Avsnitt
-
Laikā kad Latvijā izjūtama spēcīga lauku iztukšošanās tendence un attālāku reģionu depopulācija, ir arī tādi cilvēki, kas iet pret straumi un izdara apzinātu izvēli par atgriešanos vai dzīves sākšanu lauku vidē un lauku viensētā. Tādi ir arī jaunā Latvijas Radio podkāsta “Es izvēlos dzīvi laukos” piecu sēriju galvenie varoņi – jauni cilvēki, kas izbraukājuši tuvākas un tālākas zemes, šobrīd savu dzīvi un darbu veido laukos. Iemesli dažādi – brīvības alkas, senču mantojuma sentiments, pašaudzēta pārtika un biznesa iespēju potenciāls. Tomēr ar motivāciju vien nepietiek, dzīve laukos atklāj arī dažādus izaicinājumus. Tumšie rudeņi, savu biznesa ideju dzīvotspējas pārbaude, fermentēšana un zālīšu ievākšana ir tas, ar ko saskārās Zane un Jānis Miglinieki, kas nu jau vairākus gadus Jēkabpils pusē Daugavas krastā dzīvo un brūvē kombuču.
Zane un Jānis Miglinieki dzimuši auguši Rīgā nu jau ceturto gadu savu mājvietu nu jau kopā ar gandrīz divgadījo dēliņu Augustu atraduši Jēkabpils pievārtē plašā lauku saimniecībā. „Tagad jau ir pierasts, bet sākumā tas likās tā vov, cik daudz ir tie saimnieciskie darbi laukos. Un tad tu it kā gribi darīt vai sev vai mūsu gadījumā uzņēmumam kaut ko,
bet cik daudz laika paņem parastie saimnieciskie darbi, kaut vai iekurināt māju, kur ir trīs krāsnis,
un uzturēt to siltumu ziemā,” saka Zane.
Pēc studijām pusgadu abi pavadījuši brīvprātīgajā darbā ekoloģiskajās saimniecībās Kanādā, bet kovidlaikā aizvien vairāk braukuši uz laukiem šeit, līdz izlēma te arī palikt. „Mēs nesen bijām atgriezušies no Kanādas un sapratām, ka tas ir tas, kā mēs savu dzīvi gribam vest ārpus pilsētas steigas un tā skrējiena, bet nu veidot to skrējienu šeit,” saka Jānis. Savu lauku sapni šobrīd abi jaunieši realizē attīstot savu mājražošanu jeb kā paši saka mājdarītavu ar nosaukumu SIA „botanical shaman”, kur brūvē kombuču. „Principā klasiskā izpildījumā tā ir melnā, zaļā tēja, tad fermentēta ar tējas sēnes kultūru un šajā fermentācijas procesā rodas šis viegli gāzētais dzēriens, kas ir bezalkoholisks.” Biežā braukšana uz galvaspilsētu, kur ir galvenais produkcijas noieta tirgus, jauniešiem ir arī pašiem uzlādes iespēja, jo tumšajos rudens vakaros dzīve te Daugavas krastos brīžiem šķiet patumša.
"Un lai gan vienmēr esmu tiekusies pēc miera, tad rudeņos laukos man šķiet ir par mierīgu, un es braucu uz pilsētu uzlādēties
to dinamiku, tās gaismiņas,” saka Zane. Sākotnēji Zanei un Jānim bijušas arī citas biznesa idejas laukos, tomēr kombuča no vietējiem produktiem viņiem pašiem vislabāk saistījās ar ilgtspējīgo dzīvesveidu. "Tā jau saka, ka nekad pirmā ideja tev nebūs dzīvotspējīga, un kā aicinājums citiem uzņēmīgiem cilvēkiem, kas grib kaut ko izmēģināt, nepadoties pie pirmajām neveiksmēm.” -
Laikā kad Latvijā izjūtama spēcīga lauku iztukšošanās tendence un attālāku reģionu depopulācija, ir arī tādi cilvēki, kas iet pret straumi un izdara apzinātu izvēli par atgriešanos vai dzīves sākšanu lauku vidē un lauku viensētā. Tādi ir arī jaunā Latvijas Radio podkāsta “Es izvēlos dzīvi laukos” piecu sēriju galvenie varoņi – jauni cilvēki, kas izbraukājuši tuvākas un tālākas zemes, šobrīd savu dzīvi un darbu veido laukos. Iemesli dažādi – brīvības alkas, senču mantojuma sentiments, pašaudzēta pārtika un biznesa iespēju potenciāls. Tomēr ar motivāciju vien nepietiek, dzīve laukos atklāj arī dažādus izaicinājumus.
Vieta, kur dzīvot, ūdens un labierīcības ārā, ceļa tīrīšana ziemā, plānošana ne mēneša, bet gada ietvaros, ir tas, ar ko saskārās Imants un Dace Losāni, kas nu jau trešo ziemu aizvada savā lauku īpašumā Pīterkolnā.
Pīterkons ir vieta Ozolaines pagastā, Rēzeknes novadā, kas nu jau tiek iezīmēta arī tūrisma kartēs, tā kā Dace te darbojas ar mālu, un viņas māla māksla nu jau otro gadu tiek apdedzināta pašu mūrētā ceplī. Bet Imants ir IT speciālists, kas savu pamata darbu nu savieno ar no senčiem mantotās zemes apkopšanu.
Abi dzimuši un auguši pilsētā, ilgus gadus nodzīvojuši galvaspilsētā, kā arī darba dēļ ilgstošus periodus pavadījuši arī ārpus Latvijas dažādās valstīs, un jau tur sākuši domāt par laiku kad atgriezīsies dzimtajā pusē. "Novērtēt dabu, klusumu, savu zemi, iespēju pašam izaudzēt, saglabāt, būt pašpietiekamam.”
Lauki iemāca daudz, tostarp plānošanu un to ka katrai lietai nepieciešama sagatavošanās. „Agrāk plānoji no algas līdz algai mēneša ietvaros, tagad plāno gada ietvaros. Piemēram,
ja tu nepiebērsi ceļu rudenī, tad pavasarī no šeienes neizbrauksi. Ja neuzraksti zemi rudenī, tad pavasarī neiestādīsi kartupeļus.”
Galvenā doma atgriežoties laukos, Imantam bijusi atgūt to sajūtu, kas bija bērnībā, kad vasaras tika pavadītas laukos - rīta izjāde zirga mugurā uz vietējo ezeru nopeldēties un vecāsmātes silto pankūku smarža. Šobrīd zirga viņiem vēl nav, bet tas ir klusais sapnis nākotnei. „Nē būšu godīga, tas, ko mēs domājām pirms tiem diviem trim gadiem, kad mēs pārvācāmies, kā būs tagad, pat puse nav izdarīta. Bet tāpat viss notiks, tikai mazliet lēnāk.”
Problēmas ar ko saskārušies, sākot dzīvi laukos - pati māja, kur dzīvot, ceļu tīrīšana ziemā un tualete ārā. "Vienmēr ir viegli, kad tu no laukiem pārvācies uz dzīvokli, pie labāka pierast ir viegli, bet atgriezties soli atpakaļ…”
Šobrīd jau ir nākošais lielais sapnis - Dace cer uz savu darbnīcu, kur strādāt ar mālu, tāpat sapņi ir arī par muzeju un veikaliņu.
„Plānu ir daudz, viņi ir skaisti, piepildāmi, vienīgais – jāstrādā.”
-
Saknas det avsnitt?
-
Laikā kad Latvijā izjūtama spēcīga lauku iztukšošanās tendence un attālāku reģionu depopulācija, ir arī tādi cilvēki, kas iet pret straumi un izdara apzinātu izvēli par atgriešanos vai dzīves sākšanu lauku vidē un lauku viensētā. Tādi ir arī jaunā Latvijas Radio podkāsta “Es izvēlos dzīvi laukos” piecu sēriju galvenie varoņi – jauni cilvēki, kas izbraukājuši tuvākas un tālākas zemes, šobrīd savu dzīvi un darbu veido laukos. Iemesli dažādi – brīvības alkas, senču mantojuma sentiments, pašaudzēta pārtika un biznesa iespēju potenciāls. Tomēr ar motivāciju vien nepietiek, dzīve laukos atklāj arī dažādus izaicinājumus. Ūdens ar spaini no akas, jauna biznesa uzsākšana un iepriekšējās dzīves atstāšana aiz muguras ir tas, ar ko nācās saskarties fotomāksliniecei Ingai Greiškānei jeb radošajā pseidonīmā JunJala un viņas dzīvesbiedram Ritvaram, kas nu kopā ar savu gandrīz divus gadus veco meitu uzsāk dzīvi savā lauku viensētā.
„Tur lejā pie ozola ir aka un tad es ar spaini nesu ūdeni uz šejieni. Viss bija manuāli. Tas bija interesanti nu tā kā ar sevi tāds retrīts tā saucamais,” Inga Greiškāne dzīvi lauku viensētā savā dzimtajā mājā Rēzeknes novada Vērēmu pagastā iesāka vairākus gadus atpakaļ. Te dzīvoja viņas vecmāte jeb kā viņa saka baba. „Kad baba bija aizvesta uz pilsētu dzīvot, tad tā māja vienkārši netika apdzīvota. Un kad es vienreiz atbraucu, te zāle bija līdz kaklam, te viss bija ļoti aizaudzis un tad es domāju, kāpēc ne, jo es nesajutu to laimes sajūtu dzīvojot un strādājot Rīgā.” Tobrīd Inga strādāja arhīvā, bija daudz ceļojusi, arī Francijā vīnogas lasījusi un nolēma, ka viņas nākošais ceļojums būs nevis kaut kur ārpus valsts, bet atpakaļ dzimtenē pie saknēm. „Izdomāju, ka viss, es negribu strādāt arhīvā un es eju dzīvot laukos.
Un tad es tā viena ar kaķi pārcēlos uz šejieni.”
Sākotnējā doma pamēģināt, kā ir būt, kā Inga saka nekurienē, kad tev faktiski nekā nav.
Izaicinājumi lauku viensētā - kad malka beidzas ziemas vidū. „Un tad prasīju, tur kaimiņu mežā bija sagāzti koki, un tad mīnus 20 grādos vilku uz šejieni un pati skaldīju.”
Šodien Inga vairs nav viena, nu šo viensētu no jauna par mājām viņa sauc kopā ar dzīvesbiedru Ritvaru un nepilnus divus gadus veco meitu Diānu.
„Ar Ritvara ienākšanu mana dzīve mainījās, mājās parādījās ūdens.”
Ritvars padzīvojis gadu Anglijā, tad strādājis Rīgā līdz satika Ingu. „Man liekas jau pirmajā reizē kalns viņu nelaida prom, nevarēja izbraukt, te mežu veda ārā, nekad tā nav bijis, ka lielais traktors kalnā pat buksēja, nedēļu nodzīvoja te.”
Ingas un Ritvara neprāts - mēģinājums reanimēt veco vecvecāku māju.
Lielais lauku sapnis - jauna māja.
Inga jeb radošajā pseidonīmā Junjala ir fotomāksliniece, un te lauku īpašumā viņa iecerējusi ne vien dzīvot, bet arī attīstīt profesionālo darbību proti izveidot dabas fotostudiju.
Kāpēc JunJala? Vēl bērnībā šajā mājā viņas vectēvs viņu mēdza dēvēt kādā mīļā vārdā. „Es īsti neatcerējos, bet kavējos atmiņās. Es nevarēju atrast to vārdu bet es mēģināju pēc skaņas meklēt kaut kādu vārdu salikumu.” Izrādās, ka Indijā ir templis ar šādu nosakumu, un tas Ingai būs no nākošajiem ceļojumiem.
Ko nedarīt laukos? Neizdegt un nemēģināt visu izdarīt uzreiz. -
Laikā kad Latvijā izjūtama spēcīga lauku iztukšošanās tendence un attālāku reģionu depopulācija, ir arī tādi cilvēki, kas iet pret straumi un izdara apzinātu izvēli par atgriešanos vai dzīves sākšanu lauku vidē. Tādi ir arī jaunā Latvijas Radio podkāsta “Es izvēlos dzīvi laukos” piecu sēriju galvenie varoņi – jauni cilvēki, kas izbraukājuši tuvākas un tālākas zemes, šobrīd savu dzīvi un darbu veido laukos. Iemesli dažādi – brīvības alkas, senču mantojuma sentiments, pašaudzēta pārtika un biznesa iespēju potenciāls. Tomēr ar motivāciju vien nepietiek, dzīve laukos atklāj arī dažādus izaicinājumus. Malkas sagāde, palīdzības meklēšana pie kaimiņiem vai kā Latgalē saka sābriem un pacietība, uzsākot ikvienu darbu, ir tas, ar ko nācās saskarties dārza un ainavu plānotājai Martai Zvejsalniecei, kas nu jau trīs gadus dzīvo savā lauku mājā Rēzeknes novada Rogovkā.
Martai Zvejsalniecei ir nedaudz pāri 30. No mammas Dainas iemantojusi mīlestību pret dārzu, nu Marta attīsta savu uzņēmumu „Dainas Dārznieku skola”. Lauku mājas Rēzeknes novada Rogovkā ir viņas dzimtās mājas. „Izskrēju pasauli un pirms trīs gadiem atgriezos atpakaļ, lai gan tad,
kad pabeidzu vidusskolu, teicu – nekad te nedzīvošu.”
Tomēr, dzīvojot citur, pamazām nāca atziņa, ka kaut kas pietrūkst – vienā vietā pietrūkusi siltumnīca, citā puķu dobes.
Galvenais pluss dzīvei laukos - pašai sava laika plānošanu un cita veida attieksme pret darbu. „Man nevajag iet kaut kādos kursos, lai man māca, kā sevi motivēt, tāpēc ka es zinu – jebkas, ko es izdarīšu, paliks te, un tas paliks man un manai saimei. Un tur ir tā starpība, kas mainījās. Man nav vairs jāmeklē motivācija ārpusē, tā ir tieši te, kur esmu es.”
Pašai Martai dzīve laukos atnesusi arī dažādus izaicinājumus – sagādāt malku ziemai laikus, nokaut pašai mājputnu zupai. „Un šeit varbūt ir tāds lauku dzīves izaicinājums , kas nav jāpieņem katram. Tas nebija nekāds pārdzīvojums, bet es pieņēmu lēmumu ka es paša to darīšu, jo tā ir mana pārtika ko es ēdu.”
Ko Marta dara lauku mājā lai nopelnītu? No visa pa druskai, lai nav vienmuļi - organizē dārzkopības apmācības, gatavo floristikas izstrādājumus, uzņem ekskursijas un organizē pasākumus, kur viens no lielākajiem – permakultūras festivāls. Savukārt iesaistīšanās starptautiskajā kustībā workaway, viņai deva apziņu, ka tuvākajā nākotnē nepieciešams attīstīt arī nakšņošanas pakalpojumu piedāvājumu.
Viena no lietām, ko iemāca dzīve laukos, Martasprāt ir pacietība. "Tā ir ļoti dinamiska dzīve,bet tajā pašā laikā arī ārkārtīgi mierīga.”
Martas lauku sapnis - pāvi savā pagalmā.
„Un kur ir pluss – šeit es varu darīt pilnīgi visu, ko es gribu.”
-
Negaidīti, bet “Pīci breinumi” atvaļinājumā iznākusi saruna, kuru jaunieši no dažādām Latvijas vietām sagatavojuši latgaliskajā jauniešu seminārā “Atzolys 2024”, kuru organizē latgaliešu kultūras kustība “Volūda”.
Šī gada 9. augustā jaunieši piedalījās darbnīcā, kurā apguva teorētiskās iemaņas raidieraksta veidošanā, šī saruna ir darbnīcas praktiskā daļa, kurai jaunieši paši sagatavoja scenāriju un izdomāja tematu – dzīve laukos un pilsētā. Jauniešu atbalsts šajā raidierakstā – Daiga Laizane un Amanda Anusāne.
Sarunu vada Marija Skangale un Juris Vaņkovs.
Breinojamīs kūpā! -
Šajā cikla “Sapnis par …” raidierakstā uz sarunu esam aicinājuši Vinetu un Oļegu tocus, kuri stāsta par savu medusmēnesi Kazahstānā.
Pārvarēt sevi un nogaršot zirga gaļu, ēst garšīgāko plovu pa 3 eiro, būt uzkrītošam, ka sprādzējies, sēžot mašīnas aizmugurē – tas ir par Kazahstānu. Ko tur sadarīt un kādus iespaidus gūt, uzzināsi šajā raidierakstā.
Sarunu vada Arnis Malakovs.
Breinojamīs kūpā! -
Arvien aktuālāks paliek jautājums par informatīvās telpas stiprināšanu Latgalē, bet kā tad ir ar žurnālistu darbu, kvalitāti un pieejamību, par to runājam ar žurnālistikas studenti un Latvijas Radio Latgales multimediju studijas praktikanti Int Savicku un sabiedrisko attiecību speciālisti, kura strāda reklāmā un marketingā Brigitu Birkovu.
Vēl sarunā dzirdēsi, kādas ir studijas šajā nozarē, kā analizēt publiskajā telpā pieejamo informāciju un vai žurnālisti konkurē savā starpā.
Sarunu vada Adrians Zelčs un Arnis Malakovs.
Breinojamīs kūpā! -
Šī gada 19. oktobrī Latgales Vēstniecībā ”Gors” notiks grupas “Borowa MC” 20 gadu jubilejas koncerts, pirms kura esam uzaicinājuši tās dalībniekus Aigaru Runči, Guntru Kuzminu-Jukinu un Ingaru Gusānu uz sarunu, lai gremdētos atmiņās un uzzinātu, kas viņus satur kopā.
“Mēs visi esam dažādi, pluss ar mīnusu tomēr pievelkas,” tā grupas soliste Guntra Kuzmina.
Īsumā:
2005. gadā grupa ieguva trīs Mūzikas ierakstu gada balvas "Zelta Mikrofons".
Metālistam Ingaram mājās ir balva par labāko hip hop albumu.
Grupa ir vienīgie, kuri nacionālajā Eirovīzijas atlasē ir uzstājušies ar dziesmu latgaliski.
Joprojām nav zināms, vai jubilejas koncertā būs siltie ēdieni.
Guntrai mājās nav neviena metāla albuma.
Aigars vislabāk spēlē Counter-Strike.
Sarunu vada Amanda Anusāne un Adrians Zelčs.
Breinojamīs kūpā! -
“Ja Kanādā piedzimst ar slidām kājās, tad Nagļos ar makšķeri rokās,” tā Raivis Kuševskis
Zvejnieku svētki Nagļos tiek svinēti kopš 1996. gada. Lai arī jūra no Nagļu ciema ir vairāk nekā 200 km attālumā, šī tradīcija ir pamatīgi iesakņojusies un izkopta pateicoties Jānim Macānam, kuru pēc viņa nāves pārņēmis vietējais jaunietis Raivis Kuševskis. Kā viņam veicas ar šo svētku organizēšanu, to dzirdēsi šajā sarunā. -
Šī gada martā uz Latgaliešu kultūras gada balvas ceremonijas “Boņuks 2023” skatuves kāpa latgaliskajā kultūrtelpā nedzirdēta grupa “Marysana Band”, par kuru publiskajā telpā nu jau sanak dzirdēt biežāk. Lai iepazīstinātu klausītājus ar jauno grupu, viesos esam paaicinājuši dažus tās dalībniekus Santu Savicku-Drozdovu, Andreju Jureviču un Viktoru Zaharovu.
Raidierakstā uzzināsi, kā tapa grupa, kā tiek rakstīta mūzika un kādas ir grupas ambīcijas. Sarunu vada Daiga Laizane.
Breinojamīs kūpā! -
Šajā cikla “Sapnis par …” raidierakstā uz sarunu esam aicinājuši Noru Kirsanovu, Latvijas Universitātes absolventi, kura stāsta par savu pieredzi Erasmus studiju braucienā uz Portugāli. Uzzini, kā ir pusgadu dzīvot kopā ar vēl četriem cilvēkiem, ko apskatīt Portugālē un kā nebaidīties pieteikties studiju braucienam. Izrādās, ka paralēli mācībām var arī paceļot un atpūsties, kas Norai arī izdevās.
Sarunu vada Amanda Anusāne un Arnis Malakovs.
Breinojamīs kūpā! -
Viesu vidū Diāna Dimzule un Niks Kristiāns Karpovs, projekta “Demokārtiņi” dibinātāji, no Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolas. Raidierakstā jaunieši stāsta, kā viņi saprot demokrātiju, kā arī izglīto vienaudžus par to, kas īsti ir demokrātija, un kā ikviens no mums var iesaistīties tās stiprināšanā.
Atgadinām, ka tuvojas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, un tavs balss ir ļoti svarīga, tapēc dodies uz tuvāko iecirkni, lai nobalsotu!
Sarunu vada Adrians Zelčs un Arnis Malakovs.
Breinojamīs kūpā! -
Trauksmeinajā pasaulē, kad apkārt notiek kari, dabas katastrofas un dažādi personīgie pārdzīvojumi, cilvēks meklē veidus un iespējas, kā rast sevī mieru, saglabāt veselu fizisko un garīgo stāvokli. Viena no praksēm ir joga un meditācija, par ko runājam arī šajā raidierakstā kopā ar sertificētu Cigun un jogas instruktori Alīnu Žukovsku, kā arī fitnesa un jogas treneri Ellu Šariginu.
Sarunu vada Daiga Laizāne.
Breinojamīs kūpā! -
Iedvesmojoša saruna ar kaskadieri Renāru Latkovski no Viļāniem, kurš 2008. gadā pēc studijām un darba ekonomista profesijā, devās uz Kanādu, lai izvēdinātu galvu, bet tur aizkavējās. Vēlāk pārcēlās uz Londonu, kur 2015. gadā, kad viņam bija 30 gadi, ieguva kvalifikāciju Lielbritānijas kaskadieru reģistrā.
Renāram ir vairāku gadu pieredze kaskadiera darbā, kur viņš galvenokārt pievēršas cīņas mākslai. Viņš ir filmējas aptuveni 40 filmās, tādās kā “Gladiators II”, “Napoleons”, “Skudrcilvēks un Lapsene: Kvantmānija”, “Neiespējamā misija: Sekas”, “Kurjers” un citās.
Kad Renāram kaskadieru koordinatori jautā, kāda ir viņs specialitāte, viņš atbild: “Fermeris. Es izaugu laukos, kur pirmos muskuļus dabūju, mēžot kūti sūdus.”
Renārs jauniešiem, kuri nezina, par ko vēlas kļūt, iesaka sekot savai sirdsbalsij un pamēģināt vairākas lietas, dodot tām vismaz pāris mēnešus laika, neatmetot pirmajā reizē, kad liekas, ka nesanāk.
Sarunu vada Arnis Malakovs.
Breinojamīs kūpā! -
Raidierakstā runājam par mākslas radīšanas procesu un māslīgā intelekta iesaisti tajā kopā ar progresīvu mākslinieci no latgales, kura tagad dzīvo Cēsīs, Viktoriju Grappu.
Viktorija zīmē gan uz audekla, gan tekstila, gan ēku sienām, bat pašlaik sevi vairāk realizē digitālajā vidē, tomēr viņai arī ļoti patīk audumi, strādājot ar tiem, viņa var vairāk domāt par estētiku. Radošās krīzes māksliniece cenšas izbaudīt un paņemt pārtraukumu no visa, piemēram, pērļojot vai sportojot, bet krīzes viņa uztver kā labu iespēju sarunai ar sevi un stratēģijas vai plānu maiņai.
Sarunu vada Amanda Anusāne un Daiga Laizāne.
Breinojamīs kūpā! -
“Pīci breinumi” komanda tiekas kopā svētdienas brančā. Šoreiz mums ir jautājumu vācelīte, kurā katrs no mums ir sagatavojis jautājumus – no sadzīviskiem, līdz dziļi filozofiskiem. Velkam jautājumu un pretī liekam atbildi. Klausies, smejies un domā, kāda būtu tava atbilde!
Raidierakstā piedalās Amanda Anusāne, Daiga Laizāne, Edgars Provejs, Adrians Zelčs un Arnis Malakovs.
Breinojamīs kūpā! -
Raidierakstā satiekas divi mūziķi – Amanda Lapa, kura vēl tikai uzsāk savu mūziķes karjeru un Arnis Slobožaņins no grupas “Dabasu Durovys”, kas apvienojusies 2006. gadā, izdevusi sešus studijas albumus un regulāri muzicē kā Latvijā, tā ārpus tās. Saruna par izaicinājumiem, ar kuriem saskaras gan pieredzējuši, gan jauni mūziķi un par jaunumiem, kurus sagatavojuši abi mūziķi – grupas albumu “Dīnys i nadīnys” un Amandas singlu “Kas es esmu”.
Raidījumā arī atklāsim, ko sagaidīt grupas “Dabasu durovys” koncertā “Dīnys i nadīnys”, kurs notika 17. maijā Daugavpils Kultūras pilī.
Raidījumu vada Arnis Malakovs un Adrians Zelčs.
Breinojamīs kūpā! -
Šajā cikla “Sapnis par …” raidierakstā uz sarunu esam aicinājuši 3. kursa Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas dizaina tehnoloģiju studenti Amandu Broku, lai labāk iepazītu Turciju.
Amanda uz Turciju devās “Erasmus+” programmā, kur pusgadu studēja Stambulas Gedik universitātē. Raidierakstā runājam par Amandas aizraušanos ar turku seriāliem un valodas mācīšanos pirms Turcijas, par studijām ārzemēs un to, vai ir dzīve pēc Erasmus.
Raidījumu vada Amanda Anusāne un Daiga Laizāne.
Breinojamīs kūpā! -
“Pīci breinumi” viesojas “Funky Town studio”, lai noskaidrotu vairāk par šo projektu. Uzzinātu, kādas iespējas piedāvā studija un aprunātos par dīdžejošanu kopā ar studijas izveidotājiem Funky DJ Elegant jeb īstajā vārdā Ņikita Turubanovs un DJ Cimmis jeb īstajā vārdā Roberts Cimermanis.
Ņikita ir latgalietis, apvienības Latgalīšu reps dalībnieks, skolotājs Rīgas Dj skolā un jau vairāk kā 10 gadus dīdžejs kā klubos, tā festivālos.
Roberts ir vidusskolnieks no Dobeles, Ņikitas skolnieks, kurš dīdžejošanu kā savu hobiju uzsācis 13 gados un nu ar to aktīvi nodarbojas.
Raidījumu vada Amanda Anusāne un Līna Lontone.
Breinojamīs kūpā! -
Folkloras kopa “Upīte” sākusi darbu pie jauna mūzikas albuma izdošanas, kurā būs apkopotas kolhoza laikos dziedātās dziesmas, no kurām daļai tiks dots jauns skanējums. Jau no novembra katra mēneša 21. datumā “Upīte” izlaiž jaunu dziesmu ar videoklipu. Šajā raidījumā runājam ar idejas autori Kati Slišāni, studijas producentu Māri Keišu un “Upīte” vadītāju Andri Slišānu.
Sarunā dzirdēsi, kā no teicējām tika apkopotas dziesmas, kāds ir to ieraksta process un noskaidrosi, vai tiešām Upīte dzīve jauka.
Raidījumu vada Adrians Zelčs un Arnis Malakovs
Breinojamīs kūpā! - Visa fler
