselībai. Kā no tā izvairīties un kādas ir alternatīvas? Vai un kā iespējama mierpilna bērnaudzināšana visādi satraucošos laikos?
Ģimenes studijā diskutē piecu bērnu mamma Viktorija Ozola, grāmatas "Mierpilna audzināšana. Atbildes uz 2-7 gadus vecu bērnu vecāku jautājumiem" autore, Montesori pedagoģe, pirmklasnieces un bērnudārznieka mamma Zane Ozoliņa, Latvijas Radio žurnāliste un filmu veidotāja, divu bērnu tētis, žurnālists Dīvs Reiznieks un trīs bērnu mamma, arī sertificēta PEP mamma Alise Kalpiņa.
-
Vecāku interese izaudzināt sevišķi apdāvinātus bērnus aizvien pieaug. Arī mēs, visa sabiedrība, ceram uz tiem, kas varētu palīdzēt strauji progresēt it visām jomām. Par to runājam skolas kontekstā, taču īpaši talanti prasa īpašu attieksmi jau pirmsskolas posmā. Kāda ir situāciju ar neparasti talantīgu bērnu apzināšanu un agrīnu izglītošanu Latvijā. Vai tā ir tikai maksātspējīgo ģimeņu priekšrocība?
Ģimenes studijā diskutē Marika Melne, biedrības "Apdāvināto bērnu fakultatīvā skola" pedagoģe, Rīgas 45. vidusskolas fizikas un dabaszinību skolotāja, Latvijas Universitātes doktorante, Zane Lukeviča, Aizkraukles pagasta pirmsskolas un sākumsskolas skolotāja, ģimenes asistents riska un problēmu ģimenēm, Sabīne Putāne, "Iespējamās misijas" skolotāja vispārējā izglītībā, praktizējoša "Montesori" skolotāja, un Inese Lapsiņa, Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes lektore, sertificēts klīniskais un veselības psihologs-pārraugs.
Raidījumā pēdējā laikā esam aktualizējuši tematu par iekļaujošu izglītību bērniem ar izaicinošu uzvedību. Šajās reizēs ik pa laikam izskan jautājums - bet kur tad palikt spējīgajiem, talantīgajiem, apdāvinātajiem bērniem? Vai par viņiem tiks aizmirsts un visa uzmanība tiks tiem, kuri ir agresīvi? Šo raidījumu veltām talantīgajiem un apdāvinātajiem bērniem un viņu izaugsmei jau pirmsskolas izglītības posmā. -
Pirmā tipa diabēts diemžēl ir visai izplatīta kaite Latvijā. Tuvojoties Pasaules diabēta dienai, Ģimenes studijā interesējamies, kāda ir šīs saslimšanas izplatība Latvijā bērnu un jaunu cilvēku vidū, kā samazināt riskus kļūt par diabēta slimnieku. Tāpat interesējamies par nesen izveidotu tīmekļa vietni, ko radījušas divas diabēta aprūpes māsas, lai palīdzētu diabēta pacientu vecākiem.
Ģimenes studijā diskutē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas diabēta aprūpes un apmācības māsas Ilze Veilande un Kristīne Kauliņa, ārste-rezidente bērnu endokrinoloģijā Lizete Braivo un tētis Guntis Mūrnieks, viņa 11 gadus vecajai meitai četrus gadus ir diabēts. -
Teju aprit divi gadi, kopš pasaule iepazina mākslīgā intelekta rīkus, un kopš tā laika to piedāvājums gājis tikai plašumā. Kāda ir mākslīgā intelekta un tā dažādo rīku līdzšinējā ietekme uz izglītības vidi un procesu? Kas par mākslīgā intelekta sniegtajām iespējām jāzina un jāsaprot vecākiem un skolotājiem? Vai un kā mākslīgā intelekta rīkus šodienas skolā pielieto skolēni?
Ģimenes studijā diskutē: Neils Kalniņš, VAS "Elektroniskie sakari" programmas "Techritory" direktors, Jānis Grēviņš, Augstākās izglītības un zinātnes IT koplietošanas pakalpojumu centra direktors, Jānis Krievāns, "Junior Achievement Latvija" vadītājs, Anda Priedīte, IT Izglītības fonda "(Start(it))" izpilddirektore, un Edīte Sarva, Limbažu Valsts ģimnāzijas izglītības metodiķe, Latvijas Universitātes doktorante. -
Latvijas Radio jubilejas noskaņās Ģimenes studija dodas piedzīvojumā un skan ārpus ierastā formāta, jo šīs piektdienas portretā iepazīstam divas radio darbinieku ģimenes.
Arī Latvijas Radio, kā jau katrā kolektīvā, kolēģu starpā izveidojas partnerattiecības, tiek slēgtas laulības un darba vietā iegūti draugi kļūst par ģimenēm, kas atkal savstarpēji draudzējas.
Lauri Zvejnieku klausītāji pazīst kā šarmanto rīta programmas Labrīt ilggadējo balsi. Tieši Radio viņš savulaik sastapa savu sievu Eviju, kas arī vairāk nekā 10 gadus strādājusi uzņēmuma juridiskajā daļā. Evija tur savukārt sadraudzējusies ar kolēģi Diānu Pulli, kuras darba stāžs Radio arī mērāms nu jau divos gadu desmitos. Kopā ar savām ģimenēm viņi ir daļa no lielākas draugu kopienas, kas savulaik izveidojusies kā jaunu kolēģu bariņš. Tagad, kad visiem ir ģimenes un bērni, viens no iecienītiem atpūtas veidiem ir regulāri kopīgi pārgājieni dabā. Jo vairāk bezceļu, jo labāk!
Tāpēc saruna ar Lauri, viņa sievu Eviju un dēliem Miķeli un Vili, kā arī Diānu, viņas vīru Jāni un dēlu Jēkabu tiek ierakstīta bezceļu pastaigā pa Vildogas upes ieleju, aplūkojot skaistus smilšakmens atsegumus, meklējot Tildurgas kanjonu un sena pilskalna galā paslēpušos pazemes kambarus.
. -
Veļu laika noskaņās interesējamies, kā bērnam iemācīt cieņu pret mūsu pašu senču tradīcijām un kā jēgpilni nosvinēt aizgūtos Halovīna svētkus, sabalansējot patērnieciskumu - saldumu un citu iegādāto mantu apjomu, un reizē izbaudot maskošanās prieku? Ģimenes studijā sarunājas Ingus Barovskis, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes pētnieks, Katrīna Feldmane, Latvijas Nacionālā kultūras centra Folkloras un tautas mūzikas eksperte, un Linda Rudene, Leļļu teātra izrādes "Puscilvēki" dramaturģe.
-
Labdarības maratons "Dod pieci!" šogad būs veltīts veselības aprūpes trūkumiem Latvijā, izgaismojot finansiālo bezizeju, ar ko saskaras cilvēki ar kritiskām un akūtām veselības problēmām, kuriem nepieciešama tūlītēja palīdzība, bet valsts ārstēšanās izmaksas nesedz. Kur pēkšņu veselības krīžu gadījumos ģimenes vēršas pēc palīdzības un kāda palīdzība ir nepieciešama - finansiālā, sociālā, psiholoģiskā? Par to diskutējam Ģimenes studijā un uzklausām arī ģimeņu pieredzes stāstus.
Raidījuma viesi: Rūta Dimanta, fonda "Ziedot.lv" vadītāja, Ieva Melne, sertificēta kognitīvi biheiviorālā terapeite, un Agija Saukuma, biedrības "Latvijas Sarkanais Krusts" pakalpojuma "Birojs "Aprūpe mājās" vadītāja.
Pieredzē dalās Sandija Kreišmane. Viņas meita Justīne, kurai ir 21 gads, smagas saslimšanas dēļ nevar dzīvot patstāvīgi. Viņai ir vajadzīga aprūpe un jālieto medikamenti. Tie lielākoties jāapmaksā pašiem, jo meitenei sasniedzot 21 gada vecumu, valsts vairs nenodrošina zāļu līdzmaksājumu. Tāpēc ģimene lūgusi sabiedrības atbalstu. Nepieciešamā summa ir saziedota. Sandija stāsta par ģimenes ikdienu.
Ir arī situācijas, kad bērniem jāaprūpē kāds no vecākiem. Kļūt par vecāku saviem vecākiem ir smagi. Raidījumā uzklausām stāstu par Lilitu Lauzēju. Viņai ir 57 gadi un ģimene lūdz palīdzību operācijai mammai. Stāsta viņas dēls Artūrs. -
Par klasiskās mūzikas ietekmi uz cilvēka psihi runāts daudz. Var atrast informāciju tīmeklī, ka tā palīdz izveseļoties, veido muzikālo gaumi, veido harmonisku emocionālo fonu un tamlīdzīgi. Tikpat pozitīvu ietekmi tā atstāj arī uz mazuli, kamēr tas ir mammas vēderā vai arī pirmajos dzīves gados, tāpēc eksperti rosina vecākus atskaņot klasisko mūziku gan mājās, gan arī vest mazos uz viņiem paredzētiem klasiskās mūzikas koncertiem. Cik plašs ir koncertu piedāvājums pašiem mazākajiem, un un vai maziem bērniem ir vieta pieaugušo auditorijai paredzētos klasiskās mūzikas koncertos vakara stundās? Par to diskutējam Ģimenes studijā. Sarunājas Latvijas Radio 3 "Klasika" programmu vadītājs, muzikologs Dāvis Eņģelis, komponiste, topošā mūzikas terapeite, mūzikas pedagoģe Gundega Šmite, Latvijas Nacionālās operas un baleta orķestra flautists, stāstnieks koncertā "Mazulis ausās, mūziku klausās" Miks Vilsons. Ierakstā uzklausām "Latvijas Koncerti" producenti Karinu Bērziņu.
-
Ģimenes studija dodas ciemos pie Natradas Rīntongas (Rienthong) un Roberta Vazdiķa. Pirms sešiem gadiem viņi oficiāli apstiprināja savu kopdzīvi un pirms diviem gadiem pasaulē nāca viņu meitiņa Rasa. Rasa labi pazīst savu Taizemes opi un Natradas ģimeni un draugus Taizemē, kur viņi regulāri viesojas. Kā arī savu Latvijas ģimeni un vecāku draugus Latvijā, jo te viņi pastāvīgi dzīvo.
Rasa runā gan latviešu, gan taju valodā. Saprot arī angļu valodu, jo tā ir viņas vecāku savstarpējā saziņas valoda. Bet dzīve viņiem rit kā jau katrā ģimenē – to piepilda darbs, ikdienas aktivitātes un būšana visiem kopā. Varbūt tās ir vairāk nekā ierasts, jo Roberts strādā attālināti, bet Natrada pēc meitiņas piedzimšanas aizgājusi no darba, lai varētu būt kopā ar Rasu un varētu arī vairāk nodoties savam hobijam. Natrada cep gan garšas, gan dizaina ziņā neparastas kūkas, kas līdzinās maziem mākslas darbiem. Jāpiebilst, Natrada runā latviski, jo pirmo reizi uz Latviju viņa atbrauca 2003. gadā skolēnu apmaiņas programmas ietvaros. Pusgada laikā iemācījās runāt latviski. Natrada arī šeit studējusi, vēlāk te atrada darbu un satika savu otro pusīti.
Tiekamies privātmājā, kur ģimene dzīvo. Pirms sarunas gan ģimene brīdina, ka mājā nav tik liela kārtība kā parasti, jo viņi jau pošas savam kārtējam braucienam uz Taizemi. Latvijā viņi atgriezīsies tikai maijā. -
To, ka pašreiz ir skolēnu brīvlaiks, noteikti ir pamanījuši auto vadītāji Rīgā, nav vairs jāstāv sastrēgumos rīta stundas. Vai tas nozīmē, ka vairums ģimeņu, kuriem ir skolas vecuma bērni, no lielpilsētās ir izbraukuši un arī vecāki paņēmuši atvaļinājumu, lai būtu kopā ar savām atvasēm? Un kā šī nedēļa aizritējusi ģimenēs, kuras nevar atļauties doties ceļojumā, jo vecākiem nepienākas kārtējais atvaļinājums vai arī viņi nevar atļauties doties ārpus Latvijas vairākas reizes gadā? Kāds vispār ir ideāls brīvlaiks, skatoties skolēna acīm, un ko par to saka vecāki.
Ģimenes studijā sarunājas mammas: Ērika Bērziņa, mamma, dzejniece un žurnālu "Mans Mazais" un "Pūcīte" galvenā redaktore, Dana Skara, klīniskā psiholoģe, Dana Narvaiša, pedagoģe un izglītības iniciatīvu vadītāja, Elīna Augustinoviča, solciālā darbiniece, centra "Solis augšup" vadītāja, un Iveta Parravani, biedrības "Debesmanna" dibinātāja.
-
Šoreiz dodamies ciemos pie Erķu-Ziemeļu ģimenes Rīgā. Alma un Rolands audzina četrus bērnus. Viņi mīt Rīgā, agrāk dzīvojuši Āgenskalnā un joprojām daļa ģimenes ikdienas paiet tur, kur bērni iet skolā un bērnudārzā. Pēdējos gados pamazām – cits ātrāk, cits lēnāk – pierod pie Zolitūdes, jo pārvākušies uz dzīvokli, kur daļu savas bērnības un jaunības pavadījusi Alma.
Ap māju, kur tagad ir ģimenes miteklis, savulaik pašrocīgi vīnstīgas sastādījusi Almas mamma aktrise Maija Apine. Gadu gaitā tās tā sakuplojušas un savijušās ap logiem un lodžiju, ka tagad rada sajūtu – tu atrodies kur citur, ne pilsētas daudzdzīvokļu namā. Visi kopā viņi rūpējas arī par vairākiem mājdzīvniekiem un, kā sarunas gaitā atzīs bērni – grūti pat iedomāties, ka citiem vecāki mājās neļauj ieviest ne kaķīti, ne suni. Ģimenes vecākais dēls Klāvs nopietni aizrāvies ar cirka mākslu un ir viens no veiklākajiem Rīgas cirka skolas žonglieriem. -
Kādu atzīmi varam ielikt skolotājiem, vecākiem un citiem lēmumu pieņēmējiem, vērtējot šī gada centralizēto eksāmenu rezultātus? Ģimenes studijā analizē Kaspars Špūle, Valsts izglītības satura centra Vispārējās izglītības pārbaudījumu nodaļas vadītājs, Aleksandrs Vorobjovs, Rīgas Valsts 3.ģimnāzijas matemātikas skolotājs, Ģirts Burgmanis, Latvijas Universātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra vadošais pētnieks, un Pāvels Pestovs, Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta vecākais eksperts, Rīgas 72. vidusskolas direktors.
Kaut arī eksāmenu laiks sen kā aiz muguras un domas šobrīd vairāk par šo mācību gadu un gaidāmajiem pārbaudes darbiem, to noslēdzot, tomēr tieši šobrīd laiks atskatīties atpakaļ, lai apkopotu secinājumus, kā skolēniem veicās pagājušajā mācību gadā: cik veiksmīgi nokārtoti centralizētie eksāmeni, kāpēc vissliktākie rezultāti atkal bijuši matemātikā un kādas tālākās iespējas ir tiem skolēniem, kuri kādu no eksāmeniem nav nokārtojuši?
Jau otro gadu centralizētos eksāmenus kārtoja gan pamatskolas, gan vidusskolas beidzēji. Beidzot pamatskolu, bija jākārto eksāmeni angļu valodā, latviešu valodā, matemātikā un bija jāiegūst vismaz 10%. Līdzīgi arī vidusskolās obligātie eksāmeni bija latviešu valoda, matemātika un svešvaloda, bet 15% ir minimālais slieksnis, kad eksāmens tiek ieskaitīts. -
Vasarā Tiesībsarga birojs, pamatojoties uz kāda vecāka iesniegumu, veica aptauju par mācību stundu sākuma laiku skolās un to kāds celšanās režīms bērniem būtu optimāls. Kaut arī vairums vecāku uzskata, ka esošā situācija atbilst viņu ģimenes interesēm, tomēr teju ceturtā daļa, ka mācības skolā sākas pārāk agri, īpaši tā dēvētās "0. stundas". Vai kaut kas šajā ziņā būtu jāmaina? Ģimenes studijā diskutē Kristīna Freiberga, Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas juridiskā padomniece, Tatjana Janena, Jūrmalas valstspilsētas Pumpuru vidusskolas direktore, un Agnese Skaba, Rīgas 88. vidusskolas direktore. Ierakstā uzklausām miega speciālisti Martu Celmiņu.
-
Adopcijas noslēpums: vai un kāpēc bērnam svarīgi uzzināt, kas ir viņa vecāki, pat, ja bērns ir adoptēts? Ģimenes studijā diskutē Zita Veldze, Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktora vietniece, Kaspars Prūsis, Kristīgās alianses bāreņiem ģimeņu atbalsta centra "TILTS" vadītājs, Sofija Semenova, ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra "PLECS" klīniskā psiholoģe, Ieva Celitāne-Būmane, mamma, kas audzina adoptētu bērniņu un bērnam neslēpj viņa stāstu, un Anna Sandberga adoptētā, kas izaugusi, zinot adopcijas faktu.
- Visa fler
