Avsnitt
-
Cik maksā gads veselības? Kā ar prieku sevi nogalināt? Kādēļ jāpēta slimības mēģenē? Kā modernās tehnoloģijas maina medicīnu? Kādēļ mēs novecojam? Ko mācīties no zebrzivtiņas? Kādēļ imūnsistēma nenokauj audzēju? Kā precīzijas medicīna palīdzēs tev saglabāt veselību?
Par šiem un citiem ar veselību saistītiem jautājumiem runāsim ar Latvijas Universitātes tenūrprofesori precīzijas medicīnā, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli Unu Riekstiņu.
Raidījumu vada Ieva Siliņa. -
Ainavas ir pētāmas. Ainavas var “mērīt”. Var pat saprast, labas tās vai sliktas. Drošas vai nedrošas. Ekonomiski izdevīgas vai neizdevīgas.
Šīs tēmas pārrunāsim ar Kristīni Vuguli, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža un vides zinātņu fakultātes Ainavu arhitektūras un vides inženierijas institūta vadītāju, vadošo pētnieci.
Raidījumu šajā reizē vada Ivars Austers. -
Kā padomju valstīs tika cenzēta mūzika? Kā tas ietekmēja mūziķus? Kāda ir produktīva un kāda- destruktīva cenzūra? Kā izpaužas atcelšanas kultūra? Kā studenti Latvijā atšķiras no studentiem Āzijā? Kā cenzūra maina attiecības? Kur šobrīd tiek cenzēta mūzika? Kā sociālie tīkli ietekmē pašcenzūru?
Par šiem un citiem ar cenzūru un mūziku saistītiem jautājumiem runāsim ar Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas docētāju, komponistu, kultūras žurnālistu un cenzūras pētnieku Edgaru Raginski.
Raidījumu vada Ieva Siliņa. -
Raidījums par taisnspārņiem – sienāžiem, circeņiem, zemesvēžiem un siseņiem. Un ir vēl citi. Viņu ir ļoti daudz. Šie ir Latvijā populārākie. Par viņiem ļoti daudz zina raidījuma viešņa entomoloģe Rūta Starka, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedras pētniece.
Rūta stāstīs kā sienāži un siseņi “dzied” (pēdiņās, jo tā nav vokāla skaņa, ko viņi rada), kā tēviņi pievilina mātītes, kāpēc ugunsgrēki virsājos taisnspārņu populācijai nāk par labu, kā pētīt siseņu un sienāžu migrāciju.
Ja šis viss jums neinteresē, tad varbūt vismaz ģenitālais slēdzenes princips, par kuru Rūta stāstīs jau tuvāk raidījuma beigām, jūs varētu uzrunāt.
Raidījumu šai reizē vadīs Ivars Austers. -
Kad tuvojas Latvijas Universitātes rektora vēlēšanas, Radio Naba raidījums “Zinātnes vārdā” abiem kandidātiem, Signei Bāliņai - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesorei un LU rektora padomniecei, un Gundaram Bērziņam - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesoram un dekānam, sarīko jautājumu un atbilžu pēcpusdienu.
Tajā pretendentiem tiek jautāts par plāniem, par rīcības programmām, lūdz slavēt konkurentu un kritizēt sevi, uzdod āķīgus jautājumus no Jauno zinātnieku apvienības.
Un beigās abiem jādod apsolījums izmērāmā formā - ko paveiks vienā ievēlēšanas periodā (ja ievēlēs).
Tincinātāji - Ieva Siliņa un Ivars Austers. -
Kādēļ Kremļa baloži ir bīstamāki par Kremļa vanagiem? Kāds ir ukraiņu vienotības noslēpums? Kā notiek informācijas kara operācijas? Kas ir asā vara? Kādiem mērķiem kalpo kara kino kults? Vai zinātnieki spiego? Kādēļ Krievijas atkārtots iebrukums Ukrainā bija pārsteigums ekspertiem? Kāda izskatās krievu pasaule? Kādēļ amerikāņi notic meliem? Vai Latvijā iespējams karš? Kā atbalstīt Ukrainu?
Par šiem un citiem ar drošību saistītiem jautājumiem runāsim ar politologu, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzēju, bloga Latvijasdrosiba.lv autoru Andi Kudoru.
Raidījumu vada Ieva Siliņa. -
Kas ir RNS? Kā to pēta ķimijā? Kāpēc RNS (ribonukleīnskābes) pētījumi ir ne tikai ļoti svarīgi, bet arī ļoti interesanti? Kā bērnus ieinteresēt ķīmijā? Kāpēc ķimijai, vismaz to mācot, jābūt smirdīgai un netīrai? Kā organiskā ķimija attīstīsies?
Par visiem šiem jautājumiem runāsim ar Ēriku Rozneru, Binghamtonas universitātes (State University of New York at Binghamton) organiskās un bioorganiskās ķīmijas profesoru Ēriku Rozneru.
Raidījumu vada Ivars Austers. -
Kādi ikdienas paradumi nodrošina tīra ūdens pieejamību? Kur smelties informāciju par ūdeni? Vai sēnes var noēst farmaceitisko vielu piesārņojumu? Vai vērts teikt pozitīvus vārdus ūdens glāzei? Kā Latvijā caur notekūdeņiem novēro vīrusu izplatību?
Par šiem un citiem ar ūdeni saistītiem jautājumiem runāsim ar Rīgas Tehniskās universitātes vadošo pētnieci, Eiropas Komisijas okeāniem un ūdeņiem veltītās misijas padomes vēstnieci Brigitu Dejus.
Raidījumu vada Ieva Siliņa. -
Kas ir valodniecība mūsdienās? Kā valodnieki meklē patiesību? Kā valodā ienāk modes vārdi? Un kā rupjības? Kas valodniekus interesēs nākotnē?
Raidījumā “Zinātnes vārdā” viesojas Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas Latviešu un vispārīgās valodniecības katedras profesore Andra Kalnača.
Raidījumu vada Ivars Austers. -
Kāds ir tipiskais uz Lielbritāniju emigrējušais latvietis? Ar kādiem izaicinājumiem saskaras latvieši ārzemēs? Kā palīdzēt atgriezties Latvijā tiem tautiešiem, kas to vēlas? Kas nosaka, vai cilvēks svešumā iesakņosies? Kā mainās Baltijas krievvalodīgo identitāte? Kādēļ visvairāk latviešu emigrantu ir tieši Lielbritānijā?
Par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošo pētnieku Mārtiņu Kaprānu.
Raidījumu vada Ieva Siliņa.
-
Vai iespējams uzbūvēt universālu simulatoru? Tādu ierīci, kura var būt gan lidmašīna, gan auto un pat kamaniņas Siguldas trasē. Izrādās, ka var. Tāds ir uzbūvēts un tiek likts lietā RTU Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūtā.
Raidījumā viesosies šī institūta pētnieki Armands Šenfelds un Andrejs Stupāns, kuri šo simulatoru izmanto pētniecībai.
Raidījumu šajā reizē vadīs Ivars Austers.
-
Vai tu esi kognitīvais hibrīds? Kā navigācijas aplikācijas iespaido mūsu dabiskās spējas? Kādas kognitīvās prasmes vari apgūt videospēlēs? Kā emocijas izvietojas kartē Tavās smadzenēs? No kā iegūsi vairāk- pierakstot ar roku vai uz datora? Kā kognitīvās zinātnes palīdz diagnosticēt neirodeģeneratīvas saslimšanas? Kā pareizi lasīt grāmatas?
Par šiem un citiem ar kognitīvajām zinātnēm saistītiem jautājumiem runāsim ar Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesoru, Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītāju Jurģi Šķilteru.
Raidījumu vada Ieva Siliņa. -
Lai sekmētu mutes, sejas un žokļu audu atjaunošanos pēc ķirurģiskajām manipulācijām un novērstu infekciju risku, RTU zinātnieki sadarbībā ar RSU kolēģiem attīsta jaunu pieeju kontrolētai un lokālai antibiotiku un augšanas faktoru piegādei pēc mutes, sejas un žokļu kaulu operācijām. Tas samazinātu infekciju risku un atlabšana pēc ķirurģiskajām manipulācijām būtu pēc iespējas veiksmīgāka un ātrāka.
Tā būs galvenā sarunas tēma 4. janvāra raidījumā “Zinātnes vārdā”, kurā viesosies RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes vadošā pētniece Arita Dubņika.
Raidījumu šajā reizē vadīs Ivars Austers.
-
Kā teātris komunicē zinātni un rūpes par vidi? Kā tiek izvēlētas gada labākās izrādes? Kā atpazīt ekoteātri? No kādiem materiāliem laboratorijās audzē skatuves tērpus? Kādas izrādes dabā vērojamas Latvijā? Pirms cik tūkstošiem gadu norisinājās pirmās ekoizrādes? Kā nodrošināt teātra ilgtspēju?
Par šiem un citiem ar ekoteātri saistītiem jautājumiem runāsim ar teātra kritiķi un doktoranti, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta zinātnisko asistenti Kitiju Balcari.
Raidījumu šajā reizē vada Ieva Siliņa. -
Sociālā antropoloģija lielā mērā ir kā sapņu sala, kuru apdzīvo mītiska cilts. Lielākajai daļai ļaužu tā patīk. Varbūt tāpēc, ka sociālajiem antropologiem var piedēvēt visādas labas īpašības. Un daudzas no tām viņiem patiesi piemīt.
Tas būs 20. decembra raidījuma “Zinātnes vārdā” sarunas ar Rīgas Stradiņa universitātē strādājošo sociālo antropologu Klāvu Sedlenieku pirmais temats. Vēl runāsim par Klāva pētījumiem Melnkalnē un Latvijā.
Raidījumu šajā reizē vadīs Ivars Austers.
-
Kāda ir ģimenes radīšanas smarža? Kas notiek ūdeņraža degšūnās? Vai mākslīgais deguns var atšķirt viltotas preces no īstām? Pirms cik simtiem gadu tika radīts pirmais ūdeņraža auto? Kādos pasākumos iespējams izmēģināt savas spējas transportlīdzekļu būvēšanā? Vai ar laiku visi brauksim ar ūdeņraža automašīnām?
Par šiem un citiem jautājumiem par ūdeņradi un mākslīgo ožu runāsim ar Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta Enerģijas iegūšanas un uzkrāšanas materiālu laboratorijas pētnieci Līgu Grīnbergu.
Raidījumu vada Ieva Siliņa -
Ik pa trijiem vai četriem gadiem Starptautiska skolēnu novērtēšanas programma PISA veic pētījumu ar piecpadsmitgadniekiem. Tikko ir publicēti pēdējie rezultāti.
Raidījumā “Zinātnes vārdā” saruna ar Ritu Kiseļovu no Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes, PISA pētījuma Latvijā vadītāju.
Sarunas galvenie jautājumi - kā un kāpēc pētījums tiek veikts, un ko mums mācīties no tā rezultātiem.
Raidījumu šajā reizē vada Ivars Austers.
-
Vai kurjera darbs ir vergošana par kapeikām vai tomēr iespēja būt brīvam un labi nopelnīt? Kā ir strādāt digitālajās platformās? Kāds ir tipiskais Wolt/Bolt kurjers? Ar ko sākt, ja apsver iespēju piepelnīties ar darbu digitālajās platformās? Vai digitālās platformas izmainīs to, kā strādāsim nākotnē?
Par šiem un citiem ar digitālo platformu nodarbinātību saistītiem jautājumiem runāsim ar Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieci Maiju Spuriņu un Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieci Ivetu Ķešāni.
Raidījumu vada Ieva Siliņa. -
Latvijas Universitātes bioloģijas pētniece Iluta Dauškane strādā dendrohronoloģijas jomā. Saruna par to, kas ir dendrohronoloģija, kur meklējamas tās saknes, kur un kā to pielieto šobrīd un kur to, visticamāk, pielietos nākotnē.
Raidījumu šajā reizē vadīs Ivars Austers. -
Kas bija rakstīts ielūgumos uz pasākumu Nacionālajā teātrī 1918.gada 18.novembrī? Kas jādara, ja gribas dibināt valsti? Kā ar vēsturi audzēt pašapziņu? Ko esam saņēmuši mantojumā no sociāldemokrātiem? Kad piepildījās latviešu sapnis par savu zemi? Kāds ir vēstures zināšanu izdzīvošanas komplekts katram Latvijas iedzīvotājam?
Par šiem un citiem ar valsts pirmssākumu saistītiem jautājumiem runāsim ar vēstures zinātņu doktoru, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietnieku zinātniskajā darbā Tomu Ķikutu.
Raidījumu vada Ieva Siliņa.
- Visa fler