Avsnitt
-
Kā vienkāršotus tekstus vislabāk pasniegt, lai informācija būtu pieejama un saprotama cilvēkiem ar uztveres grūtībām? Vieglā un vienkāršā valoda dažādos medijos ir viens no Katalonijas Autonomās universitātes pētnieces Annas Matamalas intereses objektiem. Viņa ir pārliecināta, ka visas sabiedrības interesēs būtu arī vienkāršāka ierēdņu un juristu valoda.
Lūdzu, īsumā pastāstiet, kā jums radās interese par vieglo valodu kā pētniecības objektu. Cik zinu, tas nav vienīgais, bet īpaši esat pievērsusies vieglajai valodai. Kas jums tajā šķiet interesants?
Anna Matamala: Esmu Barselonas Autonomās universitātes pētniecības grupā. Vairāk nekā 20 gadus mēs esam pētījuši mediju pieejamību. Piemēram, esam pētījuši audio aprakstus, subtitrus un tamlīdzīgi.
Kādu laiku mēs daudz koncentrējāmies uz to, ko varētu saukt par sensoro pieejamību – tiem, kuri informāciju neredz vai nedzird.
Bet tad kādā brīdī mēs ļoti interesējāmies par kognitīvo pieejamību. Tā kā piedalījāmies viegli lasāmās spāņu valodas standarta izstrādē, kā arī pateicoties projektam EASIT, kurā iesaistījos, es sāku pētīt vieglo valodu un aizrāvos ar to. Man ir pieredze lietišķajā valodniecībā un tulkošanā, tā ka tas ļoti labi iederas manā profilā.
Kas īsti ir vieglā valoda? Kādā no iepriekšējām tikšanās reizēm teicāt, ka to nevar ietvert vienā konkrētā formulā un ka jūs to raksturotu drīzāk kā spektru.
Anna Matamala: Es turos pie EASIT projekta pieejas, kuras pamatā ir arī Kristiānas Māsas darbi. Manā izpratnē vieglā valoda ir vispārīgs termins, kas ietver dažādas valodas variācijas, kas cenšas padarīt tekstu saprotamāku, kas samazina sarežģītību un vairo vienkāršību.
Vienā šī spektra galā ir vieglā valoda, ko reizēm dēvē arī par viegli lasāmo valodu, kas ir visvairāk vienkāršotais variants. Vieglā valoda galvenokārt domāta cilvēkiem ar lasīšanas vai izpratnes grūtībām. Spektra otrā galā ir vienkāršā valoda. Tā domāta ikvienam bez īpašām uztveres grūtībām. Manā skatījumā vienkāršajai valodai patiesībā vajadzētu būt obligātai, piemēram, valsts pārvaldē.
Kāpēc ir svarīgi lietot vieglo valodu? Neatkarīgi no atrašanās vietas spektrā.
Anna Matamala: Tāpēc, ka man šķiet – ikvienam ir tiesības piekļūt informācijai, un valoda ir būtiska komunikācijas un informācijas sastāvdaļa. Jau teicu, ka, piemēram, valsts pārvaldē saziņā ar iedzīvotājiem ir ļoti svarīgi, lai visi saprot, kas notiek. Tāpēc ir vajadzīgas valodas versijas, kas ir saprotamākas.
Domāju, ka tas ir cilvēktiesību jautājums.
-
Klusajā nedēļā Latvijas Radio uz sarunu par svētku gaidīšanas laiku aicināja Latvijas universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes vadošo pētnieku un Rīgas Lutera draudzes mācītāju Linardu Rozentālu. Galvenais sarunas temats – Lieldienas un to nozīme mūsu satrauktajā laikā, ar ko mierināt sevi un – kāda nākotne sagaida kristietību.
Kas ir Lieldienas Latvijā, mūsu kultūrā, vai tie reliģiskie svētki, tautas svētki, valsts svētki? Kur ir tā robeža?
Linards Rozentāls: Es domāju, ka Lieldienas saistās ar ļoti svarīgiem šim laikmetam, šim laikam jēdzieniem, tādu iekšējo sajūtu, ka tie ir svētki, kuros mēs atceramies, ka ir cerība, ka vienmēr, pat vislielākās tumsas, vislielāko pārbaudījumu, krīžu priekšā cerība pastāv. Un šie ir tādi neparasti svētki, kur ir savijies gan reliģiskais, gan kulturālais, gan varbūt tas, kas saistās jau ar Bībeli, ar kristietību. Bet arī tur ir sava dziļākā jēga tam, ka šajos svētkos mēs pamanām, ka visa eksistence, visa realitāte pastāv no kādiem ritmiem un ka ir laiks, kur patiešām šķiet, tas rīts nekad nepienāks, tā saule nekad neuzlēks, un liekas, ka ir tumšākais nakts vidus. Tomēr šo realitāti caurstrāvo kaut kāda lielāka par mums jēga, lielāka par mums nozīme, kāds dziļš ritms.
Es domāju, ka Lieldienas ir svētki, kas mums to atgādina, ka mēs piederam ne tikai savai lineārai dzīvītei, savam dzīves nogrieznim, kam mēs piederam nevis realitātei, kur mums kaut kā jāmēģina obligāti par kaut ko būt, kaut kādā ziņā pēc iespējas vairāk sagrābt, saķert, lai mēs kaut kas te būtu, bet ka mēs varam būt daļa no kāda liela, liela ceļa.
Dievs kā šīs realitātes radītājs, veidotājs, caurstrāvotājs. Un ka šie svētki saka: vienmēr var būt savādāk, tā pasaule, kādi viņa šobrīd ir, viņa obligāti nepaliks tāda, kāda viņi ir. Man liekas, arī ticība ir ne tik daudz atbalsta spieķis, kur es eju un mēģinu tikt visam cauri, kas manā dzīvē ir. Drīzāk kā tāds ceļš, kas iet kalnā un lejā, ceļš, kas ir pieejams katram, kas patiesībā ir katrā cilvēkā, ne tikai kādos īpaši izredzētos.
Patiesībā Lieldienas ir kaut kas tāds ļoti vispārcilvēcisks, kas pasaka, ka gaisma ir stiprāka par tumsu, mīlestība stiprāka kā naids. Un tas notiek vienmēr. -
Saknas det avsnitt?
-
17. aprīlī Rīgas pilī pulcēsies ekonomisti, eksperti un uzņēmēji, lai iepazītos ar pavisam svaigu Valsts konkurētspējas komisijas pētījuma - Latvijas lielie eksportējošie un inovatīvie uzņēmumi par konkurētspēju un uzņēmējdarbības vidi - rezultātiem. Šī komisija tapa pēc Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča iniciatīvas ar mērķi saprast, kas traucē mūsu uzņēmējdarbības attīstībai un protams - arī izstrādāt priekšlikumus kā šos šķēršļus novērst. Uzņēmēji ir teikuši savu vārdu un dati ir apkopoti.
Ko tie parāda un kas ir lielākās problēmas tieši lielajiem un konkurētspējīgākajiem uzņēmējiem, Latvijas Radio skaidro Rīgas ekonomikas augstskolas profesors, viens no pētījuma autoriem Arnis Sauka.
Latvijas lielie eksportējošie un inovatīvie uzņēmumi par konkurētspēju un uzņēmējdarbības vidi norāda uz birokrātijas problēmām, darba spēka trūkumu un izglītības kvalitāti. To uzrāda Valsts konkurētspējas komisijas pētījums un to komentē Rīgas ekonomikas augstskolas profesors, arī pētījuma līdzautors Arnis Sauka. -
Ceļu būvētāji šobrīd neredz gaismu tuneļa galā. Tā par naudas pieejamību auto ceļu būvniecībai Latvijas Radio izteicās biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš. Ceļu būvētājiem neesot pārliecības par stabiliem pasūtījumiem nākotnē un šī neziņa ietekmējot nozari.
-
Kultūras mantojuma aizsardzībai ir bijušas vairākas mācības un tās ir paredzētas arī šogad, intervijā Latvijas Radio sacīja kultūras ministre Agnese Lāce no "Progresīvajiem". Šajās mācībās piedalās eksperti no Ukrainas, jo Krievijas iebrukums Ukrainā pierādījis par kaimiņvalsts mērķtiecīgiem centieniem vērsties arī pret kultūras objektiem.
-
Ukraina no sabiedrotajiem arvien sagaida lielāku palīdzību pretgaisa aizsardzību sistēmu sagādē, jo Krievija turpina veikt triecienus un mēģināt radīt haosu Ukrainā. Tā Latvijas Radio raidījumā Labrīt izteicās Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš, kurš nupat atgriezies no vizītes Ukrainā.
Viņš secināja, ka krieviem nepietiek resursu uzbrukt visā 1200 kilometru frontes līnijā, bet ienaidnieks veidojot smaguma centrus Donbasā un Harkivas sektorā. -
Valsts budžeta deficīta palielināšana no 2,9 līdz 3,1 procentam šogad nebūs pēdējā, un parādu varētu palielināt vēl par gandrīz pusotru procentu. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt atzina Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītāja Anda Čakša no Jaunās Vienotības.
Viņa skaidroja, ka valsts budžeta situācija ieņēmumu ziņā ir stabila, neraugoties uz ģeopolitisko situāciju valstī, bet tēriņi jākāpina gan drošības situācijas, gan algu un pensiju kāpināšanas dēļ. -
Pēc tam, kad bažās par ASV prezidenta Donalda Trampa noteikto muitas tarifu negatīvo ietekmi akciju un naftas cenas pasaules biržās būtiski samazinājušās, Latvijas finanšu tirgus turpina palikt stabils. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt izteicās Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps. Viņš sacīja, ka mūsu bankas ir pietiekami kapitalizētas un spējīgas izturēt
-
Latvijā joprojām ir pārāk augsta māšu mirstība dzemdībās – mūžībā dodas 28 jaunās māmiņas uz 100 tūkstošiem dzimušo jeb četri, pieci mirstības gadījumi gadā. Šī rādītāja mazināšana ir mūsu neizpildītais mājasdarbs. Tā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas vadītāja, bērnu ginekoloģe Lāsma Līdaka.
Šodien, 7. aprīlī, ir Pasaules Veselības diena, kuras temats šoreiz ir mātes un bērna veselība. Daktere Līdaka vērtē, ka Latvijā, piemēram, ir izstrādāti, bet aizvien nav praksē ieviesti perenatālās aprūpes kvalitātes indikatori. -
Par "x" stundu runājot, jāskatās uz veselības nozari kopumā. Covid labi parādīja, ka, skatoties uz citām valstīm, varam pieņemt Latvijā dažādus lēmumus. Taču, ja mūsu sistēma gadiem ir nenofinansēta, tad atnākot krīzei, ir grūti pielāgoties un rīkoties. Tā Latvijas Radio raidījumā Labrīt skaidroja Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktore Vladislava Marāne.
Viņa uzsvēra, ka jāiegulda sistēmā kopumā – gan primārajā veselībā, gan cilvēkresursos un medikamentos. Piemēram, Eiropas Savienībā šobrīd aktīvi notiek darbs ar medikamentiem. -
Lielākā daļa Latvijā konstatēto sankciju pārkāpēju nav vietējie uzņēmēji, intervijā Latvijas Radio stāstīja Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs.
Dienests nesaka, ka Latvijas uzņēmējiem būtu jāpārtrauc ekonomiskā sadarbība ar Centrālāziju, jo neviena no pusēm nav sankciju sarakstos, bet nevar noliegt, ka bijuši gadījumi, ka Krievijas preces nonākušas Eiropas Savienības tirgū, noformējot tās par Centrālāzijas produkciju. Un arī sankcijām pakļautas preces no Eiropas nonākušas Krievijā caur Centrālāziju. Iļjenkovs vērš uzmanību, ka pārvalde joprojām saskaras ar unikāliem gadījumiem.
--
Ir apritējis gads kopš Finanšu izlūkošanas dienests ir kļuvis par galveno iestādi, kas seko līdzi visu starptautiski noteikto sankciju izpildei Latvijā. -
Aizvien samazinoties nozvejas kvotām Baltijas jūrā, zivju cenas turpina pieaugt. To intervijā Latvijas Radio atzina Zivrūpnieku savienības prezidents, zivju pārstrādes uzņēmuma „Karavela” Attīstības direktors Jānis Endele. Piemēram, brētliņas nozveja šogad esot samazināta par 35 procentiem.
-
Ir objektīvs pamats, ka sabiedrībā apspriež NATO stabilitāti un vienotību, intervijā Latvijas Radio sacīja mūsu vēstnieks NATO, diplomāts Māris Riekstiņš. Cilvēki ir satraukti, īpaši tie, kas dzīvo kaimiņos Ukrainai, kur karo. Viņi gaida skaidru nostāju arī no ASV administrācijas.
Riekstiņš arī norādīja, ka nebūtu jāsatraucas par ASV apņemšanos atbalstīt Baltijas valstis. -
Miera sarunu virzībā uz priekšu Ukrainas karā ir ieinteresētas vien Amerikas Savienotās valstis un Donalda Trampa administrācija, vērtē Nacionālo bruņoto spēku rezerves pulkvedis, militārais analītiķis un bezpartejiskais Saeimas deputāts Igors Rajevs. No visām pusēm ir vērojama kritika un roku berzēšana par miera sarunu izgāšanos.
-
Gaidāmās izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā, ko šobrīd skata atbildīgajā Saeimas komisijā, ir ieguvums katram nodokļu maksātājam. To intervijā Latvijas Radio atzina starptautiskā audita, nodokļu, juridisko un biznesa ārpakalpojumu uzņēmuma "BDO Latvia" partneris Edgars Voļskis.
Nauda, ko ieturēs pensiju fondu pārvaldnieki no mūsu iemaksām, sākšot samazināties. Tāpēc nākotnē pensijas varētu palielināties par pieciem līdz 10 eiro.
--
25. martā Saeimas budžeta un finanšu komisija skatīs jautājumu par grozījumiem Valsts fondēto pensiju likumā. Plānotās izmaiņas paredz jaunu kārtību, kādā valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju otrā līmeņa līdzekļu pārvaldītājs aprēķina maksājumu par ieguldījumu plāna pārvaldi, kā arī kārtība, kādā tiek veikta šī maksājuma uzskaite un ieturēšana. -
Valsts budžeta tērējošās iestādes negrib iet ārā no komforta zonas, tā par nevēlēšanos samazināt izdevumus valsts pārvaldē sarunā Latvijas Radio norādīja Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite.
Konfederācija ar partneriem izveidojusi memorandu valsts izdevumu samazināšanai par 850 miljoniem, taču vieni no koalīcijas partneriem - “Progresīvie” - to atteikušies parakstīt. Bite norāda, ka pēdējos četros gados kopējie izdevumi valsts pārvaldē un pašvaldībās ir pieauguši par 47 procentiem jeb sešiem miljardiem eiro. -
Aizsākam jaunu ikmēneša interviju ciklu, kurā atskatīsimies uz vienu no centrālajiem mēneša notikumiem Eiropā. Martā ziņu virsrakstos tā vai citādi turpina dominēt karš Ukrainā. ASV prezidents Donalds Tramps ir runājis ar Krievijas autoritāro līderu Vladimiru Putinu, Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar jaunām idejām aizsardzības stiprināšanai, savukārt Eiropas Savienības valstu līderi bija sanākuši Briselē, lai apspriestu savus turpmākos soļus.
Ko mēs no tā visa varam secināt? Tam arī ir veltīta mūsu šā rīta intervija ar Eiropas Parlamenta deputātu no „Renew Europe” grupas Ivaru Ijabu. -
Dzirdot par uzbrukumu Ukrainas civilajiem objektiem, mēs nevaram teikt, ka Putins pārkāpa kādu vienošanos, kas nupat it kā notikusi sarunās ar Trampu, tā uzskata Aizsardzības akadēmijas pētnieks, vēsturnieks Valdis Kuzmins.
Latvijas Radio viņš teica, ka tā ir Putina sarunu „vešanas” īpatnība – viņam ir nozīmīga katra detaļa un komats, bet kamēr neesam pierakstījuši, definējuši, katrs runā par kaut ko „savu”, teica Kuzmins. -
„Radio Brīvā Eiropa”/„Radio Brīvība” darbs turpināsies neatkarīgi no turpmākajiem lēmumiem, kas tiks pieņemti Vašingtonā. Tajā pat laikā raidsabiedrība apsver visas iespējas par savu nākotni un liek cerības, ka, iesūdzot tiesā to pārraugošo ASV Globālo mediju aģentūru, Amerikas tieslietu sistēma nostāsies Prāgā bāzētā medija pusē. Tā intervijā ar Latvijas Radio norāda „Radio Brīvā Eiropa”/„Radio Brīvība” (RBE/RB) projekta „Current Time” direktors Pāvels Butorins.
Ņemot vērā pēdējo dienu notikumus, gan ASV prezidenta rīkojumu, gan RBE/RB lēmumu to pārsūdzēt tiesā, kāda ir to ietekme uz „Current Time” darbību? Kā tas ietekmēs vai jau ietekmē auditoriju?
Pāvels Butorins: Mēs joprojām esam ēterā, joprojām veidojam saturu. Joprojām sniedzam necenzētu, faktos balstītu informāciju mūsu skatītājiem un lasītājiem. Kas notika – sestdien mēs saņēmām vēstuli no Kari Leikas, ASV Globālo mediju aģentūras pārstāves, kurā apgalvots, ka tiek atcelts mūsu Kongresa piešķirtais finansējums. Mēs uzskatām, ka šī rīcība ir pretlikumīga. Kā jūs norādījāt, mēs tagad sūdzam tiesā aģentūru. Jo, kā skaidrots mūsu sūdzībā, ASV Globālo mediju aģentūras mēģinājums liegt pārdalīt mums finansējumu, konkrēti, Kongresa atvēlētos līdzekļus, pārkāpj federālos likumus. To vidū ASV konstitūciju, kas dod Kongresam īpašas pilnvaras izdevumiem federālā līmenī.
Mēs uzskatām, ka mūsu lietai ir diezgan stingrs pamats. Šis nav laiks Savienotajām Valstīm mūs atbruņot un dot diktatoriem uzvaru. Mēs joprojām esam ēterā. Mums ir žurnālisti, kas strādā uz vietas Ukrainā, Baltijā, Kaukāzā, Centrālāzijā. RBE/RB ir stingra klātbūtne Centrālāzijā, Afganistānā, Pakistānā un Centrāleiropā. Tāpēc mēs ceram turpināt mūsu darbu neatkarīgi no tā, kas notiks. -
Lai apstādinātu dzimstības straujo kritumu, būs visaptverošs plāns, taču attiecībā uz pabalstu palielināšanu nākamgad būtu nepieciešami aptuveni 150 miljoni eiro, minimums – 135 miljoni eiro, intervijā Latvijas Radio intervijā "Labrīt" sacīja jaunais labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (Zaļo un Zemnieku savienība).
Uzulnieks šo jautājumu jau pārrunājis ar premjeri Eviku Siliņu ("Jaunā Vienotība"), kura atzinusi, ka 150 miljonu neesot, bet pieejami "vairāki desmiti" miljoni eiro.
Ministrs teica, ka varot runāt par mazākām summām, bet precīzāk būšot skaidrs rudenī, kad būs zināmas valsts budžeta aplēses.
Vienlaikus ministrs uzsvēra – valdībai neesot citu variantu, kā risināt slikto demogrāfisko situāciju.
Ministrs arī sarunā norādīja, ka neatbalsta masveida viesstrādnieku pieplūdumu kā risinājumu Latvijas ekonomikas celšanai. - Visa fler
