Avsnitt
-
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena 4. martā iepazīstināja ar piecu daļu plānu "ReArm Europe", lai mobilizētu aptuveni 800 miljardus eiro Eiropas aizsardzībai un palīdzētu sniegt tūlītēju militāru atbalstu Ukrainai pēc tam, kad ASV apturējušas palīdzības sniegšanu tai. Kādas ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iespējas un vēlēšanās celt aizsardzības budžetus, vai ar plānā paredzētajiem līdzekļiem būs pietiekami Eiropas drošības stiprināšanai un kāds labums no "ReArm Europe" plāna būs pašām ES dalībvalstīm un kāds – Ukrainai, raidījumā "Spried ar Delfi" pirmdien, 10. martā, žurnālists Andris Auzāns runāja ar Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieci Elīnu Vrobļevsku un biedrības "Eiropas kustība Latvijā" viceprezidenti Lolitu Čigāni, kura Ārlietu ministrijas nosūtījumā no 15. marta būs arī vecākā padomniece ES integrācijas jautājumos ES Padomdevēju misijā Ukrainā.
-
Aizvadīta ikgadējā ažiotāža, kas saistīta ar gada ienākuma deklarāciju iesniegšanas sākumu. Lai arī ļaudis tika aicināti ar to nesteigties, tomēr simtiem tūkstoši nodokļu maksātāju elektroniskajai deklarēšanas sistēmai (EDS) centās pieslēgties jau 1. martā. Rezultātā uz neilgu brīdi sistēma "nobruka" – Valsts ieņēmumu dienests (VID) ziņoja, ka saistībā ar sistēmas pārslodzi nav iespējams pieslēgties EDS un iesniegt gada ienākumu deklarāciju. Cik veiksmīga bijusi jaunā kārtība, ka deklarāciju iesniedzējiem bija jāgaida virtuālajā rindā, vai deklarācijas piemaksas vai pārmaksas summu var uzskatīt par "loteriju", kā tiek pārbaudīti attaisnoto izdevumu čeki, kādas ir biežākās kļūdas deklarāciju aizpildīšanā, kā arī par iecerēm nākotnē atteikties no attaisnotajiem izdevumiem – par šiem un citiem tematiem ceturtdien, 6. martā, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa runāja ar VID Nodokļu pārvaldes direktori Ilzi Jankovu un VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas galveno inspektori Ināru Kopasi.
-
Saknas det avsnitt?
-
Baltijas valstu pārstāvji netiek uzaicināti uz Ukrainas nākotnei veltīto samitu Londonā, atcelta Eiropas Savienības (ES) augstākās pārstāves ārlietās un drošības politikā Kajas Kallasas tikšanās ar ASV valsts sekretāru Marko Rubio, savukārt Polijas prezidentam Andžejam Dudam uz tikšanos ar ASV prezidentu Trampu nākas gaidīt pusotru stundu, bet saruna ilgst vien 10 minūtes – tas viss vedina domāt, ka mūsu reģiona līderi tiek atstumti no mūsu drošībai izšķirīgu lēmumu pieņemšanas. Vai tiešām ar baltiešu viedokļiem pasaulē šobrīd nerēķinās, no mums izvairās un lēmumus par mūsu nākotni pieņem aiz mūsu mugurām, par to trešdien, 5. martā, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautāja bijušo Valsts prezidentu Valdi Zatleru, Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Andžeju Viļumsonu un aizsardzības ministra padomnieku diplomātijas jautājumos Imantu Lieģi.
-
Sabiedrības un ekspertu aprindās izskan bažas par to, cik veiksmīgi un savlaicīgi izdodas ieguldīt un izmantot Latvijai pieejamos Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus. Cik liels Eiropas finansējums Latvijai ir pieejams, kādās nozarēs to var ieguldīt un šobrīd jau iegulda, kas traucē un kavē Eiropas miljardu investēšanu, par to otrdien, 4. martā, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns izjautāja Centrālās finanšu līgumu aģentūras direktori Anitu Krūmiņu un Finanšu ministrijas Valsts sekretāra vietnieku Eiropas Savienības fondu jautājumos Armandu Eberhardu.
-
Ļaudis Latvijā un filmas "Straume" fani visā pasaulē ar nepacietību un satraukumu bija gaidījuši ASV Kinoakadēmijas "Oskara" balvu pasniegšanas ceremoniju, lai uzzinātu, vai daudzo šīs filmas balvu klāstu papildinās viena no vērtīgākajām un atzītākajām kinopasaules balvām. Un tā arī notika – filma tika pie leģendārās statuetes. Kā vērtējami filmas žilbinošie panākumi, kas bijis to pamatā, kāds ir šīs filmas popularitātes devums Latvijai, un kā "Straumes" panākumi veicinās animācijas filmu nozares attīstību mūsu valstī, par šiem un citiem jautājumiem pirmdien, 3. martā, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautāja Kultūras ministrijas valsts sekretāri Daci Vilsoni, režisori Ilzi Burkovsku-Jakobsenu un kino kritiķi, Rīgas Starptautiskā kino festivāla kuratori Dārtu Ceriņu.
-
Pēc sarunām ar ministriem un viņu darba izvērtēšanas Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) nāca klajā ar piedāvājumu valdības "restartam", nomainot trīs ministrus – satiksmes, izglītības un zinātnes, kā arī labklājības ministrus. Pagājusi teju nedēļa pēc šī paziņojuma, bet šo ministru aizvietotāji vēl nav atrasti, turklāt izskan arī vēlme mainīt partiju sadalītās atbildības jomas. Vai gaidāms valdības "uzrāviens un restarts", kāpēc nomaiņai izvēlēti tieši šie trīs ministri un ko varam secināt par koalīcijas stabilitāti un komunikāciju, raidījumā "Spried ar Delfi" ceturtdien, 27. februārī, žurnālists Andris Auzāns runāja ar politoloģi, Rīgas Stradiņa universitātes senatori un studiju programmu vadītāju Leldi Metlu-Rozentāli un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzēju, pētnieku Mārtiņu Pričinu.
-
25. februārī notikusi "Rīgas centra ideju laboratorija", kurā tika apspriesti risinājumi, kā iedvest dzīvību un atgriezt rosību Rīgas centrā un Vecrīgā – lai tur mazāk būtu tukšu skatlogu ar uzrakstiem "pārdod" vai "iznomā", lai cilvēkiem rastos vēlme apmeklēt pilsētas centru kā vietu, kur ir patīkami uzturēties, notiek interesanti un sajūsmas vērti pasākumi, kā arī var gardi un daudzveidīgi paēst un izklaidēties. Kādi priekšlikumi ideju laboratorijā apspriesti, kad un kā tos varētu realizēt, par to trešdien, 26. februārī, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runāja ar Rīgas domes Īpašuma departamenta direktoru Vladimiru Ozoliņu un Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) valdes priekšsēdētāju Aigaru Šmitu.
-
Eiropas ekonomika turpina stagnēt, bet līdz ar varas maiņu otrpus okeānam un pieteiktajiem tarifu kariem pieaug bažas par ģeopolitiskās spriedzes palielināšanos un inflācijas kāpumu. Vai Eiropas Centrālās banka turpinās samazināt procentlikmes, kā globālo ekonomiku ietekmējuši Donalda Trampa izteikumi un darbi kopš viņa atgriešanās ASV prezidenta krēslā, vai gaidāms inflācijas pieaugums un kā vērtējama Latvijas ekonomikas spēja noturēties pret ārējiem šokiem – par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" otrdien, 25. februārī, "Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa un redaktore Aija Krūtaine izjautāja Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku.
-
24. februārī aprit jau trīs gadi, kopš Krievija sāka pilna apjoma iebrukumu Ukrainā. Bojā gājuši desmitiem tūkstošu Ukrainas iedzīvotāju, miljoni meklējuši patvērumu citās valstīs, okupētas teritorijas, iznīcinātas pilsētas un ciemi, bet Ukraina nepagurstoši turpina cīnīties. Par Ukrainas spējām aizstāvēties, par izmaiņām ASV nostājā, par Eiropas spējām atbalstīt Ukrainu un arī sevi raidījumā "Spried ar Delfi" pirmdien, 24. februārī, žurnālists Andris Auzāns runāja ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieku Valdi Kuzminu.
-
Saeimā tiek apspriesti likuma grozījumi, kas paredz aizliegt tūrisma braucienus uz Krieviju un Baltkrieviju. Kā vērtējams šāds priekšlikums, kāpēc tam politiķi pievēršas tagad, kādi ir riski doties uz šīm valstīm, kāpēc neslēdzam robežu pavisam, un kāpēc joprojām cilvēki dodas uz Krieviju un Baltkrieviju, neņemot vērā Ārlietu ministrijas brīdinājumus, par to ceturtdien, 20. februārī raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa runāja ar 14. Saeimas deputātiem – vienu no šo likuma grozījumu iesniedzējiem Gati Liepiņu (JV), kā arī opozīcijas pārstāvjiem – Aināru Šleseru (LPV) un Andri Kulbergu (AS).
-
Izvērtēta iestāžu un amatpersonu atbildība, kā arī izstrādāti ieteikumi turpmākajai rīcībai – tādas ir sekas dronu incidentam, kas 13. janvārī ietekmēja Rīgas lidostas darbu. Ko no šī incidenta esam mācījušies, kā lidosta no droniem tiks sargāta turpmāk, kā lidostu ietekmēs projekta "Rail Baltica" nedienas, kā arī par jaunu aviosabiedrību piesaisti un esošo noturēšanu, un kādus uzlabojumus lidostas darbā var sagaidīt pasažieri, par to trešdien, 19. februārī, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautāja VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" valdes priekšsēdētāju Lailu Odiņu.
-
Daudziem elektrības rēķinu maksātājiem radušās neskaidrības par to, kāpēc līdz ar Baltijas valstu atslēgšanos no BRELL elektroapgādes loka un sinhronizēšanos ar kontinentālās Eiropas tīklu augusi elektroenerģijas cena. Kā Baltijas energoneatkarības nodrošināšana ietekmē cenas, kādi faktori nosaka elektrības cenas šobrīd, kāpēc no 1. jūlija elektrības rēķinā būs divas jaunas komponentes, kā arī par citiem ar elektrības lietošanas izmaksām saistītiem jautājumiem otrdien, 18. februārī, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautāja AS "Latvenergo" pārdošanas direktoru Uldi Mucinieku un AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes priekšsēdētāju Rolandu Irkli.
-
Satraukumu un neizpratni raisījuši jaunākie notikumi un izteikumi, kas saistīti ar centieniem panākt noregulējumu Krievijas-Ukrainas karā. Kā vērtējams ASV prezidenta Donalda Trampa zvans Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam, kāpēc ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets jau paspējis izteikties, ka praktiski nav iespējama Ukrainas uzņemšana NATO un visu okupantu sagrābto teritoriju atgūšana, kā arī par Eiropas drošības un Ukrainas nākotnes vērtējumu Minhenes drošības konferencē – pirmdien, 17. februārī, žurnāliste Laura Ozoliņa izjautāja Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru, Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesoru Māri Andžānu un ārpolitikas un dezinformācijas pētnieku Mārtiņu Hiršu.
-
Eiropas Komisija plāno novirzīt 200 miljardus eiro publiskajās un privātajās investīcijās Eiropas mākslīgā intelekta nozarei. Tikmēr Latvijas parlamentā notiek karstas diskusijas par topošo Mākslīgā intelekta attīstības likumu, kas paredz Latvijas Nacionālā mākslīgā intelekta centra izveidošanu. Kāpēc Eiropai ir svarīgi attīstīt šo nozari, vai Latvija var cerēt uz kādu daļu no šiem 200 miljardiem, kāds varētu būt mākslīgā intelekta potenciālais devums Latvijai un kādas nepilnības konstatētas vēl topošajā likumā – par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" ceturtdien, 13. februārī, žurnālists Andris Auzāns izjautāja viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministri Ingu Bērziņu (JV), Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidenti Signi Bāliņu un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāju Zani Petri.
-
Par "bāzes pensijām" kopš 2022. gada ir runāts jau vairākas reizes, tomēr valdības līmenī šāda risinājuma izskatīšana līdz šim nav notikusi. Labklājības ministrijai ir valdības dots uzdevums līdz 2026.gada 30.oktobrim "konceptuāli izšķirties" par to, vai un kā īstenot "bāzes pensiju" pakāpenisku ieviešanu, bet labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) vēl nesen paudis, ka lēmums par "bāzes pensiju" būtu jāpieņem jau šogad. Turklāt ministrija jau ir izstrādājusi vairākus "bāzes pensiju" ieviešanas scenārijus. Kādus risinājumus piedāvā Labklājības ministrija, kā tos vērtē pensionāru organizācijas un vai valsts to ieviešanu vispār var atļauties, raidījumā "Spried ar Delfi" trešdien, 12. februārī, žurnālists Andris Auzāns izjautāja Labklājības ministrijas valsts sekretāru Ingu Alliku un biedrības "Rīgas aktīvo senioru alianse" pārstāvi Gunāru Eniņu un valdes locekli Baibu Svetlanu Rozenbergu.
-
Aizvadītajā nedēļas nogalē Latvijas Televīzijas (LTV) rīkotā dziesmu konkursa "Supernova" finālā tika noskaidrots, ka šogad Bāzeles pilsētā Šveicē notiekošajā dziesmu konkursā "Eirovīzija" Latviju pārstāvēs grupa "Tautumeitas" ar dziesmu "Bur man laimi". Kā ierasts, arī šajā gadā pēc rezultātu paziņošanas sociālo mediju platformās lasāmi gan atbalsta vēstījumi, gan neizpratne par rezultātiem un žūrijas pelšana. Kāpēc "Supernovas" uzvarētāja noteikšana netiek uzticēta tikai skatītājiem, kā noritēs gatavošanās "Eirovīzijai" un vai Eiropa mūs šogad "sapratīs", raidījumā "Spried ar Delfi" otrdien, 11. februārī, žurnālists Andris Auzāns runāja ar Latvijas Televīzijas Izklaides un dokumentālā satura redakcijas vadītāju Agnesi Štrausi-Kubliņu, TV režisoru Juri Matuzeli un "Eirovīzijas" dziesmu konkursa ekspertu Edgaru Bāliņu.
-
Valsts augstāko amatpersonu vēstījumi, ka Saeimai un valsts pārvaldei ir pēdējais laiks atgriezties klātienes darbā, saskārušies ar lielu pretestību. Kamēr vieni pauž, ka darbs klātienē esot efektīvāks un palīdzēs atjaunot uzticību valsts pārvaldei, citi norāda, ka tiks sasniegts pretējs efekts, turklāt daļa darbinieku būs spiesti meklēt citas darba iespējas. Tāpat vietnē manabalss.lv jau izveidota iniciatīva "Par attālinātā darba formas iespējas saglabāšanu valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēs". Vai attālinātā darba iespējas publiskajā sektorā ir jāsaglabā, cik dārgi valsts pārvaldei izmaksātu atgriešanās tikai klātienes darba formātā un cik pamatoti ir apgalvojumi par klātienes darba efektivitāti, raidījumā "Spried ar Delfi" pirmdien, 10. februārī, žurnālists Andris Auzāns izvaicāja Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS), Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītāju Latvijā Andri Grafu un psiholoģijas zinātņu doktori, grāmatas "Profesionālā izdegšana" autori Mariju Ābeltiņu.
-
No šaubām par to, cik izdevīgs Latvijai ir "airBaltic" un "Lufthansa" darījums, līdz neizpratnei par to, kurš kuru šantažē par "Rail Baltica" ieviesējiem domātajiem miljoniem, kā arī par to, cik dārgi izmaksājuši velosipēdu turētāji jaunajos vilcienos – sabiedrības uzmanības lokā aizvien ir jautājumi, kas skar Satiksmes ministrijas atbildības sfēru. Vai ministrijai uzticēto darbu nasta nav par smagu, kādu varam sagaidīt "airBaltic" nākotni, kāda ir izeja no "Rail Baltica" nedienām, kā arī par citiem jautājumiem ceturtdien, 6. februārī, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautāja satiksmes ministru Kasparu Briškenu (Progresīvie).
-
Satraukumu daudzos pasaules reģionos un pasaules biržās raisījušas ASV prezidenta Donalda Trampa sāktās tarifu cīņas. Lai arī tarifu piemērošana Meksikai un Kanādai jau ir iepauzēta, nesenie Trampa izteikumi liecina, ka ievedmuitas tarifi varētu tikt piemēroti arī Eiropas Savienības produkcijai. Kā tarifu karu sākums ietekmējis pasaules finanšu tirgus, kā tas varētu ietekmēt pasaules un arī pašas ASV ekonomiku un kā – uzņēmējus un pircējus Latvijā, par to trešdien, 5. februārī, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautāja ekonomistu, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekānu Jāni Priedi un bankas "Luminor" galveno ekonomistu Pēteri Strautiņu.
-
Janvārī stājušies spēkā likuma grozījumi, kas paredz jaunu kārtību, kā plašākam cilvēku lokam atbrīvoties no parādsaistībām līdz 5000 eiro. Kas regulējumā jauns, kāpēc tas tika grozīts, kam tagad iespējams pretendēt uz parādu "atlaišanu", cik daudziem Latvijā ir parādu nasta, cik daudzi likumā paredzētajā kārtībā no parādiem jau atbrīvojušies, un kā mainījusies sabiedrības finanšu pratība, par to otrdien, 4. februārī, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautāja Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāju Aigaru Kaupi, 14. Saeimas deputātu, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedru Andri Šuvajevu (Progresīvie) un AS "DelfinGroup" Juridiskās un atbilstības nodaļas vadītāju Edgaru Turlaju.
- Visa fler
