Avsnitt
-
Stāsts par Blaumaņa „Skroderdienām”, seniem un jauniem lugas lasījumiem, saprastām un nesaprastām lietām, Blaumaņa pētīšanu un sajūtām.
Blaumanis vienmēr liek tādus grūtus uzdevumus priekšā. Sākumā likās tik viegli – jaizstāsta par jaunajām „Skroderdienām Silmačos” Valmieras teātrī un saulgriežu raidījums gatavs. Bet nekā. Jo vairāk lasi, skaties, klausies un domā – jo grūtāk.
1901. gadā Rūdolfs Blaumanis uzraksta „Skroderdienas SIlmačos”. Kritika kritizē, tāpat kā visas citas Blaumaņa komēdijas. Bet režisorus tā turpina nodarbināt. 2026. gada vasarā grūti būtu atrast kādu vietu Latvijā, kur netiek spēlētas „Skroderdienas” – profesionāli un pusprofesionāli aktieri, ceļojoši komedianti, komercializēti un par baltu velti. Amatierteātri, iesaistot vietējās kopienas dziedātājus un dejotājus, draugu pulciņi un radu saietos pulcētie. Zem jumta un brīvdabā. Blaumaņa muzejā „Brakos” un Druvienā.
Ar Skroderdienu tautu Nacionālajā teātrī ienāk jaunie aktieri. Ja paveicas – jaunās aktrises caur Ieviņu, Elīnu, Zāru un Antoniju nonāk vecenēs. Ja vien režisoram neienāk prātā par Bebeni, kurai vārds ir Made, Pindacīšu un Tomulīšu iesvētīt vēl gluži jaunas aktrises.
Lai arī visur un visādi notiek „Skroderdienas”, raidījumā pievēršam uzmanību divām – 22. jūnijā pēdējoreiz Indras Rogas versijā tiks spēlētas Nacionālā teātra „Skroderdienas”, kas bija zīmīgas ar Nika Matvejeva pārradīto Aleksandra Būmaņa mūziku. Un tikko pirmizrādi piedzīvojušas „Skroderdienas” Valmieras teātrī, kur Blaumani no jauna lasījis režisors Elmārs Seņkovs, scenogrāfs Reinis Suhanovs, komponists Edgars Mākens un kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, bet kādam Valmieras teātra jaunajam aktierim tā ir pirmā Silmaču pieredze.
Viņi visi stāsta par savu Blaumaņa un Jāņu sajūtu.
Bet pirms dažiem gadiem Blaumaņa Braku sētā muzeja vadītāja Zinta Saulīte stāstīja par prototipiem un kritikas vērtējumiem, arī par „Skroderdienu” iestudējumu „viļņiem”.
Un šis jūnijs aizved vēl uz kādu citu sētu – uz „Pulka sētu”, kur Rakstniecības un mūzikas muzeja krātuves lasītavā literatūrzinātnieces Līvijas Volkovas 95. dzimšanas dienā satikās bijušie un esošie muzejnieki un pētnieki, lai pakavētos sarunās par „Līviju no Šarlotes ielas”.
Līvija Volkova savu arhīvu novēlēja Rakstniecības un mūzikas muzejam, jo viņas dzīve cieši saistīta ar muzejiem un jauno muzejnieku skolu. Izsūtītu vecāku meitu neuzņēma mediķos, biogrāfija nederēja, toties viņa kļuva par izcilu skolotāju ķīmijā un dabas zinātnēs, kas savus skolniekus ieinteresēja par ceļošanu, bet pašai liktenīga bijusi ienākšana Veidenbauma „Kalāčos”, tur esot bijusi neatšifrēta stenogramma. Tā tas sācies. Visu to izstāsta Līvijas Volkovas skolniece, tagad Rakstniecības un mūzikas muzeja teātra krājuma glabātāja Andra Lazdāne. Bet Līvijas Volkovas pēdējā intervija bija 2024. gada vasarā Radio mazajai lasītavai, kad tikko bija iznākusi viņas sastādītā Blaumaņa darbu izlase ar komentāriem, kur katrs teikums būtu pētījuma vērts. -
Pirmsjāņu tradīcija kultūrizglītības lauciņā ir topošo mākslinieku izstādes, kurās mācību gada noslēgumā var iepazīt un novērtēt gada laikā apgūto. Šī nedēļa Rīgas dizaina un mākslas vidusskolā iesākās ar kvalifikācijas eksāmenu Produktu dizaina audzēkņiem. Savukārt aizvadītās nedēļas nogalē Latvijas Mākslas akadēmijā atklāta Diplomandu izstāde, kurā bakalaura un maģistra programmas diplomdarbi. Abas izglītības iestādes no šī gada sākuma saista tehnoloģiju un radošuma darbnīca „Rīga Makerspace”.
Mākslas akadēmijā diplomandu un Dizaina dienu izstāde “Definīcija” būs skatāma līdz 28. jūnijam, savukārt Rīgas dizaina un mākslas vidusskolas Produktu dizaina izstāde radošajā kvartālā “Veldze” – līdz 22. jūnijam. -
Saknas det avsnitt?
-
Ucināmās dziesmas un panti, to izmantošana mutvārdu tradīcijā apkopotas grāmatā "Jājam, jājam mēs ar zirgu. Ucināmās dziesmas un panti". Kultūras rondo iztaujājam grāmatas sastādītāju - pētnieci Unu Smilgaini.
Grāmatā apkopoti Latviešu folkloras krātuvē glabātie ucināmo dziesmu teksti un dziesmas.
Kopā ar bērnu „cepot, cepot kukulīti”, „vārot, vārot putriņu” vai „jājot, jājot kunga zirgu”, mēs varbūt nemaz nenojaušam, ka tā krāšņa un daudzveidīga latviešu bērnu folkloras daļa, ko pētnieki sauc par ucināmajām dziesmām un pantiem.
Ucināmās dziesmas ir nozīmīga latviešu bērnu folkloras daļa. Tie ir nelieli, ritmiski teksti, ko pieaugušais skaita vai dzied vienkāršā melodijā un ko pavada kustības: spēles ar bērna pirkstiem, rokām, kājām, kutināšana un paijāšana, bērna šūpošana uz ceļiem vai kājām. Līdz šim publicēta tikai daļa šī vērtīgā materiāla. Unas Smilgaines grāmatā pirmo reizi apkopoti Latviešu folkloras krātuves materiāli no visiem ucināmo dziesmu veidiem – 4010 teksti un melodijas.
Ucināmās dziesmas grāmatā strukturētas četrās tematiskajās grupās – ucināmās dziesmas, darbojoties ar bērna pirkstiem un rokām, jādināmās dziesmas, ucināmās dziesmas, darbojoties ar bērna kājām un ucināmās dziesmas bērna paijāšanai un kutināšanai. Grāmatā iekļauti arī nošu materiāli, zinātnisks priekšvārds, komentāri un vārdnīca ar vairāk kā 100 vārdiem, kas sastopami ucināmajās dziesmās.
Grāmatu izdevis LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgāds.
-
Paziņoti "Spēlmaņu nakts" nominanti 17 kategorijās, kurus no 2025. gada 1. augusta līdz 2026. gada 15. jūnijam skatījās un vērtēja žūrijas komisija deviņu nozares profesionāļu sastāvā. Kopumā tika izvērtēti 108 profesionālā teātra jauniestudējumi. Kultūras rondo studijā nominantu sarakstu pārskatām kopā ar balvas žūrijas komisijas pārstāvjiem teātra kritiķi un zinātnieci Zani Radzobi, teātra kritiķi Ati Rozentālu un mākslinieci Sandru Krastiņu.
Ar 19 nominācijām žūrijas vērtējuma līderis ir Latvijas Nacionālais teātris, kuram pēdas min Dailes teātris ar 18 nominācijām. Gan Liepājas, gan Valmieras teātris katrs ieguvis 14 nominācijas.
Šī gada 23. novembrī "Spēlmaņu nakts" ceremonija notiks jau 33. reizi, tā norisināsies Dailes teātrī.
Žūrijas komisijā strādāja: Atis Rozentāls, žūrijas komisijas priekšsēdētājs, teātra kritiķis, laikraksta "Diena" žurnālists; Ingrīda Vilkārse, žūrijas priekšsēdētājas vietniece, teātra kritiķe un zinātniece; Zane Radzobe, teātra kritiķe un zinātniece, LU ESZF docente un LKA KMI pētniece; Jānis Siliņš, LKA profesors, E. Smiļģa Teātra muzeja vadītājs un teātra vēsturnieks; Kitija Balcare, teātra kritiķe, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece; Ilze Kļaviņa, teātra kritiķe un teātra pētniece; Sandra Krastiņa, māksliniece; Uģis Segliņš, psihodrāmas speciālists; Armands Znotiņš, mūzikas kritiķis. -
Neparasts salmu būtņu uguns rituāls uz ūdens ir sena pirmsjāņu tradīcija, kas joprojām saglabājusies Kazdangas pusē Dienvidkurzemē. Un to pamanījuši arī netālās Liepājas kā nākamā gada Eiropas Kultūras galvaspilsētas rīkotāji, kas programmu veido ar saukli „(Ne)miera zeme”. Nākamgad Liepājā, Dienvidkurzemē un Kuldīgā Jāņu svinības plānotas arī kā daļa no "Liepāja 2027" projekta. Šogad notikumus ieskandinās Kazdangā.
Lai sagatavotos saulgriežu notikumiem šajā gadā un gatavotos uzņemt viesus nākamajā, aizvadīts meistarklašu cikls "Jāņi lauku sētās". Dalībnieki varēja apgūt teorētiskas zināšanas un praktiskas iemaņas tradicionālu Jāņu svinību rīkošanā. Kā tad var turpināt tradīcijas, ikviens varēs novērtēt arī svētdien, 21. jūnijā, Kazdangā - būs gan zaļumballe, gan koncerti, gan dažādas darbnīcas. Turklāt te varēs smelties iespaidus, kā nākamgad svinības turpināsies, uzņemot Eiropas kultūras galvaspilsētas un šī reģiona viesus. -
Aicinām doties uz vietām, kas pēdējās desmitgadēs sevi arvien pārliecinošāk piesaka dažādu pasaules pilsētu kultūrainavā un tūrisma ceļvežos: tie ir radošie kvartāli. Latvijā šis vārdu savienojums un ideja par jaunas, radošas elpas piešķiršanu lielākoties postindustriālām teritorijām ienākusi pirms nepilniem 20 gadiem. Visvairāk to ir galvaspilsētā Rīgā, tāpēc Kultūras rondo vēršam skatu tieši Rīgas radošo kvartālu virzienā un ar četriem nozares profesionāļiem sarunājamies par Rīgas radošo kvartālu ekosistēmu, iespējām un izaicinājumiem.
Izvaicājam radošo kvartālu eksperti Andu Vaičekoni, viņa vairākus gadus vadīja Tallinas ielas kvartālu, radošās rūpnīcas „Veldze” izpilddirektori Zani Ruģēnu, "Kimmel" kvartāla valdes locekle Kristu Lubgani un Vagonu radošā kvartāla pasākumu producentu Jāni Jansonu. -
Kā varam domāt par saglabāto, ko ietekmējis mūsu politiskais un ģeogrāfiskais konteksts? Un kādēļ ir svarīgi to apzināties un ar to paraudzīties ar šodienas acīm? Šādus jautājumus liek uzdot Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC), kas norišu ciklā „Drošības zonas un mainīgas laika līnijas” aicina atskatīties uz savu attīstību vairāku desmitgažu garumā un uzrunājis trīs māksliniekus veidot intervences jeb ar savu mākslas valodu „iejaukties” centra arhīvā un bibliotēkā. Trīs jauni mākslas darbi, kas veidoti, atsaucoties uz arhivēšanas procesu, tā nozīmi un saglabātajiem materiāliem, it kā saplūst ar arhīva vidi.
-
"Nepieskaitāmie. Dzīvības tehnoloģijas un nākotnes cilvēks" ir jauna izstāde Paula Stradiņa Medicīnas muzejā. Kultūras rondo par ētiskajiem jautājumiem, kurus izvirza izstāde, pārrunājam ar tās kuratoriem Igoru Gubenko un Kasparu Vanagu.
Laikā, kad militārie konflikti pasaulē, toskait Krievijas karš Ukrainā, pierāda, ka centieni pasludināt kādu tautu par mazvērtīgāku kā attaisnojums savai agresijai diemžēl nav tikai pagātnes tumsonība, bet arī baisa šodienas realitāte, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā tapusi izstāde, kas citstarp jautā: kas notiek, kad ambīcijas zinātniski noteikt un politiski kontrolēt, kāda dzīvība ir vēlama, zaudē cilvēcību? Un kādi ir upuri cilvēku idejām par šķietami labāku nākotni? Izstāde "Nepieskaitāmie" tapusi lielā kopdarbā: trīs kuratori – Māra Traumane, Igors Gubenko un Kaspars Vanags, galvenā pētniece Anna Žabicka un vēl plaša radošā komanda.
Šī izstāde aptver ļoti daudz pagātnes liecību un aicina uz tām raudzīties šodienas kontekstā. Zinātnes centieni mūs padarīt arvien veselīgākus, ilgmūžīgākus un spējīgākus ir reizē vilinoši un riskanti. Sevis pašu labad daudzi gatavi riskēt uz nebēdu. Bet kas notiek, kad it kā „labākas nākotnes” vārdā cilvēks sāk lemt par to, vai un kādiem būs tiesības būt vai nebūt citiem? No izturīgāku ābeļu un pienīgāku govju selekcionēšanas līdz cilvēku piespiedu sterilizācijai – tik plašā amplitūdā par šo ideju runā izstāde "Nepieskaitāmie. Dzīvības tehnoloģijas un nākotnes cilvēks". -
Šonedēļ Rīgā atklās 20. Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētkus „Gaudeamus”. Par tradīciju un jauno svētku programmā pārrunāsim ar "Gaudeamus 2026" māksliniecisko komandu.
Raidījuma viesi: režisors un svētku mākslinieciskās koncepcijas autors Juris Jonelis, deju programmas mākslinieciskā vadītāja Dagmāra Bārbale un koru programmas mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols.
Saredzēt sevi kā daļu no kultūras lielā spēka un sajust sevi lielākā – Baltijas – kontekstā šajā nedēļas nogalē no 19. līdz 21.jūnijam aicina Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētki „Gaudeamus”, kas Baltijas studentus kopā pulcē kopš 1957. gada un šogad notiks apaļu 20. reizi. Iepriekšējie notika Viļņā, vēl pirms tam – Tartu, pirms 12 gadiem „Gaudeamus” uzņēma Daugavpils, bet Rīgā Baltijas dziedošie, dejojošie un spēlējošie studenti pēdējoreiz sabrauca 2004. gadā, kad šā gada svētku rīkotāji un raidījuma vadītāja paši vēl bija studenti vai varbūt pat vēl skolēni.
Šajā nedēļā Rīgā priecāsies un skatītājus priecēs apmēram pieci tūkstoši studentu no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas, jo vārds jo „gaudeamus” nozīmē „priecāsimies”.
Svētku pasākumi norisināsies Latvijas Universitātē (LU), Vērmanes dārzā, Dailes teātrī, Doma baznīcā, Vecrīgā un Brīvības laukumā. Svētkos Rīgā piedalīsies Baltijas valstu augstākās izglītības iestāžu studentu kolektīvi – 64 kori, 39 tautas deju ansambļi un deviņi pūtēju orķestri.
-
Kultūras rondo ceļš šajā sarunā ved cauri Lietuvai, Latvijai, Igaunijai un Somijai līdz pat Norvēģijas ziemeļiem. Jo tās ir valstis, kas apvienojušās jaunā, kopīgā “Dziedāšanas mantojuma ceļā” (Singing Heritage route). Kas ir šis Eiropas mēroga tīkls, kādas dziedāšanas tradīcijas tajā var iepazīt un kā šāds starptautisks kultūras ceļš var paplašināt ne vien tālu tūristu, bet mūsu pašu skatu uz savām un kaimiņu kultūras bagātībām?
Par Latvijas līdzdalību un dziedāšanas tradīcijām, kuras ceļā varam iepazīt, kā arī projekta starptautisko dimensiju izzinām kopā ar ceļa veidotājām no Daugavpils Tradīciju mājas - folkloras dziesmu un deju kopas “Svātra” dalībnieciem Sarmīti Teivāni, Anitu Zarāni un Baibu Pankjāni un Latvijas Nacionālā kultūras centra nemateriālā kultūras mantojuma eksperti Gitu Lanceri.
Raidījuma gaitā arī saruna ar vienu no šī „Dziedāšanas mantojuma ceļa” kūrētājiem Igaunijā, vēsturnieku Kristjanu Rabu, kurš ikdienā strādā Igaunijas Nacionālajā muzejā Tartu. -
Izstādes kuratore Roberta Atraste, kura iepriekšējā gadā saņēma Rīgas Fotogrāfijas biennāles NEXT 2025 konkursa “Jaunais kurators!” balvu, kā arī Latvijas Mākslas gada balvu par “Gada debiju”, Ievas Epneres izstādes centrālo objektu salīdzina ar sociālajiem tīkliem. Uz statīva novietotas kustīgas fotogrāfijas ir kā attēli internetā. Redzam tos tikai uz īsu brīdi, tad par tiem piemirstam. Tāpat kā atmiņas. Tās uzplaiksnī mūsu apziņā uz brīdi, tad atkal pazūd. Kā piedzīvoto un atmiņu pasaulē noglabāto fotogrāfijās fiksējusi māksliniece Ieva Epnere? -
Latvijas politisko teātri papildinās Dailes teātra iestudējums "Rīkojums Nr.2". Aktieri, kuri tikušies ar saviem prototipiem garās sarunās, un aktieri, kuri savus tēlus apzināti veidojuši, ar prototipiem netiekoties. Kā arī tēli, kuru prototipi ir jau miruši. Pirmizrāde šovakar, 12. jūnijā, un, iespējams, viena izrāde būs uz skatuves , otra – zālē. Gaidot pirmizrādi, Kultūras rondo tiekamies ar dramaturgu Matīsu Gricmani un režisoru Valteru Sīli.
-
Apdāvināti bērni ar muzikālām spējām – tā jauniešus no Ukrainas raksturo mūsu mūzikas pedagogi. Ceturto reizi Rīgā notiek “Osokinu fonda” rīkota nometne talantīgiem Čerņihivas apgabala bērniem. Nometnes galvenais akcents mūzikas instrumentu spēles meistarklases. Nometni rīko pianists Andrejs Osokins un “Osokinu fonds”. Svētdien, 14. jūnijā, Pāvula Jurjāna mūzikas skolā notiks nometnes noslēguma koncerts, kurā muzicēs visi 25 nometnes dalībnieki.
-
Kas ir brīvība un kas ir ilūzija? “Tauriņa efekts” Gļeba Panteļejeva monumentālo jaundarbu izstādē "Monumenti" Mākslas stacijā "Dubulti". Kultūras rondo saruna ar Ģļebu Panteļejevu par mākslinieka vērtību filtru, vērojot pasaulē notiekošo.
Ar jaunām monumentālām skulptūrām un eiforisku instalāciju savu personālizstādi “Monumenti” atklās tēlnieks Gļebs Panteļejevs. Mākslas stacijā “Dubulti” izstāde notiek dramatiskā dialogā starp pirmo un otro stāvu.
Par tēlnieku Gļebu Panteļejevu kuratore Inga Šteimane saka: "Daudzviet, kur vien ir jāgodina morāles vērtības – normas, principi, personības – viņa darbi ir neaizstājami. Latvijas 21. gadsimta monumentālā tēlniecība nav iedomājam bez Gļeba Panteļejeva skulptūrām."
“Kas ir brīvība un kas ir ilūzija? Pirmajā stāvā būs milzīgs taurenis/tanks – skulptūra “Tauriņa efekts”. Un tieši tā pati forma, bet cits izmērs, pilnīgi cits materiāls būs otrajā stāvā. Viena un tā pati forma iedarbosies absolūti citādi,” skaidro Gļebs Panteļejevs.
Gļeba Panteļejeva personālizstāde “Monumenti” Mākslas stacijā “Dubulti” norisināsies no 12. jūnija līdz 2. septembrim. -
Rotko muzejā Daugavpilī vasaras izstāžu sezonā apmeklētājiem iespējams aplūkot izstādes, kuras veidojuši mākslinieki no Latvijas, Lietuvas, Ķīnas un Dienvidāfrikas. Laikmetīgās fotogrāfijas, glezniecības un keramikas medijos risinātās izstādes aptver plašu tēmu loku. Bet sezonas centrālais notikums ir fotomākslinieka Rodžera Ballena izstāde, kas aptver vairāk nekā piecdesmit viņa radošā darba gadus.
Mākslinieku izvaicā Megija Kriviša.
Rodžers Ballens (Roger Ballen) ir viens no pazīstamākajiem laikmetīgajiem fotogrāfiem, kurš dzimis 1950. gadā Ņujorkā, bet kopš 20. gadsimta 80. gadiem dzīvo un strādā Dienvidāfrikā.
Viņa darbs sākotnēji bija dokumentāls – viņš fotografēja nelielas Dienvidāfrikas pilsētiņas un to iedzīvotājus. Vēlāk viņa stils būtiski mainījās un kļuva daudz mākslinieciskāks un inscenētāks.
Mākslinieka fotogrāfijās sastopami cilvēki, dzīvnieki, zīmējumi un tēli, kas vienlaikus šķiet gan pazīstami, gan sveši. Vairāk nekā piecdesmit gadus mākslinieks pētījis cilvēka zemapziņu. Tieši šim pasaules redzējumam veltīta viņa retrospekcija.
Rotko muzeja vasaras sezonas izstādes apmeklētājus gaida līdz pat 30. augustam. -
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā drošības jautājumi muzeju vidē ir kļuvuši ne tikai aktuāli, bet eksistenciāli svarīgi. Sarunas par drošību, par pieredzi, veidojot rīcības plānu krīzes un ārkārtas situācijām it īpaši pierobežā Kultūras rondo izvaicāsim muzeju darbiniekus.
Diskutē domnīcas "Creative museum" vadītāja Ineta Zelča-Sīmansone, Latvijas Kara muzeja vadītāja Kristīne Skrīvere, Latgales kultūrvēstures muzeja krājuma glabātāja Renāte Vancāne un Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs. Ierakstā uzklausām Viļakas muzeja vadītāju Ritu Gruševu.
Domnīca "Creative Museum" sarunu ciklā “Sarunas par drošību” ir apzinājusi un dokumentējusi drošības situāciju muzeju nozarē Latvijā, īpaši Latgales pierobežas muzejos. Intervijas ar muzeju vadītājiem un krājuma glabātājiem lasāmas domnīcas mājaslapā. 17. jūnijā būs cikla noslēguma diskusija. -
Aizvadītajās brīvdienās 22. reizi notika Eirovīzijas Jauno mūziķu konkurss. Tas gan nav saistīts ar popmūziku, šajā gadījumā stāsts ir par konkursu, kuru iedibināja 1982. gadā. Pirmo konkursu aizvadīja Lielbritānijā, Mančesterā. Konkursā, kuru rīko Eiropas Raidorganizāciju apvienība EBU), piedalās jaunie klasiskās mūzikas pārstāvji vecumā no 12 līdz 21 gadam. Ieguvumi: dalībnieki iegūst starptautisku atpazīstamību un iespēju uzstāties nozīmīgos koncertos un festivālos, veidojot pirmos soļus profesionālajā karjerā. Šoreiz konkurss norisinājās Erevānā, Armēnijā, tajā piedalījās 11 valstu pārstāvji un Latvija konkursā atgriezās pēc 24 gadu pārraukuma.
Šogad Latviju pārstāvēja 20 gadus vecā sitaminstrumentāliste Sonja Misiņa, kura instrumenta spēli apgūst Ventspils mūzikas vidusskolā. Sonja ierindojās “Eirovīzijas jauno mūziķu” konkursa 2. vietā.
Ierasktos uzklausām Armēnijas Nacionālā filharmoniskā orķestra diriģentu Eduardu Topčjanu, kā arī žūrijas pārstāvi – čellistu Nareku Ahnazarjanu.
--
6. jūnijā Erevānā noskaidrots šī gada starptautiskā konkursa "Eirovīzijas jaunie mūziķi" uzvarētājs – akordeonists Mihals Stohels no Polijas, savukārt otro vietu ieguva Latvijas pārstāve Sonja Misiņa, bet trešajā vietā ierindojās Armēnijas flautiste Elena Virapjana. Jau nākamgad konkurss norisināsies Liepājā kā Eiropas kultūras galvaspilsētā. -
Ar jaudu, jaunu enerģiju un vēlmi visu ko izmēģināt izceļas aktiermākslas un režijas studentu darbi, ko varēja vērot Latvijas Kultūra akadēmijas (LKA) studējošo jaundarbu skatē “Jaunie nāk!”. Skate tuvojas noslēgumam, šonedēļ (10.jūnijā) vēl jauno dramaturgu, šī gada absolventu, lugu īslasījumi. Kopumā maijā un jūnijā skates ietvaros bija iespēja redzēt 14 dažādu žanru izrādes.
-
No 12. līdz 14. jūnijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Lielajā zālē pirmo un vienīgo reizi būs skatāma multimediāla instalācija “Saulrieta stunda”, kas apvieno Annas Heinrihsones, MAREUNROL’S, Reiņa Sējāna un Jāņa Šipkēvica radošās prakses vienotā telpiskā pieredzē.
Kultūras rondo par gaidāmo mākslas notikumu stāsta kuratore Auguste Petre un Rolands Pēterkops (MAREUNROL’S).
“Saulrieta stunda” iezīmē pārejas stāvokli – brīdi starp dienas noslēgumu un nākamā cēliena sākumu. Tā ir robežzona, kurā ierastā telpas uztvere mainās: formas kļūst nenoteiktākas, gaisma pieklust, bet uzmanība saasinās. Saulriets instalācijā kļūst par metaforu pasaules trauslumam un tās nepārtrauktajai kustībai, vienlaikus pievēršoties jautājumam – ko nozīmē būt klātesošam pārejas brīdī?
Ekspozīcija dekonstruētā veidā savieno visu iesaistīto autoru radošās valodas, veidojot nevis lineāru naratīvu, bet uztveres lauku, kurā skatītājs aicināts pārvietoties starp klātbūtni un atsvešinājumu, troksni un klusumu, autentisko un simulēto. Anna Heinrihsone telpā ienes meža motīvu – vienlaikus kā atspulgu un dziļuma konstrukciju. Savukārt MAREUNROL’S lielformāta skulptūras turpina mākslinieku praksē būtisko interesi par cilvēka attiecībām ar apkārtējo vidi, identitātes konstrukcijām un vizuālās uztveres nestabilitāti. Ekspozīcijā iekļauts arī video darbs “Mežs”, kas pirmoreiz tika izrādīts izstādē “Fieldwork: Invisible Exercises” (Rīgas mākslas telpa, 2023). Skaņas ainavu veido Reinis Sējāns un Jānis Šipkēvics, radot telpā vibrāciju starp trauksmi un meditāciju. -
Jau šodien, 8. jūnijā, Ņujorkā, Traibekas Filmu festivālā, parādīsies vārds no Latvijas. Festivāla oficiālajā izlasē iekļauts raidieraksts “For The Sake of The Children” (Bērnu labā), kuram mūziku rakstījusi latviešu komponiste Aija Alsiņa. Viņa ir izdevusi jau trīs studijas albumus – “Domum”, “Creation” un “Lightkeeper”, kā arī veidojusi 24 atsevišķi izdotus singlus, kuriem manāma plaša publikas patika straumēšanas vietnēs. Viņas mūziku klausās vismaz 178 valstīs. Lai gan ikdienas skrējienā biežāk sanāk pievērsties bērniem, Aija meklē veidus, kā brīžiem doties radošajos izbraukumos, lai aizvien vairāk savu dzīvi saistītu ar mūziku.
- Visa fler
