Avsnitt
-
Kultūras ministrs Nauris Puntulis no Nacionālās apvienības cer, ka politiķiem nebūs jāiesaistās konfliktā par Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) zīmolu. Intervijā Latvijas Radio Puntulis sacīja, ka vienmēr ir atbalstījis tradīcijas un Latvijas Radio vārds saistās ar tām un mūsu valsts vēsturi.
"Es ceru, ka SEPLP un valde tiks ar šo galā. Otra lieta, ko es vēlos pateikt, šis ir izcils sliktas komunikācijas piemērs. Un trešā lieta ir tīri praktiska. Ja mēs lietojam LSM pilnā nosaukumā, tad trīs vārdu vienmēr ir grūtāk nekā divi vārdi. Vislabāk tautā ir ar tiem zīmoliem, kas sastāv no diviem vārdiem - Latvijas Radio vai Latvijas Televīzija. Latvijas Sabiedriskais medijs - trīs vārdu kombinācija vienmēr ir sarežģītāka," uzskata NAuris Puntulis. "Es kā cilvēks ar sentimentālu iedabu tomēr cīnītos, lai šie zīmoli nepazustu. Manuprāt, tie mums kā nācijai ir ļoti svarīgi, Latvijas Radio īpaši, jo vēsture un viss, kas saistās ap šo. Negribētu piedzīvot dienu, kad tas viss kaut kur pazūd un aizmirstas tikai tādēļ, ka ir jauni laiki."
Ministrs arī intervijā norāda, ka pēc vēlēšanām noteikti būtu jāturpina diskusiju par Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra nākotni. Viņš pauž neizpratni par aizbildinājumiem, ka auditorija nesaprastu publisko komunikāciju valsts valodā, un uzsvēra, ka pie šī jautājuma noteikti jāstrādā. -
Maskavu piespiest sēsties pie sarunu galda varētu aktīvi Ukrainas militārie triecieni dziļi Krievijas iekšienē un kādi izšķiroši stratēģiski zaudējumi kara laukā Ukrainā. Tas būtu noteicošais, kas Krieviju piespiestu piekāpties Rietumiem un pārtraukt karu. To Latvijas Radio atzina Ārpolitikas institūta pētnieks Sandis Šrāders.
-
Saknas det avsnitt?
-
Informācijas tehnoloģiju politikas aktīvists, ievainojamību meklētājs Kirils Solovjovs pieļauj, ka hakeru uzbrukums Latvijas Valsts mežu (LVM) sistēmām varētu būt saistīts ar naudas izspiešanu. Līdzšinējā pieredze liecina, ka uzbrucēji mēdz atgriezties, ja naudu samaksā.
"Ja organizācija vai kāds cits būtu gatava maksāt, kibernoziedznieki to naudu noteikti pieņemtu. Mēs gan savus klientus vienmēr brīdinām šādās situācijās, ka šādi noziedznieki parasti atgriežas. Ir bijuši arī, par laimi pirms daudziem gadiem gadījumi, kur pie mums atnāk klients un saka, ka no mums izspiež naudu. Ko darīt? Mēs izstāstām, ka maksāt nevajag un ir citas metodes, kas ir pielietojamas, un citas darbības, kas jāveic šajā gadījumā. Tad klients atzīstās, ka jau pirms gada viņi samaksāja. Vienkārši noziedznieki ir atpakaļ. Tā kā maksāt maksāt nav vērts," skaidro Kirils Solovjovs.
--
Šodien, 2. jūlijā, slēgtā sēdē par situāciju kibertelpā un incidentu Latvijas Valsts mežos spriedīs valdība. Zināms, ka 44 gigabaitus no Latvijas Valsts mežiem iegūtajiem datiem publiskojis uzbrucējs. Tie ir gan iekšējie dokumenti, e-pastu sarakstes, arī dažādu sistēmu sertifikāti un lietotāju paroles. Kādēļ uzbruka tieši LVM, skaidrojam sarunā ar IT politikas aktīvistu, ievainojamību meklētāju Kirilu Solovjovu. -
Aizsardzības ministrs Raivis Melnis, kuru amatā virzīja "Jaunā Vienotība", 15. Saeimas vēlēšanās nekandidēs. Intervijā rīta programmā Labrīt viņš norādīja, ka, jau stājoties amatā, ziņojis, ka partiju apvienībā "Jaunā Vienotība" iestāties neplāno.
"Savs solījums ir jātur," sacīja ministrs.
Melni aizsardzības ministra amatā stāties aicināja iepriekšējā premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") pēc tam, kad zaudēja uzticību toreizējam ministram Andrim Sprūdam ("Progresīvie"). Lai varētu kļūt par ministru, Melnim bija jāatvaļinās no dienesta Nacionālajos bruņotajos spēkos, kuros viņš dienēja kopš 1996. gada.
Runājot par Latvijas drošības stiprināšanu – pirmo aizdevuma daļu vairāk nekā 500 miljonu eiro apmērā no Eiropas drošības rīcības fonda plānots ieguldīt kaujas spēju stiprināšanā. Kā norādīja Melnis, runa ir par pretgaisa aizsardzības sistēmām, munīcijas krājumu veidošanu un dažādu netiešās uguns-sistēmu iegādi. -
Rīgas Centrāltirgus gaļas paviljona krīzes dēļ no amata atkāpusies "Rīgas namu" padome. Pilsētas izpilddirektors Jānis Lange saņēmis abu "Rīgas namu" padomes locekļu iesniegumus par atkāpšanos no amata no 30. jūnija. Izpilddirektors pieņēmis lēmumu no 1. jūlija iecelt uzņēmuma padomē kā pagaidu locekļus Imantu Paeglīti un Rodžeru Grigali.
Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs ("Progresīvie") atzinīgi vērtē "Rīgas namu" padomes atkāpšanos, sakot, ka tā uzņēmusies atbildību par nepadarīto. Kleinbergs norādīja, ka redzot trūkumus mērķtiecīgā tirgus sakārtošanā. Viņš pauda neizpratni par to, ka "uzņēmums, kam uz konta ir 10 miljoni, nevar sakārtot" elementāras lietas.
Rīgas mērs uzsvēra, ka bija septiņi gadi laika sakārtot vietu, kur pārcelties Gaļas paviljona tirgotājiem, jo bija zināms, ka tas būs jāslēdz. Rezultātā tirgotāju pārvākšanās notika sasteigti. Tirdzniecības vietas pašlaik ir krietni mazākas, kā arī darbs ir apgrūtināts, jo saldētavas ir tālu no tirdzniecības vietām.
Atbildot uz jautājumu par iespējamu politisko atbildīgo, Kleinbergs teica, ka vēl vēlas sagaidīt, kas notiks ar "Rīgas namu" valdi.
Jaunās padomes uzdevums būs vērtēt valdes darbu un nodrošināt uzņēmuma darbības nepārtrauktību. -
Pērn attīstība Rīgā un tās apkārtnē bijusi straujāka par citiem reģioniem, un to nosaka ekonomikas struktūra, jo galvaspilsētā un tās apkārtnē koncentrējas augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksports. Runa ir par informācijas tehnoloģijām, finanšu un biznesa pakalpojumiem.
Tā šorīt Latvijas Radio atzina Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. Šīs nozares attīstoties īpaši strauji un tas ar lielu atrāvienu esot Latvijas lielākais eksports. -
Latvijas slimnīcas ir gatavas ārkārtas situācijām, un to pierādījis arī Covid-19 laiks, taču pirms pāris nedēļām pieredzētās garās rindas ar neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīnām pie Stradiņa slimnīcas Rīgā ir bijis atsevišķs gadījums, kas ir atrisināts. Tā Latvijas Radio sacīja Veselības ministrs Hosams Abu Meri no „Jaunās Vienotības”.
Viņš skaidroja, ka „ātrās palīdzības” mašīnu rindas veidojušās pirmdienas rītā, kad brīvdienās nav strādājuši ģimenes ārsti, bet kad no slimnīcas vēl nav izrakstīti iepriekšējie pacienti. -
Situācija patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā Muceniekos ir sarežģīta, bet kontrolēta. Tā Latvijas Radio pirms brīža stāstīja centra vadītāja Anželika Alika. Kā ziņojām iepriekš, sabiedrību satrauca iekšlietu ministra Jāņa Dombravas (Nacionālā apvienība) novērotais pēc apmeklējuma patvēruma meklētāju uzturēšanas vietā. Mucenieku direktore stāstīja, ka centrā ir 450 vietas un šobrīd tas ir pārpildīts, tādēļ ir grūtības ar higiēnu, jo telpas ir jāsakopj iemītniekiem pašiem. Savukārt, darbinieki ar visu tiek galā un uzbrukumi tiem no centra iedzīvotājiem nav bijuši, teica centra direktore Anželika Alika.
-
Pēc ziņas par ASV un Irānas gaidāmo miera vienošanos uzmanība pievērsta tam, kā notikumi Tuvajos Austrumos var ietekmēt energoresursu cenas, inflāciju un ekonomikas attīstību. Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste domā, ka atgriešanās pirmskara līmenī prasīs laiku. Bojātās infrastruktūras atjaunošanai vajadzēs vismaz sešus līdz deviņus mēnešus. Intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt Rutkaste teica, ka, raugoties tālākā nākotnē, situācija izskatās laba.
-
Latvijas Okupācijas muzejā šodien, 16. jūnijā, iepazīstinās ar jaunu organizāciju “Sievietes aizsardzībai SKUDRAS”. Tā ir nupat dibināta sieviešu iniciatīva, lai stiprinātu sieviešu gatavību krīzēm, ārkārtas situācijām un militāra apdraudējuma gadījumiem. Organizācija iecerējusi veidot arī praktisku apmācību programmu sievietēm visā Latvijā. Viena no organizācijas dibinātājām ir Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljona komandiere, pulkvede Antoņina Bļodone.
Latvijas Radio viņa pastāstīja, ka nodoms ir sākumā apkopot visas iespējas un interesi, un tad arī rīkot apmācības reģionos. Daļa no visa būšot veltīta pirmās palīdzības sniegšanai. -
Uzņēmēji, ekonomisti un kopumā interesenti noteikti vēlēsies uzzināt aktuālo informāciju par Latvijas ēnu ekonomikas rādītājiem. Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieki ikgadējā konferencē šodien, 15. jūnijā, prezentēs 2025. gada datus. Kāda ir situācija, skaidro profesors un Vidzemes augstskolas padomes vadītājs Arnis Sauka.
Kopš 2022. gada ēnu ekonomikas rādītāji Latvijā ir krituši no vairāk nekā ceturtdaļas no iekšzemes kopprodukta 2022. gadā līdz apmēram piektdaļai 2024. gadā. Kāda situācija bija pērn – tendence turpinājās, izmaiņu nebija vai ēnu ekonomikas rādītāji pieauga?
Arnis Sauka: Šogad mēs, kā parasti katru gadu, par precīzākiem datiem runāsim un tos skaidrosim ikgadējā ekonomikas konferencē, kas šodien mazliet vēlāk arī notiks. Bet tā
galvenā tendence ir tāda, ka būtiskas izmaiņas Latvijā ēnu ekonomikā nav un nav arī tā, ka ēnu ekonomika mazinātos. Mēs esam apmēram turpat, kur bijām.
Igaunijā un Lietuvā atšķirības ir gan mazliet lielākas. Igaunijā ēnu ekonomika pieaug. Tomēr Lietuvā kaut kur mazinās. Bet tas, ko es arī pagājušajā gadā teicu, un tas, ko mēs aizvien vairāk vērojam, ka mēs vairāk nevaram redzēt tādas būtiskas atšķirības starp Baltijas valstīm. Tā saucamā konverģence turpinās, un mēs +/- esam turpat, bet jebkurā gadījumā [ēnu ekonomikas rādītāji visās trīs Baltijas valstīs ir] ap tiem 20%. Tas latviešu vārds „normāli” šeit nederēs, jo 20%, manuprāt, nav normāli.
Kādi ir iemesli, kāpēc ir tāda situācija?
Iemesli, protams, ir plaši jāskatās, bet viena no lietām, kas ir pilnīgi skaidri redzama, ja mēs skatāmies uz komponentēm, no kā tā ēnu ekonomika sastāv, mēs tur arī neredzam būtiskas izmaiņas. Ir vairākas labas tendences, piemēram, mazinās aplokšņu algas – no 20,7% līdz 19,6%, kas jau ir laba ziņa. Nedaudz mazinās vispārējais kukuļdošanas līmenis, aug apmierinātība ar Valsts ieņēmumu dienestu. Kopš 2010. gada, kad mēs sākām mērīt ēnu ekonomiku un veidot indeksu, 2025. gadā uzņēmēju apmierinātība ar Valsts ieņēmumu dienestu sasniedza vēl nebijušus rezultātus – 5 ballu skalā 3,67. Tātad gandrīz 4. Nav slikti. Bet kopumā mums ir jāskatās arī plašāk.
Pirmkārt, Covid-19 pandēmijas un Krievijas kara Ukrainā sekas, visticamāk, jau ir parādījušās iepriekšējo gadu rādītājos. Tāpēc mēs 2025. gadā tās vairāk neredzam. Mēs neredzam vēl arī Irānas naftas krīzes ietekmi, ko mēs, visticamāk, vēl redzēsim. Otra lieta: mums ir bijušas un joprojām arī pastāv dažādas iniciatīvas ēnu ekonomikas mazināšanai. Pēc dinamikas mēs redzam, ka
iepriekšējās iniciatīvas, ko veica ēnu ekonomikas mazināšanai, sevi ir izsmēlušas. Bez citu iniciatīvu veidošanas diez vai mēs varam sagaidīt, ka ēnu ekonomika turpinās mazināties. -
Nesen publicēts pētījums par Latvijas vēlētāju vērtībām un to noteikšanu atbilstoši politiskajiem spektriem rāda: daļas sabiedrības uzskatu joprojām ietekmē padomju mantojums. Kā sarunā ar Latvijas Radio norāda viens no pētījuma autoriem – politologs Mārtiņš Hiršs, tieši tas ietekmē vecākas paaudzes cilvēku vēlmi pēc stingrākas rokas politikā.
To, kā notikumi ap Stambulas konvencijas denonsēšanu atspoguļojas pētījuma rezultātos, kā arī citām tā atziņām, saruna ar Mārtiņu Hiršu.
Rihards Millers: Sanāk, ka pētījums ir daļēji vērsts ne tikai uz Latvijas sabiedrības paradumu skaidrošanu, bet arī patiešām auditorijai Eiropas valstīs.
Mārtiņš Hiršs: Jā, tieši tā! Klients - Frīdriha Eberta fonds. Viņi regulāri pasūta pētījumus par Latviju, par pārējām Baltijas valstīm. Iespējams, ja viss tur sanāks viņiem, šāds pētījums tika atkārtots gan Lietuvā, gan Igaunijā, lai redzētu, kā tās Baltijas valstis izskatās savā starpā, jo tas ir interesanti gan vietējiem politiķiem, gan arī starptautiski. Jo pēdējos gados ļoti daudz uzmanības tiek pievērsts Baltijas valstīm.
Viens ir drošības aspekti - tanki, lidmašīnas, droni. Bet tajā pašā laikā ir arī vesels bars ar tiem nemilitārajiem drošības aspektiem. Informācijas karš - tajā mēs arī dzīvojam. Tāpēc, jo labāk tu saproti, kādas ir tās sabiedrības Baltijā, kādi ir tie vājie punkti, ievainojamības, kas ir tās plaisas, tad tu vari veiksmīgāk domāt, kā tad adresēt. Jo Rietumvalstis investē Baltijas nevalstiskajās organizācijās, Baltijas medijos ar domu, ka tu vari labāk uzrunāt sabiedrību, labāk saprast sabiedrības vajadzības. Tad arī Baltijas valstu valdības var labāk pretoties tiem draudiem, tai ietekmei, kas nāk no Krievijas. -
Valdība šodien, 12. jūnijā, sanāks uz slēgtu sēdi, lai pārrunātu katra ministra trīs prioritāros darbus, ko iecerēts paveikt šīs valdības darbības laikā. Premjers Andris Kulbergs no “Apvienotā saraksta” intervijā Latvijas Radio teica, ka atklāta sēde nav produktīva, un slēgtajā sēdē neko neslēps. Pēc sēdes plānots paziņojums medijiem.
-
Ja dronu uzlidojumos kādam uzņēmējam vai privātpersonai nodarīs zaudējumus, tad valsts plāno to kompensēt. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis no Zaļo un Zemnieku savienības. Jau esot izstrādāts algoritms, ko plānots apstiprināt.
"Cilvēkiem šie kaitējumi, šī nelaime ir pilnībā jāatlīdzina. Algoritmu mēs plānojam prezentēt jau 27. jūnijā izbraukuma sēdē Latgalē. Uz to šobrīd strādā vairākas ministrijas, un es domāju, rezultāts būs. Ir jābūt skaidrai valsts atbildei, kādā veidā tiek pilnībā kompensēti zaudējumi, ja tādi radušies. Tam jābūt gan privātpersonām, ja, pieņemsim, mašīnai vai vienīgajam mājoklim ir radīta problēma, gan arī uzņēmējam, ja tu esi ieguldījis 50 vai 100 miljonus ražotnes izveidē," norāda Valainis. -
Vienīgā vieta Krievijas spēku panākumiem Ukrainā šobrīd ir frontes centrālajā daļā. Rit kauja par atlikušo Donbasa daļu - Konstantinivku. Tā situāciiju frontē raksturo Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš. Krievijas karaspēks šo pilsētu cenšas ieņemt tāpēc, lai gūtu labvēlīgākus apstākļus tālākam lēcienam uz Slovjansku un Kramatorsku.
"Šīs trīs pilsētas šobrīd ir tie cietokšņi, bez kuru ieņemšanas Krievija nevarēs pasludināt uzvaru, ka viņa ir ieņēmusi visu Donbasa teritoriju. Pa simts metriem, pa 150 varbūt dienā iet uz priekšu. Bet skaidrs, ka Ukrainas spēki apzinās šīs pilsētas vērtību visā šajā cietokšņa joslā. Un būs līdzīgi kā ar Pokrovsku, Adijivku, kas turējās, turējās, kamēr tika noslaucītas no zemes virsas un vienkārši vairs nebija iespēju tās aizstāvēt," vērtē Jānis Slaidiņš. -
Nebanku kreditētāji pagājušajā gadā izsnieguši kredītus vairāk nekā viena miljarda eiro apmērā un, vērtējot šo ciparu, Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Zaiga Liepiņa vērtē, ka satraukumam nav pamata. Esot jāvērtē kopējā situācija patēriņa cenās. Un tur ir bijis pieaugums, līdz ar to arī kreditēšanā vērojams kāpums.
-
Rīgā sākusies Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas gada nozīmīgākā sanāksme, kurā dalībvalstu finanšu ministri lemj par investīciju plāniem. Tāpat šīs sanāksmes biznesa forums pulcē pasaules līmeņa investorus. Eiropas Savienības ekonomikas un produktivitātes komisārs un Eiropas attīstības bankas pilnvarnieku padomes priekšsēdētājs Valdis Dombrovskis šorīt Latvijas Radio teica, ka šī ir laba iespēja Latvijai piesaistīt investīcijas. Bet, piemēram, projektam „Rail Baltica” Dombrovskis naudu sola tikai nākamajā posmā.
-
Finanšu ministrijas darba atslēgas vārds turpmāk būs efektivitāte, lieku tēriņu nedrīkstēs būt, bet katri izdevumi būs jāpamato. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja jaunais finanšu ministrs Māris Kučinskis no Apvienotā saraksta.
Viņš uzsvēra, ka no jūlija ir paredzēts mazināt valsts budžeta izdevumus, tomēr tas nenotikšot uz sabiedrībai sniegto pakalpojumu rēķina. -
Latvijas ekonomika atkopjas, ir izaugsme, taču tā ir pārāk lēna, lai mēs varētu teikt, ka esam uz pilnīgi pareizā ceļa. Tādu vērtējumu intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt pauda Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš, skaidrojot viņa augstskolā veiktā jaunākā "Ekonomikas barometra" pētījuma rezultātus.
Tas atklāj divu procentu ekonomikas pieaugumu, kas, pēc Bērziņa teiktā, ir minimālais, lai varētu teikt, ka ekonomika aug.
--
Šobrīd mūsu ekonomikas īstermiņa attīstības prognozes nav spīdošas. Tā savukārt secina Latvijas Universitātes domnīcas "LV PEAK" direktore, profesore Inna Šteinbuka, pirms šodien domnīca iepazīstinās ar Ekonomikas barometra pētījumu par tuvāko nākotni Latvijas ekonomiskajai attīstībai. -
Projekta „Rail Baltica” turpmākajai attīstīšanai tiek sagaidīts audita ziņojums, kas ne tikai atklās pagātnē pieļautās kļūdas, bet arī pateiks, kā projekts ir turpināms un kādas saistības varam uzņemties. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt teica jaunais satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis no "Jaunās Vienotības". Par šo dzelzceļa projektu viņš sacīja, ka savulaik esam atvēzējušies tā, kā pašlaik nevaram atļauties.
"Manā skatījumā mēs varam šo projektu virzīt tik strauji un tik ātri, cik mums ir pieejams arī finansējums ne no nacionālā budžeta. Domāju, ka būtu diezgan populistiskisolīt, ka mēs to izdarīsim 2030. gadā. Jautājums ir par 2035. gadu, tomēr es pa priekšu sagaidītu ekspertu vērtējumu, jo tas arī ir saistīts ar finansējuma pieejamību ne tikai fiziski spējām to darīt," norādīja ministrs. - Visa fler
