Avsnitt

  • Crazy Blond Estonian. Triinu Perve got this nickname in Ukraine for her unbelievable drive to help several Ukrainian military units, that she has taken under her wing. Only within a year she has collected just under half a million euros. In a conversation with journalist Dīvs Reiznieks, Triinu openly talks about the invisible side of fundraising, as well as how the whole experience has turned her own life upside down. 

    This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“the Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression.

    Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs 

  • Trakā igauņu blondīne. Pie šādas iesaukas Ukrainā tikusi igauniete Trīnu Perve. Viņa zem sava spārna paņēmusi vairākas Ukrainas militārās vienības un gada laikā tām ziedojumos vienatnē spējusi savākt tuvu pusmiljonam eiro. Sarunā ar Dīvu Reiznieku Trīnu atklāti stāsta gan par līdzekļu vākšanas neredzamo pusi, gan to, kā tas sagriezis kājām viņas pašas dzīvi. 


    Savukārt Rihards Plūme Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem:


    Kas iekļauts jaunajā, 61 miljardu $ vērtajā ASV palīdzības pakotnē Ukrainai?
    Pavērts ceļš Krievijas iesaldēto aktīvu nodošanai Ukrainai?
    Kāpēc Eiropa nedrīkst atslābt? 


     

    Epizodes gaita: 

    00:31 Ievads
    03:26 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
    04:48 Kas iekļauts jaunajā, 61 miljardu $ vērtajā ASV palīdzības pakotnē Ukrainai.
    10:17 Pavērts ceļš Krievijas iesaldēto aktīvu nodošanai Ukrainai. Vai tas mudinās Eiropu darīt līdzīgi? Kāpēc ir apgrūtinājumi šajā jautājumā.
    14:02 Kāpēc Eiropa nedrīkst atslābt?
    18:25 Dīvs nevar saprast vai Krievijas īstenotā GPS slāpēšana ap Kaļiņingradu – nevainīga kaitniecība vai priekšvēstnesis kam nopietnākam? 
    20:22 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – igauņu brīvprātīgo Trīnu Pervi, kura gada laikā vairākām Ukrainas militārajām vienībām spējusi piesaistīt ziedojumus vairāk nekā 430 000 apmērā.
    23:04 Karš ļoti mainīja Trīnu dzīvi un domāšanu.
    24:18 Līdzekļus vāc vienatnē.
    25:30 Igaunijā līdzekļu vākšanu apgrūtina skandāls, kurā tika ierauta lielākā Ukrainu atbalstošā NVO
    26:30 Pārsvarā visi līdzekļi tiek piesaistīti starptautiski, izmantojot platformu X (bijušo Twitter).
    26:48 Par atgriezenisko saiti ar ziedotājiem. 
    28:06 Sadarbojas ar konkrētām, pārbaudītām vienībām.
    33:14 Kāpēc Ukrainas valsts nenodrošina ar visu vajadzīgo savas vienības?
    34:10 Šobrīd vairākas vienības atkarīgas no Trīnu savāktās palīdzības. Kā ir nest šo atbildības slogu?
    37:42 Esmu perfekcioniste, man patīk pašai kontrolēt situāciju.
    38:43 Svarīgi saprast – es atbalstu konkrētas rotas lielajās vienībās. 
    39:54 Vienībām, kuras ir frontē visu laiku vajadzīgs viss – aprīkojums var tikt zaudēts ātri.
    42:00 Zaudēti draugi, kuri nesaprot manu aizrautību ar palīdzību Ukrainai. 
    44:30 Igaunijā liels nogurums no kara.
    44:45 Kā Trīnu nonāca pie septiņām vienībām, ko atbalsta šobrīd?
    48:15 Ko nozīmē “oficiālais voluntieris”, ar ko tas atšķiras no parasta brīvprātīgā?
    51:13 Jaunas vienības savā paspārnē vairs neņem.
    53:00 Kāpēc nomainīja savu smalko dzīvesveidu uz iesaistīšanos palīdzības sniegšanā, nevis vienkārši pārcēlās tālāk no Krievijas robežām?
    54:45 Ar savu darbu aizsargā Igauniju.
    54:19 Iepriekšējā saikne ar Ukrainu bija minimāla.
    54:50 Par iegūtajiem draugiem.
    56:08 Latviešus sastapt nav sanācis.
    56:22 Kā cīnīties pret negativitāti internetā?
    58:05 Ētiskās izšķiršanās nevietā. “Es pārāk daudz kaunos”.
    1:01:02 Baltieši un poļi ukraiņus saprot daudz labāk par rietumniekiem. 
    1:01:31 Aizbrauciet uz Ļvivu vai Kijivu.
    1:04:28 Ieteikumi klausītājiem, kuri gribētu palīdzēt Ukrainai.
    1:06:21 Kā karš kājām gaisā sagriezis Trīnu kā cilvēku.
    1:07:31 Ja atlaidīsi slikto, ar tevi notiks labas lietas.  
    1:09:28 Par NAFO.
    1:10:52 Gribētos spēt nofokusēties uz vienu lietu, nevis lēkāt starp daudzām dažādām.
    1:12:12 Sarunas beigas.
    1:12:30 Trīnu twittera profils – tur doties, ja gribat palīdzēt.
    1:13:53 Rihards par Slovākijas piemēru, kur ļaudis valsts vietā saziedoja naudu munīcijai Ukrainai.
    1:15:38 Rakstiet mums un padalieties ar saiti uz raidījumu. 

     

     

     

    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

    Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

     

  • Saknas det avsnitt?

    Klicka här för att uppdatera flödet manuellt.

  • The guest of this episode is Kolya Sierga - well-known Ukrainian poet, musician, songwriter, TV host and for some time now - officer of the 59th separate motorized infantry brigade. He has created the platform "Cultural Forces of Ukraine " - it's an association of military artists that supports the moral and psychological state as well as the cultural and educational level of the army. The association consists of separate groups that work in all areas of the combat line, as well as in hospitals and rehabilitation centers. 

    This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“the Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression.

    Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs 

  • Šajā reizē "Drošinātāja" viesis ir Ukrainā labi zināmais mūziķis, dzejnieks un nu jau kādu laiku arī karavīrs Mikolajs Serga. Viņš izveidojis platformu “Культурні Сили України”, ar kuras palīdzību Ukrainas karavīriem sniegti jau 3700 koncerti un notikuši simtiem dažādi kultūras un izgītojoši pasākumi civiliedzīvotājiem.

    Savukārt Dīvs Reiznieks Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem:


    Vai ASV esošās administrācijas darbība neliek uzdot jautājumu - ar ko tā Ukrainai būtu labāka, pat, ja Baidens vēlēšanās uzvarētu Trampu?
    Ko Ķīnā, plašas delegācijas pavadīts, darīja Vācijas kanclers Šolcs?
    Ukrainas atbalsta uzplaiksnījums Eiropas parlamentā - daļa no priekšvēlēšanu laika aktivitātēm? 


    Tāpat, ieskatīsimies aiz ziņu virsrakstiem, lai vairāk uzzinātu par ukraiņiem, kuri izvairās no dienesta bruņotajos spēkos, pat riskējot ar savu dzīvību. 

     

    Epizodes gaita: 
    00:31 Ievads
    02:44 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
    04:03 Vai ASV esošās administrācijas darbība neliek uzdot jautājumu - ar ko tā Ukrainai būtu labāka pat, ja Baidens vēlēšanās uzvarētu Trampu
    10:30 Republikāņu galēji labējo stūri ļoti grūti ietekmēt.
    12:41 Ko Ķīnā, plašas delegācijas pavadīts, darīja VĀcijas kanclers šolcs
    15:28 Vācija turpina palīdzēt Ukrainai, bet vai pietiekami?
    16:16 Ukrainas atbalsta uzplaiksnījums Eiropas parlamentā - daļa no priekšvēlēšanu laika aktivitātēm?
    20:24 Šis ir gads, kas Ukrainai jāiztur.
    22:02 EXPLAINER: par ukraiņiem, kuri izvairās no dienesta – kā, kāpēc, kas tiek darīts šajā jautājumā.
    32:18 Piesakām šīs epizodes galveno viesi Mikolaju Sergu. Viņš ir muziķis, dzejnieks, TV raidījumu vadītājs, tagad arī karavīrs un platformas ”Ukrainas Kultūras spēki” izveidotājs
    34:44 Kas ir “Ukrainas Kultūras spēki”, ko izveidojis Mikolajs?
    35:58 Pirms 2022.gada februāra saistības ar armiju nebija.
    36:54 Kādēļ pieteicās dienēt nākamajā dienā pēc lielā iebrukuma sākuma?
    37:36 Armijā saprata, ka ar kultūru var palīdzēt daudziem. 
    38:55 Būvējam tiltus starp armiju un civilajiem.
    40:33 Kā sarīkot koncertu piefrontē?
    41:17 Karavīriem patīk visdažādākās uzstāšanās.
    41:53 Pasākumu finansējums.
    42:48 Katru dienu notiek ~20 pasākumi.
    43:20 Kā tiek izvēlētas vietas pasākumiem?
    44:00 Drošības apsvērumi, rīkojot pasākumus.
    45:16 Karavīriem šie pasākumi šķiet svarīgi.
    45:49 Mākslu spēj izbaudīt arī ārzemju karavīri, kuri ukraiņu valodu nesaprot.
    47:05 Komandā ir arī psihologi.
    48:15 Propaganda un kontrpropagranda.
    50:12 Pašreizējā darba ietekme uz Ukrainas kultūras nākotni.
    52:28 Krievijas kultūra zaudē ietekmi.
    53:00 Sarunas beigas.
    53:30 Rakstiet mums un padalieties ar saiti uz raidījumu.

     

    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

     

    Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

     

  • «Коли я навчався, нам казали, що всі важливі події вже відбулися і нічого амбітнішого ніколи не буде. Але ми працюємо з усвідомленням того, що зараз ми живемо в час, коли кожен день може змінити хід історії». 

    Про це у розмові з кореспондентом Латвійського радіо в Києві Indra Sprance розповів гість цього тижня – історик Національного музею історії України Олександр Лук’янов, який врятував архів найбільшого музею країни в той час, коли він був не зрозуміло, наскільки вдалим був би похід окупантів на Київ, а також зараз збирає свідчення війни. Сьогодні це буденність, але через 100 років вони стануть важливим історичним доказом. 

    Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо «Drošinātājs» («Запобіжник»), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією. 

    Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs 

  • “Kad studēju, mums teica, ka visi svarīgie notikumi jau ir bijuši un nekad vairs nebūs nekā vērienīgāka. Bet nu strādājam ar apziņu, ka šobrīd dzīvojam laikā, kad katra diena var izmainīt vēstures gaitu,” sarunā ar Latvijas Radio korespondenti Kijivā Indru Spranci saka šīs nedēļas viesis - Ukrainas Nacionālā vēstures muzeja vēsturnieks Oleksandrs Lukjanovs, kurš gan glābis valsts lielākā muzeja arhīvus brīdī, kad nebija skaidrs, cik veiksmīgs būs iebrucēju gājiens uz Kijivu, gan arī šobrīd vāc liecības par karu. Šodien tās ir ikdienišķas lietas, bet pēc 100 gadiem būs nozīmīgas vēstures liecības.

     

    Savukārt Dīvs Reiznieks Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem:


    Vai Eiropas Savienība un NATO kļuvuši par konkurentiem militārās palīdzības plānos Ukrainai? 
    Kādus brīdinājuma signālus pirms Eiropas parlamenta vēlēšanām mums sūta Ukrainai nelabvēlīgā politiķa ievēlēšana par Slovākijas prezidentu? 
    Cik tālu savā atbalstā Krievijai ies Ķīna? 


     

    Epizodes gaita: 
    00:31 Ievads
    03:00 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par
    šādām aktualitātēm:
    04:18 Vai Eiropas Savienība un NATO kļuvuši par konkurentiem militārās palīdzības plānos Ukrainai?
    11:11 Kristīne skaidro kādēļ pavada Igaunijas aizsardzības ministru vizītē pie ASV militārās nozares ražotājiem Aiovā.
    13:34 Cik tālu savā atbalstā Krievijai ies Ķīna?
    18:13 Kādus brīdinājuma signālus pirms Eiropas parlamenta vēlēšanām mums sūta Ukrainai nelabvēlīgā politiķa ievēlēšana par Slovākijas prezidentu?
    21:55 Slovākijas situācija kā brīdinājums vēlētājiem Latvijā – nedrīkst ignorēt Eiropas Parlamenta vēlēšanas.
    23:48 Ja gribat, lai Kristīne izskaidro kādu jūs interesējošu jautājumu, rakstiet mums: [email protected]
    24:49 Atgriežamies pie pagājušās nedēļas lielās intervijas varoņa – Ukrainas desantnieka Ruslana Mokritska. Vai mēs varām savākt naudu vienam dronam? 
    28:25 EXPLAINER: Tiešaistes azartspēles – sērga frontē.
    33:22 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Ukrainas Nacionālā vēstures muzeja vēsturnieku Oleksandru Lukjanovu
    34:38 Kā karš izmainīja Oleksandra dzīvi.
    36:24 Pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara Ukrainas lielākais muzejs demontēja pastāvīgo ekspozīciju.
    38:09 Tobrīd pārņēma vēsturiskuma sajūta.
    38:47 Cik daudz eksponātu tika nogādāti drošībā?
    39:45 Darbinieki sāka nakšņot muzejā.
    43:35 Vai karš nodarījis kādus postījumus muzejam?
    46:22 Pēc kaujas vietu atbrīvošanas muzeja darbinieki nolēma veidot jaunu kolekciju, vācot notiekošā kara liecības. 
    51:04 Pēc 100-200 gadiem šīs būs ļoti nozīmīgas vēstures liecības.
    53:14 Šobrīd daudz aktuālāks kļuvis Ukrainas nesenās vēstures laikposms.
    54:19 Krimas skitu zelta atgriešana Ukrainai.
    55:40 Krieviju motivē sava savdabīgā realitāte.
    57:00 Krievija vēlas iznīcināt tos, kas nevēlas tai pakļauties.
    57:49 Kā Krievijas iebrukums ietekmējis ukraiņu nāciju?
    1:00:16 Vai Ukrainai pietiks spēka izdzīvot kā nācijai?
    1:01:42 Sarunas beigas.
    1:01:45 Rakstiet mums un padalieties ar saiti uz raidījumu.

    Tāpat, ieskatīsimies aiz ziņu virsrakstiem, lai saprastu, kādēļ par karstu diskusijas tematu Ukrainā kļuvusi karavīru aizraušanās ar azartspēlēm tiešsaistē.

     

    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

    Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

     

  • Возможно, вы много слышали о бойцов TikToka, «воюющих» на стороне России. Это будет совсем другая история. Это будет история бойца десантно-штурмового подразделения ЗСУ, который, чтобы проветрить голову, между боевыми вылетами начал снимать кулинарные видеоролики в социальной сети TikTok, где, к своему удивлению, уже собрал более 140 000 подписчиков. В большом интервью этого выпуска Ruslan Mokrytskyi расскажет как о неожиданной славе, так и о том, почему шутки являются важной частью жизни на поле боя. 

    C Ruslanam поговорил журналист Dīvs Reiznieks.

    Это полное интервью без перевода из подкаста Латвийского радио "Drošinātājs" (“Предохранитель”), посвященный людям Украины и их сопротивлению российской агрессии.

    Ссылки на полную версию подкаста можно найти здесь: linktr.ee/drosinatajs 

  • Jūs daudz varbūt esat dzirdējuši par TikTok kareivjiem, kas “karo” Krievijas pusē. Šis būs pavisam cits stāsts. Šis būs stāsts par Ukrainas bruņoto spēku desanta triecienvienības karavīru, kurš, lai izvēdinātu galvu, starp kaujas misijām sāka veidot ēdienu gatavošanas video sociālajā tīklā TikTok, kur, sev par pārsteigumu, savācis nu jau vairāk nekā 140 000 sekotāju. Šīs epizodes lielajā intervijā Dīva Reiznieka saruna ar Ruslanu Mokritski gan par negaidīto slavu, gan to, kāpēc joki ir tik svarīga dzīves sastāvdaļa kara laukā.

    Savukārt Rihards Plūme Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem:


    Vašingtonā beidzot manāma kustība. Ukrainas militāro atbalsta jaunajā pakotnē republikāņi vēlas iekļaut vēl dažas lietas. Kādas un kāpēc tieši tagad? 
    Iesaldētie Krievijas aktīvi un cik reāli Ukrainai saņemt reparācijas no Krievijas?
    Zelenskis veicis izmaiņas tuvāko padomnieku rindās. Vai un kā tas ietekmēs būtisku lēmumu pieņemšanu valstī? 


    Tāpat, ieskatīsimies aiz ziņu virsrakstiem, un konstatēsim cik plaša Krievijas teritorija nu aizsniedzama Ukrainas droniem. 

     

    Epizodes gaita: 

    00:31 Ievads
    03:15 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par
    šādām aktualitātēm:
    04:15 Vašingtonā zied sakuras.
    04:51 Vašingtonā beidzot manāma kustība arī saistībā ar palīdzību Ukrainai.. Ukrainas militāro atbalsta jaunajā pakotnē republikāņi vēlas iekļaut vēl dažas jaunas lietas. Kādas un kāpēc tieši tagad?
    09:11 Iesaldētie Krievijas aktīvi un cik reāli Ukrainai saņemt reparācijas no Krievijas.
    17:34 Francija turpina uzņemt apgriezienus gan diplomātiski, gan militāri
    20:25 Zelenskis veicis izmaiņas tuvāko padomnieku rindās. Vai un kā tas ietekmēs būtisku lēmumu pieņemšanu valstī? 
    23:30 EXPLAINER: Ukrainas droniem izdodas veiksmīgi triecieni arvien dziļāk Krievijas teritorijā. Cik plaša ir triecienu zona šobrīd un ko Kremlis var darīt, lai stātos pretī arvien sekmīgākajiem Ukrainas triecieniem
    27:08 Krievija dronu komplektēšanā labprātīgā piespiedu kārtā iesaistījusi studentus, arī nepilngadīgus.
    28:02 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Ruslanu Mokritski, kurš ir Ukrainas Bruņoto spēku desanta trieciena vienības karavīrs un pašam par pārsteigumu kļuvis arī par TikTok zvaigzni.
    30:18 Vai Ruslana TikTok konts ir pārsteidzošākais visā Ukrainā? Ruslans uzstāj, ka tas parāda ļoti reālu ainu.
    31:14 “Gribu atšķaidīt tumsu ar kaut ko pozitīvu”
    32:14 Karā piedzīvojot vissāpīgākos mirkļus, nepieciešamība pajokot ir tikai dabiska.
    33:25 Kā Ruslans sāka savu kontu, kurā uzsvars uz dažādu ēdienu gatavošanu pauzēs starp kaujas uzdevumiem?
    34:25 Video veidošanā iesaistīti arī ieroču biedri, viņu sievas, draudzenes un mātes.
    35:45 Pirms publicēšanas, video jāsaskaņo ar komandieri.
    37:27 Sekotāju skaits audzis palēnām.
    38:49 Par ievainojumu, kas lika iepauzēt uz vairākiem mēnešiem.
    42:01 Kāda bija atgriešanās dzimtajā pilsētā Hmeļnickā?
    43:07 Kāpēc pieteicās doties karā?
    44:58 Par diskusiju ap gaidāmo mobilizāciju.
    46:38 Paldies atbalstītājiem Latvijā. Vēl aizvien ļoti vajadzīgas automašīnas un droni, jo tie glābj dzīvības.
    49:02 Ko devusi TikTok slava?
    51:24 Kā Ruslanu mainījis karš?
    52:36 Par šī brīža situāciju kaujas laukā.
    53:38 “Novēliet man tikai veiksmi”.
    54:30 Sarunas beigas.
    54:44 Rihards un Dīvs pārrunā dzirdēto.
    55:34 Kā atrast Ruslana TikTok kontu.
    56:21 Iesakiet Ruslanam latviešu ēdienu receptes.
    56:51 Rakstiet mums un padalieties ar saiti uz raidījumu.
    57:01 Ja iespējams, palīdzam ar mašīnām un droniem
    57:27 Atvadāmies.

     

    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

    Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

     

  • "If you have a good heart, if you want to work hard and help people, you can do anything!" says the main guest of this week's episode - Lithuanian-American Rima Žiūraitis, who teaches tactical medicine to soldiers in Ukraine. Her knowledge has saved lives, but the experience gained in the war has changed her own life. 

    Rima is interviewed by co-host Rihards Plūme.

    This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“the Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression. 

    Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs 

  • “Ja tava sirds ir laba, ja vēlies smagi strādāt un palīdzēt cilvēkiem, tu vari paveikt jebko!” saka "Drošinātāja" šīs nedēļas galvenā viešna – Amerikas lietuviete Rima Žiuraitis, kura Ukrainā karavīriem māca taktisko medicīnu. Viņas zināšanas glābušas dzīvības, bet karā gūtā pieredze mainījusi pašas dzīvi.

     

    Savukārt Dīvs Reiznieks Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem: 


    Kāpēc ASV it kā spiež, lai Ukraina neuzbrūk Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām? 
    Kas ir ASV finansiālā palīdzība Baltijai 228 miljonu apmērā laikā, kad Ukrainai palīdzība nobloķēta jau mēnešiem ilgi? 
    Vai mediji Latvijā biedē cilvēkus par kara tuvumu pašu mājās?



    ​Tāpat ieskatīsimies aiz ziņu virsrakstiem, lai saprastu, cik iedarbīgi ir Ukrainas triecieni pa Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.

     

    Epizodes gaita: 
    00:31 Ievads
    02:11 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
    03:24 Kāpēc ASV it kā spiež, lai Ukraina neuzbrūk Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.
    07:32 Vai ASV nostāja neiedrošina Krieviju vēl asiņainākiem triecieniem Ukrainā?
    10:32 Kas tā par ASV finansiālo palīdzību Baltijas drošības stiprināšanai 228 miljonu apmērā, kamēr Ukrainai jau mēnešiem ilgi finansējumu nepiešķir? Kristīne skaidro kontekstu.
    15:57 Vai mediji Latvijā biedē cilvēkus par kara tuvumu pašu mājās un vai labāk būtu jābrauc prom?
    22:34 Dīvs un Rihards iesaka noklausīties LR interviju ar Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieku, vēsturnieku Valdi Kuzminu, kas atrodama LSM.lv publikācijā 7.martā ar nosaukumu “Aizsardzības akadēmijas pētnieks Kuzmins: Latvijas drošības sfērā ir pārspīlēta slepenības nostāja”, kurā vairāk tiek runāts par Latvijas spējām aizsargāties.
    27:24 EXPLAINER: Plašāk par dronu uzlidojumiem Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.
    34:12 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Amerikas lietuviešu mediķi Rimu Žiūraitis, kura taktiskajā medicīnā šobrīd Ukrainā apmāca karavīrus, bet pirms tam nodarbojusies ar humānās palīdzības gādāšanu Ukrainai.
    36:04 Kas ir Rima – lietuviete, amerikāniete vai ukrainiete?
    37:07 Par Lietuvas atbalsta apjomu Rima ir ļoti lepna.
    37:53 Kāpēc viņai, kā amerikānietei, ir kauns.
    39:36 Baidens vs Tramps.
    40:58 Kāpēc Rima nolēma doties uz Ukrainu?
    42:45 Sāka ar ne-letālās palīdzības piegādāšanu.
    44:11 Ko draugi saka par Rimas lēmumu doties uz Ukrainu?
    44:35 Par ASV sabiedrības “nogurumu” par ziņām no Ukrainas.
    45:57 Par komentētājiem Twiterī 
    49:01 Rima par savu pašreizējo darbu Ukrainā – taktiskās medicīnas apmācību.
    49:52 Medicīnai nolēma pievērsties, jo šādu speciālistu Ukrainā trūkst.
    50:46 Kā iegūt nepieciešamās zināšanas un sertifikātus?
    51:13 Šajā darbā katra diena ir citādāka.
    52:54 Kā jaunā nodarbe mainījusi Rimu un viņas dzīvi?
    53:56 Prieks par atgriezenisko saiti no karavīriem, kas liecina, ka viņas darbs nav velts.
    54:49 Kas ir taktiskā medicīna?
    56:55 Cik ilgas ir mācības, lai kļūtu par šādu speciālistu?
    57:42 Kādas ir grūtības mācoties un mācot?
    58:41 Šo darīs līdz uzvarai.
    59:53 Par bīstamākajām pieredzēm, esot Ukrainā.
    1:01:07 Kas motivē cilvēkus no citām valstī doties uz Ukrainu?
    1:02:10 Ja vēlies doties darīt šādu darbu uz Ukrainu, jādomā ilgtermiņā.
    1:03:55 Kā ukraiņus mainījis karš?
    1:05:13 Novēliet man veselību un spēku.
    1:06:11 Ja tava sirds ir laba un vēlies smagi strādāt un palīdzēt cilvēkiem, tu vari paveikt jebko.
    1:07:15 Sarunas beigas.
    1:07:27 Rihards un Dīvs pārrunā dzirdēto.
    1:09:45 Rakstiet mums un padalieties ar saiti uz raidījumu.

     

    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

     

    Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

     

  • Through games and play, children can distinguish between different emotions - some are theirs, and others can be assigned to the characters they create. The aim of this project is to work with children's emotions. To let them understand that, for example, you are allowed to be sad," – says the main guest of this week's episode – artist Kristina Lyulchenko, co-founder of the non-governmental organization „Generation U”, who tells about the project "My doll stories" (“Мої лялькові історії”), which helps refugee children in Kyiv, Kharkiv and the Irish city of Bray using doll and music therapy.

    Kristina was interviewed by co-host Dīvs Reiznieks. 

    This is a complete interview without translation from the Latvian Radio podcast "Drošinātājs" (“Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression.

    Pilna epizode (full episode in Latvian): Ar lellēm pret kara sekām | #66

    Links to the full version of the podcast can be found here.

  • “Izmantojot rotaļas, bērni var nošķirt atšķirīgas emocijas – vienas ir viņu, bet citas var piešķirt viņu radītajiem tēliem. Šī projekta mērķis ir strādāt ar bērnu emocijām. Ļaut viņiem saprast, ka, piemēram, tu drīksti būt skumīgs,” – tā saka Drošinātāja šīs nedēļas galvenā viešņa – nevalstiskās organizācijas „Generation U” līdzdibinātāja, māksliniece Kristīna Ļjuļčenko, kura runās par viņas un kolēģu projektu “Mani leļļu stāsti”, kuros ar leļļu un mūzikas terapijas palīdzību tieši šobrīd tiek palīdzēts bēgļu bērniem Kijivā, Harkivā un Īrijas pilsētā Brejā.

     

    Savukārt Rihards Plūme Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem:


    Aizdot, ne dāvināt - vai šī pieeja varētu atgriezt ASV atbalstu Ukrainai?
    Ko Putins darīs tālāk un kāpēc rietumi nav gatavi atzīt viņu par neleģitīmu līderi?
    Kāda loma Ukrainas pusē karojošo krievu operācijām Krievijas teritorijā?


    Tāpat, ieskatīsimies aiz ziņu virsrakstiem, lai saprastu vai pagājušajā nedēļā ar pompu izsludinātā Eiropas Savienības jaunā palīdzības paka galu galā neizrādīsies apaļa nulle.

     

    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

    Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs.

  • Від матроса до солдата. З корабля на фронт. А з фронту на змагання по інший бік океану – у Сполучені Штати Америки. Це історія українського захисника Ігоря Бутенка, який після поранення на фронті та одужання від нього разом з іншими учасниками бойових дій подав заявку на відбір на ветеранські спортивні ігри в США, щоб довести та показати собі та іншим, що таке Україна. і на що здатні українці. З Ігорем розмовляє Rihards Plūme.

    Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо «Drošinātājs» («Запобіжник»), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією. 

    Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs 

     

    Pilna epizode: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/drosinatajs/sports-karavira-dzive--65.a189372/

  • No jūrnieka par karavīru. No kuģa uz fronti. Un no frontes uz sacensībām otrpus okeānam - Amerikas Savienotajās Valstīs. Tas ir Ukrainas aizstāvja Ihora Butenko stāsts, kurš pēc ievainojuma frontē un tā izārstēšanas kopā ar citiem cīņu biedriem pieteicās atlasei veterānu sporta spēlēm Savienotajās Valstīs, lai pierādītu un parādītu sev un citiem, kas ir Ukraina un uz ko ukraiņi ir spējīgi. Ar Ihoru sarunājas Rihards Plūme. 

     

    Savukārt Dīvs Reiznieks Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem:


    Kur pēc vairāku mēnešu pārtraukuma ASV pēkšņi atradusi naudu jaunām raķešu piegādēm Ukrainai?
    Pirmo reizi kļūstot par ASV prezidentu, Donalds Tramps bija daudz skarbāks pret Krieviju, nekā savos pirmsvēlēšanu saukļos. Kāpēc tas neatkārtosies, ja viņš par prezidentu spēs kļūs vēl vienu reizi?
    Kādēļ Francija steidz izmantot Armēnijas un Moldovas attālināšanos no Krievijas un kā tas saistīts ar notikumiem Ukrainā? 


     

    Epizodes gaita: 
    00:31 Ievads
    03:02 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
    03:56 – Kristīne atbild uz Drošinātaja klausītāja Kārļa Krastiņa jautājumu par ASV pieejamajiem finanšu līdzekļiem Ukrainas militārajam atbalstam. 
    05:18 Kristīne izskaidro Presidential Drawdown authority būtību un norāda uz cīņu starp Balto namu un Pentagonu.
    10:02 Pirmo reizi kļūstot par ASV prezidentu Donalds Tramps, bija daudz skarbāks pret Krieviju, nekā savos pirmsvēlēšanu saukļos. Kāpēc tas neatkārtosies, ja viņš par prezidentu spēs kļūt vēl vienu reizi?
    15:52 Kādēļ Francija steidz izmantot Armēnijas un Moldovas attālināšanos no Krievijas un kā tas saistīts ar notikumiem Ukrainā?
    23:14 Rihards priecīgs par Kristīnes skaidrojumiem
    25:15 EXPLAINER: “Sarkanais krusts” Krievijā – Putina režīma pakalpiņš.
    33:17 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Ukrainas aizstāvi Ihoru Butenko, kurš šajās dienās pārstāv Ukrainu ASV Gaisa spēku rīkotajās militāro veterānu sporta spēlēs Teksasā.
    36:22 Pirms lielā kara sākuma Ihors bija jūrnieks
    37:14 Bruņoto spēku rindās iestājās tūlīt pēc ģimenes nogādāšanas drošībā.
    38:48 Sievas radi joprojām okupētajās teritorijās
    39:38 Kā tika ievainots?
    40:57 Kā norasinājās ārstēšanās?
    41:35 Par dzīvi pirms lielā kara.
    42:47 Kādēļ nolēma piedalīties sacensību atlasē?
    44:09 Cik grūta bija atlase?
    45:37 Par puišiem ar kuriem kopā veterānu izlasē.
    46:43 Par dalību veterānu sacensībās.
    49:38 Cik nozīmīga ir karavīru sportiskā sagatavotība?
    50:35 Sports kā karavīra lādiņš.
    52:24 Par Ukrainu jāzina visiem.
    53:57 Sarunas beigas.
    54:00 Rihards un Dīvs pārrunā dzirdēto.
    55:42 Rakstiet mums un padalieties ar saiti uz raidījumu.

     

    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

    Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

  • "If an injured war veteran knows that he can have an intimate partner again; that someone will love him again and he will still be seen as beautiful in the eyes of his partner, it helps to recover from the trauma and build a life the way you want," – that’s how senior project manager of “Resex” project Kateryna Skorokhod explains the reason why a platform that helps wounded Ukrainian warriors return to sex life and relationships was necessary. Kateryna was interviews by co-host Dīvs Reiznieks.

    This is a complete interview without translation from the Latvian Radio podcast "Drošinātājs" (“The Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression. 

     

    Pilna epizode (full episode in Latvian): https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/drosinatajs/sekss-un-intimitate-pec-ievainojuma-kara--64.a189059/

     

    Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs 

  • “Ja cilvēks zina, ka viņam atkal var būt intīmais partneris, ka viņu kāds atkal mīlēs un pat ar traumu partnera acīs tu atkal vari būt skaists, tas palīdz atkopties un veidot dzīvi tādu, kā vēlies,” sarunā ar Dīvu Reiznieku saka kara veterānu tiesību aktīviste Katerina Skorohoda. Viņas vadībā Ukrainā izlaista rokasgrāmata, kas palīdz amputācijas un citas smagas kara traumas pārcietušajiem veterāniem atgriezt savā dzīvē intimitāti.

    Savukārt Rihards Plūme Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem:
    - Kā Eiropai sokas ar militāro spēju attīstīšanu?
    - Vācijas nedienas publiskajā telpā turpinās;
    - Budapeštas nākamais mērķis – sabotēt NATO jaunā vadītāja izvēli? 

     

    Epizodes gaita: 

    00:31 Ievads 
    02:50 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 
    03:59 Kā Eiropai sokas ar militāro spēju attīstīšanu? Izskatās, ka sāk saņemties.
    09:00 Vācijas kanclers Šolcs turpina būt kritikas krustugunīs. Kādēļ viņš nevēlās ļaut sūtīt Taurus raķetes uz Ukrainu? Vācija nav gatava uzņemties īstu vadību? 
    13:23 Nopludinātā Vācijas militāristu saruna – kāda reakcija un sekas?
    16:50 Krievija redz kā Vācija un ASV sevi bremzē.
    17:50 Ungārijas nākamais mērķis – sabotēt NATO jaunā ģenerālsekretāra izvēli?
    23:00 Vai Marks Rute būtu labs Baltijas un Polijas interesēm?
    25:36 Dīvs uzvlicies par Ungāriju. 
    26:36 Dīvs netic igaunietes iespējai kļūt par NATO ģenerālsekretāru.
    28:45 EXPLAINER: Cik daudz amputāciju un citu smagu ievainojumu Ukrainas armijas rindās?
    32:54 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – kara veterānu atbalsta organizācijas “Veteran Hub” pārsāvi Katerinu Skorohodu, kuras vadībā izdota rokasgrāmata par seksu pēc karā gūtiem smagiem ievainojumiem.
    35:03 Kāpēc izveidots projekts “Resex” un izdota rokasgrāmata par seksu un intimitāti pēc karā gūtas traumas?
    38:39 Galvenais mērķis ir parādīt, ka, lai arī dzīve pēc ievainojuma, protams, nebūs tāda pati, tomēr sekss un attiecības atkal var būt lieliskas.
    39:28 Šis projekts izveidots, ieklausoties veterānu vajadzībās. Viņus satrauc šis jautājums, bet nav skaidrs kā par to runāt.
    43:25 Seksuālā dzīve nereti kļūst interesantāka nekā tā bijusi iepriekš.
    45:24 Ir sievietes, kurām ir ievainotu karavīru fetišs.
    45:45 Kā atšķiras rokasgrāmatas abas versijas – vīriešiem un sievietēm paredzētās?
    48:22 Kādi šobrīd ir biežākie ievainojumi kara laukā?
    49:12 Atsaucība par projektu bijusi iedvesmojoša. Tiek gatavota rokasgrāmatu papildus tirāža.
    50:06 Veterānu labā vēl daudz kas darāms. 
    51:10 Kā attīstīsies “Resex” projekts?
    51:57 Sarunas beigas.
    52:18 Rihards un Dīvs pārrunā dzirdēto.
    53:32 Rakstiet mums un padalieties ar saiti uz raidījumu.
    54:35 iemetam āķi par nākamās epizodes viesi.

     

    Pilna intervija angļu vaodā: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/drosinatajs/en-sex-and-intimacy-after-war-injury--the-fuse-64.a189066/

     

    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

    Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

     

  • «Де б ти не був, навіть якщо це безпечне, мирне середовище, якась частина тебе завжди перебуває в скорботі та тривозі», — каже Ольга Горбенко, українка, яка переїхала з родиною до Німеччини після початку Великої війни. у розмові з Ріхардсом Плумі. Як себе почувати в Німеччині, яке там ставлення до росіян, які там живуть і яке німці розуміють війну і ставляться до українців?

    Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs 

     

    Pilna epizode: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/drosinatajs/beglu-gaitas-vacija--63.a188740/

     

  • “Neatkarīgi no tā, kur atrodies, kaut vai drošībā, mierīgā vidē, tomēr kāda daļa no tevis vienmēr ir bēdās un satraukumā,” tā sarunā ar Rihardu Plūmi norāda Olha Horbenko - ukrainiete, kura pēc lielā kara sākuma ar ģimeni pārcēlās uz Vāciju. Kā iejusties Vācijā, kāda ir attieksme pret tur mītošajiem krieviem un kāda ir vāciešu izpratne par karu un attieksme pret ukraiņiem?

    Savukārt Dīvs Reiznieks Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem:
    ·       Francijas prezidents neizslēdz Eiropas karavīru parādīšanos Ukrainā. Ko nozīmē šis pārsteidzošais paziņojums? 
    ·       Vai Francija un Vācija stīvējas par līdera lomu? 
    ·       Kā Zviedrijas pievienošanās NATO ietekmēs 5. panta realizāciju Baltijā? 

     

    Epizodes gaita: 

    00:31 Ievads
    04:11 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
    05.26 Pirmo reizi no Eiropas līderiem izskan frāze par to, ka nav izslēdzama versija par Eiropas valstu karavīriem Ukrainā – spēcīgs un nozīmīgs signāls Krievijai.
    10:00 Ukrainas tēma – arēna cīņai par dominanci starp Parīzi un Berlīni?
    11:58 Nav skaidrs Francijas palīdzības apjoms.
    12:39 Vācija patiesībā dara ļoti daudz, ar komunikāciju rada sev problēmas.
    15:27 Šī nav tikai bravūrīga runāšana, bet apliecinājums, ka Eiropa turpinās atbalstīt Ukrainu. Katrs citādā veidā.
    17:25 Latvijā izraisījusies diskusija par NATO 5.pantu, bet kā NATO spējas īstenot aizsardzības pasākumus ietekmē gaidāmā Zviedrijas pievienošanās aliansei, kas pēc Ungārijas parlamenta balsojuma ir zaudējusi pēdējos šķēršļus?
    24:55 Rihards un Dīvs par Kristīnes teikto
    27:04 EXPLAINER: Cik daudz ārzemnieku karo Ukrainas pusē? UN ko pretī liek Krievija?
    28:50 EXPLAINER: Cik daudz ukraiņu pārcēlušies uz Eiropu un kāda viņu dzīve Eiropā?
    32:23 Rihards par pieredzi kādā Minhenes krodziņiem ar krievu un ukraiņu kompāniju.
    33:53 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Olhu Horbenko, - ukrainieti, kura pēc lielā kara sākuma pārcēlās uz Vāciju.
    35:48 Olha par to, ka, pirms lielā kara sākuma, ar ģimeni dzīvojusi Dņipro un pēc tam Kijivā. 
    Tēvs un meita šobrīd dzīvo Kijivā
    37:11 Pārcelties prom no Ukrainas ir sarežģīts un ļoti individuāls lēmums katram.
    41:39 Olha par sevi kā diplomētu psihologu, kas jau 17 gadus palīdz grūtniecēm un dzemdību laikā. Tagad ir diplomēta dūla.
    44:32 Sākoties karam, kā dūla varēja palīdzēt ļoti daudzām ukrainietēm Vācijā.
    48:51 Pat ja būtu iespēja, vīrs visdrīzāk no Ukrainas prom nebrauktu.
    50:01 Meita uz kara atnākšanu reaģēja ļoti emocionāli, tādēļ ar bērniem pameta Ukrainu.
    50:55 Pēdējās dienās pirms lielā kara.
    54:29 Lielā kara pirmās dienas.
    58:28 Pametot Kijivu, nebija domas, ka tas būs uz mēnešiem vai gadiem.
    59:19 Sākumā izmitinājās Užgorodā, bet uz Vāciju pārcēlās pēc draudzenes ieteikuma.
    1:01:00 Šķiršanās no vīra, kurš palika Ukrainā, bija ļoti smaga.
    1:02:04 Ceļš uz Vāciju.
    1:03:28 Eiropā sastapās ar necerēti pozitīvu uzņemšanu.
    1:10:58 Ukraiņu diaspora Minhenē ļoti aktīva un atsaucīga.
    1:12:35 Apgūst vācu valodu, jo tā ir gan nepieciešamība, gan iespēja.
    1:13:56 Meitai skolā gāja grūti, viņa ilgojās pēc mājām, tādēļ pēc pusotra gada Vācijā tik nolemts, ka viņa atgriezīsies mājās.
    1:16:38 Olha par palikšanu Vācijā, kur viņa nevar dot lielāku labumu, nekā esot Ukrainā.
    1:18:44 Kāpēc krieviski vairs nevēlas runāt.
    1:23:11 Vāciešu attieksme pret notiekošo Ukrainā.
    1:28:27 Attieksme pret karu sašķēlusi daudzas ģimenes.
    1:31:06 Olha ukraiņu mobilizācijai Eiropā netic.
    1:32:46 Attiecības ar Minhenē dzīvojošajiem krieviem.
    1:36:58 Kāpēc svarīgi, lai Ukraina šajā karā uzvarētu.
    1:40:47 Sarunas beigas.
    1:41:06 Rihards un Dīvs pārrunā dzirdēto.
    1:42:15 Rakstiet mums un padalieties ar saiti uz raidījumu.

     

    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

    Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

  • "It's only natural that people under stress and in life-threatening situations feel the urge to reproduce and have children." - this is what the guest of this episode, Ivona Kostyna, who is a co-founder of the largest Ukrainian non-governmental organization that helps war veterans in Ukraine, says in a conversation with host of the podcast, journalist Dīvs Reiznieks. Family planning is just one area where veterans are given practical help by the NGO "Veteran Hub".

    This is a complete interview without translation from the Latvian Radio podcast "Drošinātājs" (“Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression. 

    Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs 

  • “Ir tikai dabiski, ka cilvēki, kas ir stresā un dzīvībai bīstamos apstākļos, jūt vēlmi vairoties un radīt bērnus,” tā sarunā ar Dīvu Reiznieku saka šīs epizodes viešņa Ivona Kostina, kura darbojas lielākajā Ukrainas nevalstiskajā organizācijā, kas palīdz kara veterāniem Ukrainā. Ģimenes plānošana r tikai viena no jomām, kurā veterāniem tiek sniegta gluži praktiska palīdzība padomu veidā. Ar ko nodarbojas Ivonas līdzdibinātā NVO “Veteran Hub” - arī par to šajā epizodē. 

    Intervija oriģinālvalodā (angļu) klausāma šeit: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/drosinatajs/en-vetteran-affairs-in-ukraine--the-fuse-62.a188362/ 

    Savukārt Rihards Plūme Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem:
    • Vai Ukrainai ko devusi Minhenes konference?
    • Ko Avdijivkas pamešana nozīmē Ukrainai un Krievijai?
    • Kas ar Krievijas ambīcijām kosmosā?

     

    Epizodes gaita: 

    00:31 Ievads
    04:46 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
    05:43 Vai Ukrainai ko devusi Minhenes drošības konference? 
    12:01 Dānijas lēmums atdot visus artilēriju iekustinās pārējos?
    15:01 Ko Avdijivkas pamešana nozīmē Ukrainai un Krievijai?
    17:54 Cik nopietni uztveramas Krievijas ambīcijas kosmosā?
    23:22 Rihards plašāk pastāsta par paša piedzīvoto Minhenes drošības konferences aizkulisēs.
    25:45 Minhenē Rihards pastrādāja arī Drošinātāja labā. Rezultāts tuvākajās nedēļās.
    27:33 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Ivonu Kostinu, kura ir Ukrainā lielākās kara veterānu tiesību aizsardzības organizācijas “Veteran Hub” līdzdibinātāja. 
    29:24 Ivona skaidro kas ir “Veteran Hub”.
    32:28 “Veteran Hub” izveidoja jaunu veterānu aprūpes sistēmu, jo iepriekš nekā tāda Ukrainā vienkārši nebija.
    34:03 Jau šobrīd gatavojas pirmajai lielajai demobilizācijai, kas atnāks līdz ar kara beigām. Tad sāksies patiesi lielais darbs. 
    35:41 Atšķirībā piemēram no ASV, kur demobilizācija nozīmē atgriešanos mierīgā dzīvē, Ukrainā, pat atgriežoties mājās, tu esi valstī, kas karo.
    36:16 “Veteran Hub” cīnās ar aizspriedumiem par kara veterāniem.
    39:07 Darbs nesis rezultātus.
    41:23 Mijiedarbība ar valsti
    43:07 Atnākot uz “Veteran Hub” filiāli veterānu uzklausa, tam palīdz psiholoģiski, praktiski. Arī palīdz ar iekārtošanos darbā.
    45:17 Padomu rokasgrāmatu izdošana par dažādām sadzīviskām tēmām.
    46:58 Viena no svaigākajām rokasgrāmatām – par ģimenes pieauguma plānošanu kara laikā.
    50:38 Kā ir domāt par ģimenes pieaugumu, cīnoties frontē?
    55:50 Kuram grūtāk – tēvam frontē, vai mātei mājās?
    58:00 Rietumu pieredze īsti neder, Ukrainas situācijai sava specifika.
    1:00:58 Latvijai vērts paskatīties uz ukraiņu pieredzi.
    1:01:27 Vai pasaule ir pārāk ļauna vieta, lai pasaulē laistu bērnu?
    1:04:20 Sarunas beigas.
    1:04:33 Rihards un Dīvs pārrunā dzirdēto.
    1:05:50 Padalieties ar šo raidījumu
    1:06:12 Par Navaļnija nāvi, Krievijas opozīciju un cilvēku reakciju uz Navaļnija nogalināšanu.
    1:08:39 Dvēseles kliedziens no Pēterburgas pensionāres

     

    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

    Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs