Avsnitt
-
Viens no pērnā gada Latvijas Zinātņu akadēmijas pasludinātajiem sasniegumiem zinātnē ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesores, bijušās Satversmes tiesas tiesneses Daigas Rezevskas izstrādātā jaunā mūsdienu tiesību teorija, kas raksturīga demokrātiskas tiesiskas valsts tiesiskajai sistēmai.
Jau iepriekš tā aprakstīta arī Latvijā iznākušos izdevumos, taču pērn tā izdota angliski prestižā izdevniecībā Nīderlandē. Ceļā uz šo jauno tiesību teoriju Rezevska pētījusi arī to, kā Latvija no totalitārās tiesību sistēmas pārgāja uz demokrātiju un iekļāvās Eiropas Savienībā.
Kāpēc jūs nolēmāt pievērsties tieši šai tēmai?
Daiga Rezevska: Šai tēmai es pievērsos agrā jaunībā, man jāsaka, savas zinātniskās pētniecības pašos aizsākumos. Un šo tematu es sāku pētīt ar savu, nu, man jāsaka, jau maģistra darba izstrādes
laiku. Tas bija jautājums par to, kas ir tiesību avots vienas demokrātiskas, tiesiskas valsts tiesiskajā sistēmā. Tajā laikā tātad [bija] 90. gadu vidus, beigas, divtūkstošo gadu sākums, ja? Kad es strādāju arī pie sava promocijas darba, joprojām Latvijas tiesiskā sistēma vēl mēģināja tikt vaļā no padomju tiesību sistēmas mantojuma.
Padomju tiesību sistēma atšķiras savā funkcionēšanā kardināli no tā, kas ir demokrātiskas tiesiskas valsts tiesiskā sistēma, ar to, ka to pārvalda tiesību izpratne, kas ir saukta kā juridiskais pozitīvisms, kamēr demokrātiskas tiesiskas valsts tiesiskajā sistēmā tiesību izpratne, kas pārvalda šo tiesisko sistēmu, balstās uz dabisko tiesību skolu.
Pasakiet, ar ko tas juridiskais pozitīvisms atšķiras no dabisko tiesību skolas?
Daiga Rezevska: Protams, jo bez tā nav iespējams saprast. Tātad šis juridiskā pozitīvisma izpratnes pārstāvis piemēro tiesību normu tādu, kādu likumdevējs to ir uzrakstījis un pieņēmis.
Jo vienīgais tiesību avots, vienīgā tiesību norma, kas šajā tiesību sistēmā - padomju tiesību sistēmā, pastāvēja, ir rakstītie normatīvie tiesību akti. Tātad, ja likumdevējs kaut ko pieņem likuma formā, tad tā ir tiesību norma, kas ir spēkā, un tā ir jāpiemēro, un tā ir vienīgā tiesību norma, kas var noregulēt tiesiskās attiecības. Demokrātiskā tiesiskā valstī ar to ir par maz. Ir skaidrs, ka, pirmkārt, likumdevējs ar rakstīto tiesību normu nevar noregulēt pilnīgi visus gadījumus. Būs gadījumi, kurus likumdevējs nebūs paredzējis, un būs gadījumi, kurus likumdevējs būs vienkārši noregulējis nepareizi. Padomju tiesību sistēmā tas nav iespējams. Vienalga, ko likumdevējs pieņem, kas ir spēkā, tā ir tiesību norma. -
Šobrīd varam novērot, ka Amerikas Savienoto valstu prezidenta Donalda Trampa administrācijas politikas mērķis primāri ir ASV intereses. Intervijā Latvijas Radio sacīja Aizsardzības akadēmijas pētnieks, vēsturnieks Valdis Kuzmins.
--
12. februārī kļuva zināms, ka ASV prezidents Donalds Tramps un Krievijas smagos kara noziegumos apsūdzētais diktators Vladimirs Putins ir sarunājušies un vienojušies meklēt risinājumu karam Ukrainā. ASV dienas kārtībā parādās arī citu kara plosītu pasaules daļu, piemēram Gazas joslas teritorijas nākotnes apspriešana.
Vai pasaules lielvaru diskusijās parādās imperialistiska domāšana, vai šādās sarunās un plānos varam vilkt paralēles ar smagiem vēstures periodiem un vai iespējams, ka ar ASV svētību pasaule pret Krieviju par karu Ukrainā nevērsīsies ar pilnu bardzību? -
Latvijas kapitāla tirgus šobrīd ir vājš, intervijā Latvijas Radio sacīja Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile. Tā ir visu atbildība, tajā skaitā arī Latvijas Bankas atbildība, tāpēc tā esot mēģinājusi izlīdzināt, lai visās Baltijas valstīs būtu līdzvērtīga kapitāla administratīvā uzraudzība.
--
12. februārī notiks Latvijas kapitāla tirgus forums, kas pulcēs ekspertus, investorus un uzņēmumu pārstāvjus. Ieteikumus kapitāla tirgus attistībai sagatavojusi Latvijas Banka. -
Pērn dronu industrijā Latvija ieguldījusi 20 miljonus eiro un kopumā ar dronu koalīcijas starpniecību mūsu valsts industrija dronu ražošanai saņēma 32 miljonus eiro. To intervijā Latvijas Radio sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds no Progresīvajiem.
Latvija šobrīd veido dronu armiju un dronu veselības centru, savukārt saistībā ar droniem, kas parādās mūsu gaisa telpā, ir jāattīsta pretdronu sistēmas. To Sprūds minēja kontekstā ar dronu parādīšanos Rīgas lidostā.
--
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 11. februārī dosies slēgtā izbraukuma sēdē, lai spriestu par bezpilota dronu incidentiem Rīgas lidostas teritorijā. Slēgtās izbraukuma sēdes laikā paredzēts spriest par reaģēšanas iespējām un sadarbības mehānismiem. -
Baltijai pārejot vienotā energosistēmā ar Eiropu, bija pamatotas aizdomas par iespējamiem draudiem, tie tomēr nav notikuši. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis no "Jaunās Vienotības". Atslēgšanos no Krievijas un Baltkrievijas energotīkla un pievienošanos Eiropas tīklam Latvija vērtēja kā augsta riska notikumu.
Arī dezinformāciju drošības iestādes bija pamanījušas, teica Kozlovskis. -
Pēdējos gados Satversmes tiesa pamatā skata lietas, kas sabiedrības ieskatā ir būtiskas vērtības Latvijas pastāvēšanai – par demokrātiju, valsts valodu, drošību un iekļaujošu sabiedrību. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina.
Viņa teica, ka valsts institūcijas tiesas lēmumus lielākoties ņem vērā, taču izpildījums mēdz būt nekvalitatīvs, tāpēc vajadzīga centralizēta iestāde, kas uzrauga tiesas lēmumu izpildi. Savukārt tuvākais spriedums būs par priekšvēlēšanu aģitāciju. -
Elektrības atslēgumu no Krievijas un Baltkrievijas tīkla pakāpeniski sāks 8. februāra rītā no Lietuvas puses, kam tāpat kā Igaunijai atšķirībā no Latvijas viena savienojuma ir vairāki savienojumi ar Krieviju un Baltkrieviju. Kā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe, pārslēgšanās gaitā varot rasties tikai atsevišķas problēmas, bet tām dienesti esot gatavi.
-
Saeimas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas deputāti 4. februārī aiz slēgtām durvīm spriedīs par stratēģisko komunikāciju kā valsts drošības stūrakmeni jeb par to, kā veidot vienotu pieeju sabiedrības uzticības un nacionālās drošības stiprināšanai.
Apakškomisijas priekšsēdētājs Igors Rajevs intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt teica, ka deputāti runās gan ar ekspertiem, gan mediju pārstāvjiem par to, kā krīzes brīžos labāk sasniegt sabiedrību. -
Politiķu nespēja ilgstoši vienoties par jauno Latvijas Bankas prezidentu šai iestādei par labu nav nākusi, taču ikdienas darbs nav bijis traucēts, jo iestādes pārvaldība veidota tā, ka tā kādu laiku var strādāt arī bez prezidenta. To Latvijas Radio atzina bijušais Latvijas Bankas prezidents un pašlaik vienīgais uz nākamo termiņu izvirzītais kandidāts Mārtiņš Kazāks.
Šonedēļ par viņa pārapstiprināšanu iecerējusi lemt Saeima. Atgriežoties prezidenta krēslā, Kazāks vispirms gribot saprast, cik plaši viņš var strādāt. -
Pašreizējā valdība nespēj tikt galā ar elementāriem izaicinājumiem, piemēram, atrast Latvijas Bankas prezidentu, naudu „Rail Baltica” projektam vai risināt „airBaltic” problēmas. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt teica Saeimas opozīcijas frakcijas Apvienotā saraksta līderis Edgars Tavars.
Viņš izteicās, ka Apvienotais saraksts nebūtu gatavs iekļauties pašreizējā valdībā, tāpēc būtu veidojama cita. -
Latvijas pašvaldībās ir budžetu pieņemšanas laiks. Kaut arī šogad pašvaldību budžetos nonāks par trim procentiem vairāk no iedzīvotāju ieņēmumu nodokļa nekā pērn, tomēr vajadzību ir daudz un īpaši finanšu pietrūkst attīstībai. To šorīt Latvijas Radio atzina Latvijas pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis, norādot, ka visvairāk naudas grūtības izjūt pierobežā.
--
Pašvaldību budžeti par desmito tiesu lielāki nekā pērn; dažviet sūkstās par naudas trūkumu. -
Ar mērķi, lai objekts būtu pabeigts 2027. gada otrajā pusē Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca sagatavojusi jaunu iepirkumu, lai izvēlētos citu būvnieku A2 korpusa pabeigšanai.
Drīz būs apritējis gads kopš Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca vienpusēji lauza līgumu ar būvuzņēmumu SIA "Velve", saistībā ar būvnieka nespēju izpildīt līgumsaistības un ievērot noteiktos termiņus. Jaunā A2 korpusa būvniecības līgumu noslēdza 2020. gadā un tas paredzēja noslēgt darbus 2023. gada pavasarī. Taču pērn šajā laikā bija pabeigti tikai apmēram 60% darbu. Patlaban notiek dažādas tiesvedības, bet neatliekamos darbus veic cita būvfirma.
Slimnīcas valdes loceklis Ģirts Ansons izteica cerību, ka prasības iepirkumā būs skaidras. -
"Mums izglītībā ir ļoti plašas ambīcijas," sarunā ar Latvijas Radio sacīja Latvijas Darba devēju konferederācijas (LDDK) izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja Liene Voroņenko, norādot, ka skolēni, skolotāji un pārējā sabiedrība kļuvusi par ķīlnieku izglītības sistēmai, ko paši esam radījuši.
Liene Voroņenko savulaik strādājusi Valsts izglītības satura centrā, pēdējos divos darba gados šajā iestādē to arī vadījusi. Darbu pameta pēc tam, kad viņu vainoja par mācību materiālu par seksuālo un reproduktīvo veselību neapdomīgu publicēšanu. Tagad Voroņenko ir LDDK izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja, kā arī māca datoriku Salaspils 1. vidusskolā, tātad var paraudzīties uz izglītības sistēmu no citas puses.
-
Valstij ir jābūt gatavai apdraudējuma gadījumā. Runa nav tikai par valsts vadības līmeni un to, kā jārīkojas cilvēkiem, kas aprakstīts par somu izdzīvošanai 72 stundām. To intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja domnīcas „Northern Europe Policy Centre” direktors Artis Pabriks.
Svarīgs ir arī vidējais valsts pārvaldes līmenis, kurā ietilpst pašvaldības un uzņēmumi.
--
23. un 24. janvārī šos jautājumus apspriedīs starptautiskā konferencē par stratēģisko komunikāciju kara laikā. Apspriede notiks, balstoties uz Ukrainas pieredzi un piedaloties Ukrainas ekspertiem. -
Katrs Latvijas iedzīvotājs ir artava kopējā valsts aizsardzībā. Ne katram ir jānes ierocis, jo var līdzdarboties un palīdzēt ar savu iegūto izglītību, specialitāti, lai tādā veidā veicinātu Zemessardzes attīstību. Intervijā Latvijas Radio sacīja Zemessardzes komandieris, pulkvedis Aivars Krjukovs.
Par prioritāti Krjukovs izvirzījis zemessargu skaita palielināšanu par diviem tūkstošiem. Komandiera amatā viņš iecelts 21. janvārī, lai gan faktiski pienākumus sāks pildīt vien jūnijā, jo līdz tam pabeigs studijas ASV. Tāpēc komandiera pienākumu izpildītājs būs štāba priekšnieks, pulkvedis Viesturs Bubucis. -
Baisākais no Donalda Trapa stāšanās ASV prezidenta amatā ir tas, ka nav zināms, kā viņš risinās Ukrainas jautājumu, tā kara situāciju un Trampa inaugurāciju komentē žurnālists Juris Kaža.
--
20. janvārī Amerikas Savienoto Valstu prezidenta amatā stāsies Donalds Tramps, un to ar lielu interesi gaida arī Ukrainā, jo ASV līdz šim bija galvenās Kijivas atbalstītājs karā pret agresoru Krieviju. Daļa „The New York Times” aptaujāto ukraiņu cer, ka neprognozējamais Tramps tomēr vēlēsies izskatīties kā uzvarētājs, tāpēc nolems turpināt sniegt militāro atbalstu Ukrainai. -
Arī Latvijas teritoriālajos ūdeņos Baltijas jūrā ir novērota Krievijas tā sauktā “ēnu flote”. Tā intervijā ar Latvijas Radio atzīst Latvijas Jūras spēku komandieris, flotiles admirālis Māris Polencs.
Pēdējo mēnešu notikumi Baltijas jūrā, kad sabojāti vairāki zemūdens kabeļi, proti, starp Zviedriju un Lietuvu un starp Igauniju un Somiju, likuši NATO dalībvalstīm pievērst Baltijas jūras reģionam lielāku uzmanību. Šie incidenti ir radījuši bažas par iespējamu sabotāžu un hibrīduzbrukumiem kritiskajai zemūdens infrastruktūrai Baltijas jūrā, ko, iespējams, paveikusi Krievijas “ēnu flote”. Tas licis sarosīties arī Latvijas Jūras spēkiem un ne tikai nodrošinot Baltijas jūrā papildu uzraudzību, bet domāt arī vēl citus veidus un iespējas kā šo reģionu pasargāt.
Par drošības situāciju Baltijas jūras reģionā, nupat NATO uzsākto militāro operāciju “Baltijas sardze”, un arī mūsu Jūras spēku iespējas, industriju un turpmāko attīstību – plašāk Agnijas Lazdiņas sarunā ar Jūras spēku komandieri, flotiles admirāli Māri Polencu. -
"Par dzelzceļa projekta „Rail Baltica” problēmām visas ilgstoši vadošās politiskās partijas bijušas informētas jau sākotnēji. Arī par naudas problēmām iepriekšējām valdībām vajadzēja zināt." Tā Latvijas Radio saka projekta kopuzņēmuma „RB Rail” bijusī vadītāja Baiba Rubesa, kura projektu vadīja no pašiem pirsākumiem līdz 2018. gada rudenim, kad paziņoja, ka ir nemierā ar projekta pārvaldību, arī norādot uz iespējamu interešu konfliktu.
Decembrī parādījās kārtējais nepatīkamais pārsteigums – Latvija šogad nav iemaksājusi naudu "RB Rail" fondā. Summa ir vairāk nekā 900 tūkstoši eiro. Lai gan to vajadzēja izdarīt jau pērn, noskaidroju, ka tas joprojām nav izdarīts. Uzņēmumā "RB Rail" norāda, ka virzību ir apstādinājusi Finanšu ministrija. Kopumā situācija esot ļoti sarežģīta. Uzņēmumā to sauc par polisko spēli. Pēc kā tas izskatās?
Baiba Rubesa: "Rail Baltica" vismaz teorētiski un faktiski līgumsaistību ietvaros ir viens projekts, ko apņēmās ieviest trīs Baltijas valstis un ko Latvijas kontekstā parakstīja apņemšanos un tās specifiku ap to parakstīja toreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, šodien – viens no ietekmīgākajiem Eiropas Savienības komisāriem. Visas trīs valstis apņēmās kaut ko darīt, es teiktu, pēc tā, ka viņas patiesībā saprata patiešām, kas tas ir, ko viņas apņēmās izdarīt. Un līdz šai dienai nav pilnīgas skaidrības par to, kas ir kopīgais tvērums. Tas nozīmē ne tikai pamatu trase ar divām sliedēm, nevis vienu un dažiem atzariem, bet kas, ko, kā darīs un cik tas varētu maksāt.
Patiesībā projekts ir tā kā no pretējās puses – nepareizā secībā attīstījies. Turklāt, ja ir viena vienība, kas vada vienu projektu, un šinī gadījumā tas ir "RB Rail", vienmēr būs lētāk jeb izdevīgāk nekā divas trīs vai četras, vai piecas vienības. "Rail Baltica" projekts un starpvalstu līgums par tās ieviešanu radās uz solījuma, ka būs viens ieviesējs. Es apgalvošu, ka visas problēmas, kas ir saistītas ar projektu, [kas] ir aizgājis kaut kādā izplūdumā, [saistītas] ar to, ka tas nav viens ieviesējs ar profesionālu padomi. -
Gadījums ar Rīgas lidostas teritorijā ielidojušajiem droniem, kuru dēļ nācās pārvirzīt vairākas lidmašīnas, liek uzdot jautājumu, kādēļ Civilās aviācijas aģentūra joprojām nav gatava ātri reaģēt uz šādiem incidentiem. Tādu vērtējumu Latvijas Radio raidījumā Labrīt pauda Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.
Viņa sacīja, ka dronu ielidošana kritiskās infrastruktūras objektos nav jaunums, tādi gadījumi bijuši jau pirms pieciem gadiem – vēl pirms ģeopolitiskās situācijas saasināšanās. Tāpēc bezspēcība ir saistāma ar bezdarbību, teica Egle.
--
13. janvārī Rīgas lidostas teritorijā fiksēti bezpilotu lidaparātu lidojumi, par ko nu Civilās aviācijas aģentūra aicina sākt kriminālprocesu, apgalvojot, ka neidentificētie droni radījuši būtisku apdraudējumu civilās aviācijas lidaparātu lidojumiem. -
Arvien vairāk jauniešu Latvijā sastopas ar tādām mentālās veselības problēmām kā depresija vai trauksme, taču situācija pie mums ir līdzīga kā citviet Eiropā. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā „Labrīt” sacīja rezidentūras vadītājs bērnu psihiatrijas programmā un Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs Ņikita Bezborodovs. Viņš atzina, ka mentālās veselības grūtību izplatības pieaugums ir neliels, taču jaunieši būtiski biežāk vēršas pēc palīdzības.
--
15. janvārī notiks ekspertu diskusija "Bērnu mentālā veselība: gaidot rindā pēc atbalsta". Pasākumā plānots apspriest bērnu un pusaudžu mentālās veselības aktuālās problēmas Latvijā. - Visa fler
