Avsnitt
-
Visiem vecākiem ir pienākums aprūpēt un uzturēt savus bērnus, to nosaka arī Civillikums. Tomēr brīdī, kad vecāki nolemj šķirties, tieši jautājums par to, cik lielus uzturlīdzekļus maksās vecāks, kas nedzīvo kopā ar bērnu vai bērniem, rada visvairāk strīdu, un tad tos palīdz izšķir tiesa – vai arī valstij jāuzņemas rūpes gādāt par bērnu vismaz līdz viņa pilngadības sasniegšanai. Kā pieteikties alimentu saņemšanai, ja to labprātīgi nedara otrs vecāks, kuros gadījumos vajag doties uz tiesu un risinātos tur sasāpējušos jautājumus, vai un kā iespējams saņemt lielākus uzturlīdzekļus, nekā valstī minimāli noteikts? Vai alimentu nemaksātājiem ir ierobežotas vecāku tiesības? Ģimenes studijā diskutē Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas direktors Edgars Līcītis, zvērināta advokāte Līga Šime un vērināta tiesu izpildītāja Katrīna Baltalksne.
-
Neilgā laikā ir izgāzušies divu vadošu amatu konkursi. Vai problēmas ir atlases procedūrās un lēmumu pieņemšanas kārtībā? Kā atrast labus vadītājus svarīgiem valsts amatiem, diskutējam Krustpunktā.
Raidījuma viesi: sabiedrības par atklātību "Delna" direktore Inese Tauriņa, uzņēmuma "Fontes Executive Search" vadošā partnere Anna Litvina, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā Andris Grafs, Valsts kancelejas direktora vietniece Ieva Lībķena.
-
Saknas det avsnitt?
-
Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos trijos mēnešos iekasēti 3,3 miljardi eiro, kas ir par 40,7 miljoniem eiro jeb 1,2% mazāk par plānoto, pavēstījusi Finanšu ministrija. Vienlaikus nodokļu ieņēmumi bijuši par 109 miljoniem eiro vai 3,4% lielāki nekā pērn pirmajos trijos mēnešos. Nodokļu ieņēmumi pildās gana labi un panikai nav pamata, uzskata Latvijas Radio aptaujātie ekonomisti, paredzot ekonomikas attīstību gada otrajā pusē.
Nepietiekamu nodokļu ieņēmumu dēļ finanšu ministrs Arvils Ašeradens no "Jaunās Vienotības" brīdinājis pat par izdevumu mazināšanu valsts budžetā. Tomēr Finanšu ministrijas apkopotie dati neliecina par būtisku nodokļu iztrūkumu, salīdzinot ar prognozēto. Kopumā šajā gadā nodokļos plānots iekasēt 14,6 miljardus eiro, kas par pusotru miljardu pārsniedz prognozi pagājušajam gadam. Tas ir iespējams, jo nodokļu ieņēmumi kāps līdz ar ekonomikas straujāku izaugsmi gada otrajā pusē, prognozē Latvijas Radio aptaujātie ekonomisti. -
Ja vēl nesen hipotekāro kredītu pārkreditēšana maksāja no 400 līdz 600 eiro, tad šobrīd situācija ir būtiski mainījusies – patērētājam vairs nav jātērē laiks, lai pārkreditētos no vienas bankas uz citu, jo lielākos ar pārkreditēšanos saistītos darbus savā starpā veic bankas. Šis regulējums attiecas gan uz banku, gan nebanku kredītētājiem. Pagaidām interese par šo procesu nav ļoti liela, jo daļa kredītņēmēju saņem kompensācijas par EURIBOR pieaugumu, bet nākotnē tā noteikti augs un jaunais regulējums varētu veicināt arī lielāku banku konkurenci.
Lai mazinātu EURIBOR procentu likmju dēļ pieaugušo kredītmaksājumu slogu, mājokļa kredīta ņēmējiem, kas kredīta līgumus noslēguši līdz 2023. gada 31. oktobrim, vienu gadu kompensē procentu maksājumus 30% apmērā. Finanšu nozares asociācijas vecākais padomnieks juridiskajos jautājumos Edgars Pastars stāsta, ka tieši kompensāciju izmaksa šobrīd ietekmē hipotekāro kredītu pārkreditēšanu.
Advokātu biroja “WALLESS” vecākā juriste Sigita Vāce-Vecvagare stāsta, ka pārkreditēšanas procesam ir jānotiek 2 mēnešu laikā, maksa par jaunā hipotekārās kreditēšanas līguma noformēšanu vai kredīta izsniegšanu nevar būt lielāka par vienu procentu no jaunā hipotekārā kredīta summas un patērētājam ir tiesības sadalīt šo maksu trijos maksājumos.
Iespēju pārkreditēt hipotekāros kredītus savās mājas lapās sākuši piedāvāt arī nebanku kreditētāji, bet Edgars Pastars no Finanšu nozares asociācijas vērtē, ka nebanku kredītu ņēmēji diez vai pārkreditēs kredītus uz komercbankām.
Nebanku kreditētājus uzrauga PTAC un Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktora vietnieks Andis Priedītis stāsta, ka no visiem nebanku kreditētājiem 8 izsniedz kredītus, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku.
Ļoti iespējams, ka, uzzinot par kredītņēmēju vēlmi pārkreditēt hipotekāro kredītu, arī esošā banka vai nebanku kreditētājs var patērētājam piedāvāt izdevīgākus nosacījumus un zemākas procentu likmes. -
Saeimas vairākums piekrita AS "Air Baltic Corporation" ("airBaltic") obligāciju iegādei līdz 136 miljonu eiro vērtībā.
Saskaņā ar Saeimas lēmumprojektu parlaments lēmis piekrist tam, ka finanšu ministrs veic "airBaltic" jaunemitējamo fiksēta ienākuma vērtspapīru jeb obligāciju iegādi ne vairāk kā 100 miljonu eiro apmērā saskaņā ar "airBaltic" jaunemitējamo obligāciju prospektu, emisijas vadošo banku norādījumiem un starptautiski pieņemto praksi attiecībā uz obligāciju iegādi un norēķinu.
Paredzēts, ka šajā lēmumā noteikto ieguldījumu īstenošanā valsts piedalās uz tādiem pašiem nosacījumiem un līdzvērtīgā apmērā kā privātie investori. -
Nodokļu iekasēšana un ēnu ekonomikas apkarošana šodien raidījuma uzmanības lokā. Pievēršam arī uzmanību nodokļu sistēmai kopumā, cik tā ir nodokļus maksāt stimulējoša. Krustpunktā izvaicājam Valsts ieņēmumu dienesta ģeneraldirektori Baibu Šmiti-Roķi. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod "TVNET/Financenet" žurnāliste Laura Ozoliņa un "360TV ZIŅneši" producents Uldis Āboliņš.
-
Lai gan oficiāli sarunas par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu sākušās vēl nav un Eiropas Komisija ar savu budžeta priekšlikumu klajā nāks pēc gada, tomēr viedokļi par to, kādam tam vajadzētu būt, jau sāk izskanēt. Ņemot vērā Krievijas uzsākto karu Ukrainā un citus ar drošību saistītus izaicinājumus, atklāts ir jautājums, vai Eiropas līderi būs gatavi aizsardzību noteikt kā prioritāti ne tikai vārdos, bet arī darbos, proti, atvēlēt tam finansējumu?
Eiropas Savienības budžetu jeb Briseles valodā - daudzgadu finanšu shēmu septiņiem gadiem, apstiprināt vienmēr ir sarežģīti. Tas tādēļ, ka par katru skaitli ir jāvienojas visām 27 dalībvalstu valdībām. Un paredzams, ka arī gaidāmās sarunas par nākamo daudzgadu budžetu laika posmam no 2028. līdz 2034.gadam būs tikpat sarežģītas, ja ne vēl smagākas, nekā iepriekš. Laikā, kad Eiropā plosās karš, arvien vairāk valstis uzskata, ka aizsardzībai turpmāk būs nepieciešams atvēlēt krietni vairāk līdzekļu. Tajā pašā laikā ir arī pietiekami liela daļa valstu, kas nebūt neuzskata, ka aizsardzībai nākamajā daudzgadu budžetā būtu jābūt prioritāšu un tēriņu galvgalī, jo ir arī citas vajadzības – pāreja uz zaļu enerģiju, infrastruktūras objekti, kopēja lauksaimniecības politika un daudzas citas.
-
1. maijā Latvijā tiek atzīmēti Darba svētki. Gan pasaulē, gan mūsu valstī šos svētkus svin jau vairāk nekā simt gadu, un to aktualitāte ir neapstrīdama joprojām. Darba svētki tiek atzīmēti 80 pasaules valstīs, un šajā dienā tiek aktualizēti mūsdienu darba ņēmējiem nozīmīgi jautājumi.
Pirms gada tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2023/970, kura paredz paplašināt darba samaksas pārredzamību uzņēmumos. Kāpēc pārredzamība ir svarīga un vai tas veicina darbiniekiem saņemt taisnīgu atalgojumu? Par to spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot kopā ar ilggadēju personālvadības un atalgojuma jomas praktiķi Kristiānu Bošu, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieci Elīnu Celmiņu, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektoru Kasparu Gorkšu, kā arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Eiropas Savienības normatīvo aktu un politikas dokumentu eksperti Nataļju Preisu. -
Lai kā negribētos runāt, ka kaimiņiem – Lietuvai vai Igaunijai vai pat abām – kaut kas izdevies labāk nekā Latvijai, reizēm tas ir neizbēgami. Arī, runājot par vēja enerģiju, ikgadējā konferencē „Windworks” nepamet sajūta, ka Latvija, vismaz šobrīd šajā jomā atpaliek.
Tam piekrīt arī vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs. Viņš gan steidz uzsvērt, ka kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, pamodušies arī atbildīgie, izveidota ministrija, kuras kompetencē ir enerģētika un esot signāli par izpratnes rašanos politiķos.
Vēja enerģijas asociācijas Eiropā „WindEurope” vadītājs Džails Diksons gan uzskaita, ka Latvijā nozarei noteikti par labu nāks arī izveidotās kartes, kur drīkst un kur nedrīkst celt vēja turbīnas. Un arī tas, ka jau pavisam drīz varētu tapt regulējums, lai iedzīvotājiem un pašvaldībām atkristu pavisam reāls eiro izteikts labums no viņu tuvumā uzceltā vēja parka.
Jo – ja nebūs iedzīvotāju atbalsta, visticamāk, nebūs arī vēja parka.
Diksons atzīst – to kā mantru viņi skaidrojot visiem saviem biedriem. -
Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par inovācijām militārajās un aizsardzības tehnoloģijās. Pirms gadiem pieciem šādu ideju attīstībai dabūt finansējumu bija teju neiespējamā misija, tagad, saprotamu iemeslu dēļ, situācija ir mainījusies.
Aizvadītajā nedēļā Rīga čumēja un mudžēja no dažādiem investoriem, jaunuzņēmumiem, tehnoloģiju uzņēmumu dibinātājiem, jo galvaspilsētā norisinājās starptautiska jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferences “TechChill 2024”. Šoreiz viens no galvenajiem konferences uzsvariem – aizsardzības joma – inovācijas un investīcijas tajā. Vēl pirms pāris gadiem tabu tēma nozarē, saka par Latvijas jaunuzņēmumu kopienas krusttēvu dēvētais fonda „Change Venture” partneris Andris K. Bērziņš. -
Kā liecina “Kredītinformācijas biroja” jaunākais pētījums, Latvijas iedzīvotāji sākuši aktīvāk aizņemties finanšu līdzekļus gan pie nebanku kreditētājiem, gan komercbankās. Saglabājas tendence, ka pie nebanku kreditētājiem aizņemas vairāk, bet mazākas summas un uz īsāku periodu, savukārt, komercbankās aizņemas lielākas summas ar garāku atmaksas termiņu. Populārākais aizņemšanās veids ir kredītkarte un kredītlīnija, seko patēriņa kredīti un nomaksa.
“Kredītinformācijas biroja” apkopotie dati liecina, ka finanšu aizdevumus izmanto 65% Latvijas iedzīvotāju. Gan komerbankas, gan nebanku kreditētāji iedzīvotājiem izsnieguši katrs 25 miljonus eiro. Uzņēmuma izpilddirektors Intars Miķelsons stāsta, ka pieprasījums pēc patēriņa kredītiem palielinās.
Komercbankās populārākais aizņemšanās veids ir kredītkarte ar aizņemšanās limitu, sākot no 300 - 600 eiro līdz pat 15 000 eiro. Luminor bankas biznesa attīstības vadītāja Jekaterina Ziniča stāsta, ka ar katru gadu kredītkaršu lietotāju skaits palielinās, jo samazinās darījumi ar skaidru naudu un kredītkarte nodrošina arī citus labumus, piemēram, ceļojumu vai pirkumu apdrošināšanu.
Nebanku kreditētāju pārstāve, "DelfinGroup" valdes locekle un komercdirektore Sanita Pudnika stāsta, ka vidējā patēriņa aizdevuma summa vienam klientam ir 1837 eiro un šajā summā var ietilpt vairāki aizdevumi, bet vidējā lombarda aizdevuma summa ir 97 eiro. Pēdējos gados klienti aizvien biežāk izvēlas arī tādus digitālos risinājumus kā virtuālā karte ar kredītlīniju pirkumiem.
“Kredītinformācijas biroja” apkoptā informācija liecina, ka patēriņa kredītus šobrīd vidēji kavē 14,5% , ilgāk par 60 dienām – 7,3% iedzīvotāju. Uzņēmuma izpilddirektors Intars Miķelsons vērtē, ka parādnieku skaits joprojām ir samērā stabils.
Kā liecina aptauja, kredītkartes izmanto 34% aptaujāto, vairāk vīrieši, vadītāji un iedzīvotāji ar ienākumiem virs 2000 eiro mēnesī, bet 24% izmanto preču un pakalpojumu saņemšanu uz nomaksu un to dara gan turīgi cilvēki, gan tādi, kas savu materiālo stāvokli raksturo kā sliktu. Mazāk kredītpakalpojumus izmanto iedzīvotāji virs 50 gadu vecuma un sievietes. -
Raidījums Stiprie stāsti ciemojas pie tēva un dēla – Andra un Ivara Cīruļiem – Tukuma novada Engures pagasta Bērzciemā. Abi ir piekrastes zvejnieki, tāpat kā viņu senči, un zvejo zivis gan jūras piekrastē, gan Engures ezerā.
Andris ir arī biedrības "Mazjūras zvejnieki" valdes priekšsēdētājs, kurā apvienojušies 62 piekrastes zvejnieki no Kuivižiem līdz Jūrmalciemam. Bērzciemā atjaunota mazā osta, un bijušais zvejnieku šķūnis jeb Tarotava kļuvis par piekrastes zvejnieku pulcēšanās vietu. -
Turpinām raidījumu ciklu “Latvija var!” un iepazīstinām jūs, klausītāji, ar Latvijas jaunuzņēmumiem, kuri radušies, sadarbojoties zinātniekiem un uzņēmējiem, ko angliski mēdz dēvēt par deep-tech. Šodien uzzināsim, kādu pievienoto vērtību rada uzņēmumi "Watchbuilt" un Catalyco", kādas tehnoloģijas ir šo uzņēmumu pamatā un cik viegli būt deep tech jaunuzņēmumam Latvijā?
Pie Digitālo brokastu galda Reinis Spunde, "Catalyco" līdzdibinātājs, un Aija Hermane-Sabule, "Watchbuilt" līdzdibinātāja.
Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā. -
14. aprīļa naktī Irāna uz Izraēlu raidīja vairāk nekā 300 bezpilota lidaparātus, spārnotās un ballistiskās raķetes. Lai gan Izraēlai izdevās pārtvert 99% no droniem un raķetēm, šis uzbrukums liek uzdot jautājumu – cik droši ir ceļot uz Tuvo Austrumu valstīm? Tūroperatori stāsta, ka šobrīd organizēti ceļojumi notiek tikai uz Ēģipti, savukārt, Ārlietu ministrijas pārstāve aicina Ēģiptē izmantot tikai uzticamu tūrisma aģentūru pakalpojumus.
Šonedēļ tūroperators "TezTour" atklāja savu vasaras sezonu ar lidojumiem uz 12 tūristu iecienītiem galamērķiem Turcijā, Grieķijā, Itālijā, Bulgārijā, Gruzijā, Kiprā un Spānijā. TezTour rezervācijas nodaļas pārstāve Nadežda Babetskova stāsta, ka, saasinoties situācijai Tuvajos Austrumos, tūristi interesējušies, vai notiks ceļojumi uz Ēģipti, kas atrodas Tuvo Austrumu reģionā, Ziemeļāfrikā.
Latvijas tūrisma aģentu un operatoru asociācijas vadītāja Inga Kavaca stāsta, ka izmaiņas ceļojumu piedāvājumā uz Tuvo Austrumu reģionu veiktas jau pērnā gada rudenī.
Ārlietu ministrijas pārstāve Diāna Eglīte uzsver, ka Tuvajos Austrumos situācija ir saspīlēta un saglabājas tālākas eskalācijas riski.
Tūristiem jārēķinās, ka gan ekonomiskās situācijas, gan ģeopolitisko notikumu dēļ ceļojumi kļuvuši dārgāki, bet, tie, kas ceļo regulāri, turpina to darīt, tikai ne tik bieži kā līdz šim. -
Vai pasīvā ieguldīšana ir piemērotākā tiem, kas ikdienā nav gatavi uzmanīgi sekot līdzi finanšu tirgos notiekošajam, bet tomēr vēlas, lai iekrātā nauda strādātu? It kā jā. Bet kā visam, arī pasīvai ieguldīšanai ir savas nianses. Kā tā darbojas un kas jāņem vērā, veicot šādus ieguldījumus, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro "Investoru kluba" izpilddirektors Kaspars Peisenieks un programmas "Neatkarīgais investors" partneris un raidījuma "Jauni un bagāti" producents Valters Vestmanis.
"Investīciju pasaulē ir divas skolas. Viena var saukties aktīvā ieguldīšana, otra saucas pasīvā ieguldīšana. Aktīvā ieguldīšana, vienkāršoti runājot, būtu, ka tev ir profesionālis, kurš tad domā, ko pirkt, ko pārdot, kurā brīdī, kas ir labākie varianti un tamlīdzīgi. Attiecīgi šis profesionālis pārvalda to portfeli, un par to paņem kaut kādu komisijas maksu," skaidro Valters Vestmanis. "Pasīvā ieguldīšana ir tāda, ka varbūt nav tas viens profesionālis, kurš domā, kur, ko, kā vislabāk darīt, bet tev ir ieguldījums, tā gudri runājot, plaši diversificētā ieguldījumu fondā. Kas nozīmē, ka fonds varētu ieguldīt 1000 dažādos uzņēmumos pa visu pasauli, pa daudz dažādām valstīm, dažādām industrijām. Viņš prasa ļoti maziņu komisiju, un tad attiecīgi tu reizi mēnesī, reizi ceturksnī uzstādi automātisko maksājumu un pelni, tā teikt, kopā ar pasaules ekonomikas izaugsmi. Tas tādā gudrā valodā izstāstot."
Kaspars Peisenieks papildina no investora skatupunkta.
"Kurā gadījumā es esmu aktīvais investors un kurā gadījumā es uzskatu, ka esmu pasīvais investors. Aktīvais investors esmu tajā brīdī, kad aktīvi pieņēmu lēmumu ieguldīt vienā akcijā vai otrā akcijā, vai trešā obligācijā, vai vēl kaut kur citur. Tad es aktīvi pieņemu lēmumus. Tas nozīmē to, ka es vērtēju, analizēju, sekoju līdzi, mēģinu atrast labāko brīdi, kad ieguldīt," norāda Kaspars Peisenieks. "Savukārt pretējā puse - pasīvais - es lietoju tādu piegājienu, kur veic regulārus vai neregulārus ieguldījumus plašo aktīvu grozā, nevērtēju ne atsevišķus aktīvus, ne arī kurā laikā to daru." -
Saeimas iesniegumu komisijas darbakārtībā šodien būs vairāk nekā desmit tūkstošu pilsoņu parakstīta prasība atcelt pensiju aplikšanu ar nodokli. Pašlaik pensijām no piecsimtpirmā eiro tiek rēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, atņemot piekto daļu un vairāk no pensijas virs piecsimt eiro. Pensionāri gan pauž, ka būtu gatavi piekāpties, ja nodokli nepiemērotu pensijām vismaz minimālās algas apmērā. Politiķi nav noraidoši.
Patlaban likums paredz, ka ar nodokli neapliekamais minimums pensionāriem ir 6000 eiro gadā jeb 500 eiro mēnesī. Diskusijas par pensiju neaplikšanu ar nodokli bijušas jau sen, bet ietekme uz budžetu vienmēr izrādījusies pārāk liela. Piemēram, nākamgad iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi no pensijām varētu tuvoties 140 miljoniem eiro. Iniciatīvai parakstus vāca Raivo Jutāns.
Ideja par pensiju neaplikšanu ar nodokli nepieciešamo desmit tūkstošu parakstu slieksni sasniedza visai ātrā tempā. No visiem pensionāriem ap 40 procentu ikdienā izjūt nodokļu atvilkšanu, bet vairumu tas neskar, jo liels pensionāru īpatsvars saņem zemas pensijas. Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēde Aija Barča teic, ka ir seniori ir gatavi arī kompromisa variantam.
Politiķi pensionāriem atbild, ka ir gatavi sarunām. Politiskajā nostājā dzirdama drīzāk pozitīva nostāja pret prasību, bet pašlaik bez konkrētiem solījumiem. Labklājības ministriju Saeimas komisijā šodien pārstāvēs parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks no Zaļo un Zemnieku savienības.
Tikmēr valsts naudas maka turētāja Finanšu ministrija par šo ideju runā ar piesardzīgu konservatīvismu. Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne pauž – ja politiķi spēj atrast 140 miljonus eiro, kas kā ienākuma nodoklis lielākoties nonāk pašvaldībās, pensijas no nodokļiem var atbrīvot, taču ministrijas nostāja lielajās darbaspēka nodokļu izmaiņu sarunās tomēr nebūs tik vaļsirdīga.
Finanšu ministrija uzskata, ka šis jautājums jāvērtē kopā ar citām nodokļu izmaiņu lietām, par ko kompromiss jāpanāk līdz rudenim, lai no nākamā gada tās stātos spēkā. -
Dažas bagātākās pašvaldības jau daudzu gadus iemaksā īpašā fondā miljonus, kurus pēc tam pārdala par labu trūcīgākām vietvarām. Taču tas, kā pašvaldības šo naudu izmanto un cik taisnīgs beigās ir rezultāts, rada daudz jautājumu. Krustpunktā diskutē Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisare, Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāts Uģis Mitrevics, Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks un Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis.
Valdība un pašvaldības šobrīd aktīvi apspriež izmaiņas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā, kas, vienkārši izsakoties, nosaka, cik lielā mērā bagātajām pašvaldībām ir jādalās ar tām, kurām ir mazāki pašu ienākumi. Neapmierinātību ar esošo sistēmu pēdējos gados ir pauduši arī galvaspilsētas pārstāvji, jo Rīgai kā vienai no lielākajiem iemaksātājiem izlīdzināšanas fondā nepietiek naudas, lai sakārtotu pašai savu infrastruktūru, kamēr citas pašvaldības – naudas saņēmēji – var atļauties ko vairāk. Tagad notiek darbs pie sistēmas maiņas -
Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par uzņēmumu drošību un uzņēmumu lomu drošībā. Arī paskatīsimies kas notiek Baltijas biržās un mūsu portfeļos.
Parasti, domājot par drošību, šķiet, ka tā ir tāda liela, valsts un sabiedrības lieta, bet uzņēmumiem par to jādomā tikai tiktāl, lai pasargātu paši sevi. Tas, ka jādomā par savu drošību, protams, ir taisnība, bet patiesībā uzņēmumiem, un ne tikai lielajiem, ir nozīmīga loma drošības arhitektūrā. Drošības eksperts Vitālijs Rakstiņš uzrunā Baltijas drošības konferencē Rīgā uzsver - ir gan pienākumi, gan riski. -
Eiropas centrālās bankas noteiktās augstās Euribor procentu likmes, kas varētu sākt samazināties jūnijā, vistiešākajā veidā ietekmējušas nekustamā īpašuma tirgu. Šobrīd iedzīvotāji galvenokārt pērk sērijveida dzīvokļus, pie tam, liela daļa neizmanto banku kredītus, bet pērk dzīvokļus par saviem līdzekļiem.
Bankas "Luminor" mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais stāsta, ka aktīvākais segments mājokļu tirgū šobrīd ir dzīvokļi padomju laikos būvētās tipveida jeb sērijveida mājās un visbiežāk pirkti remontēti divistabu dzīvokļi.
Kaspars Sausais arī stāsta, ka pērn samazinājusies iedzīvotāju interese par hipotekārajiem kredītiem mājokļa iegādei, bet pavasarī interese parasti atgriežas. Tomēr “Latio” apkopotie dati liecina - lai gan martā bija vērojama lielāka interese no pircēju puses, viņi otrreizējo mājokļu segmentā bija gatavi pirkt īpašumus par cenu, kas ir par 30% zemāka nekā pārdevēja noteiktā, stāsta “Latio” Nekustamo īpašumu darījumu vadītāja Elīna Dūce.
Nekustamā īpašuma kompānijas “Arco Real Estate” valdes loceklis un vērtēšanas daļas vadītājs Māris Laukkalējs stāsta, ka augsto Euribor likmju dēļ nedaudz samazinājušās cenas dzīvokļiem jaunajos projektos, bet daudzi mājokļa pirkumu atlikuši, gaidot zemākas likmes.
Lielākā mājokļu pircēju aktivitāte saglabājas Rīgā, reģionos pieprasītas ir lielās pilsētas – Valmiera, Cēsis, Jelgava un Liepāja. -
Vakar, 11. aprīlī, noslēdzās gadskārtējā Rīgas Modes nedēļa. Viens no galvenajiem pasākuma tematiem bija ilgtspējība modes industrijā. Modes dizaineri prezentēja kolekcijas, kas veidotas no videi draudzīgiem materiāliem, notika arī diskusijās par atbildīgu patēriņu. Latvijas tirgus ir mazs, tāpēc bez eksporta modes uzņēmumi izdzīvot nevar. Līdz šim liels atbalsts bija Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) programmas dalībai starptautiskās izstādes. Šogad LIAA prioritāte ir atbalstīt tos mazos un vidējos uzņēmumus, kas darbojas vidēji augsto, augsto tehnoloģiju un zināšanu ietilpīgo pakalpojumu nozarēs.
- Visa fler
