Avsnitt
-
Vairāk nekā miljons eiro ir saziedoti labdarības maratonā "Dod pieci!", cilvēkiem atsaucoties palīdzēt tiem, kurus valsts nespēj vai negrib atbalstīt. Šī bijusi ļoti cilvēcisku, gan arī skumju ziņu nedēļa - kādam zāles nepalīdz, kās pats izvēlējies aiziet no dzīve. Tikmēr svētku noskaņās citi metas postīt ar ar čipšiem rotātu eglīti, atklājot to, cik dažādi esam. Bet skaļākā ziņa šajā nedēļā laikam ir Latvijas Bankas prezidenta kandidātu atsaukšana, valdošai koalīcijai šādi mēģinot sargāt valdības stabilitāti.
Krustpunktā nedēļas aktualitātes analizē politologs Juris Rozenvalds, portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele.
-
Labdarības maratona "Dod pieci!" laikā Krustpunktā izvaicājām veselības ministru Hosamu Abu Meri.
Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnāliste Zanda Ozola-Balode un Latvijas Radio Ziņu dienesta galvenā redaktore Zane Eniņa.
-
Sociālie mediji ir kļuvuši par daudzu iedzīvotāju dzīves sastāvdaļu, lai gan ne tuvu visi tos aktīvi izmanto. Un tomēr šo mediju saceltais troksnis mēdz būt liels. Kāda ir sociālo mediju satura ietekme uz politiskajiem procesiem, par to diskusija Krustpunktā.
Vērtē NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts, Latvijas Universitātes doktorante, SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode, Latvijas Radio ziņu dienesta faktu pārbaudītāja – dezinformācijas pētniece Anete Bērzkalne un rakstnieks un politikas eksperts Jurģis Liepnieks.
Divas ziņas, kas izskanēja pēdējās pāris nedēļās, mūs pamudināja pievērsties tematam, par ko mēs runājam šodien Krustpunktā. Viena ir par mūsu partiju reitingiem. Saskaņā ar pēdējām aptaujām pirmajā vietā izvirzījusies Nacionālā apvienība, otrajā - Latvija pirmajā vietā. Otra - Rumānijā ir atcelta prezidenta vēlēšanu pirmā kārta. Rumāņiem ir aizdomas, ka vēlēšanu rezultātus pārāk lielā mērā ietekmējis Krieviju, izmantojot Tiktok vietni manipulatīvā veidā.
Liekas, kāda gan saistība šīm divām ziņām? Tiešā veidā nav, bet abas ir par politiku, un ir eksperti, kas saka, ka abas ir arī par sociālajiem tīkliem. Proti, sabiedrība un arī daļa politiķu apzinās, cik liela nozīme ir sociālās tīklošanās vietnēm, kas spēj ietekmēt vēlētāju noskaņojumu. Te būtu jāpiemin arī vēlēšanu rezultāti ASV, arī notiekošais citās valstīs.
Tradicionālo mediju loma ir būtiski sarukusi un sociālo tīklu nozīme pieaugusi, vēlētājiem izdarot savu izvēli demokrātiskā ceļā. Un tas nes līdzi arī savus riskus. Turklāt jautājums jau par to reālo ietekmi ir vēl pētāms.
Arī Krustpunktā veidotājiem pāris politiķi ir teikuši, ka es var iet dillēs, tāpēc ka viņiem tagad radio un televīzija nav vairs vajadzīgi. Tagad viņi savus vēlētājus uzrunā sociālajos medijos. Vai ar to pietiek un cik liela vispār ir nozīme dažādām platformām, ja runājam par vēlētāju atbalsta iegūšanu?
-
Labdarības maratonā „Dod pieci!” šogad tiek vākta nauda tiem, kuriem steidzami nepieciešami līdzekļi, lai saņemtu ārstēšanu. Bet kā mainīt valsts politiku, lai iedzīvotājiem, saskaroties ar akūtām veselības problēmām atvieglotu piekļuvi iespējai izveseļoties. Krustpunktā diskutē Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis, Valsts kontroles padomes locekle, Trešā revīzijas departamenta direktore Maija Āboliņa, "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta un Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības Onkoalianse valdes locekle Olga Valciņa.
-
Ukrainā karš turpinās gandrīz trīs gadus, mēs esam nonākuši citā pakāpē, gan pavisam praktiski domājot par savu aizsardzību, gan izpratnē, kā tas viss varētu beigties, jo diemžēl izskatās, ka tā "pulvera muca" mums blakus var būt ilgi. Kā šie trīs gadi ir mainījuši sabiedrību, par to saruna Krustpunktā ar Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesoru, sociālantropologu Klāvu Sedlenieku.
-
Valdības koalīcijas partijas tā arī nevienojās par kopīgu kandidātu Latvijas Bankas prezidenta amatam un nav izslēgts, ka tiks ievēlēts zaļo un zemnieku savienības izvirzītais kandidāts, tikai ne ar valdības partneru, bet opozīcijas atbalstu. Vai tas atstās kādas sekas uz valdības darbu? Par valdību runājam nedaudz vairāk, tajā skaitā dažiem premjeres izteicieniem. Pievēršamies arī citiem tematiem, proti, nedienām, ar ko saskārušies oficiālās e-adreses lietotāji, parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Rail Baltica" lietā galaziņojuma, ar ko komisija nupat nākusi klajā.
Nedēļas notikumus Krustpunktā analizē 360TV ziņu dienesta žurnāliste Lauma Niedrīte, ziņu aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko-Supe un TV24 žurnālists Ansis Bogustovs.
-
Lai arī nākamā gada valsts budžets ir apstiprināts, tas nenozīmē, ka politiskajā dzīvē būtu iestājies miers. Jautājums par nākamo Latvijas Bankas prezidentu un galu galā arī pašas valdības un tās atsevišķu ministru sekmēm, arvien tiek cilāts. Krustpunktā izvaicājam Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.
Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālists Juris Jurāns un Latvijas Radio Ziņu dienesta producente Aiga Pelane.
-
Kā sabalansēt mežu nozares un vides aizsardzības intereses? Zemkopības ministrija virza izskatīšanai valdībā divus grozījumu projektus, kas ļautu vieglāk iegūt cirsmas atļaujas, reizē arī paplašinot iespējas zāģēt mežus. Krustpunktā diskutē Latvijas kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks, Latvijas Dabas fonda politikas virziena vadītāja Baiba Baltvilka, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs, bioloģijas doktors Viesturs Ķerus, Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktora vietnieks Normunds Strūve, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas deputāts Edmuds Cepurītis.
Kā sabalansēt biznesa intereses, kas ir svarīgas visai Latvijas tautsaimniecībai, runa ir par kokrūpniecības un mežizstrādes nozari, un vides sargāšanas vajadzības, kas arī ir ne mazāk svarīgas visai Latvijas sabiedrībai? Tā vien šķiet, tas ir tāds mūžīgais jautājums un par to runājam atkal un atkal. Zemkopības ministrija ir sagatavojusi divus projektus, kas vēlreiz mēģina, šķiet, pārcelt to robežstabiņu, cik daudz un kādā veidā Latvijā drīkst cirst un zāģēt mežus. To ka tas ir svarīgs jautājums, to nesen demonstrēja arī Satversmes tiesa, atceļot iepriekš lemto, norādot, cik būtiski ir visu risināt maksimāli taisnīgi kopējās sabiedrības interesēs.
Tātad divi grozījumi valdības noteikumos, kas jau oktobrī bija nodoti. Kolēģi no Ziņu dienesta te par tiem stāstīja raidījumā "Pusdiena", pievēršot uzmanību tam. Grozījumi ir plaši, un par lielu daļu laikam iebilžu daudz nav. Grozījumu anotācijā teikts, ka tie ir izstrādāti, lai mazinātu birokrātiju un vienkāršāk būtu saņemt cirsmas apliecinājumus. Bet ir vairāki punkti, kas raisa diskusijas. Būtībā runa ir par divām būtiskām lietām: meža vecumu, jo tie ļautu zāģēt daudzviet jaunākus mežus, un kailciršu lielumu, ļaujot veidot plašākas cirsmas.
-
Iedzīvotāju skaits Latvijā pēc nepilniem 50 gadiem varētu būt vien 1,3 miljoni. Tādas ir "Eurostat" aplēses, vadoties pēc pašreizējās demogrāfiskās situācijas valstī. Ko Latvija var darīt lietas labā, kādas jomas visvairāk ietekmē demogrāfiju un kur ir vērts mainīt politiku? Krustpunktā diskutē Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks, Saeimas sociālo un darba lietu komisijas Nevienlidzības mazināšanas apakškomisijas vadītāja Zanda Skujiņa- Rubene, Saeimas deputāts, Nacionālās apvienības valdes loceklis Jānis Dombrava, Latvijas Daudzbērnu ģimenes asociācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Treija un Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns.
-
Vairāk nekā 15 gadus viņš strādāja ārpus Latvijas, bet tagad atgriezies un jau divus mēnešus vada Finanšu nozares asociāciju. Par banku pakalpojumiem, ekonomiku, finansēm un kredītiem Krustpunktā lielā intervija ar Uldi Cērpu.
Raidījuma viesi esam iepriekš mēģinājuši uzrunāt sarunai. Piemēram, pirms pieciem gadiem, kad viņš kandidēja uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, bet zaudēja konkurencē ar Mārtiņu Kazāku. Toreiz viņam neļāva runāt tā brīža darba devējs, jo viņš bija Apvienotajos Arābu Emirātos centrālās bankas prezidenta padomnieks. Šobrīd viņš ir jau atpakaļ Latvijā, no 1. oktobra uzņēmies vadīt Latvijas Finanšu nozares asociāciju. Kaut arī ir iespēja, ka Mārtiņu Kazāku varētu vairs nepārvēlēt, viņa uzvārdsšoreiz publiski neparādās kandidātu sarakstos.
-
Gruzijā jau vairāk nekā nedēļu gan dienā, gan naktī turpinās protesti, kurus izraisījuši politiskie procesi valstī, savukārt Latvijā uzmanības centrā šonedēļ budžeta pieņemšana. Aktualitātes Krustpunktā analizē TV3 producente, žurnāla "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne, "Latvijas Avīzes" žurnālists Māris Antonēvičs un Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā" vadītājs Jānis Domburs.
-
Krustpunktā izvaicājam Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju Ivaru Āboliņu.
Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TV24 žurnālists Romāns Meļņiks un žurnāliste un dokumentāliste Zane Ozoliņa.
-
Kārtējo gadu slimnīcas pieņēmušas vairāk plānveida pacientu, nekā līgumā noteikts ar valsti. Papildu līdzekļus Nacionālais veselības dienests nesola. Kāds varētu būt risinājums? Krustpunktā analizē Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka, Nacionālais veselības dienests Ārstniecības pakalpojumu departamenta direktore Alda Reinika, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcasvaldes loceklis Vadims Beļuns, Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēnijs Kalējs un Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes locekle, ģimene ārste Alise Singha.
Pagājušā trešdienā mūsu klausītājus satrauca Ziņu dienesta kolēģu stāstītais, ka šogad slimnīcas ir sniegušas pārāk lielu palīdzību, ārstējot vairāk cilvēku, nekā tās varēja atļauties. Proti, katrai slimnīcai noteikts, cik daudz naudas tā drīkst tērēt, un šogad esot pārtērēti jau vairāk nekā 10 miljoni eiro. Veselības ministrijai liekas naudas nav, lai varētu kompensēt pārtērētos līdzekļus, tāpēc slimnīcām pašām būs jādomā, kā tikt galā ar radušos situāciju. Te ir jāpiebilst, ka runa ir par plānveida operācijām un sniegto palīdzību, ko laikam vajadzēja acīmredzot biežāk atteikt un pārcelt uz vēlāku laiku. Tāpēc tagad šī pacientu uzņemšana, kā skaidroja daudzviet, tiek plānota nākamajā gadā. Esot pat gadījumi, kad uz slimnīcu būs jādodas vien 2026. gadā. Esam par šo problēmu Krustpunktā runājuši arī citus gadus, vienīgi tad tas parādu jautājums tika risināts. Šoreiz naudas neesot, un tas nozīmē, ka būs jāveido arvien garākas rindas, lai nokļūtu slimnīcā. Kāpēc tā, kāda ir tā situācija un kā šādā būtu pareizāk rīkoties?
-
Latvijā jau ir noteikts amatu loks, kuru var ieņemt tikai Latvijas pilsoņi – ir pašsaprotami, ka mūsu valsts pilsonība ir obligāta gan darbam policijā, gan Saeimas deputāta statusā. Tomēr līdz ar Krievijas agresijas pastiprināšanos, arvien biežāk izskan jautājums, kur Latvijā publiskajā sektorā jāļauj strādāt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Nesen bija diskusija Saeimā par to, vai šo valstu pilsoņi drīkst būt pedagogi, bet publiskais sektors, protams, ir plašāks. Analizējam šo jautājumu no politiskā un tiesību viedokļa.
Krustpunktā diskutē Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas juridiskā padomniece Emīlija Plaksins, sabiedrības par atklātību "Delna" direktore Inese Tauriņa, Latvijas Universitātes doktorante, SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāts Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība) un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāte Ilze Vergina (Jaunā Vienotība).
-
Protesta akcijas Gruzijā pret lēmumu atlikt tās ceļu uz Eiropas Savienību atkal atgādina par Krievijas centieniem ietekmēt citu valstu politiku. Un, protams, karš Ukrainā, kur Krievija turpina veikt masīvus uzbrukumus. Par iespējamo notikumu attīstību Krustpunktā saruna ar Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktoru Māri Cepurīti.
