Avsnitt
-
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome lūgs Zemkopības ministriju sasaukt krīzes vadības grupu par ārkārtas situācijas izsludināšanu plūdu piemeklētajās teritorijās Vidzemē un Latgalē. Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes locekle un Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka Latvijas Radio stāstīja, ka situācija ir ļoti nopietna. Viņa teica, ka ārkārtas situācijas izsludināšana ir mehānisms, kas ļautu zemniekiem noturēties, jo katram no viņiem ir kādas saistības, piemēram, ar banku, un tamlīdzīgi.
-
Valdība šonedēļ varētu lemt par finansējuma piešķiršanu Mākslīgā intelekta laboratorijai, ko vēlas dibināt NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs. Tā vadītājs Jānis Sārts uzsvēra dinamisko Mākslīgā intetekta attīstību, kurai ne tikai jāspēj izsekot, bet, iespējams, pat apsteigt. Intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt Sārts ieskicēja laboratorijas vajadzības.
-
Saknas det avsnitt?
-
Diskusijas par Francijas kodolieroču atturēšanas spēku darbības paplašināšanu Eiropā jau ir sākušās, un Krievijas draudu ēnā tās ir svarīgas. To intervijā Latvijas Radio Tallinā šomēnes notikušajā Lennarta Meri konferencē sacīja Kamils Grands, domnīcas „Eiropas ārlietu padome” politikas līdzstrādnieks.
Aizsardzības un drošības politikas eksperta skatījumā Eiropai savas drošības uzlabošanai ir nepieciešams ievērojami paātrināt ražošanas jaudas aizsardzības nozarē, jo Eiropa joprojām šajā ziņā ir vien pusceļā.
Kā jūs vērtējat līdz šim izziņotos Eiropas Savienības plānus par aizsardzības stiprināšanu un militārās kapacitātes palielināšanu? Vai plāni un tam paredzētais finansējums ir pietiekami ambiciozi?
Kamils Grands: Eiropas Savienība kopš pilna apmēra iebrukuma Ukrainā sākuma aizsardzības jomā ir patiešām pagriezusi stūri. Mēs esam redzējuši, kā Eiropas Savienība apmāca Ukrainas karavīrus, iegulda līdzekļus aizsardzības spējās un sadarbojas ar dalībvalstīm, lai stiprinātu kolektīvo aizsardzību un uzlabotu attiecības ar NATO. Tās visas ir labas ziņas. Un aizsardzības komisāra un kosmosa komisāra Kubiļa iecelšana amatā arī ir ļoti svarīgs notikums.
Neskatoties uz visu iepriekš minēto, martā pieņemtā Baltā grāmata par aizsardzību piedāvā labu ceļvedi Eiropas Savienības nākotnei šajā jomā. Tomēr es teiktu, ka ir divi jautājumi, kas jāatrisina. Viens no tiem ir nauda, jo pagaidām Eiropas Savienība piedāvā dalībvalstīm nelielu fiskālu brīvību un aizdevumus. Domāju, ka būtu labi, ja Eiropas Savienība arī piedāvātu reālu naudu iepirkumu veicināšanai, lai dalībvalstis varētu patiešām strādāt pie jaunām spējām. Un, otrkārt, mums ir jāturpina precizēt aizsardzības portfeļa pārvaldība. Starp starpvaldību procesiem, kuros Eiropas Komisijai ir jāatrod labi veidi, kā sadarboties ar dalībvalstīm, jo galvenā atbildība paliks dalībvalstu ziņā. Taču tā ir joma, kas ir vēl jāuzlabo. -
Cilvēkiem, kas pārvietojas ar nomas elektroskrejriteņiem, pirms noīrēt braucamrīku ir vērts pārbaudīt, vai kompānija tam ir iegādājusies OCTA polisi. To aicina darīt Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja Informācijas tehnoloģiju dažas vadītājs Agris Daukste.
No 1.jūlija visiem skrejriteņiem būs nepieciešama OCTA un tie jāreģistrē Ceļu satiksmes drošības direkcijā. Tas ieviests, lai pasargātu sabiedrību no zaudējumiem, ko var radīt ceļu satiksmes negadījumi ar elektroskrejriteņiem. -
Valsts nav sekojusi līdzi Covid laikā veikto ieguldījumu "airBaltic" atgūšanai, secinājusi Valsts kontrole. Nevienā no uzraudzības līmeņiem - Satiksmes ministrijā, "airBaltic" padomē, Ministru kabinetā - nav veiktas pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu, Latvijas Radio skaidro Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš.
Valsts kontrole aicina Ministru kabinetu steidzami stiprināt valstij piederošo "airBaltic" kapitāldaļu uzraudzību, iespējams, to nododot citas ministrijas vai kompetentas institūcijas pārziņā, lai mazinātu riskus valsts budžetam.
"airBaltic" biznesa plāns pamatos ir turpināms, bet esot jāpielāgojas konkrētā mirkļa tirgus apstākļiem. Tā Latvijas Radio norāda aviokompānijas vecākais viceprezidents juridiskajos jautājumos Imants Jansons. Viņš norāda, ka 2022. gadā kompānija pielāgojās kara radītajām sekām, bet šobrīd pielāgošanās notiek pie piegādes ķēžu stabilizēšanās.
Latvijas kopējais ieguldījums "airBaltic" pamatkapitālā bija 545 miljonus eiro. No tā Covid seku mazināšanai valsts 2020.-2022.gadā ieguldīja kopumā 340 miljonus eiro. -
Šobrīd ir diskusijas, kādi naudas apjomi pēc diviem gadiem varētu būt Eiropas Savienības lauksaimniecības nozarei. Lai panāktu izdevīgākus nosacījumus, Baltijas valstīm ir kopīga nostāja, ka zemniekiem jānodrošina taisnīgāks atbalsts un tiešmaksājumi. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze no Zaļo un zemnieku savienības. Pastāv cerība, ka visu triju valstu pozīciju ņems vērā.
-
Arvien vairāk Baltijas valstu iedzīvotāju tuvākajā nākotnē nesagaida sava finansiālā stāvokļa pasliktināšanos. Tādu ainu atklāj bankas "Citadele" jaunākais pirktspējas barometrs. Taču Igaunijas cilvēki aptaujā bijuši pesimistiskāki. Tā intervijā raidījumā Labrīt pastāstīja bankas galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.
Viņš skaidro, ka abās kaimiņvalstīs pēdējos divus gadus bijusi ekonomikas recesija, bet kopš pērnā gada beigām Igaunijas ekonomika uzņem apgriezienus. Visā Baltijā cilvēki tērē arvien vairāk, sacīja Purgailis.
--
Jaunākās Eiropas Komisijas ekonomiskās prognozes paredz Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugumu vien par 0,5% – pagājušajās prognozēs skats bija pozitīvāks, proti, paredzēts bija 1% pieaugums. Šī ir viszemākā prognozētā izaugsme Baltijas valstu vidū, Lietuvā sagaida IKP pieaugumu par 2,8%. -
Latvijā ikdienas enerģijas patēriņš ir no 500 līdz 750 megavatiem, un ar tīru un stabilu enerģijas avotu, kāda ir kodolenerģija, mēs būtiski varētu pastiprināt savu energoneatkarību. Tā intervijā raidījumā Labrīt izteicās kodolenerģijas eksperts, Rīgas Tehniskās universitātes asociētais profesors Dmitrijs Rusovs. Viņš pauž, ka ar kodolenerģiju varētu arī samazināt emisiju apjomu un paaugstināt energosistēmu stabilitāti.
Par šo tematu 21. maijā spriež arī starptautiskajā konferencē “Kodolenerģija Latvijai”. -
Nākamajā apkures sezonā Rīgā varētu tikt palielināts siltuma tarifs. To intervijā Latvijas Radio pastāstīja "Rīgas siltuma" valdes priekšsēdētājs Ilvars Pētersons.
Viņš norādīja, ka uzņēmums pašlaik iepērk energoresursus nākamajai sezonai - ir iepirktas aptuveni divas trešdaļas nepieciešamās gāzes, kuras cena ir augstāka nekā pērn, attiecīgi var sagaidīt apkures tarifu kāpumu, kura apmēru uzņēmuma vadītājs gan nenosauca. -
Situācija ar pārtikas cenu pieaugumu Latvijā ir dramatiska – lai gan atkal vērojams cenu kāpums veikalu plauktos, ir pārstrādātāji un ražotāji, kam tirgotāji iepirkuma cenas nav pārskatījuši gadiem, bet uzcenojums veikalos veido pat 200 procentus. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt apgalvoja biedrības „Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons.
Trons minēja, ka lielākais uzcenojums esot augļu un dārzeņu sektorā, bet, piemēram, par saražoto pienu lauksaimnieki saņemot 50 centus par litru. -
Laila Kundziņa daudzus gadus vadījusi Latvijas Universitātes (LU) fondu, kas piesaista ziedojums augstskolai, kā arī piešķir stipendijas studentiem. Tagad viņa strādā Rīgas Stradiņa universitātes fondā, kā arī nupat Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē ieguvusi doktora grādu sociālajās zinātnēs, aizstāvot promocijas darbu „Ziedojumu piesaistes tendences valsts dibinātajās augstskolās”.
Kā Latvijas augstskolām veicas ar ziedojumu piesaisti un kāpēc tām nepieciešams mecenātu atbalsts? -
Latvijas Mobilais Telefons ieguvis nozīmīgu vietu Eiropas Aizsardzības fonda projektos, kur attīstīta 5G tehnoloģijās balstītas dronu un komandvadības sistēmas. Tas ir nozīmīgs solis ne tikai militārajā drošībā, bet arī Latvijas tehnoloģiju nozares starptautiskajā pozīcijā. LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis raidījumā Labrīt stāstīja, ka Eiropas Komisija devusi mandātu sešos projektos.
-
Kopš šogad ieviestās zāļu cenu reformas 75 procentiem medikamentu pircēju tēriņi par zālēm ir samazinājušies par vidēji 13 eiro katram. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt apgalvoja Zāļu valsts aģentūras direktora vietnieks farmācijas jautājumos Sergejs Akuličs, saucot to par būtisku panākumu, jo zālēm līdzīgi kā citām precēm cenas ik gadu augot.
Viņš gan atzina, ka līdz šim lētākie medikamenti pēc reformas ir kļuvuši dārgāki. Pārmaiņas neesot ietekmējušas arī zāļu pieejamību. -
Nav ļaunu ārējo spēku, kas pašvaldībās iebalso vienus un tos pašus cilvēkus, to izdara paši iedzīvotāji, intervijā Latvijas Radio sacīja Rīgas Stradiņa universitātes lektore,politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.
Izdarot izvēli, cilvēkiem ir jāņem vērā ne vien saimnieciskās lietas, ko pašvaldības dara, bet arī kāda ir politiķu vērtību nostāja. Pašvaldību vēlēšanas būs spogulis tam, kuram reģionam ir kāda attieksme pret valstiski svarīgām vērtībām. -
Vasarā gaidāmie Skolēnu dziesmu un deju svētki ir ļoti izaicinošs pasākums mediķiem, intervijā Latvijas Radio sacīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule. Viņa norādīja, ka tam gatavošanās sākusies uzreiz pēc iepriekšējo dziesmu svētku noslēguma.
-
Šonedēļ aprit 80 gadi kopš Eiropā beidzās Otrais pasaules karš. Par spīti daudzajiem gadiem Latvijas teritorijā joprojām atrodami tā laika karavīru pīšļi. Atklātos Latvijas aizstāvju kaulus pārapbedī kapos, bet atrastos nacistiskās Vācijas un Sarkanās armijas karavīru kaulus uzglabā, tā saucamajā, kaulu depo. Pēc starpvalstu līguma nacistu pusē karojušo cilvēku kaulus piereģistrē un tos apraksta speciālisti no Vācijas, uz kurieni pīšļus arī nogādā. Tāds līgums ir arī ar Krieviju, tiesa Latvijas austrumu kaimiņi pēc savu karavīru kauliem uz Latviju nedodas, lai gan mūsu valsts visu ir izdarījusi, lai sarkanarmiešu piederīgie tos varētu saņemt. Tā stāsta kritušo karavīru meklēšanas vienības “Leģenda” vadītājs Tālis Ešmits.
Novembrī jūs stāstījāt par, tā saucamo, melno arheologu darbībām. Dienvidkurzemes novadā ārzemnieki bija atrakuši un izlaupījuši Otrā pasaules kara karavīru apbedījumus. Jūsu vienībai izdevies noskaidrot, trīs konkrēto cilvēku vārdus, kuri esot no Nīderlandes. Toreiz lielā bedrē jūs atklājāt daudzus pīšļus, kas nezināma iemesla dēļ bijuši aizstiepti vairāk nekā piecus kilometrus no sākotnējās vietas un pārslēpti cita cilvēka īpašumā. Kā noslēdzies šis stāsts? Vai iespējamie pārkāpēji ir noķerti?
Tālis Ešmits: Nē, ir atteikts ierosināt kaut kādas darbības, jo, un tad tur ir garš paskaidrojuma raksts, ka būtībā tā nav bijusi kapavieta pirmatnēji. Nu labi, tur ir kaut kāda starptautiska likumdošana, kas pasaka, ka tajā vietā, kur karavīrs ir gājis bojā, ir viņa kapavieta. Bet tas ir tāda konvencijas dokuments, kas neatspoguļojas pašreizējā brīdī Latvijas Republikas likumdošanā. Tur ir pastrādājuši juristi. Šis jautājums ir kā atteikts. Rezultātā šie karavīri tiks apglabāti kapos. Būtībā, kā es to sapratu, ka kaitējums ir tāds, ka viņš ir jau novērsts, kā rezultātā viss tiks sakārtots un ka, ja tādi cilvēki kaut kad ieradīsies, mēs tam pievērsīsim uzmanību un turpināsim monitorēt šo darbību, kad kaut kādi cilvēki kaut kur kaut ko un tādā veidā pievērsīsim tam uzmanību vairāk. Tāda bija policijas atbilde. -
Baltijas valstis starptautiskajā arēnā šobrīd darbojas tik cieši un vienoti kā nekad, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas kandidatūras ANO Drošības padomē sekretariāta speciālo uzdevumu vēstnieks un sekretariāta vadītājs, diplomāts Andrejs Pildegovičs.
Esam cieši kopā ar pārējām Ziemeļvalstīm, mūsu balsis skaļāk skan Eiropas Savienības un NATO formātos un tālākās vietās, piemēram, ANO Drošības padomē. Baltijas valstu sadarbību stiprinājis Krievijas uzbrukums Ukrainai, kas ir uzbrukums starptautiskajām tiesībām. -
Latvija ir nojaukusi tā dēvēto Uzvaras pieminekli, ir aizliegusi Georga lentīšu izmantošanu, taču tas nenozīmē, ka aizliegumi var sekmēt 9.maija izpratni kā Eiropas dienu. To intervijā Latvijas Radio sacīja vēsturnieks un Aizsardzības koledžas pasniedzējs Valdis Kuzmins.
--
8. maijā pieminam Otrā pasaules kara beigu Eiropā gadadienu - pagājuši astoņdesmit gadi kopš asiņainā laika, kas izplosīja visu - zemi un cilvēku dzīves, atstājot mantojumā neizdzēšamas pēdas. Kā interpetējam šo periodu un kā sadzīvo dažādās izpratnes par notikušo un tā sekām? -
Ir steidzami jāpārskata cenas pakalpojumiem, ko šobrīd sniedz autobusu pārvadātāji reģionālās nozīmēs maršrutos. To Latvijas Radio intervijā sacīja Pasažieru pārvadātāju asociācijas vadītājs Ivo Ošenieks. Viņš norādīja, ka noslēgtie līgumi šobrīd pārvadātājiem rada zaudējumus.
--
7. maijā Satiksmes ministrijā gaidāma iesaistīto pušu sanāksme, kurā spriedīs par neatliekamajiem uzdevumiem saistībā ar pasažieru pārvadātāju uzņēmumu kritisko finanšu situāciju saistībā ar noslēgtajiem līgumiem reģionālās nozīmes maršrutu izpildei.
-
Rūta Muktupāvela kopš pērnā gada vairs nav Latvijas Kultūras akadēmijas rektore. Taču joprojām ir šīs akadēmijas profesore, kā arī kultūras ministres Agneses Lāces ārštata padomniece. Saruna ar Rūtu Muktupāvelu gan par kultūras nozīmi sabiedrības sašķeltības mazināšanā, gan mūsdienu laikmeta izaicinājumiem izglītībā un Dziesmu un deju svētkiem.
Nesen raidījumā "Kultūršoks" izskanēja, ka atjaunotajās Tabakas fabrikas telpās finansējuma trūkuma dēļ nav izdevies iekārtot darbnīcas Latvijas Mākslas akadēmijas un Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas jaunajiem dažādu jomu māksliniekiem. Arī Latvijas Kultūras akadēmijai, kuras rektore jūs vēl nesen bijāt, bija paredzētas telpas Tabakas fabrikā. Vai vismaz jūsu akadēmijai jau izdevusies šī pārcelšanās? Vai tur arī ir kādas problēmas?
Rūta Muktupāvela: Mākslas akadēmijai tur labāk veicās, bet mums sakarā ar to, ka radās problēmas Lāčplēša ielā, atjaunojot Jaunā Rīgas teātra vēsturisko ēku, radās plaisas. Tas apstādināja visu procesu uz pāris gadiem. Līdz ar to, protams, viss finansējums, piešķirtie pieci miljoni, kam vajadzēja pietikt visam Tabakas fabrikas kompleksam, kas attiecas uz Kultūras akadēmijas pusi… Šobrīd tās izmaksas izaugušas līdz 16 miljoniem. Tie pieci nabaga miljoni šobrīd ir apgūti un ar tiem pietika tikai Nacionālās filmu skolas izbūvei un tās ieejas tā dēvētajam kompleksam, kur tieši paredzēta gan bibliotēka, gan ieejas mezgls.
Viss finansējums, kas ir nepieciešams auditoriju adaptēšanai, protams, ir ļoti knaps, ļoti nabadzīgs. Visi kaut kur mēģina [iegūt papildfinansējumu]. Arī Kultūras ministrijai mēģina palīdzēt visādos veidos, kaut cik vēl kaut ko sagrabināt, bet vēl nav pielāgotas tās telpas. Un, protams, tur naudas nu ļoti pietrūkst.
Bijušais ieejas mezgls funkcionē pārbūvēts: tur notiek lekcijas un doktoranti un maģistranti studē. Un Kultūras un mākslu institūts ir ievācies. Ludzas ielā vēl joprojām notiek studiju process. Bet ir ieceres, ka tomēr ar nākamo gadu varbūt pārcelsies pavisam. Kā būs, tā būs. Skaisti iesākts, bet kā notiek, tā notiek. Un rektors ļoti daudz arī dara. Sīmanis meklē viskaut kādas iespējas, kā to procesu virzīt uz priekšu. - Visa fler
