Avsnitt
-
Vispirms ir jārūpējas par mūsu pašu pilsoņiem, nevis trešo valstu pilsoņiem. Tā savus nesenos lēmumus – atsaukt projektu par patvēruma meklētāju dienas naudas palielināšanu un lauzt sadarbības memorandus ar biedrībām "Gribu palīdzēt bēgļiem" un "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls" – skaidro iekšlietu ministrs Jānis Dombrava no Nacionālās apvienības. Ministrs uzskata, ka valstij jāmaina līdzšinējā pieeja migrācijas politikā. Tikmēr viena no memorandu zaudējušajām biedrībām pārmetumus noraida, bet eksperti brīdina, ka šādi lēmumi var radīt bažas par valsts attieksmi pret pilsonisko sabiedrību un demokrātijas principiem.
Lēmumu lauzt iepriekšējo iekšlietu ministru noslēgtos sadarbības memorandus ar biedrībām "Gribu palīdzēt bēgļiem" un "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls" iekšlietu ministrs Jānis Dombrava pamato ar Iekšlietu ministrijas un Eiropas Savienības finansēto projektu izvērtēšanu.
Viņš apgalvo, ka vienā no izlases kārtā pārbaudītajiem projektiem Finanšu ministrija konstatējusi būtiskus pārkāpumus un secinājusi, ka piešķirtais finansējums varētu būt jāatmaksā pilnā apmērā. Vienlaikus ministrs norāda, ka tiek vērtēti arī citi projekti, kuros, viņaprāt, saskatāmas aizdomīgas aktivitātes un atsevišķos gadījumos varētu būt nepieciešama tiesībsargājošo iestāžu iesaiste. Kā piemēru viņš min projektus, kuros par integrācijas pasākumiem uzdotas tādas aktivitātes kā cilvēku vešana uz cirku.
Dombrava arī uzsver, ka organizācijām, kuras saņem Eiropas Savienības finansējumu, jāatbilst nevainojamas reputācijas un nacionālās drošības prasībām, taču vienai no organizācijām pirmajā instancē ir notiesājošs spriedums, kas, viņaprāt, izslēdz iespēju pretendēt uz šādu finansējumu.
Sižeta tapšanas laikā no biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” Latvijas Radio atbildi nesaņēma.
Savukārt biedrības "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls" valdes priekšsēdētāja Inete Ielīte uzskata, ka starp organizāciju un Iekšlietu ministriju izveidojies nopietns pārpratums. Viņas ieskatā ministra publiskie pārmetumi neatspoguļo biedrības faktisko darbu un daļa no izskanējušās informācijas nemaz neattiecas uz organizāciju. -
Vairāk nekā 20 pašvaldību noteiktajā termiņā – līdz pagājušajam gadam – nav apstiprinājušas jaunos teritorijas plānus, un mēri visbiežāk vaino gadiem ilgas birokrātiskas procedūras šo dokumentu saskaņošanā. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt teica klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs no Nacionālās apvienības.
Tāpēc, piemēram, Valsts vides dienestam uzdots pēc vienotām vadlīnijām strādāt ar visām pašvaldībām. -
Saknas det avsnitt?
-
Vēlēšanas ir demokrātijas pamats, taču ne visi tajās piedalās vienlīdz aktīvi. Dati rāda, ka vēlēšanās retāk iesaistās jaunieši, cilvēki ar zemākiem ienākumiem un izglītības līmeni, daļa mazākumtautību pārstāvju, kā arī ekonomiski vājāku reģionu iedzīvotāji. Tādējādi dažu sabiedrības grupu balsis politikā skan klusāk nekā citu.
Kāpēc cilvēki nebalso? Vai iemesls ir intereses trūkums, neuzticēšanās politikai, sajūta, ka balss neko nemaina, vai tomēr dziļāki sociāli, ekonomiski un institucionāli faktori? Ja noteiktas grupas vēlēšanās piedalās retāk, to intereses politikā tiek pārstāvētas vājāk, veidojot apburto loku, kas padziļina nevienlīdzību demokrātijā.
Diskusijā ar ekspertiem un publiku meklēsim atbildes uz jautājumu, kāpēc daļa sabiedrības attālinās no politiskās līdzdalības un ko iespējams darīt, lai šo plaisu mazinātu. Vai Latvijas politika jau ir zaudējusi daļu sabiedrības, vai tomēr uzticēšanos un līdzdalību vēl iespējams atjaunot?
Raidījumā piedalās: Līga Stafecka, domnīcas "Providus" direktores vietniece un vadošā pētniece labas pārvaldības un pretkorupcijas jautājumos, Ieva Strode, socioloģe, pētījumu centra SKDS sociālo un politisko pētījumu nodaļas vadītāja, un Kristaps Siliņš, reklāmas aģentūras SIA "McCANN Rīga" valdes priekšsēdētājs, zīmolu stratēģis un reklāmas lietpratējs.
-
Jaunā valdība kā vienu no paveiktajiem darbiem izceļ atbalsta paplašināšanu daudzbērnu ģimenēm. Taču paralēli ģimeņu politikā ir arī daudz smagāki jautājumi – ik gadu no ģimenēm Latvijā izņem vairāk nekā tūkstošs bērnu, bāriņtiesu lēmumi nereti kavējas, un Tiesībsardze aicina valdību sākt plašu bāriņtiesu reformu.
Vai valsts šobrīd pietiekami stiprina ģimenes, pirms bērns no tām tiek izņemts, un ko ar šo sistēmu darīs Labklājības ministrija – par to saruna ar Labklājības ministru Reini Uzulnieku (Zaļo un zemnieku savienība).
Viņš norāda, ka neatbalsta tiesībsardzes rosinājumus reformēt bāriņtiesu. Latvijas Radio Uzulnieks teica, ka bāriņtiesu sistēma ir jāuzlabo nevis jālikvidē. -
Iespējamais straumēšanas platformu pienākums ieguldīt Latvijas kino un seriālu veidošanā jeb tā sauktais “Netflix nodoklis”, pēc Kultūras ministrijas un nozares vērtējuma, nepalielinās abonēšanas maksu un neliks kādai platformai pamest Latvijas tirgu. Vienlaikus tas varētu nodrošināt finansējumu vismaz divu jaunu, kvalitatīvu seriālu tapšanai ik gadu. Valdība ir atbalstījusi likuma grozījumus, kas paredz, ka straumēšanas platformām daļa Latvijā gūto ieņēmumu būs jāiegulda vietējā satura veidošanā, jāiegādājas tā izplatīšanas tiesības vai jāveic iemaksas Nacionālā kino centra budžetā.
Iespējamā prasība noteikt par pienākumu straumēšanas platformām ieguldīt Latvijas kino un seriālu veidošānā attieksies uz straumēšanas platformām, kas darbojas Latvijas tirgū, tostarp arī starptautiskajiem pakalpojumu sniedzējiem, kā, piemēram, “Netflix”, “Go3”, “Disney+” un daudzām citām.
Tām vietējā satura veidošanā būs jāiegulda vismaz 3,5 % no iepriekšējā gadā Latvijā gūtajiem ieņēmumiem, finansējot Latvijas filmu un seriālu veidošanu vai veicot iemaksas Nacionālā kino centra budžetā. Izņēmums būs platformas ar nelielu apgrozījumu vai šauru auditoriju.
Ja likuma grozījumi tiks pieņemti vēl šīs Saeimas laikā, pēc paredzētā gada pārejas perioda Nacionālais kino centrs varēs sākt finansējuma sadali, bet pirmās filmas un seriāli, kas tapuši ar jaunā regulējuma atbalstu, pie skatītājiem varētu nonākt ap 2028. gadu. -
Irānā pēdējā gaitā pavadīts ASV un Izraēlas uzbrukumā nogalinātais augstākais garīgais līderis Alī Hāmenejī. Ukraina sekmīgi bliež pa Krievijas naftas ražošanas un eksporta infrastruktūru, un sociālos medijus pāršalc video ne tikai ar degošiem rezervuāriem un rūpnīcām, bet arī milzīgām rindām pēc degvielas. Turcijas galvaspilsētā Ankarā šonedēļ norisinājās NATO samits, un mediji uzreiz atzīmēja, ka ASV prezidents Donalds Tramps tur devās sliktā noskaņojumā.
Aktualitātes raidījumā Divas puslodes analizē Aizsardzības akadēmijas pasniedzējs Jānis Kapustāns un politologs Veiko Spolītis.
Hāmenejī atvadās, karš turpinās
Irānas galvaspilsētas Teherānas ielas nedēļas nogalē un pirmdien, 6. jūlijā, pildīja ļaužu pūļi, kuri pavadīja pēdējā gaitā 28. februārī ASV un Izraēlas aviācijas uzbrukumā nogalināto islāma republikas augstāko garīgo līderi Alī Hāmenejī. Vakar atvadu ceremonijas pārvietojās uz šiītu islāma svēto pilsētu Kumu, šodien, 8. jūlijā, tā turpinās Irākas šiītisma centros Nedžefā un Kerbelā, visbeidzot ceturtdien process noslēgsies ar apbedīšanu aizgājēja dzimtajā pilsētā Mešhedā.
Pie Irānas mošejām tiek pacelti sarkani karogi, kas simbolizē mocekļa asinis, un kuriem tur jāplīvo tik ilgi, līdz šīs asinis nebūs atriebtas. Galvenais islāma republikas varas vēstījums šai grandiozajā pasākumā ir, ka valsts un sabiedrības idejiskie pamati paliek nesatricināmi par spīti vadoņa bojāejai.
Novērotāji atzīmē, ka arī tēva bērēs publiski nav parādījies viņa varas oficiālais mantinieks Modžtaba Hāmenejī. Ir zināms, ka arī viņš cietis sabiedroto uzlidojumos, tomēr joprojām nav zināms, kāds ir viņa veselības stāvoklis un vai viņš vispār veic kādas varas funkcijas. Līdz ar to nav īsti skaidrs, kā šobrīd darbojas Irānas valsts varas sistēma, kur augstākajam garīgajam līderim ir noteicošā loma. Otra nozīmīgākā figūra šai sistēmā ir valsts prezidents, taču nākas šaubīties par pašreizējā valsts galvas Masuda Pezeškiāna reālo varas apjomu.
Ir diezgan skaidrs, ka lielā mērā neatkarīgs savā rīcībā ir nozīmīgākais militārais spēks – Islāma revolūcijas sargu korpuss ar ģenerāli Ahmadu Vahidi priekšgalā. Visdrīzāk militāristi netika izprasījuši kādu centrālās varas akceptu, kad pirmdien ar raķetēm apšaudīja trīs tankkuģus netālu no Omānas krastiem. Par atbildi Savienoto Valstu gaisa spēki īstenoja triecienus mērķiem Irānas dienviddaļā, savukārt ASV Finanšu ministrija atjaunoja Irānas naftas un naftas ķīmijas produktu tirdzniecībai noteikto sankciju darbību. Irāna paziņojusi, ka tas ir agrāk panāktās karadarbības pārtraukšanas vienošanās pārkāpums, un ka tā neatsāks miera sarunas, kas šobrīd pārtrauktas uz augstākā līdera Hāmenejī bēru laiku, kamēr pastāv draudi no Savienoto Valstu puses.
Benzīna nav, bet gaidiet uzvaras!
Pēdējās dienās Ukraina turpinājusi sekmīgi graut agresorvalsts Krievijas naftas pārstrādes un eksporta infrastruktūru. Sestdien, 4. jūlijā, melni dūmu mākoņi pacēlās pār Somu līci, kad ukraiņu lidroboti aizdedzināja degvielas rezervuārus Ustjlugas un Visockas ostās un uzbruka Kronštates kara flotes bāzei un armijas poligonam pie Lugas. Savukārt naktī no svētdienas uz pirmdienu tika dots trieciens naftas pārstrādes rūpnīcai Jaroslavļā un uzstādīts jauns lidrobotu uzbrukuma tāluma rekords, sasniedzot lielāko Krievijas degvielas ražošanas uzņēmumu Omskā – Sibīrijā, apmēram divarpus tūkstošu kilometru attālumā no Ukrainas robežas.
Krievijas atbilde ir jau ierastā – slepkavot Ukrainas mierīgos iedzīvotājus. 6. jūlija lidrobotu un raķešu trieciens Kijivai un tās apkārtnei laupījis dzīvību vismaz 26 cilvēkiem. Tāpat agresorvalsts pastiprināti uzbrūk degvielas uzpildes stacijām piefrontes zonā, kam gan ir apšaubāms efekts.
Tikām Ukrainas triecienu rezultāti kļuvuši pamanāmi jau visā Krievijas teritorijā. Vismaz divās trešdaļās valsts reģionu ieviesti degvielas tirdzniecības ierobežojumi; dažviet, piemēram, okupētajā Krimā, tās pārdošana privātpersonām vispār pārtraukta. Pie uzpildes stacijām veidojas milzu rindas, kurās autovadītāji pavada reizumis līdz pat 12 stundām. Simtiem automašīnu īpašnieku pasūta savu spēkratu pārbūvi, lai turpmāk varētu darbināt dzinējus ar sašķidrināto gāzi.
Nopietnas problēmas briest Krievijas lauksaimniecībā, jo nupat sākas labības pļauja, kam arī nepieciešama degviela.
Uz šī drūmā fona Krievijas vadonis pagājušās nedēļas nogalē sarīkoja savai tautai uzvaras kaldināšanas šovu. Sestdien, 4. jūlijā, tika publiskots video no tikšanās kādā nenosakāmas lokācijas štābā, kur Putins, ģērbies aizsargkrāsas tērpā, uzklausīja ģenerālštāba priekšnieka Gerasimova un citu augstāko virsnieku ziņojumus. Kā varens militārs sasniegums tika piesaukta it kā notikusī Kostjantiņivkas pilsētas ieņemšana. Līdz karam šajā Doneckas apgabala pilsētā dzīvoja nepilni 80 tūkstoši iedzīvotāju, no kuriem tagad palikuši labi ja pāris tūkstoši. Karadarbība pārvērtusi pilsētu drupu kaudzē, tomēr arī to, kā izrādās, krievu spēki pilnībā nekontrolē, un armijas ģenerāļa Gerasimova ziņojums ir jau ierastā plātīšanās.
Ko sola divas dienas Ankarā?
Vakar NATO dalībvalstu vadītāji pulcējās uz organizācijas ikgadējo samitu, kas šogad notiek Turcijas galvaspilsētā Ankarā. Var teikt, ka norises vieta ir teju simboliska – apmēram viduspunktā starp divām šī brīža aktīvākajām karadarbības zonām: Ukrainu un Persijas līci. Apstiprinājās samita priekšvakarā izskanējušās prognozes, ka Baltā nama saimnieks Donalds Tarmps dodoties uz Ankaru nīgrā noskaņojumā. Vakar, 7. jūlijā, partneri saņēma no „papuča” Donalda praktiski visu domājamo pretenziju zalvi: viņš esot nemierā ar NATO, eiropieši joprojām negribot kā nākas ieguldīties pašu aizsardzībā un neesot arī nākuši palīgā militāri apstrādāt Irānu. Tas esot bijis pārbaudes tests, un partneri to neesot izturējuši. Dienasgaismā atkal tika izvilkta arī gribēšana pievākt Grenlandi, tā ka Dānijas premjerministrei Metei Frederiksenai atkal nācās atgādināt par savas valsts suverenitāti un to, ka arktiskā sala neesot izlikta pārdošanai.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rute savā uzrunā, kā ierasts, ar skaitļiem centās apliecināt, ka aizsardzības izdevumu kāpums notiek saskaņā ar ASV līdera vēlmēm. Kas attiecas uz partneru aizsardzības tēriņiem, tad pagājušogad Hāgā definētās apņemšanās šogad sākušas materializēties konkrētos līgumos. Paralēli samita pamatprogrammai notiek aizsardzības industrijas forums – platforma, kurā tiek slēgti daudzpusēji iepirkuma līgumi un veidoti sadarbības projekti desmitu miljardu apjomā, liela tiesa no kuriem nonāks amerikāņu ieroču ražotāju kontos.
Domājams, bez pārspīlējuma var sacīt, ka otra gaidītākā uzstāšanās forumā bija Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska runa. Spilgtākā un citētākā tās tēze: izlīdziet mums tikai ar pretgaisa aizsardzību – pārējo mēs jau varam paši. Pat ja tas ir zināms pārspīlējums, tad NATO tribīne ir īstā, no kuras atgādināt to, cik daudz Ukraina patiešām ir spējusi izdarīt.
Šodien jānotiek samita gala deklarācijas parakstīšanai. Tās projektā, kuru jau iepriekš saskaņojuši alianses valstu vēstnieki, goda vietā likts apliecinājums, ka visas dalībvalstis paliek uzticīgas 5. panta principam – uzbrukums vienai no dalībvalstīm nozīmē uzbrukumu visām.
Vai „papucis” no Baltā nama nesapiktosies vēl vairāk un pēdējā brīdī neizdomās deklarāciju tomēr neparakstīt – tā ir šodienas nozīmīgākā intriga.
Sagatavoja Eduards Liniņš.
-
Ekonomisko sakaru saraušana ar Krieviju un Baltkrieviju pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā šķita pašsaprotama, tomēr praksē, izrādās, tas nav tik viegli izdarāms. Eksporta apjoms uz agresora un tā satelītvalsti šogad vien sasniedzis pusmiljardu eiro. Lai arī tas lielākoties ir reeksports, tomēr no tā pelna arī vietējie uzņēmēji. Importa apjoms ir nesalīdzināmi mazāks, tur papildus ierobežojumi vēl top.
Valdība apņēmusies pārtraukt gan importu, gan eksportu ar šīm valstīm, arī, citējot valdības deklarāciju – "uzņemties vadošo lomu šī jautājuma risināšanā Eiropas Savienības ietvarā". Kā ar to veicas – par to diskutējam Krustpunktā.
Analizē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Katrīna Zariņa, Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis (Jaunā Vienotība), Ekonomikas ministrijas ES un ārējo ekonomisko attiecību departamenta direktora vietnieks Jānis Zakovics un Ministru prezidenta ārštata padomnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un vēlēšanu jautājumos Krists Avots.
-
Lai stiprinātu Eiropas Savienības (ES) spēju ātri reaģēt uz iespējamiem agresijas gadījumiem, ir sagatavots plāns kā uzlabot militārā aprīkojuma, karaspēka un citu militāro resursu pārvietošanu visā Eiropas Savienībā. Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, kurš strādāja pie militārās mobilitātes ziņojuma un ir atbildīgais darbā par regulas izstrādi, Latvijas Radio rīta raidījumā stāstīja, ka plānots visu sagatavot tā, lai nākamgad tā stātos spēkā.
-
Aizsardzības industrijas attīstība šodien, 7. jūlijā, ir centrālais temats NATO samitā, kas norisinās Turcijas galvaspilsētā Ankarā. Alianses dalībvalstis vēlas parādīt, ka tās pārvērš solījumus darbos un attīsta savas militārās spējas, vienlaikus veicinot arī pašmāju ekonomikas attīstību un darbavietu radīšanu. Līdz ar to, īpaši sarīkotajā aizsardzības forumā tika prezentēti vairāki jauni projekti. Savu lomu šajā procesā spēlē arī Ukraina, kas pēdējos gados ir attīstījusi spēcīgu militāro industriju.
-
Noslēgusies kandidātu sarakstu iesniegšana rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Šoreiz to ir krietni mazāk nekā iepriekšējā reizē pirms četriem gadiem, bet nez vai tas mazinās cīņas sīvumu. Kā vērtējami partiju saraksti, kāda veidosies priekšvēlēšanu cīņa – par to kopā ar ekspertiem spriežam raidījumā Krustpunktā.
Analizē politoloģe Iveta Kažoka, Rīgas Stradiņa universitātes docente, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle un
politologs Juris Rozenvalds.
-
Bez vilšanās par izlozētajiem numuriem un skaļiem paziņojumiem – tā Saeimā aizvadīta partiju sarakstu numuru izloze 15. Saeimas vēlēšanām. Lai gan katram politiskajam spēkam tagad ir savs starta numurs, lielākā daļa atzina, ka būtu gatavi kandidēt ar jebkuru no tiem.
Lai noteiktu kandidātu sarakstu kārtas numurus 15. Saeimas vēlēšanām, Saeimas namā šodien pulcējās visu 14 vēlēšanās startējošo politisko spēku pārstāvji.
Izloze notika kandidātu sarakstu reģistrēšanas secībā, un arī pie galda Saeimas Sarkanajā zālē partiju pārstāvji sēdēja tieši tādā pašā kārtībā un cits pēc cita devās izvēlēties vienu no 14 uz galda novietotajām sarkanajām aploksnēm.
Pirms izlozes sākuma gan rādas neliela aizķeršanās. Partiju apvienības "Suverēnā vara" /"Apvienība jaunlatvieši" līdere, partijas Rīgas domes frakcijas vadītāja Jūlija Stepaņenko iebilda pret uz galda novietoto kartīti ar nosaukumu "Suverēnā vara", aicinot norādīt pilnu apvienības nosaukumu. Kamēr kartīte tika nomainīta, izlozes sākums aizkavējās par vairāk nekā desmit minūtēm. -
Vēlēšanu gadi bieži mēdz būt izaicinoši valsts budžetam, bet šoreiz vismaz varai tuvāk esošās partijas ar naudietilpīgiem solījumiem īpaši nebārstās. Tiesa, jau samazinātais PVN pamatproduktiem attiecas gan uz šā gada, gan nākamo budžetu. Šogad līdzās nepieciešamajiem ieguldījumiem aizsardzībā, papildus slogu ekonomikai un ikvienam iedzīvotājam uzlika karadarbība Irānā ar sekojošo degvielas cenu lēcienu. Kas notiek mūsu ekonomikā un ko nevajadzētu piemirst par spīti vēlēšanu kaislībām, par to saruna Krustpunktā ar Latvijas Bankas ekonomistu, Monetārās politikās pārvaldes vadītāju Uldi Rutkasti.
-
Kultūras ministrs Nauris Puntulis no Nacionālās apvienības cer, ka politiķiem nebūs jāiesaistās konfliktā par Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) zīmolu. Intervijā Latvijas Radio Puntulis sacīja, ka vienmēr ir atbalstījis tradīcijas un Latvijas Radio vārds saistās ar tām un mūsu valsts vēsturi.
"Es ceru, ka SEPLP un valde tiks ar šo galā. Otra lieta, ko es vēlos pateikt, šis ir izcils sliktas komunikācijas piemērs. Un trešā lieta ir tīri praktiska. Ja mēs lietojam LSM pilnā nosaukumā, tad trīs vārdu vienmēr ir grūtāk nekā divi vārdi. Vislabāk tautā ir ar tiem zīmoliem, kas sastāv no diviem vārdiem - Latvijas Radio vai Latvijas Televīzija. Latvijas Sabiedriskais medijs - trīs vārdu kombinācija vienmēr ir sarežģītāka," uzskata NAuris Puntulis. "Es kā cilvēks ar sentimentālu iedabu tomēr cīnītos, lai šie zīmoli nepazustu. Manuprāt, tie mums kā nācijai ir ļoti svarīgi, Latvijas Radio īpaši, jo vēsture un viss, kas saistās ap šo. Negribētu piedzīvot dienu, kad tas viss kaut kur pazūd un aizmirstas tikai tādēļ, ka ir jauni laiki."
Ministrs arī intervijā norāda, ka pēc vēlēšanām noteikti būtu jāturpina diskusiju par Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra nākotni. Viņš pauž neizpratni par aizbildinājumiem, ka auditorija nesaprastu publisko komunikāciju valsts valodā, un uzsvēra, ka pie šī jautājuma noteikti jāstrādā. -
Aizsardzības ministrs Raivis Melnis, kuru amatā virzīja "Jaunā Vienotība", 15. Saeimas vēlēšanās nekandidēs. Intervijā rīta programmā Labrīt viņš norādīja, ka, jau stājoties amatā, ziņojis, ka partiju apvienībā "Jaunā Vienotība" iestāties neplāno.
"Savs solījums ir jātur," sacīja ministrs.
Melni aizsardzības ministra amatā stāties aicināja iepriekšējā premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") pēc tam, kad zaudēja uzticību toreizējam ministram Andrim Sprūdam ("Progresīvie"). Lai varētu kļūt par ministru, Melnim bija jāatvaļinās no dienesta Nacionālajos bruņotajos spēkos, kuros viņš dienēja kopš 1996. gada.
Runājot par Latvijas drošības stiprināšanu – pirmo aizdevuma daļu vairāk nekā 500 miljonu eiro apmērā no Eiropas drošības rīcības fonda plānots ieguldīt kaujas spēju stiprināšanā. Kā norādīja Melnis, runa ir par pretgaisa aizsardzības sistēmām, munīcijas krājumu veidošanu un dažādu netiešās uguns-sistēmu iegādi. -
Latvijas slimnīcas ir gatavas ārkārtas situācijām, un to pierādījis arī Covid-19 laiks, taču pirms pāris nedēļām pieredzētās garās rindas ar neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīnām pie Stradiņa slimnīcas Rīgā ir bijis atsevišķs gadījums, kas ir atrisināts. Tā Latvijas Radio sacīja Veselības ministrs Hosams Abu Meri no „Jaunās Vienotības”.
Viņš skaidroja, ka „ātrās palīdzības” mašīnu rindas veidojušās pirmdienas rītā, kad brīvdienās nav strādājuši ģimenes ārsti, bet kad no slimnīcas vēl nav izrakstīti iepriekšējie pacienti. -
"Krievija jau paliks, arī kad Putina vairs nebūs. Taču tā būs pavisam citāda Krievija, kuru būs neatgriezeniski izmainījusi viņa maniakālā apsēstība ar savu iedomāto misiju - Krievijas impērijas atjaunošanu." Tā savas nesen iznākušās autobiogrāfiskās grāmatas prologā raksta Džila Dohertija (Jill Dougherty), žurnāliste un Krievijas eksperte, šobrīd Džordžtaunas universitātes pasniedzēja. Savulaik apmēram 30 gadus raidsabiedrības CNN līdzstrādniece, tai skaitā gandrīz 10 gadus CNN Maskavas biroja vadītāja.
Nesen Džila Dohertija viesojās Latvijā un arī Latvijas Radio. Runājām par Krieviju, bet arī par Ameriku un žurnālistikas likteni šodienas pasaulē. Sarunas otrā daļa.
Sarunas pirmajā daļā pamatā pievērsāmies tradicionālo raidošo mediju situācijai šodienas pasaulē un Savienoto Valstu iekšpolitikai. Šoreiz sarunas tēma ir Krievija.
Pēdējie gadi kopš lielā kara sākuma ir mācījuši mums, ka Putina vara ir noturīgāka, nekā, manuprāt, kāds šajā pasaulē domāja. Tā var atļauties radīt milzīgus zaudējumus Krievijas sabiedrībai, un sabiedrība joprojām paliek lojāla un gatava varu atbalstīt. Kā jūs domājat, kurš šim režīmam ir sarkanās līnijas?
Džila Dohertija: Pēdējā laikā ir bijis daudz stāstu par to, ka Putins slēpjas bunkurā, baidās, ka ukraiņi viņu nogalinās, un ka viņa kontrole pār valsti vājinās. Nav šaubu, ka viņam ir problēmas, un mēs varam tās piesaukt. Saprotams – karš, ekonomika, sabiedrība pati par sevi, pat tīmekļa atslēgšana lielajās Krievijas pilsētās, kas radīja spēcīgu pret valdību vērstu noskaņojumu. Taču Putinam joprojām ir milzīgas represīvas iespējas. Šobrīd, ja jūs tur mēģinātu protestēt pret karu, jūs ļoti ātri nonāktu cietumā. Daudzi no tiem cilvēkiem, kuri protestēja, ir devušies prom. Viņš jau sen gribēja tikt vaļā no šiem nemiera cēlājiem.
2022. gadā cilvēki brauca projām, un viņš teica: „Labi – lai brauc! Viņi mums te tikai maitā dzīvi.” Tāpēc es domāju, ka, lai gan viņam ir šīs problēmas, viņa kontrolei joprojām ir zināms noturīgums. Es neticu, ka viņš ir tik vājš, kā daži cilvēki šobrīd saka. Bet, ziniet, ar Krieviju ir tā, ka tā var būt ļoti neparedzama. Kā mēs zinām, lietas tur reizēm mainās vienas nakts laikā. Nemainās, nemainās, nemainās, un tad – uzreiz mainās. Var gadīties, ka sakrāsies neapmierinātība. Putins tiek uztverts kā kara zaudētājs. Un politiski viņš nevar zaudēt karu. Pat ja viņš to zaudē, ja viņš neuzvar, viņam tas ir jāpasniedz tā, lai izskatītos, ka viņš ir uzvarējis. Pretējā gadījumā, manuprāt, viņš maksās politisku cenu. Tātad,
pat ja karš kaut kādā veidā beigsies, kam galu galā būs jānotiek, es domāju, ka viņš centīsies panākt, lai viņa paša tauta uzskatītu sevi par uzvarējušu. Bet tas ir bīstami. Es domāju, ka viņam šai apstāklī slēpjas briesmas.
Bet ko jūs domājat par iespējamo „Putinu bez Putina” – par režīmu, kas pārdzīvos tā radītāju un turpinās vairāk vai mazāk to pašu politiku?
Džila Dohertija: Manuprāt, pat ja Putins nomirs vai kas cits ar viņu notiks, putinisms var turpināties. Uz to ir daudz dažādu skatījumu, un es pati neesmu pilnībā pārliecināta ne par vienu, bet
man šķiet, ka viņš ir samežģījis, un es lietošu tādu vārdu, apzināti samežģījis sabiedrību, lai tagad tā atbilstu putinisma režīmam.
Un cilvēki saskata vērtību tajā, ka ir daļa no šī režīma, pat ja viņi to īsti neatbalsta, pat ja viņiem nepatīk Putins, pat ja viņi domā, ka viņš pieļauj kļūdas – ir cilvēki, kas no tā pelna naudu. Daudzi no Putinam pietuvinātajiem tagad nevar ceļot uz Eiropu, ir pakļauti sankcijām. Tātad, kā mēs angliski sakām, „vienīgā spēle pilsētā” ir Putins – viņiem gribot negribot jāturas pie viņa.
Manā uztverē tas nozīmē, ka putinisms var turpināties. Vienīgais – es ļoti labi atceros Gorbačovu un Padomju Savienības beigas, to, kā patiesībā viņš izraisīja Padomju Savienības galu. Un viņš nāca no padomju sistēmas, un bija diezgan negaidīti, ka no šīs sistēmas nāk šāds cilvēks. Viņš mainīja sabiedrību, un, lai gan viņš vēlējās, lai komunistiskā sistēma turpinātos, viņš izraisīja Padomju Savienības galu. Tāpēc vienmēr pastāv iespēja, ka kaut kas radikāli mainīsies, kad mēs to negaidām. Tomēr šajā brīdī šķiet, ka putinisms turpināsies. Un es gribu teikt vēl vienu lietu. Putins ir teicis, un esmu pārliecināta, ka viņš tam arī tic, ka viņš karo ar Rietumiem. Un, ja viņš karo ar Rietumiem, tas nozīmē, ka, pat ja Ukrainas karš būs beidzies, nākotnē, varbūt pēc dažiem gadiem, būs atkal jauna konfrontācija vai kāds uzbrukums Rietumiem. Es domāju, karš nebeigsies ar Ukrainu, karš pret Rietumiem turpināsies, bet, manuprāt, tas turpināsies citādā veidā.
-
Krustpunktā izvaicājam izglītības un zinātnes ministri Ilzi Indriksoni (Nacionālā apvienība).
Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Ilze Kuzmina un TV3 ziņu redaktore Līva Pārupe.
-
Premjers Andris Kulbergs uz mēnesi apturējis lielos informācijas tehnoloģiju iepirkumus. Tikmēr Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas darbinieki satraucas par savu vēsturisko zīmolu saglabāšanu. Par nedēļas notikumiem Krustpunktā diskutē žurnālisti.
Analizē Latvijas TV žurnālists Raimonds Rudzāts, portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska, TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālists Juris Jurāns un portāla "Lasi.lv" galvenais redaktors Jānis Žilde.
-
Neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnu rindas Stradiņa slimnīcā ir problēma ne tikai pacientiem, kuri nesaņem palīdzību tur, bet arī tiem, pie kuriem nevar steigties aizkavētā ekipāža. Tas būs viens no tematiem, par ko runājam Krustpunktā. Izvaicājam Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāju Lieni Cipuli.
Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnāliste Zanda Ozola-Balode un žurnāliste Lauma Niedrīte.
-
Krievija ar propagandas vēstījumiem un dezinformācijas kampaņām jau no 90. gadiem ir ietekmējusi Latvijas politiku un kaitējusi mūsu valsts starptautiskajam tēlam.
Andis Kudors, politologs un ilglaicīgs Krievijas politikas pētnieks: „Latvija gribēja būt un bija, un ir laba, eiropeiska valsts, un mūsu atvērtību Krievija izmantoja. Bet tas nebija pareizi.”
Partijas, kas orientējās uz krieviski runājošajiem pilsoņiem, gadiem saņēma atbalstu no Krievijas gan caur dažādiem maksājumiem, slēpjot tos kā atbalstu kultūrai, gan kā iespēju uzstāties Kremļa kontrolētajās televīzijās, kuras bija populāras arī Latvijā.
Ieva Bērziņa, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošā pētniece: „Krievija tātad uzņemas šo aizstāvju lomu tām iedzīvotāju grupām, ko tā dēvē par Krievijas tautiešiem, un, tad aizstāvot viņu intereses, tad arī patiesībā [to] izmanto kā ieganstu militāras agresijas īstenošanā.”
Latvijā arvien ir ievērojams pilsoņu skaits, kas ir gatavi balsot par partijām, kas izvairās nosodīt Krievijas iebrukumu Ukrainā un saglabāt krievu valodas pozīcijas Latvijā. Tomēr ne visus šos cilvēkus var uzskatīt par propagandas ietekmētiem.
Mārtiņš Kaprāns, Latvijas Universitātes vadošais pētnieks: „Mēs nevaram nepamanīt, ka tomēr tur ir kaut kāda saistība arī ar zināmu vecuma specifiku.”
Cik liela Latvijā ir tā sabiedrības daļa, kuras politiskos uzskatus veido Kremļa propagandas naratīvi? To pētām Atvērto failu pusstundā. - Visa fler
