Avsnitt
-
Dzirdot par uzbrukumu Ukrainas civilajiem objektiem, mēs nevaram teikt, ka Putins pārkāpa kādu vienošanos, kas nupat it kā notikusi sarunās ar Trampu, tā uzskata Aizsardzības akadēmijas pētnieks, vēsturnieks Valdis Kuzmins.
Latvijas Radio viņš teica, ka tā ir Putina sarunu „vešanas” īpatnība – viņam ir nozīmīga katra detaļa un komats, bet kamēr neesam pierakstījuši, definējuši, katrs runā par kaut ko „savu”, teica Kuzmins. -
„Radio Brīvā Eiropa”/„Radio Brīvība” darbs turpināsies neatkarīgi no turpmākajiem lēmumiem, kas tiks pieņemti Vašingtonā. Tajā pat laikā raidsabiedrība apsver visas iespējas par savu nākotni un liek cerības, ka, iesūdzot tiesā to pārraugošo ASV Globālo mediju aģentūru, Amerikas tieslietu sistēma nostāsies Prāgā bāzētā medija pusē. Tā intervijā ar Latvijas Radio norāda „Radio Brīvā Eiropa”/„Radio Brīvība” (RBE/RB) projekta „Current Time” direktors Pāvels Butorins.
Ņemot vērā pēdējo dienu notikumus, gan ASV prezidenta rīkojumu, gan RBE/RB lēmumu to pārsūdzēt tiesā, kāda ir to ietekme uz „Current Time” darbību? Kā tas ietekmēs vai jau ietekmē auditoriju?
Pāvels Butorins: Mēs joprojām esam ēterā, joprojām veidojam saturu. Joprojām sniedzam necenzētu, faktos balstītu informāciju mūsu skatītājiem un lasītājiem. Kas notika – sestdien mēs saņēmām vēstuli no Kari Leikas, ASV Globālo mediju aģentūras pārstāves, kurā apgalvots, ka tiek atcelts mūsu Kongresa piešķirtais finansējums. Mēs uzskatām, ka šī rīcība ir pretlikumīga. Kā jūs norādījāt, mēs tagad sūdzam tiesā aģentūru. Jo, kā skaidrots mūsu sūdzībā, ASV Globālo mediju aģentūras mēģinājums liegt pārdalīt mums finansējumu, konkrēti, Kongresa atvēlētos līdzekļus, pārkāpj federālos likumus. To vidū ASV konstitūciju, kas dod Kongresam īpašas pilnvaras izdevumiem federālā līmenī.
Mēs uzskatām, ka mūsu lietai ir diezgan stingrs pamats. Šis nav laiks Savienotajām Valstīm mūs atbruņot un dot diktatoriem uzvaru. Mēs joprojām esam ēterā. Mums ir žurnālisti, kas strādā uz vietas Ukrainā, Baltijā, Kaukāzā, Centrālāzijā. RBE/RB ir stingra klātbūtne Centrālāzijā, Afganistānā, Pakistānā un Centrāleiropā. Tāpēc mēs ceram turpināt mūsu darbu neatkarīgi no tā, kas notiks. -
Saknas det avsnitt?
-
Lai apstādinātu dzimstības straujo kritumu, būs visaptverošs plāns, taču attiecībā uz pabalstu palielināšanu nākamgad būtu nepieciešami aptuveni 150 miljoni eiro, minimums – 135 miljoni eiro, intervijā Latvijas Radio intervijā "Labrīt" sacīja jaunais labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (Zaļo un Zemnieku savienība).
Uzulnieks šo jautājumu jau pārrunājis ar premjeri Eviku Siliņu ("Jaunā Vienotība"), kura atzinusi, ka 150 miljonu neesot, bet pieejami "vairāki desmiti" miljoni eiro.
Ministrs teica, ka varot runāt par mazākām summām, bet precīzāk būšot skaidrs rudenī, kad būs zināmas valsts budžeta aplēses.
Vienlaikus ministrs uzsvēra – valdībai neesot citu variantu, kā risināt slikto demogrāfisko situāciju.
Ministrs arī sarunā norādīja, ka neatbalsta masveida viesstrādnieku pieplūdumu kā risinājumu Latvijas ekonomikas celšanai. -
Gatavības līmeņi medikamentu pieejamībā krīzes situācijā ir dažādi, intervijā Latvijas Radio sacīja Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča. Kritiskā vieta ir aptiekas un būtisko zāļu pieejamība tur.
-
Katrā slimnīcā ir nodrošināti medikamentu krājumi diviem, trim mēnešiem, intervijā Latvijas Radio sacīja veselības ministrs Hosams Abu Meri no Jaunās Vienotības. Un šos medikamentu krājumus regulāri pārbauda.
-
Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023. gadu, palielinājās par 11,9 %, sasniedzot 747,572 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.
Runājot par uzņēmuma finansiālo stāvokli, “airBaltic” valdes loceklis un finanšu direktors Vitolds Jakovļevs min, ka zaudējumus 2024. gadā noteica vairāki faktori. -
Ukraina pieņēmusi ASV priekšlikumu ieviest pilnīgu pamieru ar Krieviju uz 30 dienām, un tagad tiek gaidīta Maskavas atbilde uz šo piedāvājumu. Vienlaikus ASV nekavējoties atcels pārtraukumu izlūkdatu apmaiņā un atsāks sniegt Ukrainai militāro palīdzību, teikts ASV un Ukrainas kopīgajā paziņojumā par tikšanos Džidā Saūda Arābijā.
"Būtiski, ka nav izskanējuši nekādi termiņi un noteikti procedūras jautājumi," vērš uzmanību politologs, vēstures profesors Ojārs Skudra. Viņš apspēlē ASV pausto, ka „bumba nu ir Krievijas pusē”, sacīdams, ka tā ir "diplomātiska bumba" un Krievijas atbilde būšot frontes līnijā.
Intervijas otrajā pusē pievēršamies arī notiekošajam Latvijā. Ojārs Skudra atzīmē, ka jau gadu desmitiem uzticība Latvijas valdībai ir ļoti zema, un līdzko gribēs, valdību var sašūpot Zaļo un zemnieku savienība. Viņaprāt, nav izslēgts, ka tas notiks pirms jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, ja partijai nebūs pa prātam ostu reformas gaita. -
Jau šogad jāuzsāk būvniecība "Rail Baltica" Iecavas posmā, par to ir pārliecināts jaunais Satiksmes ministrs Atis Švinka no partijas "Progresīvie". Intervijā rīta programmā Labrīt viņš teica, ka daļai iesākto darbu finansējums ir atrasts. Pēc ministra domām, arī savienojamībai ar Rīgu ir jābūt. Švinka uzskata, ka Eiropas Savienībā būtu jāsaprot, ka pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos finansējums "Rail Baltica" izveidei ir jāatrod.
-
Kādas ir dzimumu nevienlīdzības izmaksas valsts ekonomikai? Oksfordas Universitātes emeritētā profesore Linda Skota uzsver, ka “izslēdzot sievietes no ekonomikas, būtībā tiek izslēgta puse iedzīvotāju.” Viņa skaidro, ka sieviešu līdzdalība ekonomikā ne tikai veicina izaugsmi, bet arī palielina dažādību, kas savukārt sekmē inovācijas un sabiedrības labklājību.
Šonedēļ Rīgā norisinājās jau ceturtā “Novatore Impact Summit” konference, kurā ar savu uzstāšanos piedalījās arī Linda Skota. Viņa dalījās savos pētījumos par seksisma patiesajām izmaksām un to, kā dzimumu nevienlīdzība ietekmē valstu ekonomikas attīstību, stabilitāti un ilgtspēju.
Ir Starptautiskā sieviešu diena. Daudzas sievietes šodien saņems ziedus, saldumus un apsveikumus, bet jūsu pētniecība rāda, ka aiz šī simbolisma slēpjas arī skarba realitāte – seksisma un dzimumu nevienlīdzības ekonomiskās sekas. Kā jūs raugāties uz šo dienu?
Profesore Linda Skota: Man nav iebildumu pret konfektēm un ziediem – ja kāds grib man tos dāvināt – es neiebilstu. Bet Starptautiskajai sieviešu dienai vajadzētu būt nopietnākai un vairāk par sievietēm.
Tas ir ļoti svarīgi attiecībā uz vienlīdzību, ko sievietes līdz šim ir panākušas. Nav nevienas vietas, kur sievietes ekonomikā kā grupa būtu pilnīgi vienlīdzīgas ar vīriešiem. Protams, ir sievietes līderes, ir sievietes, kuras ir sasniegušas zināmu labklājību, bet kopumā vēl ir tāls ceļš ejams. Tas ir svarīgi daudzu iemeslu dēļ, bet no valsts ekonomikas viedokļa tas nozīmē, ka tā valstis efektīvāk izmanto savus resursus.
Ja par to padomā – izslēdzot sievietes no ekonomikas, būtībā tiek izslēgta puse iedzīvotāju. Un daudzi cilvēki neapzinās, ko tas nozīmē. Tā ir ļoti liela daļa sabiedrības, ko vienkārši ignorēt. Bet, ja sievietes tiek iekļautas, tas ne tikai veicina izaugsmi, bet arī palielina dažādību, kas savukārt veicina inovācijas un noturību. Tātad tas ir ļoti pozitīvi un ārkārtīgi svarīgi valstu ekonomikām. -
Eiropas Parlamenta un citu Eiropas institūciju gaiteņos ir jūtamas lobistu pastiprinātas pastaigas, kas mēģina skaidrot un pārliecināt, ka tiklīdz izskanēs pēdējais šāviens Ukrainā, tā uzreiz būtu jāatjauno gāzes piegādes ar Krieviju. Intervijā Latvijas Radio sacīja Eiropas parlamenta deputāte Sandra Kalniete (Jaunā Vienotība).
-
Šobrīd var tikai spekulēt, kādi ir ASV prezidenta Donalda Trapa nodomi un nosacījumi, parakstot miera līgumu starp Krieviju un Ukrainu. To intervijā Latvijas Radio sacīja Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Dace Melbārde (Jaunās Vienotība).
Melbārde ir arī izglītības un zinātnes ministra amata kandidāte un, runājot par šo jomu, viņa norādīja, ka situācija izglītības jomā nav vienkārša, taču tiks darīts viss iespējamais, lai ierobežotajos valsts finansējuma apstākļos vismaz daļēji jaunais izglītības finansēšanas modelis "Programma skolā" šajā gadā tiktu īstenots. -
Pēc ASV prezidenta Donalda Trampa lēmuma apturēt militāro palīdzību Ukrainai, kura jau ceturto gadu cīnās pret Krievijas agresiju, lielākas problēmas var būt ar pretgaisa aizsardzību un agrā brīdinājuma informāciju un izlūkinformāciju, kā arī ir jautājums par "Starlink" interneta pieejamību Ukrainas armijai, intervijā raidījumam Labrīt pauda Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš.
Viņš norādīja, ka citas tehnikas un artilērijas munīcijas krājumi mazināsies, atkarībā no kauju intensitātes, un, iespējams, ar to var palīdzēt Eiropa.
Bet pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot" gan ražo tikai ASV, un tas ir nozīmīgs elements gaisa telpas aizsardzībai, bet pēc ASV piegāžu apturēšanas Ukraina tās varēs saņemt tikai caur citām valstīm, kas var būt ilgāk un dārgāk, norādīja Slaidiņš.
Tāpat nozīmīga ASV palīdzības daļa ir izlūkošanas un agrās brīdināšanas sistēmas – to Eiropa var aizstāt, bet tas nenotiek uzreiz ar vienu klikšķi, sacīja Slaidiņš. Viņš skaidroja, ka šobrīd, tikko Krievija paceļ gaisa stratēģiskos bumbvedējus, Ukraina uzreiz par to uzzina.
Slaidiņš uzskata, ka tikai pati Ukraina var pateikt, cik ilgam laikam tai pietiks militāro resursu cīņai pret Krieviju, pēc tam kad ASV paziņojusi par palīdzības apturēšanu. -
Vien trīs ar pus tūkstoši Ukrainas iedzīvotāju šobrīd ir vērsušies ar iesniegumu pagarināt uzturēšanas atļauju, to intervijā Latvijas Radio norādīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) vadītāja Maira Roze. 4. martā aptuveni 15 tūkstošiem ukraiņu beidzas izsniegtās vīzas un uzturēšanās atļaujas.
Roze pieļauj, ka daļa ukraiņu šo pienākumu atliek līdz pēdējam brīdim, bet daļa vairs neatrodoties Latvijā. -
Jaunajiem ārstiem nav īstas skaidrības par rīcības modeli nopietnas krīzes vai apdraudējuma gadījumā. To Latvijas Radio pastāstīja Jauno ārstu asociācijas vadītājs Jānis Vētra. Mediķi vēlētos iesaistīties šādu plānu izstrādē, teica Vētra.
Jautāts par „valdības restartu” un šajā nozīmē par veselības ministru Hosamu Abu Meri, Vētra teica, ka neuzskata, ka ministra nomaiņa nestu nozarei ko labu. Viņš atklāja, ka veselības aprūpē iesākti vairāki darbi un nozīmīgas reformas, kur saredz turpinājumu. -
Asiņains konflikts pašlaik norisinās Centrālāfrikas valsts Kongo Demokrātiskās Republikas (KDR) austrumos. Nemiernieku grupējums „M23” pēdējos mēnešos ir ieņēmis vairākas lielas pilsētas, savā karagājienā nogalinot tūkstošiem cilvēku, tostarp sievietes un bērnus. Tiek ziņots arī par kliedzošiem cilvēktiesību pārkāpumiem konflikta skartajās vietās. Simtiem tūkstošiem cilvēku ir zaudējuši mājas un devušies bēgļu gaitās. KDR valdība apsūdz kaimiņvalsti Ruandu nemiernieku atbalstīšanā. Par konflikta cēloņiem un starptautiskās sabiedrības reakciju dzirdēsiet Latvijas Radio intervijā ar Briseles domnīcas „Bruegel” pētnieku Rūelu Domu.
-
Līdz ar „Jaunās Vienotības” politiķa, Cēsu mēra Jāņa Rozenberga izvirzīšanu Izglītības un zinātnes ministra postenim un Zaļo un zemnieku savienības apņemšanos turpināt vadīt labklājības jomu, no dienaskārtības noņemta trešā koalīcijas partnera „Progresīvo” prasība, ka naudas ziņā ietilpīgā satiksmes nozare būtu jāvada tai pašai partijai, kas atbild par Finanšu ministriju. To Latvijas Radio atzina finanšu ministrs Arvils Ašeradens no „Jaunās Vienotības”.
Ašeradens arī pauda, ka tikai 2028. gads būs tuvākais, kad budžeta izdevumos varētu sasniegt piecu procentu tēriņus aizsardzības jomai no iekšzemes kopprodukta (IKP). Taču tas varot nozīmēt ne tikai publiskā sektora izdevumu mazināšanu, bet arī budžeta deficīta, jeb parāda un arī nodokļu audzēšanu.
-
"Jaunā vienotība" izglītības un zinātnes ministra amatam virzīs Cēsu novada mēru Jāni Rozenbergu, intervijā Latvijas Radio šorīt atklāja Ministru prezidente Evika Siliņa (Jaunā Vienotība). Viņa uzvēra, ka jaunu ministru virzīšanai jānotiek ātri. Viņa sagaida, ka jau šajā nedēļā paredzētajā Saeimas sēdē varētu lemt par uzticības izteikšanu ministriem.
Jautāta, ko darīs, ja "Progresīvie" turpinās pastāvēt uz ideju mainīt atbildības jomas un aicinās atbildību par Satiksmes ministriju pārņemt "Jaunajai Vienotībai", Siliņa teica, ka nebūtu labi turpināt ilgstošas sarunas, novilcinot valdības darbu.
Siliņa uzvēra, ka jaunu ministru virzīšanai jānotiek ātri. Viņa sagaida, ka jau šajā nedēļā paredzētajā Saeimas sēdē varētu lemt par uzticības izteikšanu ministriem.
Siliņa, "restartējot" savas valdības darbu, pieprasījusi satiksmes ministra Kaspara Briškena (Progresīvie), izglītības ministres Andas Čakšas (Jaunā Vienotība) un labklājības ministra Ulda Auguļa (Zaļo un zemnieku savienība) atkāpšanos, un aicinājusi koalīcijas partnerus deleģēt jaunus ministrus. Siliņa ir pārliecināta, ka ne valdību kopumā, ne viņu pašu nevajadzētu nomainīt. -
Mēs redzam mērķtiecīgus, strukturētus un nepārtrauktus Krievijas centienus okupētajā teritorijā likvidēt ukraiņu kultūru, valodu, nacionālo identitāti un uzspiest krievu identitāti, intervijā Latvijas Radio stāsta ANO Ukrainas Cilvēktiesību monitoringa misijas vadītāja Daniela Bella.
Indra Sprance: Tuvojas jau trešā gadadiena kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Vai jūs varētu sniegt ieskatu par pašreizējo cilvēktiesību situāciju valstī?
Daniela Bella: Vispirms – paldies par iespēju sniegt interviju! Mēs esam ļoti pateicīgi Latvijai par tās atbalstu ANO Cilvēktiesību monitoringa misijai.
Cilvēktiesību situācija ir ļoti problemātiska. Iespējams, redzējāt mūsu nesen publicētos ziņojumus – civiliedzīvotāju upuru skaits 2024. gadā palielinājās par 30 procentiem. Tas rada lielas bažas. Un tas, ko mēs tagad redzam janvārī, ir dažas jaunas tendences un problēmas. Piemēram, dronu uzbrukumi tagad ir galvenais civiliedzīvotāju upuru cēlonis.
Tajā pašā laikā karadarbība un uzbrukumi turpina ietekmēt civiliedzīvotājus visā valstī. Neviens no mums negulēja pagājušā naktī. Dronu uzbrukumi bija visur! Mēs esam arī ļoti noraizējušies par cilvēktiesību ievērošanu okupētajās teritorijās, kur mēs redzam virkni pazīmju par to, ka tiesības ir ierobežotas un liegtas.
Ar kādām grūtībām ANO saskaras Ukrainā, pildot savus pienākumus?
Pirmkārt, es runāju ANO Cilvēktiesību monitoringa misijas vārdā, es nerunāju visa ANO vārdā. Viens no mūsu lielākajiem izaicinājumiem ir saistīts ar to, ka mums nav tiešas piekļuves okupētajai teritorijai. Bet tas nenozīmē, ka mēs neuzraugām šo teritoriju.
Mēs gadiem esam lūguši Krievijas Federāciju atvieglot mūsu piekļuvi okupētajām teritorijām, taču tas nav ņemts vērā. Tomēr ar to visu - mēs joprojām varam uzraudzīt un dokumentēt cilvēktiesību situāciju šajā daļā. Mums ir piekļuve dažādos citos veidos.
Pirmkārt, mums Moldovā ir attālinātās uzraudzības komanda, kas spēj sazināties ar ģimenēm un personām okupētajā teritorijā. Mēs varam arī intervēt cilvēkus, kad viņi ir atstājuši okupēto teritoriju un devušies kaut kur citur, tostarp tad, kad cilvēki ir atgriezušies Ukrainā.
Vienlaikus, tā kā Ukrainas varas iestādes mums nodrošina piekļuvi visā valstī, mēs esam varējuši apmeklēt apgabalus, kas ir deokupēti. Tas nozīmē, ka mēs varējām intervēt cilvēkus par viņu pieredzēto okupācijas laikā. Tātad - daži izaicinājumi pastāv, bet tas neaptur mūs turpināt savu darbu.
Drošības situācija ir satraucoša, taču mēs spējam piekļūt vajadzīgajam visā valstī. Piemēram, mana komanda ir spējīga doties uz frontes apgabaliem, tikties ar vietējiem iedzīvotājiem, kas dzīvo tuvu pie pašas frontes. Mēs varam no pirmavotiem dzirdēt, kā šis karš ietekmē civiliedzīvotājus Ukrainā. -
Šausmināties un plēst matus nav Latvijas diplomātijas stilā, komentējot ASV amatpersonu izteikumus par karu Ukrainā, intervijā Latvijas Radio pauda ārlietu ministre Baiba Braže (Jaunā Vienotība). Politiķe uzsvēra, ka nedrīkst ļauties publiskai vētrai, katru rītu izlasot kādus teicienus - jāsaglabā vēss prāts, nemēģinot iesaistīties publiskā retorikā par to.
Patlaban darbi ir jauna Eiropas Savienības valstu vienošanās par jaunu sankciju paketi - Bražes ieskatā tā esot pietiekoši spēcīga. Tāpat tiek gatavota palīdzības pakete Ukrainai, saprotot, ka daudz kas ir atkarīgs no situācijas karalaukā.
Politiķe uzsvēra, ka tikmēr turpinās realitāte un Krievija nebeidz bombardēt Ukrainu, tāpēc mūsu uzdevums ir nodrošināt visu, ko varam, lai atbalstītu Ukrainu. - Visa fler
