Avsnitt
-
"Kultūrdevas" raidieraksta 35. laidienā Henrietas Verhoustinskas sarunu biedrene ir teātra un kino režisore, arī dramaturģe Krista Burāne. Henrieta atzīst, ka ar Kristas dokumentālo izrādi "Robežas" (2016) saistās viņas viena no visu laiku jaudīgākajām pieredzēm teātrī. Sākot jau ar braucienu ar aizsietām acīm un pavadoni sabiedriskajā transportā, turpinot ar aizsietām acīm apciemot vairākus cilvēkus Purvciema daudzdzīvokļu mājā un uzklausot viņu stāstus, līdz beidzot pagalmā noņemot acu apsēju un ieraugot gaismas lielās Purvciema Ķīnas mūra mājas logos, un saprotot, ka dažos no šiem izgaismotajiem dzīvokļiem nupat pabūts.
Krista ir uzrakstījusi dramaturģisko materiālu teātra "Joriks" izrādei Rēzeknē "Mans kaimiņš ebrejs" (2021), par kuru "Joriks" saņēma "Spēlmaņu nakts" balvu un kura norisinājās pilsētvidē. Vēl Krista ir režisore vienai no ejošākajām "Dirty Deal Teatro" izrādēm "Netikumīgie" (2019), kas ir dzejas izrāde par reālu astotklasnieku domām, pieredzi, jūtām un sapņiem. Tā ir arī viena no retajām Kristas izrādēm, kas notiek teātra telpā. Šī izrāde arī saņēmusi "Spēlmaņu nakts" balvu. Īpašas Kristas daiļradē ir viņas dokumentālās filmas par režisori Māru Ķimeli ("Māra", 2014) un scenogrāfu Andri Freibergu ("Pasaka par tukšo telpu", 2017). Un vēl Krista ar dedzīgu misijas apziņu iesaistās dažādās sabiedriskās, pilsoniskās norisēs, un viņas viedoklī ieklausās. Krista ir iniciatore kultūras cilvēku vēstulēm kultūras ministram Naurim Puntulim (Nacionālā apvienība), kas saistītas ar viņa balsojumu pret vairāk nekā 23 000 Latvijas pilsoņu atbalstīto iniciatīvu "Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību" un attiecīgi pret Civilās savienības likuma izskatīšanu Saeimā. Arī par to saruna raidierakstā. Par iekļaujošu sabiedrību, sabiedrības līdzdalību, dokumentālu teātri un dabas aizsardzību, kā arī izdegšanu un multitaskingu – tik plašs ir sarunas tematiskais loks.
Par podkāstu
Podkāstu "Kultūrdeva" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Henrieta Verhoustinska sarunājas ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, "Kultūrdevas" skatītāju par aktuālajiem kultūras tematiem.
-
"Kultūrdevas" raidieraksta 34. laidienā viesojas kinorežisore Liene Linde.
Raidieraksta vadītāja Henrieta Verhoustinska Lieni vispirms iepazina kā rakstošu cilvēku, kurš publicē skaudras un personiski atklātas esejas portālā "Satori". Taču Lienei ir vairākas spēles īsfilmas, kas visas liek noprast īpašu rokrakstu. Īsfilma "Zeme ir visvientuļākā planēta" (2015) ir stāsts par pieaugušu, savam vecumam neierasti viedu bērnu. "Četri mielasti" (2012) vēsta par latviešu ģimeni, kas ik gadu kopīgi sagaida Jauno gadu. Filmā parādīti četri no šiem vakariem 12 gadu laikā no 1999. līdz 2011. gadam. Un "Septiņas neveikla seksa reizes" – filma par to, kā jauna režisore mēģina uzņemt savu pirmo filmu, kamēr tās galvenā varone piedzīvo dažādas seksuālas attiecības. Vēl ir pilnmetrāžas dokumentālā filma "Klātbūtne" (2020), kas ļoti tieši, neizskaistinot, bet arī nešausminoties, izstāsta četru sieviešu stāstus, kuras ir stāvoklī.
Lienes un Henrietas tikšanās brīdī jau kādu laiku ir noslēdzies Lienes pirmās pilnmetrāžas spēlfilmas "Melnais samts" filmēšanas posms un norit montāža. Noslēdzoties Tallinas starptautiskajam kinofestivālam, industrijas pasākumu sadaļas projektu konkursā "Works in Progress" šis projekts apbalvots kā labākais Baltijas filmu projekts. Filma stāsta par jaunas kinorežisores meklējumiem, mēģinot savienot radošo procesu ar sadzīvi un mentālām problēmām. Tallinas festivāla žūriju īpaši uzrunājusi redzētā filmas fragmenta humorpilnā intonācija. Pati Liene par filmas galveno varoni – savu paaudzi – saka: "Mēs strādājam vietā, kurā nespējam sevi realizēt, uzņemamies darbus, kuru termiņus mūždien nokavējam, uzturam romantiskas attiecības, kurās negūstam emocionālu piepildījumu."
Raidieraksts ir ļoti atklāta saruna ar Lieni par to, kā viņa jūtas šai dzīves punktā, ko no viņas prasa kino veidošana, kāpēc viņa iesaistās sabiedriskās aktivitātēs un kāpēc Liene gan vēlas, gan baidās dzīvot Latvijā.
Par podkāstu
Podkāstu "Kultūrdeva" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Henrieta Verhoustinska sarunājas ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, "Kultūrdevas" skatītāju par aktuālajiem kultūras tematiem.
-
Saknas det avsnitt?
-
"Kultūrdevas" vadītāja Henrieta Verhoustinska 33. raidierakstā "Kultūrdeva" sarunājas ar laikmetīgo mākslinieku Voldemāru Johansonu, kurš pazīstams kā savdabīgu vizuālu, arī video mākslas darbu veidotājs, bet kurš pēc izglītības ir komponists. Viņš studējis elektroniskās mūzikas kompozīciju Hāgas Karaliskās konservatorijas Sonoloģijas institūtā.
Kā teikts viņa izstādes "Vētra neredz krāsu" aprakstā, "mākslinieks savā mākslā apvieno interesi par vizualitāti, skaņu un zinātni. Viņa instalācijas un skaņdarbi balstās datos, kas tapuši ar zinātnisku pieeju analizējot vides fenomenus. Viņa darbi izstādīti daudzviet pasaulē, tostarp Venēcijas Arhitektūras biennālē, mākslas projektā "ArtGENDA" (Hamburga), Rūras triennālē (Bohuma), mākslas centrā "BOZAR" (Brisele), festivālos "TodaysArt" (Hāga), "Skaņu mežs" (Rīga), "Unsound" (Krakova), studijā "STEIM" (Amsterdama), Vroclavas mediju mākslas biennālē, "Ars Electronica Center" (Linca) un citviet".
Saruna ar Voldemāru skar arī ekoloģijas un vides tēmas, ar kurām mākslinieks strādājis Fēru salās, Svalbārā (aiz polārā loka), Fukušimā (pēc atomreaktora avārijas) un citviet. Tapuši mākslas darbi, kas, saistot daiļradi ar zinātnes jaunākajiem atklājumiem, reflektē par klimata izmaiņām, atspoguļojot mākslinieka cilvēciskās un zinātniskās raizes par tām. Voldemārs sakās saprotam vides aktīvistus, kuri cenšas pievērst uzmanību klimata katastrofai, nevis bezgalīgi sēžot pie diskusiju galdiem, bet aplejot ar dažādiem pārtikas šķidrumiem slavenus mākslas darbus. Šobrīd gan Voldemāra intereses degpunktā ir kvantu fizika, un šo interesi viņš ir vizualizējis arī savā jaunākajā izstādē "Visi visumi".
Par podkāstu
Podkāstu "Kultūrdeva" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, "Kultūrdevas" skatītāju Henrieta Verhoustinska sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem.
-
Novembrī, gada tumšākajā mēnesī, "Kultūrdevas" vadītājai Henrietai Verhoustinskai nebija ilgi jādomā, kādu viesi šai laikā piedāvāt 32. raidierakstā "Kultūrdeva". Podkāsta viešņa pati ir ļoti gaiša un krāsaina personība, un tādas ir arī viņas gleznas – kā krāsainu ziedu, putnu un eksotisku zvēru attēlu eksplozija. Tā ir gleznotāja Kristīne Luīze Avotiņa.
Ar Henrietu abas sarunājās gan par to, no kurienes Kristīnes Luīzes galvā dzimst un dzīvo fantastiskā pasaule krāšņiem ziediem, ar ziliem un sarkaniem tīģeriem, krāsainām dzērvēm, citām fantastiskām būtnēm, pāviem, putniem visās varavīksnes krāsās, eksotiskiem un pašmāju augļiem, kuri visi izkārtojas ļoti īpašās kompozīcijās.
Gleznotāja arī atklāja, kura bijusi īpaši notiekošajam Ukrainā veltītā glezna viņas un mammas – Ilzes Avotiņas nule notikušajā izstādē "Miera seja", un kā Ukrainas notikumi ietekmējuši viņas ikdienu, kurā milzu vietu ieņem meitiņa Lizelote.
Kristīne Luīze arī pastāsta, vai tiešām dzīvespriecīgajai māksliniecei nav skumjo, melno brīžu un emocionālo "bedru".
Sarunā tiek skarts menedžmenta un gleznu tirgošanas elements gleznotājas dzīvē un viņas iesaistīšanās dažādos piedzīvojumos – piemēram, multimediālās izstādes "Sapņu upe" sarīkošana, kurā atdzīvojušās, kustīgās milzu formāta Kristīnes Luīzes gleznas ieskāva skatītāju kā viļņi, vai komerciālās sadarbības, kurās viņas košos tēlus izmanto dažādu produktu mārketingā.
Tuvojas gada beigas, kas nozīmē, ka dienasgaismu ierauga Kristīnes Luīzes Avotiņas kalendāri, un sarunā māksliniece atklāj, kā tiem tiek izvēlēti darbi no viņas gleznām.
Par podkāstu
Podkāstu "Kultūrdeva" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, "Kultūrdevas" skatītāju Henrieta Verhoustinska sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem
-
31. raidierakstā "Kultūrdeva" tā vadītāja Henrieta Verhoustinska uz sarunu aicinājusi sabiedriski ļoti aktīvu personību ar savu viedokli par dažādiem publiskajiem procesiem. Proti, tā ir Žaņa Lipkes memoriāla direktore Lolita Tomsone.
Lolita ir Lipkes muzeja vadībā jau astoņus gadus. Bet 90. gados viņa ir kalpojusi Sirdsskaidrās Eufrosinijas pareizticīgo baznīcā Kārsavā. Tur viņa palīdzēja slimiem, veciem un pamestiem cilvēkiem. Henrieta neklātienē pazīst Lolitu jau sen – no īpašajām "vēstulēm no Jeruzalemes" žurnālā "Rīgas Laiks", kuras viņa rakstīja, dzīvojot Izraēlā. Lolitai īpaši rūp dzīvnieki, koki – arī pilsētā – un sieviešu līdztiesība.
Sarunā tiek pārcilāti dažādi "karstie kartupeļi". Tiek runāts par ebreju glābējiem Otrā pasaules kara laikā Latvijā, par antisemītismu, Uzvaras parka pieminekļa gāšanu, Stambulas konvenciju, Civilās savienības likumu un ideālu valsti. Protams, arī par to, kas notiek Žaņa Lipkes muzejā.
Par podkāstu
Podkāstu "Kultūrdeva" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, "Kultūrdevas" skatītāju Henrieta Verhoustinska sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem.
-
Jau 30. raidierakstā "Kultūrdeva" Henrieta Verhoustinska sarunājas ar pieredzējušu debitantu. Šis paradoksālais salikums ir Uģis Olte, kurš vairāk kā desmit gadus strādājis kā dokumentālo filmu un TV raidījumu režisors un kurš nupat debitējis pilnmetrāžas spēles kino, turklāt tik oriģinālā žanrā kā mitoloģisks šausmu trilleris, kura darbība norisinās mežonīgā dabā.
Pirms runāt par filmu "Upurga", sarunas biedri skar Uģa ilgstošo pieredzi, kā režisoram veidojot tādus raidījumus kā "Zaļgalvis", "Literatūre", "TE", "Atslēgas", "Adreses". Kopīgi tiek pārcilāta arī pieredze, kopā ar Mortenu Travīku filmējot dokumentālo filmu "Atbrīvošanas diena" par grupas "Laibach" koncertu Ziemeļkorejā, par kuru tika saņemts "Lielais Kristaps". Tas bija gan grupas, gan veselas valsts portrets.
Runājot par "Upurgu", vispirms sarunā tiek aplūkots filmas skaņu celiņš, ko radījis komponists Reinis Sējāns. Uģis atklāj, ka ir iestājies Latvijas Kultūras akadēmijas kino režijas maģistros un viņa maģistra darba tēma ir nedieģētiskā skaņa kino jeb tā skaņa, kas netiek radīta kadrā, bet ataino to, kas notiek filmas varonī. Abi sarunas biedri kopā ar klausītājiem arī noklausās divus fragmentus no "Upurgas" soundtreka.
"Upurga" ir filma, kuras laikā galvenais varonis Andrejs, ko atveido Igors Šelegovskis, meklē brauciena pa upi laikā pazudušo māsu un viņas kolēģus, kuri ieradušies dabas parka teritorijā, lai filmētu mārketinga video. Viņš sastop noslēpumainus vietējos un uzzina leģendas par savulaik upē notikušo. Viņš arī sastop pagātnes rēgus…
Filmēšana notika ļoti smagos apstākļos. Daudz tika filmēts zem ūdens. Un galvenais personāžs filmā ir varenā, mežonīgā daba.
Sarunas biedri arī meklē atbildes uz jautājumu, ko par mūsu sabiedrību pastāsta attieksme pret pandēmiju un ko – attieksme pret karu Ukrainā. Uģim ir ko teikt arī par to.
Par podkāstu
Podkāstu "Kultūrdeva" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, "Kultūrdevas" skatītāju, Henrieta Verhoustinska sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem.
-
Skaistā septembra dienā LTV raidījuma "Kultūrdeva" vadītāja Henrieta Verhoustinska jau 29. raidierakstā "Kultūrdeva" satiek īpašu viesi. Tas ir pavisam jauns aktieris, kurš jau paspējis nospēlēt mazas un arī ļoti lielas lomas Dailes teātrī, kā arī galvenās lomas divās jaunās latviešu filmās – režisora Staņislava Tokalova filmā "Mīlulis", kura nupat piedzīvojusi pirmizrādi, un režisora Viestura Kairiša filmā "Janvāris", kas pie latviešu publikas nonāks novembrī.
Kārlis Arnolds Avots sarunā dalās gan ar savu pieredzi, gan pārdzīvojumiem un piedzīvojumiem, sportista pagātni un pārdomām, kas sportam kopīgs ar teātri (izrādās – ļoti daudz!). Gatavojoties filmai "Mīlulis", kurā atveido puisi, kam riebjas žigolo loma pie par viņu vecākas, kaut ļoti šarmantas un izskatīgas sievietes sāniem, ko spēlē Kristīne Krūze, Kārlis Arnolds veica lauka pētījumus – gāja uz randiņiem ar vecākām sievietēm, iepazinās ar Māri Sprūdu un Aldi Gobzemu, lai iejustos sava personāža profesionālajā – maksātnespējas administratora lomā. Gatavojoties filmai "Janvāris" par jaunu sinefilu, kurš sapņo uzņemt ģeniālu kino un kura ambīcijām un mīlestības alkām piepildītā dzīve notiek uz 1991. gada janvāra vēsturisko notikumu fona, pašam negribot tajos iesaistoties, jaunais aktieris skatījās gan Jura Podnieka, gan Andžeja Vajdas filmas.
Par saviem skolotājiem Kārlis Arnolds sauc Indru Rogu un Mihailu Gruzdovu, par saviem režisoriem – Dmitriju Petrenko un Viesturu Kairišu. Kopā ar Viesturu Kairišu šobrīd notiek darbs pie filmas par leģendāro basketbolisti Uļjanu Semjonovu, kurai Kārlis Arnolds ir uzrakstījis scenāriju un kurā atveidos galveno – Uļas – lomu, kas saprotamu iemeslu dēļ ir pamatīgs izaicinājums. Filma skars laiku, pirms Uļjana Semjonova iesaistās profesionālajā basketbolā.
Saruna skar arī jaunā aktiera pilsonisko nostāju. Viņš atklāj, ka iestājies zemessardzē un gatavs aizstāvēt Latviju. Vienlaikus viņu bažīgu dara pēdējā laikā novērotie arvien biežākie mēģinājumi visus krievus (gan Krievijā, gan Latvijā) uzskatīt par ienaidniekiem vai nicināmu tautu.
Par podkāstu
Podkāstu "Kultūrdeva" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, "Kultūrdevas" skatītāju, Henrieta Verhoustinska sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem.
-
Pēc gandrīz trīs mēnešu vasaras pauzes atgriežas raidieraksta "Kultūrdeva" jau 28. laidiens. LTV raidījuma un raidieraksta "Kultūrdeva" vadītāja Henrieta Verhoustinska, gluži kā iepriekšējās sezonas pēdējā podkāstā, tiekas ar savu kursabiedreni no teātra kritiķu kursa. Teātra sezonas sākumam par godu tā ir teātra kritiķe, teātra zinātniece Līga Ulberte.
Līga Ulberte ir 2021./2022. gada sezonas "Spēlmaņu nakts" žūrijas sastāvā, kurai drīzumā jāatklāj, kādi iepriekšējās teātra sezonas sasniegumi nominēti gada balvai. Līga jau daudzus gadus ir arī Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) asociētā profesore un šoruden uzņēmusies jaunu pienākumu – vadīt LKA Skatuves mākslas katedru, kurā tiek sagatavoti topošie teātra aktieri un režisori, kā arī laikmetīgās dejas horeogrāfi un dejotāji. Raidieraksta saruna rit trīs virzienos – par jauno skatuves mākslinieku profesionālo sagatavotību, proti, par to, kam būtu jābūt laba aktiera izglītībā, par aizgājušo sezonu un izrādēm, kuras nedrīkst neredzēt, un par teātra kritiķa karjeras saules un ēnas pusēm.
Par podkāstu
Podkāstu "Kultūrdeva" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, "Kultūrdevas" skatītāju Henrieta Verhoustinska sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Nākamais "Kultūrdevas" podkāsts gaidāms septembrī.
-
27. raidierakstā “Kultūrdeva” LTV raidījuma “Kultūrdeva” vadītājas Henrietas Verhoustinskas viešņa ir Valmieras Drāmas teātra direktore un dramaturģe Evita Ašeradena, kuras lugas un arī stāstu grāmata ir parakstītas ar vārdu Evita Sniedze, un ar šādu vārdu Henrieta pazina Evitu, kad abas studēja teātra kritiku pie Silvijas Radzobes.
Sarunā tiek skarta Evitas kā dramaturģes darbība, tas, kāpēc viņai tik svarīga ir ģimenes tematika. Arī pašlaik Evita raksta lugu “par parastu ģimeni”. Ģimene, viņasprāt, ir sabiedrības pamatā, tā ir svarīgākā kopa, kurā cilvēks gūst apjausmu par pasaules kārtību. Runāts tiek arī par Valmieras Drāmas teātri (arī kā par lielu ģimeni): par jaunajiem aktieriem, starp kuriem ir kādreiz dievināto Ģirta Jakovļeva, Gunāra Cilinska un Vijas Artmanes līdzinieki, par teātra rekonstrukciju, kas radošo procesu iespiedis nelielajā Apaļajā zālē, par ukraiņu ģimeni, ko teātris paņēmis savā paspārnē. Pieminēts tiek arī Evitas tuvais draugs un viņas lugu režisors Oļģerts Kroders: kopš viņa aiziešanas mūžībā drīz būs pagājis desmit gadu. Saruna noslēdzas ar skatu nākotnē, nākamajā sezonā, kad teātrī strādās režisori Elmārs Seņkovs, Toms Treinis, Inese Mičule, Ilze Bloka, Regnārs Vaivars, Indra Roga.
Par podkāstu
Podkāstu “Kultūrdeva” ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju, Henrieta Verhoustinska sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Nākamais “Kultūrdevas” raidieraksts gaidāms septembrī.
-
LTV raidījuma “Kultūrdeva” vadītāja Henrieta Verhoustinska praida nedēļā uz raidieraksta “Kultūrdeva” 26. sēriju uzaicinājusi Lindu Curiku, kas pazīstama kā publiciste, blogere, pētniece, dzimumu līdztiesības eksperte, aktīva feminisma ideju paudēja, sieviešu stendapa dalībniece un LGBT tiesību aizstāve, kas atklāti runā par savu kopdzīvi ar sievieti.
Nesen, demisionējot iepriekšējai iekšlietu ministrei, Linda pārstāja būt par ministres padomnieci stratēģiskās komunikācijas jautājumos. Lindas personības viena no izpausmēm ir valdzinošā un sievišķīgā šo vārdu visbanālākajā un arī komiskākajā nozīmē Džemma Sudraba, kura Instagramā vedina dāmas attīstīt savu sievišķību dažādos absurdos kursos.
Raidierakstā “Kultūrdevā” tiek runāts par praidu un tā nozīmi, par to, kāpēc nepieciešams Civilās savienības likums, par Džemmas Sudrabas personības ietekmi uz pašu Lindu, par sieviešu stendapa atšķirību, piemēram, no Rūdolfa Kugrēna vai Jāņa Skuteļa stendapa. Arī par to, kā runāt par karu Ukrainā ar bērniem un kā cīnīties ar izdegšanu.
Par podkāstu
Podkāstu “Kultūrdeva” ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju, Henrieta Verhoustinska sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem.
-
LTV raidījuma "Kultūrdeva" vadītāja Henrieta Verhoustinska uz raidieraksta "Kultūrdeva" 25. laidienu ir uzaicinājusi Ojāru Rubeni. Ojārs Rubenis ir leģendāra personība Latvijā. Viņš ir strādājis Latvijas Televīzijā no 70. gadu beigām, bijis viens no raidījuma "Labvakar" trijotnes, kuru Atmodas laikā gaidīja parādāmies uz ekrāna ne mazāk kā iecienītākos seriālus. Nu jau desmit gadus Ojārs ir teātrim veltītā LTV raidījuma "Teātris.zip" vadītājs, raidījuma, kuru redzam ēterā pirms izrāžu ierakstiem. Raidījumu un izrāžu cikls šogad atzīmē 10 gadus.
No 2006. gada viņš 11 neaizmirstamus gadus vadīja Nacionālo teātri, nodrošinot tam stabilu pirmo vietu "Spēlmaņu nakts" nomināciju un balvu ziņā. Pašlaik Rubenis ir Latvijas Teātra darbinieku savienības valdes priekšsēdētājs.
Raidierakstā Ojārs stāsta par "Teātris.zip" desmit gadiem un ļoti īpašo jubilejas raidījumu. Ar lielu aizrautību abi sarunu biedri sarunājas par teātri – gan par to, kurš teātris šobrīd, lietojot sporta terminoloģiju, "izvirzījies vadībā", gan par to, kādas sastāvdaļas ir teātra panākumu receptē, ko Ojārs kā bijušais Nacionālā teātra vadītājs ļoti labi pārzina. Saruna ievirzās arī apcerē par atsevišķu teātra mākslinieku likteni – kāpēc šobrīd teātrī nestrādā izcilais kādreizējais Dailes teātra aktieris Dainis Grūbe un vai pēc palikšanas Krievijā pēc Ukrainas kara sākuma atgriezties Latvijā varēs talantīgais režisors Vladislavs Nastavševs? Kā un kāpēc izveidojusies Rubeņa draudzība ar pasaulslaveno mecosoprānu Elīnu Garanču? Ojārs Rubenis dalās arī pārdomās par kultūru sabiedriskajos medijos un par ambiciozajiem "Spēlmaņu nakts" organizētājas – Latvijas Teātra darbinieku savienības plāniem.
Par podkāstu
Podkāstu "Kultūrdeva" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts jeb raidieraksts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Henrieta Verhoustinska kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, "Kultūrdevas" skatītāju sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.
-
LTV raidījuma "Kultūrdeva" vadītāja Henrieta Verhoustinska 24. raidierakstā "Kultūrdeva" sarunājas ar Svenu Kuzminu. Svens Kuzmins ir diplomēts gleznotājs un grafiķis, kurš Latvijā zināms kā vairāku grāmatu autors. Pēdējais Svena romāns "Dizažio" maija sākumā ir saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu. Tas stāsta par kaislību plosīto laikmetīgās mākslas dzīvi kādā mazpilsētā. Protams, lielākā daļa Henrietas un Svena sarunas ir par literatūru – kā nodarbošanos, kā mākslas nozari, kā dzīvesveidu. Raidierakstā tiek apspriests, kāpēc latviešiem ir daudz žēlabainas literatūras un kura latviešu literatūra tomēr tāda nav. Kāpēc pašam "Dizažio" ir tik smeldzīgas beigas, un kāpēc romānā ir tik daudz nešpetnu seksuālu perversiju.
Sarunā Svens atgriežas savā bērnības Rēzeknē, tomēr noliedz, ka šī pilsēta būtu kalpojusi par reālu prototipu Hohmai, kurā notiek gan "Dizažio", gan Kuzmina iepriekšējā romāna "Hohma" darbība. Tāpat viņš apgalvo, ka, neraugoties uz formālo līdzību – dažādu apreibinošu vielu lietošanu un seksuālu orģiju klātbūtni –, laikmetīgās mākslas vide, kas, piemēram, parādās brāļu Ābeļu filmā "Nemierīgie prāti", ļoti atšķiras no mazpilsētas mākslas procesa, kurš visā tā spožumā un postā iemiesots romānā "Dizažio". Svens arī pastāsta, kā notiek viņa rakstīšanas process, kurā vienlīdz liela nozīme kā nejaušībai, tā disciplīnai. Netiek palaista garām arī Svena kopsadarbība ar dzejnieku Tomu Treibergu etīžu teātrī "Nerten" un Kuzmina darbība kā žurnāla "Rīgas Laiks" redaktoram.
Abi sarunas biedri pieskaras arī jautājumam par ikdienas normalitāti un tās leģitimitāti, kopš sācies karš Ukrainā. Tas aktualizē jautājumu – ko mēs katrs varam darīt? Vai katrs spēj būt varonis?
Par podkāstu
Podkāstu "Kultūrdeva" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts jeb raidieraksts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Henrieta Verhoustinska kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, "Kultūrdevas" skatītāju sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.
-
Raidieraksta “Kultūrdeva” 23. laidienā Henrieta Verhoustinska tiekas ar "stand-up" komiķi, aktieri, raidījumu vadītāju Jāni Skuteli. Jānis atcēla savu jauno stāvizrādi “Work in progress”, kad sākās karš. Toties viņš izrādei “Linda Vista” Jaunajā Rīgas teātrī (JRT), kur jau ilgāku laiku spēlē Alvja Hermaņa vadībā, pievienojis izrādi “Krizantēmas” Gata Šmita režijā turpat JRT. Arī dalībai Matīsa Kažas filmā “Kino un mēs” sekojušas lomas vēl trīs šī režisora pilnmetrāžas spēlfilmās – vesternā “Wild East. Kur vedīs ceļš”, “Ūdens garša”, kura nupat sākusi ceļu pie skatītāja, un filmā “Neona pavasaris”, kura vēl top.
Sarunā daudz tiek skarta paša Jāņa un sabiedrības pašsajūta, ko ietekmējis karš Ukrainā. Vai normalitāte joprojām ir normāla un pieļaujama? Vai pasaules skatījums kļuvis melnbalts? Vai iespējams uzturēt attiecības ar cilvēkiem, kuri atbalsta šo karu? Ko šobrīd var un ko nevar atļauties komiķis? Kā jokot šādā laikmetā? Vai Jāņa uzskats “tragedy plus time makes comedy” (traģēdija plus laiks rada komēdiju) attiecas arī uz šo laiku?
Interesanta izvēršas saruna par šobrīd kinoteātros skatāmo filmu “Ūdens garša”. Tā stāsta par kādu biedrību, kuras galvgalī atrodas Meistars, kurš dziedina cilvēkus no dažādām vainām ar vārdiem un ar ūdeni. Stāsts par manipulācijām ar cilvēku prātiem un arī naudas līdzekļiem, ko cenšas atmaskot kāda žurnāliste, ir filmēts vienā kadrā, tomēr spriedze tajā aug, līdz eksplodē. Jāņa Skuteļa atveidotais varonis – minētās biedrības pīārists – gan ne brīdi nezaudē racionālo, skaidro saprātu.
Par podkāstu
Podkāstu "Kultūrdeva" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts jeb raidieraksts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Henrieta Verhoustinska kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, "Kultūrdevas" skatītāju sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.
-
LTV raidījuma "Kultūrdeva" raidieraksta "Kultūrdeva" 22. laidienā vadītāja Henrieta Verhoustinska sarunājas ar mūziķi Katrīnu Gupalo. Katrīna ir mūziķe-orķestris: ļoti īpaša balss, komponiste, pianiste, mūzikas izrāžu veidotāja, producente un aktrise.
Studējusi Rietumu Mūzikas akadēmijā Kalifornijā (ASV) un Londonas Karaliskajā mūzikas akadēmijā (Lielbritānija), guvusi atzinību dažādos starptautiskos konkursos. Viņas kontā ir izrādes "100 gadi ar Piafu" (2015) un "Pēc Pusnakts / After Midnight" (2016). Pirms četriem gadiem bijusi "Supernovas" pusfinālā. Kopā ar grupu "Katrina Gupalo & the Black Birds" izdevusi debijas albumu "Gentle and Done", kam sekoja "Septiņas skumjas zvaigznes" ar Imanta Kalniņa mūziku. Pēdējais lielais darbs – Ukrainai veltīta dziesma "Resistance", kurā Katrīna sapulcina lielu skaitu mūziķu.
Sarunā Katrīna atklāj, kā viņai izdevies sapulcināt "Resistance" ierakstam ap 80 mūziķu no Latvijas, Lietuvas, Ukrainas un Krievijas. Viņa arī pauž savu attieksmi pret tik iemīļoto Imanta Kalniņa mūziku laikā, kad komponista simpātijas pret Krievijas diktatoru Putinu met garu ēnu pār mūziķa paveikto.
Katrīnas ukraiņu saknes izpaužas viņas mūzikā un attieksmē par darāmo, arī spējā aši un neatgriezeniski pieņemt lēmumus – piemēram, tomēr nepārcelties uz Ņujorku, kur iestājusies Džuljarda mūzikas skolā, jo Latvijā pavērusies iespēja tūrei ar muzikālo izrādi "100 gadi ar Piafu". Vai – pārdot māju, lai izdotu albumu ar Imanta Kalniņa mūziku.
Mūziķe arī stāsta, kas viņai ir labākās zāles pret nomāktību un skumjām, par kuru bīstamo pāraugšanu depresijā un pašnāvības domās Katrīna vēstīja dziesmā "Agonija". Viņa arī dalās pārdomās, kāpēc lielā krievu kultūra nebūtu kancelējama, neraugoties uz notiekošo Ukrainā. Uzzinām arī vairāk par Katrīnas lielajiem un mazajiem mērķiem.
Par podkāstu
Podkāstu "Kultūrdeva" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts jeb raidieraksts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Henrieta Verhoustinska kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, "Kultūrdevas" skatītāju sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.
-
LTV raidījuma “Kultūrdeva” vadītājas Henrietas Verhoustinskas raidieraksta “Kultūrdeva” 21. laidiena viešņa ir Jaunā Rīgas teātra aktrise Elita Kļaviņa, kurai pavisam svaiga pirmizrāde teātrī – “10 iemeslu apciemot Kauci”, un kura pēdējos gados darbojas arī kā dokumentālā kino režisore. Viņas jaunākā, otrā filma “Iļģuciema māsas” pirmizrādi nesen piedzīvoja festivālā “Artdocfest Riga”
Lielākā daļa sarunas notiek par Elitas abām dokumentālajām filmām – “Zorjana Horobraja” un “Iļģuciema māsas”. Pirmā ir stāsts par kādu jaunu sievieti, kas 19 gados ir jau divu bērnu mamma, un kura kopā ar bērnu tēvu izlemj pārcelties no idilliskas, lai arī trūcīgas dzīves laukos uz Rīgu, neraugoties uz lauku dzīves guru – viņas mammas pretestību. Savukārt jaunākā filma ir stāsts par to, kā Iļģuciema sieviešu cietumā Elita kopā ar Jaunā Rīgas teātra (un ne tikai) kolēģiem iestudē Antona Čehova lugu “Trīs māsas”. Cita starpā Elitas uzmanības lokā nonāk divas sievietes, kuru nodarījumi savulaik ieguvuši plašu rezonansi: māte, kas kropļoja savu bērnu, lai saņemtu invalīda pabalstu, un māte, kuru vainoja divu bērnu slepkavībās. Elita stāsta, ka pirmkārt redzējusi visās “Iļģuciema māsu” varonēs cilvēkus, kuri vairākums bērnībā un nereti arī visas dzīves garumā pieredzējuši neiedomājamu vardarbību. Sieviešu stāsti ir Elitas – dokumentālā kino režisores uzmanības fokusā.
Saruna raidierakstā pieskaras arī pēdējā laika Elitas lomām Jaunajā Rīgas teātrī.
Gan Antra Akmeņkale “10 iemeslos apciemot Kauci”, gan mācītāja kundze “Krizantēmās” (abas ir Gata Šmita izrādes), gan pirms tam režisore Elizabete Alvja Hermaņa “Sievietēs un vīriešos” ir krampīga rakstura, stipras sievietes. Elita to skaidro ar attiecīga vecuma iestāšanos, kad aktrisēm sāk piedāvāt raksturlomas. Abas sarunas dalībnieces aprunājas arī par neparastajām paralēlēm ar notiekošo Ukrainā, kas radušās, iestudējot Justīnes Kļavas grotesko komēdiju “10 iemesli apciemot Kauci”.
Lielu sarunas daļu Elita pievēršas notiekošajam Ukrainā un sabiedrības attieksmei pret to. Viņa nožēlo, ka tik liela krievvalodīgās sabiedrības daļa nespēj skaidri paust nostāju pret agresora – Krievijas – izraisīto karu. Viņa arī uzskata, ka JRT galvenā režisora Alvja Hermaņa lēmums pieņemt darbā no Krievijas aizbēgušo aktrisi Čulpanu Hamatovu, kas savulaik aģitēja par Putina ievēlēšanu, bet pēc 24. februāra strikti vērsusies pret karu Ukrainā, būs attaisnojies tad, ja Čulpana izmantos savu autoritāti un ietekmi, un stāstīs gan Latvijas krievvalodīgajiem, gan tautiešiem Krievijā patiesību par notiekošo Krievijā un Ukrainā.
Par podkāstu
Podkāstu “Kultūrdeva” ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts jeb raidieraksts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Henrieta Verhoustinska kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.
-
LTV raidījuma “Kultūrdeva” vadītāja Henrieta Verhoustinska raidieraksta “Kultūrdeva” jau 20. laidienā uz sarunu aicinājusi režisoru, žurnālistu, kinopoducentu, studijas "Mistrus Media" vadītāju Gintu Grūbi, kuram studijā uz plaukta pēdējo dienu laikā ierindojušās divas balvas – "Kilograms kultūras" un "Lielais Kristaps". Abas par filmu “Emīlija. Preses karaliene”. Saruna notiek arī par filmu un Ginta producenta, arī žurnālista darbu, tomēr lielākā tās daļa sākumā aizrit par to, ko karš Ukrainā nozīmē šeit, kāda ir kultūras cilvēku atbildība šajā situācijā, ko Grūbe domā par "Prāta vētras" un Intara Busuļa pēdējo dienu paziņojumiem un kā šinīs dienās sadzīvot ar savu normalitāti.
Vai šobrīd ir iespējams skatīties kino, lasīt “Rīgas Laiku”, iet uz koncertiem un izrādēm, aizrauties ar seriāliem, mierīgi elpot, kad Ukrainā notiek tas, kas notiek?
Gints Grūbe: Līdzīgs ir jautājums, par ko taisīt kino. Līdzīgi bija, kad sākās Covid-19 pandēmija: tad jebkuras dokumentālo filmu tēmas, kuras tika tajā brīdī piedāvātas, likās ļoti neaktuālas. Tādas, ar kurām nevar sasniegt nekādu auditoriju. Un tas pats ir arī šobrīd. Mani vienmēr ir interesējis current affairs dokumentālā kino žanrs, kurš ir ļoti sarežģīts, kuram ļoti maz ķeras klāt, jo tur ir gan pētnieciskā žurnālistika, kurai paiet ilgs laiks, tur ir liels darbs ar arhīviem, ar avotiem… Šis ir žanrs, kurš, manuprāt, šobrīd būs ļoti pieprasīts, jo mēs meklējām atbildes. Mēs meklējam atbildi, vai tas, kas notiek, ir tāpēc, ka Padomju Savienība vēl aizvien turpina sabrukt, tāpēc, ka nav nomainījušās paaudzes, vai tur ir meklējami cēloņi arī Rietumu sabiedrībā, tai politiskajā kultūrā, kura izveidojās pēc Otrā pasaules kara. 1968. gada paaudze bija ļoti pacifistiski noskaņota un vērsās pret saviem vecākiem, kuri piedalījās Otrajā pasaules karā… Tur ir daudzi pētnieciska rakstura aspekti, uz kuriem kino ir meklējis atbildes. Bet tā fiziskā sajūta un garīgā sajūta šobrīd ir tāda, kā es jau kādā intervijā nesen teicu: ka mēs visi, vismaz es, man liekas, šobrīd jūtamies kā tas onkulītis 80. gadu beigās pie Brīvības pieminekļa ar radioaparātu pie auss. Jo liekas, ka ir jādzird, ka kaut kur būs apslēpta tā lielā patiesība – kādā no daudzajiem ziņu kanāliem vai rakstiem, vai analīzēm. Tādus kā mani, kurš savu žurnālista karjeru sāka 1991. gadā augusta puča laikā, šodien notiekošais atsvieda atpakaļ tajā pašā sajūtā, kādā veidā viss notika toreiz.
Mans jautājums bija arī par to, vai ir iespējams sadzīvot ar savu normalitāti, ar to, ka gribas joprojām turpināt normālu cilvēcisku dzīvi arī šobrīd, nevis dzīvot vainas apziņā, ka tu nespēj pietiekoši palīdzēt ar to savu ziedojumu, ar vienas paciņas aiznešanu.
Es nezinu, man liekas, ka šobrīd mēs neviens par tādu normalitāti nedomājam. Es saprotu, ka kaut kāds idiotiskais optimisms liek cerēt, ka tas viss beigsies pēc dienas, pēc nedēļas vai divām, bet ir jāsaprot, ka tie procesi tomēr būs ilgtermiņa. Laikam kā jebkurš vecāks šobrīd domāju par pasauli, kurā dzīvo un dzīvos mani bērni.
Sarunas turpinājumu klausies raidieraksta “Kultūrdeva” 20. laidienā!
Par podkāstu
Podkāstu “Kultūrdeva” ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts jeb raidieraksts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Henrieta Verhoustinska kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.
-
Šobrīd LTV ir darba duna saistībā ar sabiedrisko mediju balvas “Kilograms kultūras” ceremonijas tuvošanos, tā ir jau sestdien – 19. februārī. Tāpēc uz raidierakstu “Kultūrdeva” Henrieta Verhoustinska ir uzaicinājusi LTV Kultūras raidījumu redakcijas vadītāju Ievu Rozentāli.
Ieva pastāstīja par Berlīnes filmu tirgu, kurā pašlaik piedalās un kurā pasaules televīzijas piedāvā savus kultūras raidījumus un prezentē savas filmas – arī Latvijas Televīzija. Kā sabiedrisko mediju balvas “Kilograms kultūras” žūrijas vadītāja Ieva arī pastāstīja par balvas tapšanu un nozīmi publiskajā telpā. Abas kolēģes arī atskatījās uz iepriekšējo “Kultūrdevu”, komponista Valta Pūces jubileju un sarunu ar dzejnieku Kārli Vērdiņu, mēģinot noskaidrot, vai kultūras joma televīzijā ir konceptuāla un kā darbu tajā ietekmē konjunktūra. Tika noskaidrots, vai LTV kultūras nozares vadītāja ir liberāls vai konservatīvs cilvēks un kāda ir viņas nostāja viendzimuma attiecību civiltiesiskā regulējuma jautājumā.
Par podkāstu
Podkāstu “Kultūrdeva” ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts jeb raidieraksts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Henrieta Verhoustinska kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.
-
LTV raidījuma “Kultūrdeva” vadītāja Henrieta Verhoustinska sarunājas ar režisoru un operatoru – jeb vienkārši dokumentālistu Ivaru Zviedri.
Ivara slavenākā filma ir “Dokumentālists” (2012), kas atklāj viņa – filmas radītāja – sarežģītās un kaislīgās attiecības ar dokumentālo varoni – pensionāri Purva Intu. Rezonansi izraisījušas arī Ivara Zviedra filmas “Bēgums” (2009) par latviešu gliemežu lasītājiem Īrijā, “Zāģeri” (2017) par Latvijas mežstrādniekiem, “Valkātājs” (2019) par nelegālo robežpārkāpēju pavadoņiem pierobežā. “Lielajā Kristapā” februāra beigās gaidāma pirmizrāde filmai “Uz neredzīti, Brasa!” par nu jau slēgtā Brasas cietuma pēdējiem iemītniekiem, bet pavasarī pirmizrādi piedzīvos Ivara veidotā pandēmijas laika hronika “Bahs pret Covid”.
Raidierakstā “Kultūrdeva” Ivars Zviedris atklāj, kā pieradināt filmu varoņus, lai provocētu tos uz maksimālu atklātību, cik daudz filmās ir no viņa paša, kas īsti ir novērojošais dokumentālais kino un ko jaunu par Latvijas sabiedrību viņš uzzinājis, filmējot filmu par pandēmiju.
Par podkāstu
Podkāstu “Kultūrdeva” ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts jeb raidieraksts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Henrieta Verhoustinska kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.
-
Podkāsta “Kultūrdeva” vadītāja Henrieta Verhoustinska raidieraksta 17. epizodē sarunājas ar Zani Daudziņu. Zane jau divdesmit gadus ir Latvijas Kultūras akadēmijas jauno teātra studentu runas pasniedzēja. Nu jau vairākas aktieru paaudzes izgājušas viņas balseņu, šņāceņu un citu skaņu treniņam, arī koviddrošai skaņu izrunai. Runu Zane pasniedz arī Viestura Meikšāna runas skolā.
Pirms kļūt par runas pedagoģi, Zane jau bija kļuvusi par aktrisi, viņa studēja vienā kursā ar Valmieras teātra aktieriem Ievu Puķi un Krišjāni Salmiņu, dramaturģi Aivu Birbeli, Jaunā Rīgas teātra aktrisi Sandru Kļaviņu, Dailes aktieri Daini Gaideli un vēl, un vēl.
Zane ļoti daudz darbojas komisko monoizrāžu žanrā Pannas Teātrī – te jāmin bestsellers “Tāda es esmu”, izrādes “Puse no sirds” un “Bruņota un bīstama” un jaunākais hits “Sieviete kā konfekte”. Bet pamats skatītāju mīlestībai tika ielikts ekscentriskās, ar krievu akcentu runājošās Helēnas lomā seriālā “Ugunsgrēks”.
Lielākais jaunums Zanes dzīvē – apgādā “Zvaigzne ABC” iznākusi viņas pirmā grāmata – “Dienasgrāmata”, kas aptver pirmo pandēmijas gadu un atklātā, sirsnīgā veidā dokumentē Zanes ikdienu un pārdomas par apkārt notiekošo. Tostarp par sūro cīņu starp vilkmi pastrādāt dārzā un nepieciešamību rakstīt promocijas darbu par skatuves runu. Zanes Daudziņas “Dienasgrāmata” jau ieguvusi lasītāju atzinību un grāmatnīcās tiek aši izpirkta.
Par podkāstu
Podkāstu “Kultūrdeva” ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts jeb raidieraksts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Henrieta Verhoustinska kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.
-
Televīzijas raidījuma “Kultūrdeva” vadītāja Henrieta Verhoustinska podkāsta “Kultūrdeva” 16. epizodē sarunājās ar dzejnieci un rakstnieci Ingu Gaili, kuras dzeja Henrietai ir īpaši līdzējusi tumšos brīžos. Inga ir tādu romānu kā “Stikli”, “Skaistās” un “Rakstītāja” autore – pēdējais no tiem ciklā “Es esmu...” par rakstnieci Ivandi Kaiju. Ingai ir arī dzejoļu krājumi “Kūku Marija”, “Migla”, “Lieldienas” un “Nakts”. Vēl ir vairākas izrādes pēc Ingas Gailes lugām, piemēram, “Āda” un “Mūsu Silvija debesīs” Ģertrūdes ielas teātrī. Vēl Inga raksta Satori.lv, interneta žurnālā “Punctum” un Rakstnieku savienības izdevumā “Konteksts”, ir viena no "Sieviešu stendapa" dibinātājām, kā arī Latvijas PEN kluba vadītāja.
Inga Gaile pastāstīja, ko šodien Latvijā nozīmē būt dzejniecei un prozaiķei, vai dzejas un prozas darbi rodas no atšķirīgiem avotiem un atšķirīgā veidā, ar ko nodarbojas viņas vadītais Latvijas PEN klubs, kāpēc Inga tik kaismīgi iestājas pret jebkāda veida diskrimināciju un vai tādu viņa šobrīd vēro attiecībā uz nevakcinētajiem pret Covid-19. Sarunā Inga un Henrieta pieskārās arī publiskās mākslas izpratnes jautājumam un allaž kā karstam kartupelim cilātajai feminisma tēmai. Vai iespējams būt sievietei un nebūt feministei?
Par podkāstu
Podkāstu “Kultūrdeva” ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts jeb raidieraksts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Henrieta Verhoustinska kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.
- Visa fler
