Avsnitt
-
Tiekamies īpašā vakarā. Ir 1. septembris, sācies zinību uzkrāšanas laiks, zinību iegūšanas laiks. Daudziem šis jaunais sākums ir zīmīgs. Atmiņas par to ir visiem, jo kurš gan kādreiz nav devies ar asterēm vai gladiolām uz skolu, lai zināšanas iegūtu.
Pirmā skolas diena rīt, 2. septembrī, bet šajā vakarā tiem, kuriem nav agri jāceļas, iespējams labpatiks, uzkavējoties pārdomās par kontroli un paškontroli. Jeb ko nozīmē "ņemt dzīves stūri savās rokās" un ko nozīmē uzticēt savas dzīves vadību Dievam.
Zīmīgi, ka Bībelē, ir ļoti daudz tādu gadījumu ar aprakstiem, ļoti cilvēcīgiem, izrietot no mūsu psihes un psiholoģijas - "es zinu, kā labāk". Ļoti daudzi gan Vecajā, gan Jaunajā Derībā ir šādu gadījumu, kur cilvēks nevis vadās pēc Dieva norādījuma, bet viņš pats ir izdomājis, kā būs vislabāk. Un acīmredzot tāpēc arī pastāv divējādas lūgšanas: vienas, kuru doma ir - es zinu, kas man ir vajadzīgs, un es lūdzu, Dievs iedod man to; un tad ir otras - kad mēs varbūt vaicājam Dievam, bet ko tad viņš grib un kas varbūt mums tiešām nāks par labu?
Apstāsimies varbūt pie gadījumiem, kad cilvēks "ņem savās rokās stūri" un nolemj sakārtot dzīvi pēc savas saprašanas. Varbūt atstāsim mierā pašu klasiskāko gadījumu Ādamu un Ievu, bet ir ļoti daudz arī citu gadījumu. Kas jums pašiem varbūt nav prātā?
Raidījuma viesi ir Reformātu Bībeles draudzes mācītājs Alvis Sauka un draudzes vecākais Egils Šmagris. -
Šoreiz raidījumā par septiņiem klupšanas akmeņiem jeb septiņiem galvenajiem grēkiem, kas traucē sasniegt, kā mēdz sacīt, savu labāko personības veidolu vai labāko sava "es" versiju. Pastāv uzskats, ka tieši šie septiņi grēki var būt par iemeslu neveiksmēm biznesā, attiecībās un daudzās citās jomās.
Vai tā ir vai nav, grūti spriest, jo, piemēram, viens no šiem grēkiem, kas ir mantrausība un skopums, droši vien palīdzēs cilvēkam tikt pie lielākas mantas, bet jautājums tik un tā paliks – vai viņš ar šādu dzīvesveidu būs laimīgs? Tāpat droši vien varētu būt ar skaudību vai slinkumu...
Septiņus klupšanas akmeņus, par kuriem ikdienā diezin vai īpaši domājam, palīdz izprast Ādažu evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Ivars Jēkabsons un Madonas baptistu draudzes mācītājs, biedrības "Baltijas globālā iniciatīva" vadītājs Pēteris Eisāns. -
Saknas det avsnitt?
-
Šoreis raidījuma Pāri maums pašiem viesis ir teoloģijas doktors no Šveices - priesteris Andris Marija Jerumanis. Protams, ka mūsu viesa dzīve arī ilgu laiku ir bijusi saistīta un joprojām ir saistīta ar Latviju, bet ne tikai ar Latviju, protams, arī ar Šveici, ar Beļģiju, ar daudzām citām pasaules valstīm. Un, tā kā šobrīd ir tieši aktīvākais posms, kad cilvēki ir devušies ceļā uz Aglonu no visdažādākajām Latvijas vietām, tad šovakar arī sazvanīsimies ar dažām grupām, un arī vēsturiski atskatīsimies, kā tas ir bijis šeit pirmsākumos, kad sākās šī svētceļnieku kustība pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Bet vispirms saruna ar priesteri par svētceļojuma nozīmi.
-
Raidījums Pāri mums pašiem šoreiz veltīts ceļam kā iespējai, ko ejot fiziski, tu vienlaikus piedzīvo garīgas pārmaiņas un, iespējams, var tuvoties gan pats sev, gan arī Dievam. Raidījuma viesi ir Latvijas Svētā Jēkaba ceļa asociācijas dibinātāja Sandra Rone un Ogres un Salaspils katoļu draudžu prāvests Ilmārs Tolstovs, jo jau nākamajā nedēļā sāksies ceļš ar kājām uz Aglonu arī jums.
Vispirms no visas sirds suminām savas dzīves īpašā un arī grūtā ceļa gājēju, kurai tieši šodien ir 99. dzimšanas diena. Tā ir sirdsapziņas lieciniece Lidija Lasmane-Doroņina. Arī šodien kopā ar Lidiju tika svinēti svētki un dāvāti ziedi, un arī Lidijas dzīvi var nosaukt par svētceļojumu, kurā viņa ir spējusi iet uzticībā Dievam un arī savai zemei. Tāpēc raidījumā skan dažas Lidijas atziņas, kad svinējām viņas 95. dzimšanas dienu, un arī kāda īpaša jubilārei tuva dziesma. -
Raidījuma Pāri mums pašiem runājam par to, kā mēs veidojam savus priekšstatus par Dievu un cik lielā mērā tie atbilst īstenībai. Tāds ir raidījuma temats, un ir vērts tam pievērsties, jo, kamēr vien mēs esam šai pasaulē, tikmēr atrodamies tādā kā izpētes zonā. Ne velti Bībelē ir vārdi: tagad mēs redzam miglaini kā spogulī, bet tad vaigu vaigā.
Tātad mēs redzam miglaini kā spogulī vai varbūt varētu sacīt - nojaušam, bet dažkārt jau šķiet, ka pat miglaini neredzam, jo ko gan var zināt par to pasauli, kura mūsu acīm nav skatāma? Protams, ir Svētie Raksti, varbūt arī tur vajag kādu padomdevēju, kā tos lasīt. Protams, mēs varam ieiet baznīcā, bet kur ir garantija, ka, tur kādu laiku esot, mēs pēkšņi iegūsim kādu pārdabisku pārdzīvojumu un personisku sastapšanos ar Dievu? Taču cilvēkā tomēr mīt neaizskaidrojama bet arī dziļa nojausma, ka tomēr ir kāds, kas ir lielāks par mums, kas par mums rūpējas, kas neļauj šai pasaulei aiziet bojā, kas dažkārt, varbūt ekstremālās situācijās mūs ir glābis.
Bet dažkārt tomēr ir arī tā, ka šis ceļš uz attiecībām ar Dievu var būt visai sarežģīts. Ir gan sacīts: meklējiet un atradīsiet, klauvējiet un atvērs, lūdziet - saņemsiet. Tomēr ne vienmēr tā notiek, ka uzreiz mēs nesaņemam visu, ko lūdzam, un ne vienmēr tiek atklāts tūdaļ, kā klauvējam. Tāpēc vispirms jautājums, kādi varbūt ir mūsu ačgārnie priekšā par Dievu vai mūsu šķēršļi, kāpēc mēs neiepazīstam Dievu, kāds Viņš ir, un varbūt arī tāpēc neveidojas attiecības ar Viņu?
Raidījuma viesi ir Rīgas Reformātu Bībeles draudzes mācītājs Alvis Sauka un draudzes vecākais Egīls Šmagris. -
Droši vien, ka daudzi būs ievērojuši izdevumu ar nosaukumu "Mieram Tuvu", jo tas ir redzams gan preses kioskos, gan arī, protams, dievnamos to var sastapt, bet ne tikai, arī slimnīcās un daudzās citās vietās. Tāda neliela formāta grāmatiņa ar ļoti intriģējošu nosaukumu. Un, lūk, izrādās, ka ir pagājuši jau 25 gadi, kopš "Mieram Tuvu" ceļo pie saviem lasītājiem, ceļo uz visdažādākajām valstīm ne tikai šeit, Latvijā, bet arī daudz kur citur, ceļo uz nomaļām lauku vietām, visādos veidos sasniedzot savu klausītāju. Jā, speciāli saku arī klausītāju, jo ir arī Mēneša dziesma, ir iespēja arī internetā "Mieram tuvu" aplūkot un iepazīt.
Par šo trīssimto jubilejas numuru un arī par 20 gadu pieredzi kopā ar "Mieram Tuvu" raidījumā Pāri mums pašiem saruna ar izdevniecības "Kala raksti" vadītāju un izdevuma "Mieram Tuvu" redaktori Aiju Balodi, ar priesteri, Rīgas dekānu Edgaru Cakulu, kurš ir teoloģiskais konsultants šim izdevumam, un arī ar mākslinieci Lauru Feldbergu, kas rūpējas par izdevuma māksliniecisko noformējumu. -
Pagājušajā svētdienā mēs runājām par to, kā mūsu izrunātie vārdi var ietekmēt mūsu dzīvi, bet loģiski, ka pirms vārda ir doma. Tāpēc apsolījām, ka šoreiz pievērsīsimies arī domu pasaulei. Cik lielā mērā domu pasaule ietekmē mūsu dzīvi? Ko iesākt ar negatīvām domām un piedevām vēl tādām, kas nemitīgi atkārtojas? Un kāpēc domu pasaulei ir pievērsta tik liela uzmanība arī Svētajos Rakstos?
Mēdz sacīt, ka doma ir viens no varenākajiem spēkiem pasaulē, jo visam, kas tiek īstenots, iesākumā ir doma. Un eksperti secinājuši, ka dienas laikā cilvēks izdomā apmēram līdz 60000 domu, un diemžēl 70% no tām ir negatīvas. Varbūt būsiet ievērojuši, ka dažas no domām mēdz uzmācīgi atkārtoties visdažādākajās variācijās, radot nemieru. Tātad domu pasaule un kas to ietekmē? Vai tam ir kāds teoloģisks skaidrojums? Tātad – ko Bībele mums saka par domām?
Raidījumā Pāri mums pašiem sarunājas Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes mācītājs Edgars Mažis un Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas draudzes prāvests bīskaps Andris Kravalis. -
Raidījuma Pāri mums pašiem saruna veltīta tematam par vārda spēku un par to, kā mēs lietojam vārdus, un vai mēs varētu sacīt - kā runāsi, tā arī dzīvosi? Cik lielā mērā mēs kontrolējam savu valodu un savas domas, uz kurieni mēs tās virzām? Un ir vēl viens aspekts, ko mēs ar saviem vārdiem apstiprinām: ja mēs apstiprinām realitāti, kas ir slikta, varbūt mēs šai realitātei vēl piešķiram papildu spēku un rodas tāds kā apburtais loks? Šie ir virzieni, ko esam iecerējuši šajā sarunā risināt.
Raidījuma viesi - Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes draudzes mācītājs Krists Kalniņš un luterāņu mācītājs no Austrālijas Aldis Elberts, kurš pirmo reizi ir raidījuma viesis. -
Nezinu cik daudzi no jums kādreiz dzīvē būs jautājuši, kas tas par iemeslu, kāpēc īsti kaut kas neveicas, buksē vai neizdodas, kaut arī racionāla iemesla tam nav. Toties varbūt ir iracionāls iemesls un vārds tam varētu būt arī skaudība. Iemesli, kāpēc skaudība uzrodas ir bezgala daudz: tu piemēram no rīta pamosties ielūkojies sociālajos medijos un ieraugi, ka kāds no tava paziņu loka lieliski pavada atvaļinājumu kaut kur Vidusjūras krastā un laime staro viņa apmierinātajā sejā. Bet tev atvaļinājums tikai novembra beigās un tu skaidri sajūti, ka kaut kur sažņaudzas pakrūtē tāda šķebīga kņudoņa par to, ka citam šobrīd iet labāk nekā tev.
Varētu sacīt, šī kņudoņu pakrūtē var būt tāda neapzināta un nekontrolēti, ar kuru mēs pat nevaram cīnīties īsti, bet izrādās, ka to sauc par skaudību. Liekas normāla emocija, kurš gan ar to nav saskāries tā vai citādi, bet izrādās, ka aiz šīs skaudības stāv tādas ļoti smagas arī garīgas konsekvences. Kas tad īsti ir no garīgās puses sakāms par skaudību?
Raidījuma Pāri mums pašiem viesis ir Salaspils un Ogres katoļu draudžu priesteris prāvests Ilmārs Tolstovs. -
Mēs satiekamies jūnija pirmajā svētdienā, kad tepat Vecrīgas ielās un arī daudzviet citur Latvijā varēja neikdienišķu gājienu ar baznīcu karogiem un tautas tērpiem, godinot Jēzus Kristus klātbūtni Vissvētākajā sakramentā. Savukārt vakar, 1. jūnijā, cilvēkus visā Latvijā vienoja Baznīcu nakts, kas nu jau kļuvusi par gaidītu notikumu, tā norisinājās jau 11. reizi, pulcējot turpat 180 baznīcas visā Latvijā. Ja mēs atvērtu Baznīcu nakts karti, tad ieraudzītu šo neparasto ainu, ka ikvienā novadā - gan lielās pilsētās, gan mazos ciematos - durvis ir vēris kāds dievnams, kas gaida ikvienu uz tikšanos.
Raidījumā Pāri mums pašiem saruna par šo notikumu, kā tas ir aizritējis un kāda ir iegūtā pieredze. Studijā ir Baznīcu nakts rīkotāju pārstāve Sintija Jozēna un mācītājs Ivars Jēkabsons. -
Turpinām runāt par Svētā Gara spēku un par Dieva darbību šodien pasaulē. Bībelē mēs lasām, ka Jēzus, staigādams par šo pasauli, dziedināja slimos, atbrīvoja saistītos, aklus darīja redzīgus, darīja daudzas zīmes un brīnumus. Bet Bībelē mēs arī lasām, ka visas šīs zīmes ticīgajiem ies līdzi. Tā ir rakstīts Svētajos Rakstos. Vai mēs redzam tik spēcīgā veidā Dieva darbību, kā Bībelē tas ir aprakstīts? Vai tiešām tā notiek mūsdienās?
Raidījuma Pāri mums pašiem viesi ir cilvēki, kas ar šo Dieva spēku ir pārdabiskā veidā saskārušies, un droši vien neviens vairs nevarēs jums iestāstiet, ka tā ir tikai sagadīšanās vai kāds psiholoģisks triks. Tie ir Marija Gūtmane, Pāvils Matjuhovs, Sanita Liljē un arī Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskaps Modris Ozolinkēvičs.
Kad mēs lasām, kas ir sacīts un kādi apsolījumi ir doti, interesanti, protams, sacīts, ka visas šīs zīmes, tātad būtībā brīnumi, ticīgajiem ies līdz. Tad rodas jautājums - ja šīs zīmes neiet līdzi, ja mēs ikdienā ar tādiem brīnumiem nesastopamies, tad kas ir ar mūsu ticību?
Brīnumi tomēr mēdz notikt. Par to mēs arī šovakar runāsim raidījumā, jo pavisam drīz notiks evaņģelizācijas dievkalpojumi "No mīnusa uz plusu". No 31. maija līdz 2. jūnijam Rīgā, Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, un šajos evaņģelizācijas pasākumos kalpos evaņģēlists Nātans Moriss. Es domāju, ka šajās kalpošanās jūs esat daudz dažādus piedzīvojumus tiešām redzējuši, sastapuši. Bet vispirms par šo notikumu, jo tas allaž ir tāds centrālais notikums arī jūsu kā Vasarsvētku draudzes kalpošanā. -
Pirmām kārtām sveicam visas māmiņas skaistajos pavasara svētkos, jūsu svētkos! Un bezgala priecājos par visiem tiem lielajiem un mazajiem bērniem, kuri rūpējās par to, lai jums šodien šie svētki būtu. Saku paldies arī savam dēlam par to.
Ja jau reiz Māmiņdiena, tad skaidrs, ka kādai māmiņai ir jābūt studijā, bet šovakar studijā ir ne tikai māmiņa, bet arī tētis. Eiropas gada Goda ģimene – Baiba un Māris Ozoli no Jelgavas un Salaspils katoļu draudzes prāvests priesters Ilmārs Tolstovs.
Baibas un Māra ģimenē aug 11 bērni – piecas meitas un seši dēli, jaunākajam bērnam drīz būs pieci gadi – vecākajam jau 26 gadi. -
Raidījumā Pāri mums pašiem sveicam visus pareizticīgos brāļus un māsas, kuri šajā svētdienā svin Kristus augšāmcelšanās svētkus! Droši vien ziņās arī dzirdējāt, cik nozīmīgi šie svētki ir Ukrainā, kur dievnami ir cilvēku pilni, bet, protams, arī visā pasaulē, apliecinot Dieva uzvaru pār ļaunumu.
Vakar, 4. maijā, mēs svinējām mūsu valsts Neatkarības atjaunošanas dienu, un bija lepnums Rēzeknē svētku dievkalpojumā redzēt mūsu Zemessardzi, arī vīrus, kas kalpo Jūras, Zemes un Gaisa spēkos, jo ar savu klātbūtni un stāju viņi patiešām vairoja šo drošības un stabilitātes sajūtu. Un arī šovakar mums studijā ir četri vīri, kuri gan nav, cik es zinu, bruņoto spēku dienestā, bet ir ieguvuši kādu citu pieredzi kustībā ar nosaukumu "BPI Drafts". Par to mēs arī runāsim.
Studijā Mārcis Zīverts, piecu bērnu tētis, Jelgavas baptistu draudzes mācītājs, Klāvs, kurš ir mērnieks, uzņēmuma vadītājs un piedalījies "BPI drafts" nometnē, Rūdolfs, kurš ikdienas dzīvē ir skursteņslauķis, bet pamatu pamatā kristietis, kā arī Aleksandrs Kenigsvalds, "BPI Drafts" vadītājs, viņš ir precējies un divu bērnu tēvs. Ikdienā ir sporta skolotājs. -
Satiekamies pirmajā svētdienā pēc Lieldienām, ko dēvē par Balto svētdienu, jo senatnē tā bija ierasts, ka tie, kas Lieldienu naktī bija kristīti, tad turpināja staigāt šajās baltajās kristību drānās. Bet šī ir arī Dieva žēlsirdības svētdiena, kurā mēs svinam Dieva žēlsirdības svētkus, un šķiet, ka žēlsirdība un mīlestība – tās ir tās Dieva īpašības, pēc kurām mēs visvairāk ilgojamies. Mēs vēlamies saņemt gan mīlestību, gan žēlsirdību. Un mēdz pat sacīt: jo tumšāki laiki, jo lielākas ir ilgas pēc gaismas.
Kāpēc šī pirmā svētdiena pēc Lieldienām ir īpaša Dieva žēlsirdības diena? Kāda ir šīs svētdienas izcelsme, šo svētku izcelsme? Un galu galā, kas tie ir par apsolījumiem, ko Dievs šajā dienā ir apsolījis dot cilvēkiem? Par šiem jautājumiem saruna raidījumā Pāri mums pašiem ar bīskapu un Svētās Marijas Magdalēnas draudzes prāvestu Andri Kravali. -
Jau kopš sestdienas vakara visā pasaulē atbalsojas Lieldienu sveiciens: - Kristus ir augšāmcēlies!
- Patiesi augšāmcēlies!
To sakām viens otram, to saņemam telefona īsziņās. Tomēr kā no šī tik ierastā Lieldienu sveiciena nonākt līdz ticībai šim augšāmcelšanās faktam, līdz augšāmcelšanās pieredzei? Par to runājam raidījumā ar Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapu Jāni Vanagu. -
Raidījumā Pāri mums pašiem satiekamies Pūpolu jeb Palmu svētdienā. Daudziem mājās noteikti ir kāds pūpolzars kā šī notikuma vai varbūt pavasara vēstnesis. Taču pakavēsimies pie šī neparastā gājiena. Cilvēks uz ēzelīša tuvojas Jeruzālemei, un ļaudis viņu sveica tā, it kā redzētu savā priekšā augstdzimušu personu. Kamēr daži prātoja, vai Jēzus atnāks uz svētkiem Jeruzālemē, tikmēr citi jau gavilēja, viņu ieraugot, jo saprata: viss mainīsies, viss tūlīt tiešām mainīsies. Beidzot sāksies laimīga dzīve, beidzot tiks nokratīts romiešu jūgs, jo nāk Glābējs, viņš atjaunos valsti, viss notiks.
Bet viņu cerības nepiepildījās, un jau pēc nedēļas pūlis bija mainījis savas domas un sauca: „Sit viņu krustā!”
Šī vakara jautājums raidījumā ir: kāda tad ir mūsu reakcija, ka Dievs nepiepilda mūsu vēlēšanās vai mūsu cerības, ko par to mums saka Svētie Raksti, ko galu galā mēs no Dieva gaidām, ja vispār kaut ko gaidām, un kā lūgt, lai nepieviltos savās cerībās?
Par šo jautājumu, kā arī Klusās nedēļas notikumiem saruna ar Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes mācītāju Edgaru Maži un Salaspils Romas katoļu draudzes prāvestu Ilmāru Tolstovu.
Svētajos Rakstos mēs varam atrast gana daudz cilvēciskas vilšanās, kad kādā no cilvēkiem valda neizpratne: kāpēc, par ko, kā tas var būt? Es no visas sirds, un viņš nekā nereaģē. Es nesaņēmu atbildi! Droši vien jums kā garīdzniekiem šad un tad nākas sastapties ar šādiem jautājumiem, ka cilvēki pie jums atnāk un saka: es nesaprotu, kā tas tā var būt. Ko jūs šādās reizēs atbildat? -
Raidījumā Pāri mums pašiem saruna par vientulību. Noteikti, ka mūsu klausītāju vidū ir tādi, kuriem šīs izjūtas nemaz nav pazīstamas, bet es domāju, ka bezgala daudzi tomēr zina, kas tas ir un ko tas nozīmē. Tomēr arī nav vienas receptes, kā šo savu sirds tuksnesi pārvērst par priekpilnu dārzu. Vientulības formas un iemesli mēdz būt ļoti dažādi, kaut vai, kad tevi aizmirst apsveikt dzimšanas dienā vai kad bērni izaug un aiziet savā dzīvē, varbūt nedēļām nepavaicā, kā tev klājas. Kad ģimenē starp vistuvākajiem cilvēkiem izveidojies tuksnesis, kad šķiet, ka tu esi vienīgā vai vienīgais uz pasaules, kurš nevienam nav vajadzīgs. Visdažādākās situācijas. Un vientulība var būt arī tad, kad cilvēks fiziski nemaz nav viens, bet kad ir ģimene, bērni, draugi, svētki un tomēr apslēptos un tev vien sajūtamos dvēseles dziļumos ir kaut kāds nesaprotams tukšums.
Raidījuma Pāri mums pašiem viesis ir Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskaps Modris Ozolinkēvičs. -
Raidījumā Pāri mums pašiem tiekamies ar viesiem viesi no Medžugorjes: priesteri, franciskāņu mūku Ļubo Kurtoviču un kopienas „Marijas gaisma” dibinātāju Terēzi Gažiovu, kas pirms pieciem gadiem Latvijā rīkoja starptautisku tikšanos, lai lūgtu par mieru.
Tagad jāsecina, cik tomēr tālredzīgs, varētu sacīt arī pravietisks bijis šis aicinājums , kaut gan 2019.gada jūlijā pilna mēroga iebrukums Ukrainā nebija sācies, un pat vispasaules sērga vēl nebija skārusi pasauli.
Bet bija lūgšana šeit, Latvijā, kurai iedvesma nākusi no Medžugorjes – neparastas vietas Bosnijā- Hercegovinā netālu no Horvātijas robežas, kuru kopš 1981. gada ir apmeklējuši miljoniem svētceļnieku.
Kas liek cilvēkiem braukt uz Medžugorji, nelielu ciematiņu Bosnijā un Hercegovinā, kas nemaz nepiedāvā īpašu komfortu tūristiem? Tomēr kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem to ir apmeklējuši vairāk nekā 30 miljoni svētceļnieku no visas pasaules.
Svētvietas vēsture aizsākās 1981. gada 24. jūnijā, kad seši jaunieši, staigājot pa kalniem, pēkšņi ieraudzīja pārdabisku parādību - Dievmātes tēlu. Un saņēmu no viņas arī konkrētu aicinājumu garīgi atgriezties, lūgties, gavēt un iegūt prieku un mieru savās sirdīs.
Viņa arī sacīja, ka Viņa ir Miera karaliene, un vairākkārt atkārtoja šo vārdu miers, miers, miers. Vēl joprojām vizionāri turpina saņemt Dievmātes vēstījumus. Bet visi tie, kas nokļūst Medžugorjē kaut vai tikai aiz ziņkāres, piedzīvo neparastu mieru un ļoti spēcīgu Dieva klātbūtni. Ir pagājuši pieci gadi kopš mūsu tikšanās, bet nepieciešamība pēc miera, par ko lūgties Dievmāte aicināja jau tālajā 1981. gadā, tagad ir kļuvusi jo īpaši svarīga. Un tikai tagad varbūt tā pa īstam varam saprast, ka jau toreiz viņas izteiktais aicinājums lūgties par mieru bija jāuztver bezgala nopietni. -
Joprojām mēs dzīvojam gavēņa laikā, un tas ir laiks, ko raksturo lūgšanas, gavēnis un žēlsirdības darbi. Tāpēc šovakar pie mums studijā ir divas viešņas, kuru darbību varētu raksturot vienā vārdā - žēlsirdība. Pirmo reizi mūsu raidījumā viesojas Pestīšanas armijas sociālā centra vadītāja un arī sociālā darbiniece Zaiga Matvejāne un asistente, pēc titula vecākā seržante Sandra Zilbereizena.
Domāju, ka daudziem ir nācies dzirdēt vārdu savienojumu Pestīšanas armija. Bet kas tad tā īsti ir par organizāciju, diez vai uzreiz katrs varēs pateikt. Tāpēc raidījuma iesākumā par to, ka radusies organizācija, tās nosaukums un kāda ir tās vēsture. -
Šķiet gluži vai neticami, ka ir pagājuši divi gadi, kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Divi gadi, kuros vairāk nekā jelkad agrāk mēs esam iepazinuši šo varonīgo tautu, arī tik daudzu cilvēku dzīvesstāstus, dvēseli un kultūru. Bet raidījumā Pāri mums pašiem mēģināsim saprast, kas ir ukraiņu nesalaužamais gara spēks, kur tas sakņojas. Raidījuma viesi: bīskaps Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas draudzes prāvests Andris Kravalis, Ukraiņu Grieķu Katoļu baznīcas Rīgas draudzes padomes loceklis Volodimirs Ivanickis un publicists Arnis Šablovskis.
- Visa fler
