Avsnitt
-
Pērn Latvijā nākuši pasaulē 14 490 bērni, kas ir zemākais rādītājs 100 gadu laikā, turklāt dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem samazinās straujāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES) kopumā. Demogrāfisko lietu padome premjerministres Evikas Siliņas (JV) vadībā gada sākumā vienojās, ka demogrāfijai ir vieta un nozīme visu nozaru attīstības politikās, tāpēc ministrijas iesniegušas priekšlikumus demogrāfiskās politikas attīstībai, kuras Labklājības ministrija apkopojusi vienotā informatīvā ziņojumā. Tas oktobrī nodots sabiedriskajai apspriešanai un šonedēļ par to diskutēja arī Demogrāfisko lietu padomē. Vai šis plāns palīdzēs izvilkt Latviju no dzimstības bedres? Par to diskutē "Delfi TV" raidījuma "Spried ar Delfi" speciālizlaidumā. Diskusijā par demogrāfiskās politikas attīstību Latvijā piedalās LM valsts sekretārs Ingus Alliks, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka (JV), Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija (NA), Latvijas Universitātes zinātniskā doktora grāda pretendente un mātišķības pētniece Elza Lāma, bet Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) pārstāvēs Jelgavas pilsētvalsts domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne (ZZS).
-
Ko šobrīd varam prognozēt par to, kā republikāņa Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā ietekmēs gan pašas ASV, gan pasauli, tostarp Latviju? Vai joprojām varēsim paļauties uz ASV kā mūsu drošības garantētāju? Vai sāksies jauns tirdzniecības karš starp ASV un Eiropas Savienību? Vai Trampa simpātijas savā labā centīsies izmantot tādi diktatori kā Krievijas prezidents Vladimirs Putins? Par to Andris Auzāns raidījumā "Spried ar Delfi" runā ar Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāri Sigitu Strubergu un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru Tomu Rostoku.
-
Saknas det avsnitt?
-
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadība izziņojusi plānus par izmaiņām darba organizācijā, kuru viens no mērķiem – ietaupīt dienesta budžetu, kuru paredzēts samazināt par 1,6 miljoniem eiro. Kā pārmaiņas ietekmēs dienesta sniegtos pakalpojumus – to pieejamību un kvalitāti, kā arī darbiniekus un pacientus, par to 6. novembrī raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns izjautāja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktori Lieni Cipuli. Raidījumā piedalījās arī "Delfi" Nacionālo ziņu nodaļas žurnāliste Sarmīte Gaidule.
-
Publiski izskan aizvien skaļāki viedokļi par gadiem ilgi apspriestu jautājumu – telekomunikāciju uzņēmumu "Tet" un "Latvijas mobilais telefons" iespējamu apvienošanu. Apvienošanu par pareizāko scenāriju sauc "Tet" vadība, tikmēr LMT vadītājs uzņēmumu "Tet" sauc par problēmu, un salīdzina to ar izlaistu puišeli, kurš rotaļu laukumā mēģina sabradāt citiem smilšu kūkas. Par telekomunikāciju uzņēmumu apvienošanu, valsts un Zviedrijas uzņēmuma "Telia" lomu pašreizējā situācijā, kā arī tirgus tendencēm un uzņēmuma darbības izaicinājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautā SIA "Tet" valdes priekšsēdētāju Uldi Tatarčuku. Raidījumā piedalās arī "Delfi Bizness" redaktors Raivis Vilūns.
-
Rindas uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem var būt pat vairāku gadu garumā. Tādēļ itin bieži pacientiem nav citu iespēju, kā izvēlēties maksas pakalpojumus, kas var būt dārgi un arī ne vienmēr pieejami pietiekami ātri. Kādēļ tiek ziņots, ka valsts kvotas uz vienu daļu pakalpojumu var beigties pat vasarā, kā tiek rēķināts pacientu pieprasījums pēc pakalpojumiem, vai esošā kvotu sistēma ir kā uzlabojama vai arī ir sevi izsmēlusi un jāmaina, par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa runā ar Nacionālā veselības dienesta (NVD) vadošo eksperti veselības aprūpes jautājumos Līgu Gaigalu, NVD Ārstniecības pakalpojumu departamenta Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vadītāju Baibu Bērziņu un "Jelgavas poliklīnikas" vadītāju Kintiju Barloti.
-
Lai gan pārtikai kopumā gada laikā Latvijā cenas augušas par aptuveni 4,5%, atsevišķās produktu grupās situācija no patērētāju perspektīvas ir krietni skaudrāka. Kamēr cukura cenas gada laikā ir ievērojami kritušās, citās produktu kategorijās septembrī novērots pieaugums par vairāk nekā 10% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Kādi ir iemesli atsevišķu produktu cenu kāpumam, kurās produktu grupās jārēķinās ar cenu pieaugumu arī turpmākajos mēnešos un kā vērtējamas ekonomikas ministra Viktora Valaiņa ieceres par pārtikas cenu samazināšanu, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns diskutē ar Agrāro resursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāju Ingūnu Gulbi un Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas valdes priekšsēdētāju Ināru Šuri.
-
Kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā Eiropas Savienība (ES) ir pieņēmusi jau 14 sankciju paketes. Tomēr joprojām uz agresorvalsti pa dažādiem apkārtceļiem turpina plūst sankciju sarakstos iekļautas preces, no kurām daļa palīdz Krievijas militārajai industrijai. Kādi ir izplatītākie sankciju apiešanas ceļi, vai kopš kara sākuma ir mainījusies sankciju pārkāpēju taktika un vai Latvijas tiesībsargājošās iestādes ir spējīgas izsekot sankciju pārkāpumiem, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns diskutē ar Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka vietnieku Pauli Iļjenkovu un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes priekšnieka vietnieci Sandru Kārkliņu-Ādmini.
-
Gruzijas centrālā vēlēšanu komisija 27. oktobrī paziņoja, ka valdošā prokrieviskā partija "Gruzijas sapnis" 26. oktobrī notikušajās vēlēšanās ieguvusi vairākumu valsts parlamentā. Savukārt opozīcija uzskata rezultātus par viltotiem. Turklāt Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili paziņojusi, ka ne vien neatzīst šos vēlēšanu rezultātus, bet arī aicinājusi opozīcijas atbalstītājus protestēt. Kādi ir iemesli šo vēlēšanu rezultātu apšaubīšanai, kādēļ Krievijai ir interese iejaukties Gruzijas iekšpolitikā un vai līdz ar šīm vēlēšanām Gruzijas ceļš uz Eiropu ir apstājies, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns diskutē ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vecāko eksperti Elīnu Langi-Ionatamišvili un Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktoru, Rīgas Stradiņa universitātes lektoru Māri Cepurīti.
-
No nākamā gada bezmaksas pārtikas pakas saņems tikai trūcīgie un krīzes situācijās nonākušie Latvijas un Ukrainas iedzīvotāji, savukārt cilvēkiem ar maznodrošinātā statusu tās vairs nepienāksies. Kādēļ pieņemts šāds lēmums, vai nebija iespējami citi risinājumi un kā tas ietekmēs tūkstošiem personu Latvijā ar maznodrošinātā statusu, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns diskutē ar Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieci Elīnu Celmiņu, Sabiedrības integrācijas fonda Sociālās saliedētības departamenta vadītāju Aldu Sebri un Rīgas domes Labklājības departamenta sociālās palīdzības administrēšanas nodaļas vadītāju Antuānu Kalvišķi.
-
Sociālajos medijos izplatījusies nepatiesa informācija par it kā gaidāmu nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu, kura apmērs varētu palielināties vairākas reizes. Kas nekustamā īpašuma nodokļa jomā sagaidāms nākamgad, kā mainīsies kadastrālās vērtības un kā tās rēķinātas, un vai tālākā nākotnē nodokļa apmērs tomēr varētu pieaugt, par to ceturtdien, 24. oktobrī, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa sarunājās ar Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieci Andu Smiltēnu un Valsts zemes dienesta ģenerāldirektori Vitu Narnicku.
-
Satraukumu vienā daļā sabiedrības raisījusi pārprasta informācija par to, ka atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai no 2030. gada vinjeti paredzēts aizstāt ar ceļu nodevu. Kas šajā jautājumā pārprasts, kam nodeva būs jāmaksā, vai tā ietekmēs autoceļu stāvokli un atjaunošanas iespējas, kā arī par finansējumu autoceļu remontiem, ceļu būves nozares kapacitāti un darbu kvalitāti 23. oktobrī raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa sarunājās ar Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktoru Tālivaldi Vectirānu un biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētāju Andri Bērziņu.
-
Sākoties rudenim un mainoties laikapstākļiem, dažādu vīrusu izraisītas slimības sastopamas arvien biežāk, tāpēc tieši šajā laikā Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) aicinājis veikt sezonālo vakcināciju pret gripu un Covid-19. Tomēr publiski izskanējušas arī bažas par to, vai vakcīnu pietiks visiem, kam tās pienākas. Vai ar Veselības ministrijas izziņoto papildu gripas vakcīnu iepirkumu situācija būs atrisināta, kam vakcinēties būtu īpaši svarīgi, vai tagad ir labākais laiks to darīt, un vai tiešām, lai vakcinētos pret Covid-19, tagad nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums, par šiem un citiem jautājumiem otrdien, 22. oktobrī, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa runā ar RSU profesori, Austrumu slimnīcas stacionāra "Latvijas Infektoloģijas centrs" galveno ārsti Baibu Rozentāli un ģimenes ārstu, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes locekli Reini Siliņu.
-
Valsts izglītības satura centra (VISC) apkopotie dati liecina, ka līdzīgi kā gadu iepriekš, lielākās grūtības 9. klases skolēniem radīja matemātikas eksāmens, turklāt tālmācības skolās matemātikas eksāmenā izkritis katrs piektais skolēns. Ko par skolēnu zināšanu līmeni, tā izmaiņām liecina eksāmenu rezultāti, vai eksāmenu procesā un mācību norisē būtu kas maināms, un kā vērtējami eksāmenu rezultāti tālmācības skolās, par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautā Valsts izglītības satura centra Vispārējās izglītības pārbaudījumu nodaļas vadītāju Kasparu Špūli, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieci vispārējās izglītības un valsts valodas politikas jautājumos Kristīni Niedri-Latheri un Eiropas Tālmācības vidusskolas direktora vietnieci Modrīti Mazuri-Vucāni.
-
Sākusies apkures sezona, kas daudziem liek ar bažām gaidīt komunālo pakalpojumu rēķinus. Šajā laikā daudzi arī aizdomājas, vai mājas siltināšana nāktu ne vien pašai ēkai, bet arī maciņam par labu. Kādas ir rīdzinieku iespējas saņemt atbalstu daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai un pret kādiem šķēršļiem plāni renovēt ēkas nereti atduras, ceturtdien, 17. oktobrī, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns diskutē ar Rīgas enerģētikas aģentūras direktoru Jāni Ikaunieku un "Rīgas namu pārvaldnieks" Mājokļu atjaunošanas nodaļas vadītāju Oskaru Skrastiņu.
-
Zemās grīdas tramvaju infrastruktūras attīstība, gatavošanās Pierīgas iekļaušanai Rīgas transporta sistēmā un pāreja uz videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem ir tikai daži no uzņēmuma "Rīgas satiksme" lielajiem projektiem. Kā sokas ar to izpildi, kā uzņēmumu ietekmēs akcīzes nodokļa degvielai kāpums un kā "Rīgas satiksme" tiek galā ar šoferu trūkumu, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns un "Delfi Bizness" žurnāliste Baiba Krastiņa izvaicā "Rīgas satiksme" valdes priekšsēdētāju Džinetu Innusu.
-
Eiropas Savienībā (ES) arvien lielāku uzsvaru cenšas likt uz ilgtspēju un pēc iespējas "zaļāku" resursu izmantošanu, tomēr nereti tas nāk komplektā ar lielākām izmaksām. Šobrīd viedokļu krustugunīs nonācis Transporta enerģijas likumprojekts, kas atbilstoši ES direktīvas prasībām paredz palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru enerģijas gala patēriņā transporta nozarē. Degvielas tirgotāji norāda, ka Latvija grasās ieviest ātrāku transporta enerģijas "zaļināšanu", nekā to prasa ES normatīvi, kas negatīvi ietekmēs degvielas pircēju maciņus. Kāpēc šādas transporta enerģijas "zaļināšanas" prasības tiek virzītas un ar cik lielu degvielas cenu kāpumu jārēķinās iedzīvotājiem un uzņēmējiem, 15. oktobrī raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns diskutēja ar klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni (ZZS) un Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) valdes priekšsēdētāju, SIA "Astarte Nafta" valdes priekšsēdētāju Ojāru Karčevski.
-
Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuru anotācijā norādītais mērķis ir ieviest jaunus reklāmas ierobežojumus patēriņa kreditētājiem. Tomēr vairāki Saeimas deputāti jau cēluši trauksmi, ka notiks tieši pretējais un ar likuma grozījumiem atkal tiks veicinātas ātro kredītu reklāmas. Kāpēc nepieciešams mainīt patēriņa kreditēšanas regulējumu attiecībā uz reklāmām un to saturu, kādus riskus pašreizējā likumprojekta versijā saskata daļa deputātu un kādēļ ātro kredītu veicināšana varētu būtu kaitīga, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns diskutē ar Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru Jurģi Miezaini (ZZS) un Saeimas deputātu, bijušo ekonomikas un satiksmes ministru Jāni Vitenbergu (NA).
-
Aktivizējušies centieni panākt, lai viesmīlības nozarē tiktu ieviesta samazinātā PVN likme ēdināšanas pakalpojumiem. Nozares pārstāvji tam šomēnes nolēmuši pievērst uzmanību arī piketā pie Saeimas nama. Kādi ir argumenti par un pret samazinātās PVN likmes noteikšanu, kāda situācija ir viesmīlības nozarē, un kā to ietekmē iedzīvotāju rocība un tas, ka viena daļa tūristu uzskata Baltiju par nedrošu teritoriju Krievijas agresīvā kara dēļ, par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautā Latvijas Restorānu biedrības valdes locekli, zīmola "Ezītis miglā" līdzīpašnieku Ernando Gamarru un Latvijas Bāru asociācijas valdes locekli, "Latvijas 1. rokkafejnīcas" un restorāna "St.Black" valdes locekli Raivo Mediņu.
-
Latvijas Banka prezentējusi savu vērtējumu ekonomikai un jaunākās prognozes. Cik strauji turpmāk kāps cenas, kā mainīsies kredītu procentu likmes, kāda ietekme būs valsts centieniem samazināt izdevumus publiskajā sektorā un ieviest solidaritātes iemaksas kredītiestādēm, par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautā Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku. Raidījumā piedalās arī "Delfi Bizness" galvenā redaktore Aija Krūtaine.
-
Apkures sezonas sākumā daudziem rodas bažas par to, cik lieli rēķini par siltumu ir gaidāmi turpmākajos aukstajos gada mēnešos. Kā veidojas apkures tarifi, kā tiek uzraudzīta to pamatotība, kā iespējams tarifus samazināt, un cik liels ieguvums ir no siltuma taupīšanas un energoefektivitātes pasākumiem, par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāju Aldu Ozolu un akciju sabiedrības "Rīgas siltums" valdes locekli Vinetu Kutkēviču.
- Visa fler