Avsnitt
-
Izglītības vide vairs nav iedomājama bez tehnoloģiju klātbūtnes. Pedagogi aptaujās norāda, ka tehnoloģijas uzlabo viņu darba efektivitāti un arī viņu darbs bez tām vairs nav iedomājams. Tai pat laikā ir sabiedrības daļa, kas aktīvi iestājas par telefonu ierobežošanu skolās. Vai problēma ir tikai ar telefoniem? Sarunas laikā centīsimies kopā saprast – par ko "patiesībā ir stāsts" un kā rīkoties, lai arī skolas vidē tehnoloģijas būtu palīgs, nevis ienaidnieks.
-
Šodien raidieraksta “Lielvārds sarunas” viesis ir Ilze Grase-Ķibilde. Ilze ir ne tikai grāmatas “Atslēgas. Gadsimta vēstures atradumi” izdevēja un projekta turpinātāja, bet arī auto kompānijas “Moller Baltic Import” vadītāja. Pagājušajā gadā izdotā Atslēgu grāmata iepazīstina lasītājus ar 50 faktoloģiski un sižetiski aizraujošiem stāstiem par svarīgākajiem Latvijas vēstures atslēgas notikumiem no 1918. gada līdz mūsdienām. Tāpat jaunā grāmata “Atslēgas. Gadsimta vēstures atradumi” ir kā mūsdienīgs palīgs un iedvesmojošs avots, ar ko papildināt jau esošos mācību materiālus, lai rosinātu skolēnus interesēties par vēsturi un tās cēloņsakarībām.
Tāpēc šīs epizodes galvenās tēmas ir par projektu "Atslēgas", vēstures apguvi skolās un to, kā skolotāji projekta “Atslēgas” veidotos materiālus var ērti izmantot mācību procesā.
-
Saknas det avsnitt?
-
Šodienas “Lielvārds sarunu” viesis ir fiziķis dažādos amatos - pētnieks LU Skaitliskās modelēšanas institūtā, lektors, skolotājs, Jauno Fiziķu skolas vadītājs, vecākais eksperts projektā Skola2030 un arī satura komandas vadītājs projektam “Fizika I”. Tāpat šī gada “FIZMIX” konkursā Ģirts ir jaunrades un energoefektivitātes eksperts. Viņa pārliecība ir, ka eksakta domāšana - domāšana kā fiziķim - ir noderīga pilnīgi ikvienam un katru dienu, visparastākajās dzīves situācijās.
Šajā epizodē runājam par jauniešu interesi eksakto zinātņu apguvē, pedagogu trūkumu un to kādi konkrēti soļi izglītībā jāveic, lai sniegtu kvalitatīvu STEM izglītību bērniem un iegūtu zinošus darbiniekus nākotnē?
-
14. “Lielvārds sarunas” epizodē mācību materiālu Ģeogrāfija 7.–9. klasei līdzautors un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētnieks Ģirts Burgmanis uz sarunu aicina divus ģeogrāfijas ekspertus: LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docentu un Ģeoloģijas nodaļas vadītāju Jāni Karušu un LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Cilvēka ģeogrāfijas katedras zinātnisko asistenti Margaritu Feizaku.
Šīs epizodes galvenā tēma ir ģeogrāfija: tās aktualitāte mūsdienās, kāpēc laikmetā ar Google Maps un Waze to svarīgi mācīties, un galu galā ko augstskolas sagaida no topošajiem Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes studentiem?
-
Jaunākajā “Lielvārds sarunas” epizodē Andris Gribusts sarunājas ar Latvijas Universitātes (LU) profesori, Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes prodekāni un doktora studiju programmas “Izglītības zinātnes” direktori – Zandu Rubeni.
Zanda ir aktīva izglītības zinātņu pētniece, kura arī ikdienā palīdz apmācīt topošos izglītības pētniekus. Tāpat Zanda ir pieprasīta lektore par tādām tēmām kā paaudžu atšķirības un digitālā bērnība un viņa aktīvi skaidro un palīdz izprast izglītībā digitalizācijas laikmetu, kurā dzīvojam.
Šodienas sarunā galvenokārt aplūkosim pedagogu profesijas īpatnības darbā ar jauno paaudzi un aktualitātes izglītības pētniecībā.
-
Šodienas “Lielvārds sarunas” Dana Narvaiša tiekas ar Ogres novada izglītības pārvaldes vadītāju un izglītības jomas speciālistu Igoru Grigorjevu. Lai gan Igors mācījās, lai kļūtu par ekonomistu un uzņēmuma vadītāju, vēlme būt skolā bija spēcīgāka par visu citu. Viņš šajā jomā ir kā “zivs ūdenī” – divus gadus strādājis par skolotāju projektā “Iespējamā misija” un bijis nu jau divu skolu direktors (Zaķumuižas pamatskolas un Ogres 1.vidusskolas). Tāpat viņš vairākām pašvaldībām palīdzējis izstrādāt savu izglītības stratēģiju.
Igoram ir aktuāli neklusēt par izglītības jautājumiem, kas viņam rūp. Igors īpaši iestājas par kvalitatīvu izglītību visiem Latvijas bērniem un jauniešiem, Viņaprāt, izglītības kvalitātei jāiet roku rokā ar izglītības pieejamību neatkarīgi no bērna dzimtās valodas, vecāku rocības un sociālekonomiskā statusa, reģiona vai pilsētas daļas, kurā bērns dzīvo.
-
“Lielvārds sarunu” jaunākajā epizodē runājam par jauniešu motivāciju un izglītības sistēmu sasaisti ar dažādām kultūrām. Šoreiz Andris Gribusts sarunājas ar Rīgas Biznesa skolas asociēto profesoru un bakalaura programmas direktoru – Klaudio Rivera. Klaudio bagātīgā pieredze izglītības jomā visā pasaulē sniedz viņam plašu skatījumu uz tām problēmām, ar kurām saskaramies arī Latvijā.
Klaudio uzskata, ka cilvēki ir tik ļoti koncentrējušies uz konkrētu mācību mērķu un standartu sasniegšanu, kas mācīšanos cenšas padarīt par lineāru procesu. Tādēļ skolās ir svarīgi strādāt pie jauniešu motivācijas mācīties un attīstīties veicināšanas – ir jāizprot, ka mācīšanās procesā piedalās emocijas, sociālā mijiedarbība un citi faktori, kas varētu uzlabot izglītības kvalitāti.
-
Šī gada pirmo “Lielvārds sarunas” epizodi iesākam runājot par un ap izglītības jomas zīmolvedību. Andris Gribusts sarunājas ar stratēģisko plānotāju, zīmolu konsultantu ar 16 gadu pieredzi reklāmas un mārketinga konsultācijās – Edgaru Pētersonu, lai noskaidrotu, vai ir vispārēji principi, kā uzlabot skolotāju prestižu un veicināt visas izglītības jomas attīstību.
Edgars ir pārliecināts, ka sabiedrības, kultūras un tehnoloģisko aspektu izpēte, kā arī stratēģiska pieeja plānošanā spēj radīt zīmolu ar pievienoto vērtību – arī tādai daudzpusīgai jomai kā izglītība. Pieredze, īstenojot tādu zīmolu attīstību kā Zelta Zivtiņa, Liepāja, Virši un Madara Cosmetics, kā arī zīmola maiņu LMT un Swedbank, devusi Edgaram plaša spektra skatījumu uz dažāda veida zīmolvedību.
-
Devītajā “Lielvārds sarunas” epizodē par finanšu pratību un kā to mācīt sev un bērnam Andris Gribusts sarunājās ar Swedbank Latvija Privātpersonu pārvaldes vadītāju, bloga par sieviešu labklājību un ilgtermiņa finanšu neatkarību “SheOwns” autori Karīnu Kulbergu.
Viņa tic, ka visi labie piemēru stāsti sākas ar kādu personisku jautājumu. Tieši ar jautājumu “vai un kā sievietes domā par naudu” aizsākās viņas blogs par sieviešu labklājību un ilgtermiņa finanšu neatkarību. Ikdienā viņa vada darbnīcas par ilgtermiņa labklājību, runā par to, kā mazināt atalgojuma plaisu starp dzimumiem un to, kā gudri plānot finanses un vēl daudziem aktuāliem finanšu jautājumiem, kas ikdienā nereti mēdz sagādāt galvassāpes cilvēkiem, kuri ar finanšu pasauli nav uz “Tu”.
-
Astotajā “Lielvārds sarunas” epizodē par eksakto ziņātņu nozīmi un obligāto eksāmenu dabaszinātnēs Andris Gribusts sarunājās ar uzņēmēju, “SAF Tehnika” valdes priekšsēdētāju un Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas prezidentu Normundu Bergu.
Sarunā viņš pauž: “Eksāmens ir kā mērījums, kas disciplinē. Esam pārliecināti, ka eksāmens ir svarīgs un tā ir salīdzinoši “melnbalta” padarīšana. Eksāmens ir tas, kas eksaminē skolēnu, skolotāju, skolu, direktoru, pašvaldību, beigās arī ministru un ministriju – vai valsts skolēnam ir iedevusi minimālās un nepieciešamās zināšanas? Valsts pienākums ir iemācīt un skolēna pienākums ir iemācīties.“
-
Septītajā “Lielvārds sarunas” epizodē Dana Narvaiša sarunājās ar organizāciju psihologu, personāla vadības konsultantu un treneri Uldi Pāvulu. Uldis ir plaši pazīstams arī izglītības nozarē un kopā ar viņu “Lielvārds Kompetences centrā” esam īstenojuši plašas mācības skolu vadības komandām un skolotājiem.
Kādā lekcijā Uldis minēja, ka vairākums motivācijas pētījumu parāda – cilvēku motivācijas stūrakmens ir jēgas izjūta. Tā ir vēlme darīt lietas, kurām saskatām jēgu un kuras šķiet jēgpilnas. Tādēļ sarunā Uldim jautājām, kā motivāciju veicināt gan skolotāju, gan skolēnu vidū un kā rīkoties apsteidzoši izglītības lēmumu pieņemšanā.
-
Sestajā “Lielvārds sarunas” epizodē, kas veltīta valsts svētkiem, patriotismam un pilsoniskumam, sarunājās izglītības uzņēmuma “Lielvārds” sociālās un pilsoniskās jomas mācību satura izstrādes redaktore Ilze Vaivode un vēsturnieks Gustavs Strenga. Ikdienā viņš strādā kā docents Greifsvaldes Universitātē un ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks.
“Ja man būtu jāsaka, kāpēc man Latvija ir svarīga un kāpēc es sevi uzskatu par patriotu, tad manā izpratnē patriots ir cilvēks, kurš ir gatavs iestāties ne tikai par neatkarību, bet arī par demokrātiskām vērtībām un vārda brīvību. Un mūsdienās, manuprāt, ļoti svarīgs aspekts ir arī gatavība iestāties par kritisko domāšanu,” tā sarunā pauž Gustavs Strenga.
-
Piektajā “Lielvārds sarunas” epizodē Dana Narvaiša sarunājās ar supervizori, labbūtības un līderības kouču Eviju van der Beek. Pērn veiktajā izglītības uzņēmuma “Lielvārds” un izglītības pētījumu platformas “Edurio” aptaujā izpētīts, ka 45% skolotāju ir hroniski pārstrādājušies. Situācija ir kritiska – skolotāji šobrīd jūtas kā nepietiekama laika un darba kvalitātes ķīlnieki. Ja savu darbu gribas paveikt labi, jāatņem laiks atpūtai, ģimenei vai abiem.
Evija tic, ka stress un izdegšana var skart jebkuru cilvēku, neatkarīgi no vecuma, dzimuma, pieredzes vai ieņemamā amata, jo to rašanos ietekmē ļoti dažādi ikdienā sastopami darba vides un ikdienas dzīves faktori. Tādēļ epizodē vaicājām, kā veicināt skolotāju labklājību, bet mazināt slodzi un izdegšanas iespējamību, kā arī to, kāpēc ir svarīgi noteikt izdegšanu un to risināt.
-
Ceturtajā “Lielvārds sarunas” epizodē Andris Gribusts sarunājās ar ekonomistu, Latvijas Bankas padomes padomnieku, Eiropas Ārlietu padomes biedru un ekonomikas pasniedzēju Andri Strazdu. Lai gan vismaz saukļu līmenī mums patīk runāt par Latviju kā zināšanu ekonomiku, kuras attīstību virza skaitliski neliela, tomēr augsti kvalificēta sabiedrības daļa, šī uzstādījuma īstenošanai trūkst sistēmiska atbalsta ikdienā. Kā panākt pārmaiņas un koncentrēšanos uz kopīgu mērķi visos līmeņos un kas ir darāmie mājasdarbi, lai to sasniegtu?
Sarunā Andris Strazds pauž: “Ja mēs gribam no vidēji turīgas sabiedrības pārtapt par ļoti pārtikušu, tad primitīvā ekonomista skatījumā mēs šobrīd esam pusceļā. Lai sasniegtu pārtikušas sabiedrības statusu, mums vairāk ir nepieciešamas inovācijas – kaut kā jauna radīšana, nevis kā esoša kopēšana vai efektivizācija. Tur mums, manuprāt, vēl ir ko augt.”
-
Trešajā “Lielvārds sarunas” epizodē pie Danas Narvaišas viesojās izglītības speciāliste, izglītības uzņēmuma “Edurio” Latvijas komandas vadītāja Lauma Tuča. Lauma tic sarunu un sadarbības spēkam, tādēļ ikdienā palīdz pašvaldībām un izglītības iestādēm pieņemt datos balstītus lēmumus izglītības kvalitātes celšanai. Kopā ar Edurio komandu Lauma uzskata, ka līdzīgi kā atgriezeniskās saites sniegšana skolēniem palīdz uzlabot viņu darbu, tāpat arī skolotājiem, vadītājiem un pašvaldībām atgriezeniskā saite palīdz paskatīties uz situāciju no cita skatupunkta. Tādēļ, sadarbībā ar Laumu un Edurio komandu, tiek īstenots “Skolotāju balss” pētījums, kurā mērām, vai un kā mainās skolotāju pieredze un viedoklis, katru gadu veidojot jaunas pētījuma sadaļas.
“Man reiz kāds kolēģis teica – aptaujas ir kā saruna. Tu visdrīzāk nevēlētos runāt ar cilvēku, kurš nesaprastu katru otro tavu jautājumu. Tieši tādēļ, veidojot aptaujas, svarīgi, ka klāt ir kāda kritiska acs, lai saprastu, vai respodents uz konkrētu aptaujas jautājumus spēs atbildēt.”
-
Otrās “Lielvārds sarunas” epizodes viesis ir investīciju baņķieris, uzņēmējs un finanšu nozares eksperts Ģirts Rungainis. Viņš uzskata, ka izglītība ir Latvijas tautsaimniecības pamats, tādēļ sarunā ar Andri Gribustu runāja par mācību kultu, dabaszinātņu un matemātikas jeb “smago” zināšanu apgūšanas nozīmi bērna nākotnei, kā arī izglītības nozīmi uz šodienas un nākotnes ekonomiku un valsts izaugsmi globālajā pasaulē.
Sarunā Ģirts Rungainis atzīst: “Esmu pārliecināts, ka ir labi dabaszinātnes zināt vairāku iemeslu dēļ, bet kopumā šobrīd ir žēl, ka tik maz tiek mācītas tieši šādas specifiskās zinātnes. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ mēs esam tur, kur esam un ka cilvēki aiziet uz finanšu jomu, kur vairāk ir vajadzīgas citas zināšanas. […] Vecākiem ir jāsaprot – ja viņi atbrīvo bērnu un viņš no mazotnes jau izvairās no “cieto, smago” zināšanu apguves, tad bērna dzīve tiek automātiski novirzīta zemākā un trūcīgākā trajektorijā. Vēlāk tas ir iemesls, kādēļ grūti ir veikt izvēli par nākotnes profesiju.”
-
Kas mēs esam?
-
Pirmajā “Lielvārds sarunas” epizodē Andris Gribusts un Dana Narvaiša runā par aktualitātēm izglītībā, nesen veikto pētījumu “Skolotāju balss” un dalās savā pieredzē par labiem mācīšanās piemēriem.
Podkāsta dalībnieki:
Andris Gribusts, izglītības uzņēmuma “Lielvārds” vadītājs; Dana Narvaiša, “Lielvārds” Kompetences centra vadītāja.
