Avsnitt
-
Ceturtdien ar atklāšanas maču Meksikā trijās Ziemeļamerikas valstīs sāksies piecu nedēļu futbola maratons jeb Pasaules kauss. Ko gaidīt, kas ir turnīra favorīti, kādi būs pārsteigumi? Par to un daudz ko citu LSM.lv speciālizlaidumā sprieda Latvijas Sabiedriskā medija sporta žurnālisti Kārlis Ķilkuts, Matīss Timofejevs un Māris Bergs, kā arī futbola treneris Ervīns Pērkons.
Šī pavasara un vasaras mija sporta draugiem bijusi ļoti koša un emocijām bagāta – vietējā basketbola dzīve tika ievērojami koriģēta, hokeja izlases ceturtdaļfināls un tik tikko 3x3 basketbolisti tika kronēti par pasaules čempioniem. Tagad kārta pasākumam, kuram latviešu līdzjutējiem varbūt nav tik lielas emocionālās piesaistes, bet kas tomēr ir ievērības cienīgs notikums.
Pasaules kauss futbolā sāksies jau ceturtdienas, 11. jūnija, vēlā vakarā ar atklāšanas spēli starp Meksiku un Dienvidāfriku un ilgs līdz pat 19. jūlijam, kad tiks kronēti jaunie čempioni.
Šajā lielajā sporta forumā pārsteigumu nekad nav trūcis, taču šogad tādi sākušies, vēl pirms kāda no izlasēm kāpusi uz zāliena, daudzām komandām un to personālam sastopoties ar neierasti lielu drošības pārbaudi uz ASV robežas. Tāpat ierasti spēcīgā Vācijas izlase nav iekļauta starp titula pretendentēm, un lielus jautājumus raisa Portugāles valstsvienības superzvaigzne Krištianu Ronaldu un viņa iekļaušanās komandā šajā turnīrā.
Starp favorītiem Vācijas vārdu neredzam
Futbola treneris Pērkons savā skatījumā Pasaules kausā izšķir trīs favorītus – Franciju, Spāniju un Argentīnu. Spāņi ir esošie Eiropas čempioni, kuriem sastāvā ir daudz gados jaunu futbolistu, taču jau gan klubu, gan izlases karjerās viņi ir nobrieduši sasniegt lielas lietas. Francija izceļas ar, iespējams, vislabāk nokomplektēto sastāvu šajā čempionātā, bet Argentīna uz Ziemeļameriku ved ļoti pieredzējušu izlasi.
Turnīra "melnais zirdziņš" – Norvēģija
Neraugoties uz to, ka Norvēģija iekļuvusi diezgan sarežģītā apakšgrupā un arī pēcāk, ja izdosies iekļūt izslēgšanas spēlēs, ceļš līdz Pasaules kausam varētu būt diezgan sarežģīts, tieši Eiropas ziemeļnieki tiek uzskatīti par komandu, ar kuru jārēķinās jebkuram pretiniekiem. Īpaši izceļamie spēlētāji liekus komentārus par sevi neprasa – Anglijas Premjerlīgas pēdējo gadu labākais snaiperis, Mančestras "City" uzbrucējs Ērlings Holanns, kā arī viens no Londonas "Arsenal" spēles veidotājiem Martins Ēdegors.
Par šīs valstsvienības vājo posmu tiek uzskatīta aizsardzība, kas potenciāli viņiem varētu liegt panākumus pret pasaules spēcīgākajām komandām, taču iepriekš minētie vīri savās pozīcijās ir vieni no labākajiem mūsdienu futbolā, turklāt sastāvā vēl ir daudzi no Eiropas labākajām līgām.
Nedrīkst nepieminēt arī Ekvadoru, kurai ir ļoti spēcīga aizsardzības līnija – Čempionu līgas uzvarētājs Willians Pacho (PSG), Premjerlīgas čempions Pjero Inkapjē ("Arsenal"), Perviss Estupinjans ("Milan"), balsta pussargs Moisess Kaisedo ("Chelsea"). Šī ir komanda, kas Dienvidamerikas Pasaules kausa kvalifikācijā palika otrajā vietā uzreiz aiz Argentīnas, 18 mačos ielaižot tikai piecus vārtus.
Četras komandas – turnīra debitantes
Pirmo reizi Pasaules kausā startēs tādas izlases kā Uzbekistāna, Kaboverde, Kirasao un Jordānija, kas turnīrā iekļuvušas pa ļoti dažādiem ceļiem.
Tiesāšanas jauninājumi
Šogad Pasaules kausa tiesnešiem bija īpaši jāgatavojas, jo FIFA ieviesusi vairākus jauninājumus, kas visi kā viens vērsti uz to, lai maksimāli mazinātu laika vilkšanu. Lūk, daži no piemēriem.
Pirmoreiz vēsturē ir obligātie ūdens pārtraukumi.
Parasti tie tika lietoti tad, kad gaisa temperatūra pārsniedz +30 grādus, bet šoreiz tie būs obligāti katra puslaika vidū un dublēsies arī kā komerciālie pārtraukumi.
Tiks steidzinātas maiņas – kad tiek pacelts tablo un parādīts numurs, spēlētājam ir 10 sekundes, lai atstātu laukumu. Ja tas netiek ievērots, tam futbolistam, kurš grasījās iesaistīties spēlē, būs jāuzgaida līdz nākamajam brīdim, kad bumba atstās laukumu un tiesnesis viņus aicinās laukumā.
Tāpat jāievada bumba spēlē krietni ātrāk – bumbas ievadīšana spēlē no autiem un atsitiens no vārtiem jāizpilda piecu sekunžu laikā, bet, ja tas netiek darīts, tiesnesis bumbu var atdot pretiniekiem, bet par vārtsarga neizpildītu brīvsitienu pat var piešķirt stūra sitienu pretiniekiem.
Tāpat nedrīkst aizsegt muti, ja rodas kādas konfliktsituācijas. Joprojām varēs slēpties, ja ar komandas biedru gribi sarunāt, kā izspēlēt brīvsitienu, bet, ja sākas strīdi ar pretiniekiem, tad attiecīgais spēlētājs var tikt sodīts ar sarkano kartīti.
Vairāk funkciju VAR – viņi varēs iesaistīties, ja kļūdaini piešķirta otrā dzeltenā kartīte, nepareizi fiksēts pārkāpuma veicējs vai nepareizi piešķirts stūra sitiens.
Laikapstākļu ietekme un Pasaules kausa dārdzība
Taču netrūkst arī negatīvu lietu par un ap turnīru. Šis, iespējams, ir pirmais Pasaules kauss, kur tik daudz tiek runāts par laikapstākļiem, īpaši ASV kontekstā. Karstums ir viena lieta, bet ASV ir īpašs protokols, kurš ir pieņemts likumdošanā, – ja stadiona apkaimē, 13 kilometru jeb astoņu jūdžu rādiusā ap mača norises vietu, tiek fiksēts zibens spēriens, spēle obligāti jāaptur uz 30 minūtēm, spēlētājiem jādodas uz ģērbtuvēm, bet skatītājiem jāatstāj tribīnes. Ja tas atkārtojas, laika atskaite sākas no jauna.
Tas gan neattiecas uz tiem stadioniem, kuriem ir jumts: Dalasā, Atlantā, Losandželosā un Hjūstonā.
Arī cenas uz vietas nebūs draudzīgas – atsevišķām vēl grupu fāzē notiekošām spēlēm cenas sasniedz jau vairākus simtus un pat tūkstošus ASV dolāru, bet, piemēram, Ņūdžersijā, lai tiktu uz stadionu spēļu dienās ar vilcienu, jāšķiras no vēl 150 dolāriem (ikdienā tas izmaksā ap 12 dolāriem).
Prognozes par C, F, I un L apakšgrupām
Raidieraksta galvenie varoņi noslēgumā pievērsās pašam interesantākajam – prognozēm, apskatot četras izvēlētās apakšgrupas. C grupā spēlē Brazīlija, Maroka, Skotija un Haiti. F grupā spēkosies Nīderlande, Japāna, Zviedrija un Tunisija, I grupā varēsim vērot Francijas, Senegālas, Norvēģijas un Irākas cīņas, bet L grupā ielozētas Anglija, Horvātija, Gana un Panama.
-
Latvija un Baltijas valstis pašas kontrolē Krievijas militārās iespējas. Pat ja Krievijai ir nodoms reģiona valstis provocēt ar dažādām sabotāžām un diversijām, lielāka mēroga militāros mērķus Krieviju attur īstenot tās sāktais karš pret Ukrainu un tas, kā paši spēsim kļūt militāri spējīgāki. Tā raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Formā!" sacīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Kaspars Pudāns.
SARUNAS CEĻVEDIS:
Labākais, kas noticis kopš stāšanās amatā, – "joprojām esam brīvi un drošībā". Drošības situāciju reģionā turpina diktēt Krievijas sāktais karš pret Ukrainu. Jāmazina Krievijas iespēju loks, lai provokāciju līmenis nepieaug. Prioritātes – mācīties no Ukrainas, balansēt resursus, veicināt kaujas gatavības kultūru.► Raidierakstu "LSMnīca" var dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv un portāla "Youtube" kontā.
"Joprojām esam brīvi un drošībā"Pudāns NBS komandiera amatā stājās pirms teju pusotra gada. Vaicāts, kas ir bijis labākais kopš stāšanās amatā, viņš uzsvēra – joprojām esam brīvi un drošībā.
"Tas arī ir labākais. Mēs darām kaut ko pareizi, lai atturētu draudus. Izaicinājumi mums [būs] vienmēr un pieaug arvien vairāk, bet man liekas,
tas mūs tikai arvien vairāk motivē – pašu spējas to izdarīt, arī visu citu atbalsts vai nopēlums ir tas, kas liek būt vēl labākiem," sacīja Pudāns.
Drošības situāciju reģionā turpina diktēt Krievijas sāktais karš pret UkrainuNBS komandieris uzskata, ka drošības situāciju reģionā arvien visvairāk ietekmē Krievijas sāktais karš pret Ukrainu, taču tas liedzot Krievijai lūkoties uz citiem militārajiem mērķiem.
"Situāciju vairāk ietekmē tas, kas notiek Ukrainā. Karadarbība, kas turpinās līdzvērtīgos apmēros, nozīmē, ka ļoti daudz apdraudējuma situācija uz mūsu robežām nav mainījusies, jo [Krievijas] spēku apmērs joprojām tiek pievilināts vai ievilkts karā Ukrainā. [..] Vienlaikus, protams, [Krievijas spēki ir] spējīgi arvien vairāk atjaunoties, stiprināt savas spējas, bet tās pamatā arī aiziet visas turpat atpakaļ uz Ukrainu," sacīja Pudāns.
Taču, pēc NBS komandiera domām, karadarbības ieilgšana Ukrainā likusi Krievijai izvērst cita mēroga operācijas pret Baltijas valstīm un Rietumiem, piemēram, īstenojot sabotāžas un diversijas aktus.
"Arī Krievija saprot, ka tik ilgi viņi to nevarēs darīt tieši tāpēc, ka tas ir mūsu atbalsts, Rietumvalstu atbalsts, kas palīdz Ukrainai karadarbībā neapstāties – turpināt sīvi pretoties. Viņi ir iestiguši, protams, tajā nogurumā, un tāpēc vēlme kaut ko nodarīt mūsu virzienā – sabotāžas, diversijas, ietekmēt mūsu prātus ar informatīvām, kognitīvām darbībām – noteikti ir pieaugusi. [..] Tie apstākļi – vēlme kaut kādā veidā novērst mūsu uzmanību no Ukrainas. Iespējams, Krievijai ir arī vajadzīga savas sabiedrības pārliecības stiprināšana, ka šis nav viņiem karš tikai ar Ukrainu, bet ar visiem Rietumiem. [..] Tā ka tas noteikti varētu viņus motivēt kaut ko arī redzamu darīt, ne tikai vārdos mūs biedēt," sacīja Pudāns.
Jāmazina Krievijas iespēju loksPudāns pauda pārliecību par Krievijas nodomu īstenot dažādas provokācijas pret Latviju, bet to pāraugšanu lielāka mēroga militārās operācijās, pēc viņa domām, ietekmējam mēs paši.
"Krievijai noteikti ir nodoms un noteikti arī zināmas spējas veikt maza līmeņa provokācijas, ietekmēt mūsu prātus, ietekmēt mūsu lēmumus, varbūt pārbaudīt, testēt mūsu noturību, bet noteikti ne liela mēroga uzbrukumam. Es negribētu ieslīgt arī kaut kādā virzienā uz to, ka Krievija varētu gaidīt kaut ko, kamēr mēs esam demonstrējuši savas daudz jaudīgākas spējas un esam savākuši savu optimālo skaitu mūsu sabiedrības, mūsu zemessargu kopā, un ka [Krievija varētu] noteikti darīt kaut ko ātrāk. Bet jo vairāk atstāsim [Krievijai] laiku, jo tālāk nenovērsīsim šīs iespējamības, jo Krievija var kļūt stiprāka," sacīja Pudāns.
NBS komandieris pieļāva – pat ja Krievijas nodoms uzbrukt Baltijas valstīm tagad varētu būt liels, militārās iespējas nav tās pusē.
"Tas ir atkarībā, protams, no tā, kā turpināsies karš Ukrainā. Viņiem varbūt būs spējas, bet iespējas noteikti būs mazākas. Tās iespējas jau mēs kontrolējam. Mēs kontrolējam šīs iespējas, arvien esot paši spēcīgāki, mūsu industrijai kļūstot spēcīgākai. Tas ir tas, ko es mēģinu pateikt, – mums ir jāsamazina šis iespēju loks, jo, to samazinot, Krievijas spējas ir mazākas. Un, ja viņi arī kaut ko izlems, tad tas apdraudējums būs ar mazāku smagumu, ko var izdarīt," atzīmēja Pudāns.
Prioritātes – mācīties no Ukrainas, balansēt resursus, veicināt kaujas gatavības kultūruTādēļ NBS komandieris uzskata, ka Latvijai jāturpina stiprināt militārās spējas. Un viņš to iecerējis ar trim galvenajiem soļiem.
Pirmkārt, mācoties no Ukrainas pieredzes. "Sapratne, kas tieši fokusēta uz atziņām par karadarbību Ukrainā. [..] Kādas galvenās atziņas no taktikas, no tehnoloģijām, kā tiek pievienoti komandu vadības dažādi principi. Tas tika izvērtēts, lai tieši iedarbinātu mūsu pārskatu par tālāko spēju attīstību. Vienlaikus atziņa bija par to, ka mums ir jādara kaut kas vairāk, nevis ierastās spēju izmaiņas. [..] Tas nozīmē, ka tas skars arī varbūt kopēju struktūru, konceptuālos jautājumus. Mums jābūt vairāk digitalizētai informācijas apmaiņai un uzglabāšanai. Ātrums ir tas, kas palīdz gan to izveidot, gan to visu pasargāt," sacīja Pudāns.
Otrkārt, Pudāns uzsvēra resursu balansēšanu un attīstāmo spēju izvērtēšanu.
"Daudz kas attīstās arī apdraudējuma ziņā, bet mēs saprotam, cik mums ir cilvēkresursi. Lai arī 5 % no iekšzemes kopprodukta [aizsardzībai] it kā liekas liels resurss, bet tas nav pietiekami, lai uzreiz sasniegtu visas vajadzīgās spējas. Tātad resursu balansēšana – ar kurām spējām mēs sākam, ko attīstām. Skatāmies no operacionālā viedokļa vai tomēr piesaistāmies pie industrijas. Atrast balansu starp to," pauda Pudāns.
Treškārt, viņš minēja kaujas gatavības kultūras veicināšanu.
"Par to, ko mēs saprotam ar kaujas gatavību. Un ne tikai mūsu. Tātad tas nav tikai par bruņotajiem spēkiem, tas ir par visu valsti. It kā mēs to runājam jau vairākus gadus – par visaptverošu valsts aizsardzību, par ikkatra pilsoņa lomu. Bet man liekas, tas arī ir drusku jābīda aktīvāk. [..] Nevis tikai vārdos, mūsu teikumos vai papīros, bet kā kultūras maiņa. [..] Mūsu galvenais uzdevums – un arī Zemessardzes komandiera pirmā no prioritātēm – ir kaujas gatavība. Ne tik daudz caur jaunu spēju veidošanu, kas, protams, notiek, piemēram, ar bezpilota autonomajām sistēmām, bet arī esošo spēju stiprināšana, to apmācība, vingrināšana, plānu sagatavošana. Jo kaujas gatavība nav tikai karavīrs ar ekipējumu. Tas ir apmācīts karavīrs, kurš zina savu rīcības plānu un kuram ir arī rezerves. Un rezerves ir tas lielākais, kas mums šobrīd ir jāpilnveido, jo jāsaprot – lai arī mēs gribam uzvarēt ātru savu zibens karu pret pretinieku, mums jābūt arī gataviem, ka tas var ieilgt," atzīmēja NBS komandieris.
Klausies citas "Formā!" epizodes! -
Saknas det avsnitt?
-
Visaptverošā valsts aizsardzībā var iesaistīties arī autoservisi, konditorejas, mārketinga aģentūras un daudzi citi uzņēmumi vai institūcijas, kas ar savām prasmēm un zināšanām var būt noderīgas, lai palīdzētu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS). To raidieraksta "LSMnīca" cikla "Formā!" jaunākajā epizodē skaidroja NBS Apvienotā štāba civilmilitārās sadarbības vecākais eksperts, zemessargs Ričards Batarags.
► Raidierakstu "LSMnīca" var dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv un portāla "Youtube" kontā.
Civilmilitārā sadarbība ir kā tilts starp civilo un militāro pasauli, lai veicinātu civilo atbalstu Latvijas aizsardzībai un palīdzētu katram civilajam partnerim atrast savu īsto vietu visaptverošā valsts aizsardzībā, norādīja Batarags. Veidi, kāda palīdzība tiek nodrošināta, ir visdažādākie, stāstīja eksperts.
"Bruņotajiem spēkiem, un jāatceras – arī sabiedrotajiem, kuri te ir palīgā –, pamata noderīgās lietas, kas ir vajadzīgas, ir viss, kas saistīts ar transportu, transporta remontu, degvielu, pārtiku, medicīnu. Nevaru pateikt, ka katrā reizē jebkurš mazais uzņēmējs noderēs bruņotajiem spēkiem, bet, apmēram saprotot to, ko vajag Ukrainā, kādu viņi sagaida atbalstu, un to, kas mums ir vajadzīgs uz vietas, tur veidojas tā iespējamā niša sadarbībai," sacīja Batarags.
Nesen akceptētas izmaiņas Zemessardzes likumā, kas izveido arī īpašu atbalstītāja statusu, kas ļauj cilvēkiem, kuri veselības vai vecuma dēļ nevar dienēt, ar savām zināšanām un prasmēm palīdzēt Zemessardzei. Tomēr tas nenozīmē, ka civilmilitārā sadarbība nav eksistējusi pirms tā, atzina Batarags, norādot, ka, vēršoties pie sava tuvākā Zemessardzes bataljona, varēja un varēs atrast veidu, kā palīdzēt valsts aizsardzībai.
Kā tieši darbojas civilmilitārā sadarbības un kas ir tās stiprās un vājās puses Latvijā, par to klausies raidieraksta "Formā!" 28. epizodē.
Klausies citas "Formā!" epizodes! -
"Cilvēka psihe nevar normāli noreaģēt uz nenormālu situāciju, kāda ir karš," tā jaunākajā raidieraksta "Formā!" epizodē sacīja filozofs un topošais psihologs Vents Sīlis. Šajā reizē meklējam atbildi uz jautājumiem, kā cilvēki reaģē un gatavojas dažādām krīzes situācijām un vai psiholoģisko gatavību tām maz ir iespējams trenēt.
Sīlis uzskata, ka arī apmācības, kādas, piemēram, ir Zemessardzē, cilvēka psihei nevar padarīt kara situāciju saprotamu, jo tā ir galējā vardarbības forma. Taču šāda veida apmācības palīdzot krīzes situācijās neļauties panikai.
"Tas, ko mēs apmācībās iegūstam, – mēs pārvaram baiļu impulsu un trauksmes un neprognozējamības impulsu. Visa veida treniņš, visa veida apmācības ir domātas, lai kara laikā tu nevis sēdētu un apcerētu nācijas smago likteni, bet vienkārši darītu praktiskās lietas. Tas arī ir pirmais solis, kā sagatavoties tam. Pirmkārt, atcerēties, ka šajā neordinārajā situācijā joprojām ir jātaisa ēst, ir jāskatās, kur ir bērni un kas ar viņiem notiek. [..] Joprojām ir jāguļ, joprojām jāatpūšas. Nevar sēdēt vienkārši tādā psihiski izārdītā, eksistenciālā stāvoklī un kaukt. Tas tā nestrādā – tā ir panika, un tā ir padošanās panikai. Tāpēc veidot ikdienas paradumus, kaut vai aiziet tēju uztaisīt, tas to normalitāti uzreiz atgriež," pauda Sīlis.
Plašāk par to, kā cilvēks uztver dažādas krīzes situācijas, kā tām var mentāli sagatavoties un vai šādas situācijas sabiedrību vieno vai šķeļ, var klausīties raidieraksta "Formā!" 27. epizodē.
Klausies citas "Formā!" epizodes! -
Cilvēki, kas ikdienā palīdz valstij cīnīties pret kiberuzbrukumiem, jeb Kiberaizsardzības un elektromagnētiskās karadarbības bataljona zemessargi ir neredzamās frontes karavīri. To raidierakstā "Formā!" sacīja šī bataljona komandieris majors Ronalds Mandelis. Šis bataljons kopā ar Singapūras kolēģiem šomēnes izcīnīja 1. vietu starptautiskajās kiberaizsardzības mācībās "Locked Shields 26".
24. aprīlī noslēdzās ikgadējās starptautiskās kiberaizsardzības mācības "Locked Shields 26", kurās Latvijas un Singapūras apvienotā komanda izcīnījusi pirmo vietu. Mācībās "Locked Shields 26", kuras no 20. aprīļa norisinājās klātienē Tallinā, Igaunijā, kā arī tiešsaistes formātā, kopumā piedalījās aptuveni 4000 dalībnieku no 41 valsts.
"Patiesi priecājos par paveikto darbu kopā ar Singapūras kolēģiem un visiem iesaistītajiem. Mūsu sasniegtais rezultāts pierāda, ka spējam veiksmīgi sadarboties ar dažādām nācijām, mācīties gan no savām, gan citu kļūdām, pielāgoties situācijām, kad šķiet, ka risinājuma nav, nepadoties un tomēr atrast izeju. Paldies visiem, kas piedalījās un atbalstīja mūs, lai šīs mācības izdotos. Īpaša pateicība mūsu kibersargiem, kuri ar savu ieguldījumu stiprināja mūsu panākumus un nesa Latvijas vārdu pasaulē," uzsvēra Mandelis.
Kopumā Latvijas un Singapūras komandā mācībās piedalījās ap 230 dalībnieku, no kuriem aptuveni 140 bija Latvijas pārstāvji. Mācību mērķis bija pārbaudīt procedūras un sacensību formātā trenēt kiberdrošības ekspertus no dažādām valstīm, lai veicinātu konkurenci, pieredzes apmaiņu un spēju attīstību.
"Locked Shields" ir vienas no pasaulē lielākajām un sarežģītākajām kiberaizsardzības mācībām, kurās vienotā draudu scenārijā tiek apvienoti tehniskie eksperti, stratēģiskās komunikācijas speciālisti, juristi un nacionāla līmeņa lēmumu pieņēmēji.
Raidierakstā "Formā!" Mandelis uzsvēra, ka kibersargi ir neredzamās frontes karavīri.
"Bieži vien kiberuzbrukumi nav tēmēti, tie vienkārši masveidā tiek izplatīti ikdienā. [..] Es teiktu tā – tas, ko daudzi nezina un nejūt ikdienā. Tad mēs esam, kā es saku, neredzamās frontes karavīri. [..] Un tā lieta, ko mēs darām, bieži vien ir varbūt nesajūtama uzreiz. Bet tas, ka jūs ikdienā varat atvērt vaļā savu e-pastu vai pārskaitīt naudiņu un visu pārējo, – viss strādā. Viss forši līdz brīdim, kad kaut kāda sistēma nedarbojas. Un tad mēs esam tie, kas bruņoto spēku ietvaros un arī atbalstot mūsu partnerus "Cert.lv" nāk palīgā," jaunākajā "Formā!" epizodē pauda Mandelis.
Klausies citas "Formā!" epizodes! -
Garīgums, autentiskums un emocionālā inteliģence ir tēmas, kas bieži vien īpaši aktuālas ir tieši pusmūžā, turklāt tās kļūst svarīgas ne tikai cilvēku privātajā dzīvē, bet darba vidē. Ko tas nozīmē, ko tas cilvēkam dod, un vai to var iemācīties? Skaidrojām "LSMnīcas" raidieraksta "Uz visiem 100 pēc 40" sarunā ar darba organizāciju psiholoģi un Rīgas Stradiņa universitātes doktoranti Gitānu Dāvidsoni.
Sarunu dalījām divās daļās, sākumā pievēršoties tam, ko nozīmē materiāls un nemateriāls pasaules skatījums, garīgums, emocionālā inteliģence, autentiskums un tamlīdzīgi termini, kurus, iespējams, nereti dzirdam publiskajā telpā.
Savukārt raidieraksta otrajā daļā šķetinājām jautājumus par cilvēku un darbu. Veselīga darba vide ir iedvesmojoša un motivējoša. Ja cilvēki jūtas psiholoģiski droši, viņi ir radošāki, brīvāki un jūtas labāk gan individuāli, gan kā kolektīvs, uzsvēra Dāvidsone. Viņa norādīja, ka cilvēki, kas domā par emocionālo inteliģenci un kopj šīs prasmes, ir arī efektīvāki un veiksmīgāki darbinieki, jo tas palīdz veidot labākas attiecības ar apkārtējiem –
draudzīga un saliedēta komanda vienmēr dos labākus rezultātus nekā konflikti darbavietā.
► Raidierakstu klausies arī lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", "YouTube", kā arī portālā LSM.lv un "REplay.lv".
"Uz visiem 100 pēc 40": klausies raidierakstus un lasi rakstusVairāk
-
Lai atrisinātu ASV un Izraēlas uzsākto karadarbību Tuvajos Austrumos, Baltā nama saimniekam Donaldam Trampam ir trīs izvēles un tās visas ir sliktas, raidieraksta "Drošības barometrs" jaunākajā epizodē vērtē drošības pētnieks Jānis Kažociņš.
Ģeopolitikas pētījumu centra veidotajā "Drošības barometrā" jeb aizvadītā ceturkšņa pārskatā par svarīgākajiem notikumiem starptautiskajā politikā šoreiz īpaša uzmanība pievērsta ne vien karam Ukrainā, bet arī ASV un Izraēlas uzsāktajai militārajai operācijai pret Irānu, kas nepilnos divos mēnešos ierosinājusi ne vien plašāku karadarbību Tuvajos Austrumos, bet arī atstājusi pamatīgas sekas uz globālo ekonomiku un drošību, kā arī NATO aliansi un sabiedroto atbalstu Kijivai.
Drošības pētnieks Jānis Kažociņš vērtē, ka Baltā nama saimnieks Tramps karā Tuvajos Austrumos ir nonācis strupceļā. Iespējas, kā to izbeigt, ir vairākas, taču visas vienlīdz sliktas.
Pirmkārt, ASV prezidentam ir iespēja uzsākt nopietnas sarunas ar Irānu par kara Tuvajos Austrumos risinājumu, taču tas būšot grūti, uzskata Kažociņš, jo ASV prezidentam tad būs jāizskaidro šī kara uzsākšanas iemesli un tas, kāpēc viņš šim mērķim tērējis lielus ASV līdzekļus.
Otra iespēja ir pamatīgi eskalēt karadarbību, kas ir sarežģīta un ļoti bīstama operācija, turklāt tā arī varētu izvērsties bezgalīgā karā.
Savukārt trešā iespēja ir paziņot par uzvaru, taču tas varētu būt grūti izdarāms, tāpēc ka ASV tā arī nav skaidri definējusi tās uzsāktās karadarbības mērķus.
Raidierakstu "LSMnīca" var dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv un portāla "Youtube" kontā.
-
Kā uzņēmēji var iesaistīties valsts aizsardzībā? Kā fonds "Uzņēmēji mieram" palīdz Ukrainai, un ko Latvijas uzņēmumi mācījušies no palīdzības sniegšanas Ukrainai? Par to raidieraksta "LSMnīca" cikla "Formā!" jaunākajā epizodē saruna ar vienu no šī fonda pārstāvjiem, "Eco Baltia" grupas līdzīpašnieku un zemessargu Māri Simanoviču.
► Raidierakstu "LSMnīca" var dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv un portāla "Youtube" kontā.
Krievijas pilna apmēra iebrukums Ukrainā 2022. gada 24. februārī Māris Simanoviču mudināja iestāties Zemessardzē un arī pašam rūpēties par valsts aizsardzību.
Vienlaikus Krievijas sāktais pilna apmēra karš vairākiem Latvijas uzņēmējiem lika nepalikt malā, bet iesaistīties, lai gādātu palīdzību Ukrainai, aizstāvoties pret iebrucēju. Pirmajos kara brīžos tika atrasti domubiedri, lai radītu fondu "Uzņēmēji mieram", kas gan sākotnēji radies no saziņas lietotnes "WhatsApp" grupas, atcerējās Simanovičs.
"Bija draugu pulciņš, kas saprata – ir sācies neiedomājamais. Kā mēs varam palīdzēt? Burtiski pāris dienu laikā, šķiet, divu dienu laikā radās "WhatsApp" grupa. Tajā iesaistījās ļoti liels skaits uzņēmēju. Principā mēs vienkārši sākām apstrādāt ukraiņu vajadzības. Mums bija arī kontakti ar ukraiņiem," viņš stāstīja.
Pirmās kara dienas palīdzības sniegšanas ziņā bijušas ļoti haotiskas arī tāpēc, ka no Ukrainas sekoja vairāki palīdzības lūgumi.
"Sākot no nakts un termālajām optikām, slimnīcu gultām, mašīnām un tā tālāk. Principā mēs izveidojām tādu brīvprātīgu struktūru, kurā darbojās gan uzņēmēji, kas ziedoja naudu, gan cilvēki, kas varēja atrast lietas. Kara pirmajās dienās mēs vienkārši krāmējām dronus un optiskos tēmekļus mašīnās un sūtījām uz turieni. Salīdzinoši ātri mēs to visu pārveidojām par fondu," stāstīja Simanovičs.
Šobrīd šī iniciatīva pāraugusi par vienu no lielākajiem Latvijas brīvprātīgā atbalsta mehānismiem, ar ko tiek gādāta palīdzība Ukrainai. Pērnā gada decembrī vien fonda palīdzība Ukrainai mērāma vairāk nekā 365 000 eiro apmērā, bet kopš fonda izveides pārsniegti jau vairāk nekā 10 miljoni eiro palīdzības apmērā Ukrainai.
"Mēs sadarbojamies ar visām atbalsta organizācijām, arī ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Iekšlietu ministriju un citām organizācijām, kas palīdz Ukrainai. Mūsu pienesums ir saistīts ar to, ka mēs ļoti strukturēti zinām, ko ukraiņiem vajag. Arī kampaņveidīgi – skatāmies, kas ir prioritātes. Mūsu pēdējais pasākums – "Atved mājās" – ir ievainoto karavīru rehabilitācija, evakuācija, kam mēs ļoti veiksmīgi savācām vairākus miljonus eiro. Tāpat ir bijuši arī ļoti daudzi citi projekti, kas ir saistīti ar konkrēto fāzi frontē vai karadarbībā kopumā," sacīja Simanovičs.
Simanovičs uzskata, ka Krievijas sāktais karš Ukrainā daudziem uzņēmumiem palīdzējis "domāt ārpus kastes" tajā ziņā, kā varētu sniegt savu artavu valsts aizsardzībā.
"Man liekas, ka tas, ko šī sistēma pierādīja, ir tas, ka armijai ir savs resurss, proti, ir zināms, kas pieder armijai, ir kaut kāds mobilizācijas saraksts, un tad ir visas reālās vajadzības, kuras vajag uzreiz. Piemēram, mums vajag ļoti lielu skaitu pārvietojamo slimnīcu gultu, un tajā brīdī tev ir diaspora, cilvēki ārpusē. Mums bija situācija, kad mūsu organizācija apzināja šīs slimnīcas gultas Anglijā un sūtīja uz Ukrainu."
Vairāk par Simanoviča pieredzēto Zemessardzē un to, ko Latvijas uzņēmumi var mācīties no kara Ukrainā, var klausīties podkāsta "Formā!" 25. epizodē.
Klausies citas "Formā!" epizodes! -
Tīmeklī ir daudz veiksmes stāstu par cilvēkiem, kuriem pēc ilgām pūlēm, mēģinājumiem un ārstu saukšanas talkā galu galā izdevies tikt pie bērniem, taču ir arī klusā puse – pāri, kuriem tas neizdevās. Raidieraksta "LSMnīca" cikla "Uz visiem 100 pēc 40" sarunā ar savu stāstu par to, kā pieņemt dzīvi bez bērniem, dalījās Vita Stiģe-Škuškovnika, kuru sāpīgā dzīves pieredze pamudināja pievērsties bezbērnotības tēmai un tās aktualizēšanai sabiedrībā.
To, ka neizdodas tikt pie izsapņotā ģimenes modeļa, nebija viegli pieņemt. Pagāja septiņi gadi, līdz Vita uzsāka psihoterapiju. "Daudzi cilvēki joprojām nesaprot – kā tu vari sērot par kaut ko, kas īsti tavā dzīvē nav bijis, bet tas ir tieši tas, par ko es sēroju! Ka tā nav manā dzīvē, ka tas ir tas, ko es gribēju, bet man tas ir atņemts," viņa uzsvēra.
Tagad Vita par savu pieredzi runā skaļi, izglītojot sabiedrību par bezbērnotības jautājumiem un iemesliem, kā arī vēršot uzmanību uz diskrimināciju darbavietās, ko reizēm nākas piedzīvot cilvēkiem bez bērniem.
Sarunā Vita arī palīdz rast atbildes, kā labāk runāt ar tiem pāriem, kuriem neizdodas tikt pie bērniņa, un skaidro, kādēļ labāk necensties mierināt, žēlot, stāstīt par kādu citu cilvēku pieredzi vai dot padomus un censties "izglābt".
To visu un daudz ko citu klausies epizodē!
► Šo epizodi klausies arī lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", "YouTube", kā arī portālā LSM.lv un "REplay.lv".
"Uz visiem 100 pēc 40": klausies raidierakstus un lasi rakstusVairāk
-
"Zemessardzes bataljons Daugavpilī ir ļoti līdzīgs pašai pilsētai – daudzkulturāls un daudznacionāls, tur lielākā daļa ir krievvalodīgo, bet tas ir stāsts par to, ka vēlmei aizsargāt valsti nav valodas," jaunākajā raidieraksta "LSMnīca" cikla "Formā!" epizodē sacīja Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) Latgales redakcijas žurnāliste un šī bataljona zemessardze Anna Luīze Ruskule.
SARUNAS CEĻVEDIS:
"Ko tu! Sievietēm jau nav, ko darīt Zemessardzē!" Daugavpilī izteikti parādās vienā un citā veidā domājošie. Krievijas karš pret Ukrainu daļai Daugavpilī lika aizdomāties – mana drošība ir apdraudēta.► Raidierakstu "LSMnīca" var dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv un portāla "Youtube" kontā.
"Ko tu! Sievietēm jau nav, ko darīt Zemessardzē!"Anna Luīze Ruskule ir žurnāliste no Daugavpils un Zemessardzes 34. kājnieku bataljona kaprāle. Pēc studijām Rīgā viņa sajutusi vilkmi atgriezties tur, kur uzaugusi – tagadējā Augšdaugavas novadā, bet sevi uzskata par daugavpilieti. Lai gan sākotnēji, tāpat kā daudziem jauniešiem, šķita, ka jābrauc prom, ar laiku nostiprinājās sajūta, ka tieši Daugavpilī viņa var būt visvairāk vajadzīga.
Zemessardzes kontekstā par pagrieziena punktu Ruskulei, tāpat kā daudziem citiem, kļuva Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, pēc kura viņa iestājās Zemessardzē.
"Es jau savā ikdienas darbā arī zināmā mērā aizsargāju drošību, bet informatīvo drošību. Un tajā brīdī man gribējās fiziski. Ar fizisko esmu uz "tu", un man likās – kāpēc gan ne?
Bet tolaik mans draugs man teica – nē, ko tu, sievietēm jau nav, ko darīt Zemessardzē. Lai gan viņš pats arī ir zemessargs. Bet jo arvien vairāk mēs redzējām ziņas no Ukrainas, kas notiek, ka tas karš nebeidzas, sapratu, ka vajag tomēr. Daugavpils un Latgale bija tā vieta, kur es uzskatīju, ka es varu sniegt savu artavu drošības kontekstā," stāstīja Ruskule.
Žurnāliste norādīja, ka Daugavpils ir daudzkulturāla un daudznacionāla pilsēta un ka tieši tāds arī esot attiecīgais Zemessardzes bataljons.
"Tur lielākā daļa arī ir krievvalodīgo. Bet tas ir stāsts par to, ka vēlmei aizsargāt valsti nav valodas. Un tas patriotisms īstenībā, kas ir Daugavpilī, tur noteikti nav valodas aspekts, jo ļoti daudzi, arī mani draugi, krievvalodīgie dienesta biedri, viņiem tā motivācija un cīņasspars brīžiem ir daudz lielāks. [..] Un ar to, manuprāt, mēs kā Daugavpils bataljons izceļamies. Protams, brīžiem liekas, ka varētu latviskāk, bet mēs ar to strādājam, mēs mēģinām. Mēs ceram uz to labāko rezultātu," sacīja Ruskule.
Daugavpilī izteikti parādās vienā un citā veidā domājošieĀrpus Zemessardzes bataljona Ruskule Daugavpili raksturoja kā vietu, kur saduras dažādas identitātes, mediju telpas un pasaules skatījumi. Viņa uzsvēra, ka pilsētā joprojām jūtama Krievijas propagandas ietekme, kā arī tur esot izteikts lokālpatriotisms, kad cilvēki sevi pirmkārt identificē kā daugavpiliešus, nevis skatās Latvijas pilsoņus plašākā nozīmē. Tiesa, viņa vērtēja, ka pēc 2022. gada 24. februāra situācija ir mainījusies uz labo pusi: vairāk cilvēku apzinās draudus no Krievijas un vairāk dzirdama latviešu valoda.
"Daugavpilī ir divas kopienas – latviskais un, es pat negribētu nodalīt valodas jautājumu, bet vienā veidā domājošie un citā veidā domājoši. Kaut vai tie, kuri skatās propagandu, kuri neskatās propagandu, kuri skatās austrumu virzienā, kuri skatās Rietumu virzienā. Un Daugavpilī vienkārši tas ir ļoti izteikti.
(..) Tas ir gan propagandas ietekmē, gan arī tiešām cilvēki tā domā – viņi neasociē sevi ar Latviju, viņi asociē sevi kā daugavpiliešus. Un tā ir laikam vienīgā tāda lielā problēma – ka viņi neskatās ārpus Daugavpils," sacīja Ruskule.
Krievijas karš pret Ukrainu daļai Daugavpilī lika aizdomāties – mana drošība ir apdraudētaViņa savā darbā novērojusi, ka Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā bija pagrieziena punkts arī pilsētā, kad daļa cilvēku sāka apzināties, ka Krievija ir drauds arī Latvijai.
"Tomēr arī mēs jūtam to draudu, un pierobežā tas drauds jeb Krievija, jeb Putina režīms kopumā ir daudz vairāk jūtams. Viss tas bija tuvs, savējais, bet tiklīdz to nogrieza [Krievijas mediju kanālus]... Pirmkārt, ir ļoti būtisks faktors – karš ir sācies. Tad tu sāc jau domāt par to, ka tomēr arī tava drošība tiek apdraudēta kaut kādā veidā," pauda Ruskule.
Vienlaikus žurnāliste akcentēja nozīmību "cīņai par cilvēku prātiem" Daugavpilī. Viņa norādīja pašvaldības ietekmi uz vietējiem medijiem, uzsverot vajadzību radīt kvalitatīvu saturu latviešu valodā, kas sasniedz arī krievvalodīgo auditoriju.
"Svarīgi, ka ziņa par drošības stiprināšanu pierobežā tiek nodota arī krievvalodīgajiem. Jā, tur var, protams, redzēt citu noskaņojumu, kas varbūt dažreiz ir tāds – nu, ko tad bruņotie spēki dara? Un vispār – kāpēc mums jāmaksā viņiem nodokļi un tā tālāk? Bet tur arī ir pozitīvais aspekts, ka cilvēki tiešām interesējas, cilvēki lasa. Un cilvēkiem patīk. Un tur vairs nav stāsts par valodu. Tā pilināšana notiek. [..] Tu skaidro. pamato, kāpēc ir šādi, protams, balsties faktos. Un tas ir ļoti svarīgi, ka tomēr mēs stāvam līdzās tiem cilvēkiem," atzīmēja žurnāliste.
Vairāk par informatīvo telpu un drošību pierobežā, kā arī Annas Luīzes Ruskules spilgtākajām pieredzēm Zemessardzē var klausīties "Formā!" 24. epizodē.
Klausies citas "Formā!" epizodes! -
Mēs mēdzam glorificēt pārstrādāšanos un slavēt tos, kuri gadiem nav bijuši atvaļinājumā, tomēr cilvēki, kuri iet atvaļinājumos un rūpējas par savu veselību, gluži vienkārši dzīvo ilgāk, un to apliecina pētījumi, sarunā "LSMnīcas" raidieraksta "Uz visiem 100 pēc 40" norādīja zinātņu doktore psiholoģijā, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste un supervizore Marija Ābeltiņa.
Marija Ābeltiņa ir pētījusi izdegšanu un šai tēmai veltījusi arī grāmatu. Speciāliste uzsver – veselībai ir svarīgi, ka mēs atjaunojamies. Arī pati kādreiz ir jokojusi, ka "atpūtīsies kapā", tomēr pētījumos guvusi nepārprotamu atbildi uz jautājumu, vai strādāšana bez atelpas ir varonība. Un šī atbilde ir – nē.
Dzīvojam ne tikai pārstrādāšanās, bet arī sasniegumu kulta laikmetā, kad jūtam spiedienu būt veiksmīgiem karjerā. Šo kultu lielā mērā baro arī sociālie tīkli, kur redzam, kā visiem citiem viss notiek, tādēļ "man arī tā vajag"!
Šajā epizodē arī runājām par to, kuri ir uzskatāmi par cilvēka dzīves zelta gadiem. Ābeltiņas skaidrojumā tas ir vecums ap 40–50 gadiem, kad cilvēka pašapziņa ir visaugstākajā punktā. Tomēr ir kāda interesanta pretruna – šajā vecumā cilvēki ir arī vismazāk apmierināti ar savu dzīvi. Kādēļ tā? To visu un daudz ko citu klausies raidierakstā!
► Raidierakstu klausies arī lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", "YouTube", kā arī portālā LSM.lv un "REplay.lv".
"Uz visiem 100 pēc 40": klausies raidierakstus un lasi rakstusVairāk
-
Kā celt vīriešu pašapziņu, no kā baidās vīrieši, un kā ekstrēmos apstākļos izdarīt daudz ar minimāliem resursiem? Raidieraksta "LSMnīca" cikls "Formā!" jaunākajā epizodē meklēja atbildi uz šiem jautājumiem kopā ar Izdzīvošanas skolas vadītāju Oskaru Špickopfu, kuru aktīvs dzīvesveids un laika pavadīšana pie dabas aizvedusi arī līdz Zemessardzei.
► Raidierakstu "LSMnīca" var dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv un portāla "Youtube" kontā.
Ideja par pārgājienu tēviem un dēliem pāraug Izdzīvošanas skolāPirms 10 gadiem Oskars Špickopfs kopā ar domubiedru Mareku Dombrovski ziemā sarīkoja pārgājienu tēviem un dēliem.
"Mīnus 15 grādi, sniegs puikām bija līdz celim. Bija tēvi ar dēliem. 8–12 gadus veci puikas. Mēs visu dienu, 12 stundas pār sniegiem, kalniem un lejām, ar uzdevumiem. Tā sākās tas ceļš," stāstīja Špickopfs.
Sākotnējā iecere bija sarīkot kopīgas aktivitātes tēviem ar saviem dēliem.
"Tā vērtība, ko mēs redzējām, ka pieaugušiem vīriem nav laika mūsu puikām, mūsu meitām. Tā ideja bija savest kopā tēvus ar bērniem, jo tās ir kritiski svarīgas attiecības. Lai nākotnē puika izaugtu par nobriedušu, pārliecinātu, atbildīgu vīrieti, tēvs viņu dzīvē ir ļoti svarīgs," pauda Špickopfs.
Ar laiku šī ideja pārtapa arī par izdzīvošanas mākslas pasniegšanu, kur dažādās nometnēs tiek mācīts, kā ekstrēmos apstākļos izdarīt daudz ar minimāliem resursiem. Tiek rīkotas nometnes gan pieaugušajiem, gan bērniem, gan vecākiem kopā ar atvasēm.
Mērķis – celt vīriešu pašapziņuTomēr nemainīga Izdzīvošanas skolas vērtība ir palikusi vīriešu pašapziņas uzlabošana.
"Vīrieša klātesamība puiša dzīvē ir vitāli svarīga – vai tas ir opis, treneris, tēvs, bet viņam ir jābūt. Un tā ir viena no vērtībām, ko puiši, kas brauc uz nometnēm, uzsver. Viens ir – būt starp večiem, citiem vīriešiem un instruktoriem, otrs – sarunas, 14–16 gadus vecs jaunietis pasaka, ka viena no vērtībām ir saruna ar pieaugušu vīrieti. Bet [saruna] nevis par sviestu, jokus arī vajag, protams, bet nevar tikai sviestu kult," sacīja Špickopfs.
Špickopfs, kurš arī dien Zemessardzē, norādīja, ka Izdzīvošanas skola no Zemessardzes atšķiras ar to, ka "vispirms strādājam ar cilvēka iekšējo vēlmi aizsargāt". Tādēļ līdzās praktiskiem uzdevumiem, piemēram, kā orientēties mežā un iekurt ugunskuru, nometnēs liela daļa uzmanības tiek pievērsta sarunām.
Bailes kļūdīties un uzņemties atbildību"Sarunas par vīrišķību, tēvu attiecībām, spēju paplašināšanu, par dzīves uztveri, par atbildību. Mums visiem ir savas bailes. Un tās sarunas, kas ir bijušas piecu gadu laikā ar 400 vīriem… Es varu viennozīmīgi teikt – vienalga, vai tu vadi piecu uzņēmumu koncernu, vai tu esi skolotājs, vai tu esi zemessargs, vīriešiem ir savas bailes. Tas, ko džeki pie mums saka pie ugunskura, viņi saka – par šīm lietām mēs nerunājam pie terapeita, ne ar labākajiem draugiem. Tas ir te – sveši vīri satiekas, nav svarīgi, no kurienes tu nāc, kāds tev pulkstenis, ar kādu auto brauc. Mēs esam vīrieši, kam interesē savas pašizaugsmes jautājumi," pauda Špickopfs.
Daloties savos novērojumos par to, ko nometnēs atklājuši citi vīrieši, Špickopfs norādīja, ka dominē bailes kļūdīties un uzņemties atbildību, kā arī bailes no tā, ka var kaut kas neizdoties. "Tas ir stāsts par bērnību, par attiecībām ar vecākiem, par personību, dzīves pieredze bērnībā un jaunībā. (..) Tāpat gandrīz visiem, kas atbrauc pie mums, ir bailes no nāves vai veselības problēmām. Arī bailes no tā, ka nespēšu parūpēties par savu ģimeni," stāstīja Špickopfs.
Par Izdzīvošanas skolas vadītāja ieteikumiem krīzes apstākļu pārvarēšanai un to, kā viņš atrada ceļu līdz Zemessardzei, plašāk var klausīties "Formā!" 22. epizodē.
Klausies citas "Formā!" epizodes! -
Eiropas Parlamentā citu valstu deputāti ar pārsteigumu uztver to, ka divi Latvijas deputāti – Mārtiņš Staķis ("Progresīvie") un Rihards Kols (Nacionālā apvienība) – dienē Zemessardzē. Daļai kolēģu došanās uz militārajām mācībām reizi mēnesī liekoties kas pilnīgi neaptverams. Taču latviešiem tas palīdz Briselē labāk paskaidrot drošības situāciju Eiropas Savienības austrumu pierobežā. Staķis un Kols viesojās jaunākajā raidieraksta "LSMnīca" cikla "Formā!" epizodē.
► Raidierakstu "LSMnīca" var dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv un portāla "Youtube" kontā.
Abi politiķi Zemessardzes dienestā pavadījuši jau vairākus gadus. Staķis ir daļa no zemessargu aprindās dēvētā "pirmā Ukrainas iesaukuma" jeb lēmumu pievienoties dienestā pieņēma pēc Krimas aneksijas 2014. gadā. Savukārt Kols, kura ģimenes ceļojuma dēļ atlikto iestāšanos Zemessardzē savulaik aprakstīja vairāki mediji, dienestā pavadījis jau 8 gadus.
Arī tagad, pildot Eiropas Parlamenta deputātu pienākumus Briselē un Strasbūrā, abi turpina doties uz mācībām. Regulārs mācību apmeklējums izsaucis pārsteigumu kolēģos Briselē, taču abi deputāti uzsvēra, ka dienests Zemessardzē palīdz labāk Eiropas Parlamentā skaidrot Latvijas un reģiona drošības situāciju.
"Parlamentā, kad es stāstu saviem kolēģiem, ka es braucu katru mēnesi uz militārajām mācībām, viņiem tas ir kaut kas… kā tas vispār ir iespējams? Es darbojos Drošības un aizsardzības komitejā, un tas [Zemessardze] iedod milzīgu svaru runājot ar pārējiem par to, kā ir," pauda Staķis.
Tam piekrita arī Kols, norādot: "Izskatās, ka austrumu flanga valstīm nav ilūziju par to, kāds apdraudējums pastāv. Pārējie paši skatās uz savām sabiedrībām – cik tās ir gatavas, noturīgas un apmācītas –, un Latvijas Zemessardzes piemērs ir tāds pozitīvs piemērs uz kopējā fona plašākā Eiropā. Piemēram, man itāļu kolēģi jau teikuši, ka plāno vizīti uz Latviju, lai iepazītos ar Zemessardzi, vispārējās valsts aizsardzības konceptu."
Pēc nepilniem diviem gadiem Eiropas Parlamentā Staķis novērojis, ka Baltijas valstu, Polijas un Somijas pārstāvji "aizsardzības un drošības jautājumos ir absolūti viedokļu līderi parlamentā". Un būšana daļai no valsts aizsardzības sistēmas Latvijā palīdzot vēl labāk noformulēt pozīciju drošības jautājumos.
"Pirms diviem gadiem Eiropā nebija sava [aizsardzības] komisāra, bija neliels finansējums Eiropas drošības fondā. Šobrīd ir komisārs, pastāvīgā komiteja, ir radīts plāns – Eiropas Komisijas Baltā grāmata –, ko mēs darīsim piecos gados, tad ir [finanšu instruments] SAFE, kas pasaka, kā mēs par to samaksāsim, un jau tagad Latvija šos līdzekļus sāk apgūt," līdzās vēl citiem aizsardzības jomas finansēšanas instrumentiem minēja Staķis, uzsverot, ka, viņaprāt, Eiropas Savienība patiesi izvirzījusi aizsardzību kā vienu no galvenajām prioritātēm.
Vienlaikus Latvijas eiroparlamentārieši novērojuši, atsevišķi citu valstu deputāti arvien neizprot Krievijas radītos draudus Eiropas Savienībai.
"Arī lielākajās politiskajās grupās ir tādi, kas cer, neraugoties uz kādu birku uzliek [Krievijas un Ukrainas] miera sarunām, mēs tūlīt atgriezīsimies [pie kādreizējām attiecībām ar Krieviju]. Var redzēt tiešām neadekvātas un mulsinošas rīcības – vai tiešām joprojām nesaprot? Bet tur jau ir cita domāšana – "esam tālu no frontes", "labi, atzīstam, ka austrumu flangam ir jāpalīdz"," atzina Kols.
Vairāk par abu Eiropas Parlamenta deputātu iemesliem iestāties Zemessardzē, nožēloto un iegūto dienestā, kā arī Eiropas politikas veidošanu var klausīties "Formā" 22. epizodē.
Klausies citas "Formā!" epizodes! -
Ja nepiedomājam par to, ko ēdam, pusmūžā tas ir jūtams krietni ātrāk, jo īpaši sievietēm, "LSMnīcas" raidieraksta "Uz visiem 100 pēc 40" skaidroja uztura speciāliste Eva Šmite, ar kuru kopā mēģinājām saprast, kas šajā vecumposmā jāņem vērā un kā neapjukt pasaulē, kur modes kliedzieni skar arī uzturu.
Daudzi uzturu saista galvenokārt ar ārējo izskatu un svara kontroli, un nereti tā ir lielākā motivācija kaut ko mainīt savos ēšanas paradumos, taču patiesībā tas, ko ēdam, atstāj lielu ietekmi arī uz mūsu veselību. It sevišķi pusmūžā.
Par to, ko vislabāk ēst pusmūžā, bet ko labāk atstāt veikala plauktā un kā orientēties uztura modes kliedzienu pasaulē, uzzināsi šajā epizodē.
► Raidierakstu klausies arī lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", "YouTube", kā arī portālā LSM.lv un "REplay.lv".
"Uz visiem 100 pēc 40": klausies raidierakstus un lasi rakstusVairāk
-
Īsi pirms Milānas un Kortīnas ziemas olimpiskajām spēlēm neērtus jautājumus liek uzdot Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) pamatprincipi – gan par agresorvalstu sportistu dalību, gan SOK bagātības izlietojumu. Tikmēr lielu interesi izpelnīsies hokeja turnīrs, kurā pēc 12 gadu pauzes atgriezīsies Nacionālās hokeja līgas (NHL) zvaigznes. Valstu delegācijas arī izraugās karognesējus atklāšanas ceremonijai, bet pēc kādiem kritērijiem tie izvēlēti?
ĪSUMĀ:
SOK ieņēmumi no olimpiskajām spēlēm mērāmi miljardos, taču atlēti nesaņem neko, un sistēmu būtu nepieciešams mainīt. Latvijas dāsnā sportistu prēmēšana jāatstāj pagātnē un jāveic kardināla sistēmas pārbūve. SOK stingrības trūkums ļaus 20 agresorvalstu sportistiem piedalīties kā "neitrāliem atlētiem" - Latvijas Sabiedriskais medijs viņus nepieminēs. Olimpiskajā hokeja turnīrā atgriežas NHL zvaigznes; galvenie favorīti kanādieši, amerikāņi un zviedri, savu vārdu var teikt arī somi un čehi. Valstu karognesēju izvēles principi atšķiras: daudzviet to izlemj nacionālās olimpiskās komitejas, Vācijā – aptaujā, ASV un Francijā – sportistu balsojumā.Cik taisnīga ir SOK nevēlēšanās dalīties finansēs?Iepriekšējā olimpiskajā ciklā Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) ieņēmumi bija 7,7 miljardi ASV dolāru. SOK peļņas avots – sportisti. Paradoksāli, bet atlēti šai naudai netiek klāt, turklāt prēmijas par sasniegumiem maksā katra pārstāvētā sportista valsts jeb tās budžets.
Olimpiskajā sistēmā amatierisma idejas izplēn
Otrajā plānā palicis SOK stūrakmens – amatierisms. Lai gan tas SOK argumentos izskan regulāri, tomēr vairums atlētu ir profesionāļi, un tas ir viņu maizes darbs. Tādējādi būtu tikai godīgi, ja arī SOK sportistus atbalstītu finansiāli, piemēram, olimpisko spēļu gatavošanās ciklā.
Olimpiskais fonds un ačgārnās prēmijasViens no Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) priekšlikumiem, ko tā nodevusi SOK, ir izveidot olimpiešu fondu, lai pēc sportista karjeras beigām būtu drošības spilvens. Ne katrs bijušais atlēts veiksmīgi karjeru turpina trenera vai kādā citā arodā, tādēļ fonda izveide un finanšu atbalsts sportistiem kļūtu par drošības garantu.
Sportistam profesija bez garantijas
Aktuāls arī ir jautājums par ačgārno Latvijas sportistu prēmēšanas sistēmu, kur jūtamas PSRS sistēmas atliekas un valsts trūcīgais atbalsts sporta nozarei. Par zelta medaļu olimpiskajās spēlēs tiek piešķirti 142 000 eiro, tomēr daudz jēgpilnāk būtu šo summu novirzīt sportistu gatavošanās iespējām, sporta infrastruktūras uzlabošanai vai arī atlētam pensiju fondā. Sarunas par prēmēšanas sistēmas mainīšanu ir sāktas, tomēr tās solās būt smagnējas, un, iespējams, politiski nāksies pieņemt nepopulārus lēmumus. Piemēram, prēmiju pārskatīšanu paraolimpiskajiem atlētiem.
SOK vājais mugurkauls un agresorvalstisDiemžēl Milānas un Kortīnas olimpiskajās spēlēs piedalīsies 13 krievu un septiņi baltkrievu atlēti, kuri ieguvuši "neitrālu" statusu, lai gan par tā atbilstību realitātei māc milzu šaubas. SOK tā arī nespēja paust stingru un nepārprotamu nostāju pret agresorvalstu zvērībām Ukrainā, nepieļaujot to atlētu dalību četrgades lielākajā sporta forumā. Tāpat izskanējuši pārmetumi par SOK prezidentes Kērstijas Koventrijas vērtību kompasu un viņas labvēlību pret agresorvalsti. Vairāki žurnālisti arī spekulējuši, ka Koventrijai piešķirts dāsns naudas kukulis, kam pierādījumu gan nav.
Tiešām "Ak sport, Tu esi miers!"?
Milānas un Kortīnas olimpiskajās spēlēs sacentīsies 46 ukraiņu sportisti, tādēļ nav izslēgts, ka dzirdēsim par konfliktiem un provokācijām no agresorvalstu atlētu puses. Arī LSM redakcionālās vadlīnijas ir stingras – agresorvalstu sportisti netiks izcelti un pieminēti, bet tajos sporta veidos, kur tas iespējams, ēters tiks aizstāts ar LTV pašreklāmām un intervijām.
Hokejā favorītiem varens sastāvsPirmo reizi kopš 2014. gada uz olimpiskā ledus kāps NHL zvaigznes – 12 valstu izlases turnīrā sadalītas trijās apakšgrupās. Ceturtdaļfinālā iekļūs katras apakšgrupas spēcīgākā valstsvienība, kā arī viena labākā otrās vietas ieguvēja. Pārējās izlases izspēlēs kvalifikācijas kārtu, cīnoties par atlikušajām četrām ceļazīmēm. Latvijas izlase grupas kārtā tiksies ar ASV, Vācijas un Dānijas hokejistiem.
Spēles turnīrā tiesās gan Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) arbitri, gan NHL tiesneši. Viņu vidū arī latviešu arbitrs Andris Ansons. Dueļi risināsies divās Milānas hokeja arēnās – lielajā "Santagiulia" ar vietām teorētiski 16 000 skatītāju un mazajā hallē ar 6500 līdzjutēju ietilpību.
Iespaidīgi, ka trim valstsvienībām – ASV, Kanādai un Zviedrijai – sastāvu veido tikai un vienīgi NHL hokejisti.
Somijai tikai viens spēlētājs – aizsargs Miko Lehtonens no Šveices augstākās līgas – nepārstāv NHL klubu. Savu vārdu turnīrā centīsies teikt arī 2024. gada pasaules čempione Čehija un 2025. gada pasaules vicečempione Šveice.
Kanādai, ASV, Zviedrijai un Somijai sastāvs ir tik zvaigžņots, ka "aiz borta" palika vairāki skaļi vārdi – amerikāņiem Patriks Keins un Sets Džounss, bet Kanādai – Stīvens Stemkoss, Džons Tavaress un Marks Šeifele. Zviedrija mājās atstāja Rasmusu Dalīnu, Oilveru Ekmanu-Larsonu un Filipu Forsbergu, bet Somija – Teivo Teravainenu un Elī Tolvanenu.
Ja A un B apakšgrupā ir vismaz divas izteiktas favorītes, tad C apakšgrupā, kur spēkosies arī Latvijas izlase, ir tikai viens smagsvars – ASV. Tas ļauj Latvijai, Dānijai un Vācijai cīnīties par otro vietu apakšgrupā.
Kā labāk noteikt karognesēju?Kurš nesīs Vācijas delegācijas karogu atklāšanas ceremonijā, noteiks fanu balsojums. Šādu tradīciju Vācija aizsāka jau pirms 2016. gada Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm un turpina arī šobrīd. Piemēram, ASV un Francija lēmumu pieņems iekšējā sportistu balsojumā.
Latvijā olimpisko karognesēju godu bieži iemanto hokejisti
Lielākoties karognesējus izvēlas attiecīgās valsts olimpiskā komiteja. Daudzas nācijas savus karognesējus paziņos februāra sākumā, un tur netrūkst spilgtu zvaigžņu. Latvijas karoga ienešana olimpiskajā arēnā uzticēta hokejistam Kasparam Daugaviņam un kalnu slēpotājai Dženiferai Ģērmanei.
KONTEKSTS:
Ziemas olimpiskās spēles plašā teritorijā Ziemeļitālijā risināsies no 6. līdz 22. februārim sešos puduros – Milānā, Anterselvā, Kortīnā, Bormio, Livinjo un Predaco–Tesero. Latvijas sportisti startēs piecos puduros.
Latvijas delegācijā ir iekļauti 68 sportisti, kuri piedalīsies deviņos sporta veidos, tostarp startēs arī vīriešu hokeja valstsvienība.
-
Jānis Bloks, līdzīgi kā lielākā daļa zemessargu, ceļu Zemessardzē uzsāka, paralēli dzīvojot savu ierasto dzīvi. Par militāro vidi un dienestu pirms iestāšanās Zemessardzē viņam nebija zināšanu, taču pievienoties mudināja vēlme izkāpt no komforta zonas un iemācīties to, ko citādāk nevarētu. Zemessardzē viņā uzvirmoja jauns dzīves aicinājums – pēc gara ceļa līdz leitnanta pakāpei viņš nu kļuvis par Studentu kājnieku bataljona jaunāko virsnieku.
► Raidierakstu "LSMnīca" var dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv un portāla "Youtube" kontā.
Zemessardzē iegūt dienesta pakāpi kurš katrs nevar. Tam jāvelta papildu laiks, lai apgūtu ne tikai praktiskās iemaņas nedēļu nogalēs, bet arī teorētiskās zināšanas. Proti, jāstudē Nacionālajā Aizsardzības akadēmijā, un Jānis Bloks spēra šādu soli, jo Zemessardzē atklāja jaunu dzīves aicinājumu.
"Sākumā mērķis bija – es noteikti gribu iemācīties to, ko nekad neesmu mācējis. Piemēram, orientēties pēc kartes – kā tad tas militāri notiek? Un teikšu godīgi – tas diezgan labi aizrāva. Tas veids, kā tevi apmāca. Tā struktūra. Tu saproti, ka tas ir kaut kas pilnīgi cits, nekā tu esi domājis. (..) Pakāpe ir tikai simboliska. Pēc būtības nozīme ir tam, kas tev galvā notiek, un cik daudz zināšanu tu vari atdot uz leju. Līdz ar to, kā tu atbildēsi par cilvēkiem," par savu ceļu jaunākajā "Formā!" epizodē saka Jānis Bloks.
Viņš, tāpat kā bataljons, kurā dien, izceļas ar augstu apmeklētību Zemessardzē. Kas ir tās noslēpums? To klausies raidieraksta "LSMnīca" cikla "Formā!" jaunākajā epizodē.
Klausies citas "Formā!" epizodes! -
Nepieredzēti kuplā skaitā Latvija būs pārstāvēta Milānas un Kortīnas ziemas olimpiskajās spēlēs, kas gan nav garantija jauniem sportisko panākumu rekordiem, tādēļ apdomīgāk būs neieslīgt priekšlaicīgā eiforijā. Uz Itāliju dosies vēsturiski lielākā Latvijas delegācija – 68 sportisti, bet, ieskaitot trenerus, mediķus, vadību un atbalsta personālu, pat 140 cilvēki. Četrgades lielākos sporta svētkus Latvijas Sabiedriskajā medijā (LSM) baudīsim no 6. līdz 22. februārim.
ĪSUMĀ:
Ierindā gan "Bitcoin" viengadnieks Rihards Lozbers, gan Latvijas lata ieviešanu pieredzējušie Kaspars Daugaviņš, Oskars Cibuļskis un Andrejs Rastorgujevs. Medaļu pretendentu lokā biežāk piesauc vīriešu kamaniņu divnieku Mārtiņu Botu/Robertu Plūmi un stafetes komandu. Ledusrenes sporta veidos priekšrocības ierasti izmantojuši mājinieki. Olimpiskā ziemas karaļa lomā iejutīsies hokejs, Latvijas izlasei traumu dēļ jau vairākas izmaiņas sastāvā. Latvijas hokejisti olimpiskajās spēlēs ne reizi vien ir spējuši favorītiem uzspiest līdzvērtīgu spēkošanos. Milānas/Kortīnas spēļu ģeogrāfiskā izkliede sarežģīs sportistu dalību atklāšanas ceremonijā, karognesēju lomās varētu iejusties Kaspars Daugaviņš un Baiba Bendika.Jaunākais Lozbers, vecākie – Daugaviņš, Cibuļskis un RastorgujevsUz Milānas un Kortīnas spēlēm dosies vien 16 gadus vecais biatlonists Rihards Lozbers, kurš šosezon paspējis iegūt jau divas bronzas medaļas Starptautiskās Biatlona savienības (IBU) Junioru kausu posmos. Tikmēr 37 gadu slieksni sasnieguši hokejists Kaspars Daugaviņš, Oskars Cibuļskis un biatlonists Andrejs Rastorgujevs. 2009. gadā, kad piedzima Rihards Lozbers, Baraks Obama kļuva par ASV 44. prezidentu, tika dibināta "WhatsApp" kompānija, kā arī dienas gaismu piedzīvoja kriptovalūta "Bitcoin".
Laika līnija Riharda Lozbera dzimšanas gadā
Turpretim Daugaviņš 2009. gadā spēlēja Bingemtonas "Senators" sastāvā Amerikas hokeja līgā (AHL), bet 2010. gada janvārī debitēja Nacionālajā hokeja līgā (NHL).
Medaļu cerības – cik pamatotas?Vislielākās medaļu cerības saista ar Latvijas kamaniņu sportistiem – vīru divnieku Mārtiņu Botu un Robertu Plūmi, kā arī Latvijas stafetes komandu. Uz patīkamiem pārsteigumiem cerēsim Latvijas biatlonistu kontekstā. TOP 10 šosezon ir iekļuvuši gan Andrejs Rastorgujevs, gan Renārs Birkentāls. Pamatotas gaidas iekļūt olimpisko spēļu TOP10 ir arī distanču slēpotājai Patrīcijai Eidukai un kalnu slēpotājai Dženiferai Ģērmanei.
Cik svarīgs būs medaļu guvums?
Ledus trašu jeb renes sporta veidos vēsturiski priekšrocība bijusi mājinieku sportistiem. Spilgti šī tendence iezīmējās skeletonā, kad Pasaules kausa kopvērtējumā dominēja Martins Dukurs. 2010. gadā Vankūverā zeltu izcīnīja kanādietis Džons Montgomerijs, bet Martinam Dukuram – sudrabs. 2014. gada Soču olimpiādē triumfēja agresorvalsts pārstāvis Aleksandrs Tretjakovs, bet sudrabs atkal Martinam Dukuram. 2018. gadā Phjončhanā augstākā kaluma godalgu izcīnīja Dienvidkorejas braucējs Bins Jun Sungs, bet Martinam Dukuram ceturtā vieta. Turpretim 2022. gadā Pekinā zeltu ieguva vācietis Kristofers Grothīrs, bet Martinam Dukuram septītā pozīcija.
Saldais ēdiens – hokeja turnīrsLatvijas hokeja izlases galvenais treneris Harijs Vītoliņš 6. janvārī paziņoja 25 hokejistus, kuri pārstāvēs valstsvienību olimpiskajās spēlēs. Traumu dēļ nācies jau izdarīt divas izmaiņas – uzbrucējus Ēriku Mateiko un Rodrigo Ābolu aizvietoja Anrī Ravinskis un Rihards Bukarts.
Valstsvienībai sastāvs ir gana spēcīgs – seši hokejisti pārstāv NHL klubus, bet trīs – AHL komandas. Visiem trim Latvijas valstsvienības vārtu vīriem ir NHL pieredze – Elvim Merzļikinam, Artūram Šilovam un Kristeram Gudļevskim. NHL skautu acis tiks pievērstas talantīgajam, 18 gadus vecajam aizsargam Albertam Šmitam. Dažādos Ziemeļamerikas sporta mediju apskatos latvietis drafta jeb jauno spēlētāju izvēles kandidātos tiek ierindots pat TOP5.
Latvijas hokeja izlases aprises un sastāva kalkulācijas
Ārkārtīgi liela interese par olimpisko spēļu hokeja turnīru būs arī Latvijas hokeja faniem. Ar sarkanu krāsu kalendāros jāatzīmē vairāki datumi. 12. februārī Latvijas hokejisti spēkosies ar ASV, 14. februārī mūsu izlasei spēle pret Vāciju, bet 15. februārī duelis ar Dāniju. Izslēgšanas spēļu pirmā kārta norisināsies 17. februārī, taču, ja izdosies to pārvarēt, jau 18. februārī būs jāspēlē ceturtdaļfinālā.
Simboliski, ka tieši pirms 20 gadiem olimpiskās spēles norisinājās Itālijā. 2006. gada Turīnas olimpiskajās spēlēs Latvija arīdzan spēkojās ar ASV hokejistiem un spēja sarūpēt pārsteigumu – neizšķirts 3:3. Latvijas izlases trešos vārtus tajā spēlē guva Herberts Vasiļjevs, kurš 2026. gada olimpiskajās spēlēs Latvijas Televīzijā komentēs hokeja turnīru.
Veiksmīgu sniegumu Latvijas izlase rādīja 2014. gada olimpiskajās spēlēs – grupu turnīrā līdzvērtīgs sniegums pret Šveici, Čehiju un Zviedriju. Lai gan visās spēlēs zaudējumi 0:1 pret Šveici, 2:4 pret Čehiju un 3:5 pret Zviedriju, parādītais hokejs deva labas cerības. Izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā izdevās revanšēties Šveicei un to apspēlēt ar 3:1. Divreiz Latvijas izlases labā vārtus guva Lauris Dārziņš, bet vienreiz rezultatīvi meta Oskars Bārtulis. Zvaigžņu stundu ceturtdaļfinālā piedzīvoja vārtu vīrs Gudļevskis, kurš pret nākamo olimpisko čempioni Kanādu prata atvairīt 55 metienus. Lai gan skaistus vārtus guva Lauris Dārziņš, tomēr Latvija piekāpās hokeja dzimtenes pārstāvjiem ar 1:2.
Karognesēji atklāšanas ceremonijā – Daugaviņš un Bendika?2002. gadā Latvijas karogu nesa Harijs Vītoliņš, 2006. gadā gods tika uzticēts Artūram Irbem, 2010. gadā – Martinam Dukuram, bet 2014. gadā Sandim Ozoliņam. 2018. gadā Latvijas karogu olimpiskajā stadionā ienesa Daumants Dreiškens, turpretim 2022. gadā Pekinā – Lauris Dārziņš un Elīza Tīruma.
Milānas un Kortīnas olimpiskajās spēlēs Latvijas karognesēju gods, visticamāk, varētu tikt uzticēts hokeja izlases kapteinim Daugaviņam, kā arī kādai no dāmu trio – Baibai Bendikai, Patrīcijai Eidukai vai Dženiferai Ģērmanei.
KONTEKSTS:
Ziemas olimpiskās spēles plašā teritorijā Ziemeļitālijā risināsies no 6. līdz 22. februārim sešos puduros – Milānā, Anterselvā, Kortīnā, Bormio, Livinjo un Predaco–Tesero. Latvijas sportisti startēs piecos puduros.
Latvijas delegācijā ir iekļauti 68 sportisti, kuri piedalīsies deviņos sporta veidos, tostarp startēs arī vīriešu hokeja valstsvienība.
-
Onkoloģijas pacientēm, kurām ārstēšanā nepieciešama ķīmijterapija, olšūnu sasaldēšanu jau kādu laiku apmaksā valsts, taču par saviem līdzekļiem šāda iespēja ir arī sievietēm, kuras bērniņa laišanu pasaulē nolēmušas atlikt uz priekšdienām. Kas par šo metodi ir jāzina, un kādēļ tā nav apdrošināšana ar garantētu iznākumu? To "LSMnīcas" raidieraksta "Uz visiem 100 pēc 40" sarunā skaidroja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docētāja, ginekoloģe un reproduktoloģe Natālija Bērza.
Kādos gadījumos sievietes Latvijā izvēlas šo metodi, un līdz kuram vecumam to ieteicams darīt? Cik ilgs ir šis process, un ar ko jārēķinās? To un daudz ko citu raidierakstā skaidroja ārste.
"Bieži vien priekšstats par to, kā tas notiek, atšķiras no realitātes. Kāpēc atšķiras no realitātes? Tāpēc, ka, pirmkārt, mums ir jāpārrunā, kāds ir olšūnu skaits, ko mums vajadzēs, lai mēs iegūtu vienu dzīvi dzimušu bērnu. Un šis skaits ir aprēķināms kalkulācijās," sacīja ārste, norādot, ka aprēķins lielā mērā balstās uz sievietes vecumu.
Ārste savā ikdienas praksē satiek arī pārus, kuriem pašu spēkiem neizdodas tikt pie bērniņa, tādēļ viņai ir ko teikt pretī nereti dzirdētam ieteikumam "atslābt, un tad viss notiks".
"Tas, ka mēs atslābstam un aizbraucam uz retrītu uz Bali, sliktu spermu nesalabos. Tas, ka mēs atslābstam, nesalabos mūsu necaurlaidīgos olvadus,"
norādīja ārste.
► Raidierakstu klausies arī lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", "YouTube", kā arī portālā LSM.lv un "REplay.lv".
"Uz visiem 100 pēc 40": klausies raidierakstus un lasi rakstusVairāk
-
ASV prezidents Donalds Tramps arvien uzstājīgāk pauž vēlmi pārņemt Grenlandi un pat solījis ar jauniem tarifiem vērsties pret tām Eiropas un NATO valstīm, kas stāsies viņa mērķim pretī. Tas savukārt radījis bažas par alianses stabilitāti un nākotni ļoti bīstamā laikā – Ukrainā joprojām turpinās karš, turklāt vēl nav apdzisušas nemiera liesmas Tuvajos Austrumos.
Ģeopolitikas pētījumu centra jaunākajā apskatā par aizvadīo ceturksni liela uzmanība pievērsta gan šiem jautājumiem, gan arī Venecuēlas līdera Nikolasa Maduro sagūstīšanai, vēl nepieredzēti plašajiem protestiem Irānā un tam, kā šīs ģeopolitiskās svārstības ietekmē drošību ne vien Eiropas Savienībā (ES), bet arī Latvijā.
Plašāk klausies un uzzini LSM.lv sarunā ar vienu no "Drošības barometra" autoriem, Ģeopolitikas pētījumu centra vecāko pētnieku Jāni Kažociņu.
Raidierakstu "LSMnīca" var dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv un portāla "Youtube" kontā.
-
Daudzi cilvēki aizvien neapzinās, ka slimības jāuzķer tad, kad tās vēl nejūt, tāpēc ģimenes ārsts ir jāapmeklē regulāri, nevis reizi desmit gados, kad vajag medicīnisko izziņu autovadītāja apliecības pagarināšanai. Ko pusmūžā der pārbaudīt arī ārpus valsts skrīninga programmām, "LSMnīcas" raidieraksta "Uz visiem 100 pēc 40" sarunā skaidroja ģimenes ārsts Māris Belte.
"Mēs aizdomājamies tikai tad, ja mums tas blakus gadās – ja kāds kaimiņš, jauns vīrietis ap kādiem 45 gadiem, nomirst ar infarktu, tad droši vien cits arī aizies pie daktera paskatīties sirdi – "varbūt arī man tā ir jāpārbauda"," nereti novērojamu cilvēku vienaldzību pret savu veselību vērtēja Belte.
Un ir arī otra pacientu daļa, kas par savu veselību rūpējas ļoti aktīvi, pielietojot dažādus "gadžetus" jeb ierīces dažādu veselības parametru mērīšanai, kā arī "uz savu galvu" nodod dažādas analīzes. Ārsts kopumā to vērtēja pozitīvi, norādot, ka tas apliecina rūpes par savu veselību. Arī tad, ja kādreiz nāksies pārmaksāt, kādu no analīžu rādītājiem nododot bez jēgas, tomēr, sadarbojoties un rezultātus interpretējot kopā ar ārstu, ar laiku izdosies "piešauties", kurā virzienā ir vērts lūkoties.
Ārsts sarunā nevairījās būt asprātīgs un atklāja, ko nozīmē pusīšu likums, kā izpaužas skatlogu sindroms un kādēļ sievietēm derētu lūkot pēc 10 gadus jaunākiem vīriem.
► Raidierakstu klausies arī lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", "YouTube", kā arī portālā LSM.lv un "REplay.lv".
"Uz visiem 100 pēc 40": klausies raidierakstus un lasi rakstusVairāk
- Visa fler
