Avsnitt
-
Oktobrī jau 14.reizi notiks festivāls „Zelta maska Latvijā”, piedāvājot skatītājiem piecas izrādes. Tās tiks rādītas ne tikai Rīgā, Ventspilī un Liepājā, bet pirmo reizi arī Rēzeknē, Latgales vēstniecībā „Gors”. Festivāla programmā iekļautas izrādes, kuras augstu novērtējusi Krievijas nacionālās teātra balvas „Zelta maska” žūrija un „Zelta maska Latvijā” ekspertu padome.
Marta beigās un aprīļa sākumā Maskavā risinājās “Russian Case”, kurā rādīti jauni iestudējumi, daži no tiem iespējams tiks iekļauti nākamā gada programmā.
Teātra festivāls „Zelta maska Latvijā” šogad notiks no 19. līdz 28.oktobrim. Pirmo reizi viena no festivāla izrādēm „Solījums rītausmā” tiks rādīta arī Rēzeknē, Latgales vēstniecībā „Gors”. Izrādes kā parasti būs arī Rīgā, Liepājā un Ventspilī.
Festivālā būs iespēja noskatīties Dmitrija Krimova debiju A.Čehova Maskavas Dailes teātrī ”Serjoža”, redzēsim divus Latvijā pazīstamā režisora Konstantīna Bogomolova darbus – Tovstonogova Lielajā dramatiskajā teātrī tapušo izrādi „Slava” un Maskavas Dailes teātra izrādi „Vīri un sievas” pēc Vudija Alena darba. Vēl Latvijas skatītājiem būs iespēja redzēt A.Puškina Maskavas dramatiskā teātra iestudējumus „No arodskolas”, režisors Semjons Serzins, un „Solījums rītausmā” Alekseja Kuzmina-Tarasova režijā. -
Esejas par valstiskuma vēsturi Latvijā. Filozofs Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Toms Ķencis par iztēloto Latviju.
"Es tajā izsekoju ne tik daudz notikumus, kā idejas un priekšstatus par Latvijas vēsturi, ne tik daudz valstiskuma vēsturi, kā vēstures valstiskumu jeb kultūras loģiku, kas veido attiecību tīklojumu starp valsti, nāciju un priekšstatiem par pagātni. Tādi priekšstati ir kritiski svarīgi valstiskuma izveidei un uzturēšanai, tie dzīvo pēc savām likumsakarībām gan brīvības, gan okupācijas laikā, piedalās sabiedrības organizēšanā un tiek izdzīvoti ar patriotiskām jūtām," norāda Toms Ķencis. -
Saknas det avsnitt?
-
Raidījumā Īstenības izteiksme skan esejas par valstiskuma vēsturi Latvijā. Vēsturnieks Vidzemes augstskolas vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš stāsta par PSRS koloniālisma politiku Latvijā.
“Tēma ir pietiekami sarežģīta, jo, lai arī šogad svinam Latvijas simtgadi, diemžēl pusi no šī laika pavadījām totalitāru varu okupācijā, lielākā daļa PSRS, daži gadi – Vācijas.
Mana tēma ir saistīta ar to, kāda bija šī PSRS politika, ja skatāmies no sociāli ekonomiskā redzespunkta. Esmu pieteicis tēzi, ka PSRS politika Latvijā bija koloniāla, norāda Gatis Krūmiņš. -
Raidījumā Īstenības izteiksme skan esejas par valstiskuma vēsturi Latvijā. Latvijas valsts vēstures arhīva vadošais pētnieks, Vidzemes augstskolas pētnieks Jānis Šiliņš stāsta par Latviju Pirmā pasaule kara laika, par to, kā ideja par Latvijas valstiskumu attīstījās kara gados.
Attēlā: 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka strēlnieki ar karogiem prasot Latvijas autonomiju Februāra revolūcijas upuru piemiņas demonstrācijas laikā Rīgā 1917. gada 23. martā. -
Esejas par valstiskuma vēsturi. Politisko ideju vēsturnieks Ivars Ījabs piedāvā pētījumu par latviešu politiskās domās vēsturi „Starp provinci un impēriju - Latvijas autonomijas idejas attīstība līdz Pirmajam pasaules karam".
Kāda veidā latvieši sevi sākuši apzināties kā politisku kopienu, kā politisku vienību, kurai varētu būt un ir kaut kāda loma Eiropas un pasaules vēsturē? Latvieši kā nācija ir veidojušies kā nācija vēlīnajos viduslaikos un agrīnajos jaunlaikos, bet laiks, kad latvieši sevi sāk apzināties kā tautu ar politiskām tiesībām un politisku statuss, ir apmēram 19. gadsimta vidū. -
Raidījumā Īstenības izteiksme skan esejas par valstiskuma vēsturi Latvijā. Vēsturnieks Toms Ķikuts, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas vadītājs, stāsta par Latviju Krievijas impērijas sastāvā, par pārmaiņas un tradīcijām, kādas bija 18. - 19. gadsimtā, laikā pirms neatkarīgas valsts nodibināšanas. Kāda bija mūsu pieredze, kas veidojusies laikā, līdz kļuvām par savas neatkarīgas valsts pilsoņiem.
Attēlā: 1859. gada "Latviešu zemes karte" (Kurzemes un Vidzemes, bet ne Vitebskas guberņas latviešu daļa). -
Raidījumā Īstenības izteiksme skan esejas par valstiskuma vēsturi Latvijā. Vēsturniece Mārīte Jakovļeva, Latvijas Vēstures institūta un Latvijas valsts vēstures arhīva galvenā pētniece stāsta par Kurzemes hercogistes vēsturi, iepazīstinot ar galvenajām tēzēm un problēmām šī laikaposma pētniecībā.
Lai arī Kurzemes hercogistes vēsturei veltīts liels pētījumu skaits, tomēr vēl līdz šim laikam sabiedrības apziņā par šo vēstures posmu valda neskaitāmi mīti un stereotipi. Daudzas vēstures parādības arī vēl nav analizētas.
“Pievēršoties varas jautājumiem, jāsaka, vēsture ir process un Kurzemes hercogistes izveidošanās bija sava laika politisko notikumu un Baltijas reģiona vispārējās vēsturiskās attīstītības rezultāts,” norāda Mārīte Jakovļeva.
Attēlā:
1. Kurzemes un Zemgales hercogistes inkorporācija Polijas-Lietuvas ūnijā. Ļubļinā, 1569. g. 3. augustā. Pergaments ar karaļa Sigismunda Augusta parakstu.
2. Kurzemes un Zemgales hercogistes karte. 1770. g. -
Raidījumā Īstenības izteiksme skan esejas par valstiskuma vēsturi Latvijā. Pirmajā esejā vēsturnieks Andris Šnē, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors, ieskicē dažus jautājumus, kas saistīti ar Latvijas aizvēsturi, ar sociāliem jautājumiem un politiskajām struktūrām Latvijas teritorijā aizvēstures beigās un viduslaiku sākumā, skatoties, kā mainījās sabiedrība un politiskā tradīcija, pateicoties eiropeizācijas procesiem.
