Avsnitt
-
Ko Latvijai nozīmētu palielināt aizsardzības izdevumus līdz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kā to paudis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs? Drošība ir šī gada valsts budžeta prioritāte un aizsardzībai atvēlēs vairāk nekā pusotru miljardu eiro, kas ir 3,45% no IKP.
Aizsardzībai šogad atvēlēts lielākais finansējums Latvijas vēsturē – vairāk nekā 1,5 miljardi eiro jeb 3,45% no iekšzemes kopprodukta. Šis ir arī ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kad aizsardzības izdevumi bija 3,15% no IKP. Starp NATO dalībvalstīm tas ierindos Latviju starp valstīm ar augstāko aizsardzības izdevumu īpatsvaru pret IKP.
Pie secinājuma palielināt izdevumus aizsardzībai, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nonācis pēc iepazīšanās ar Nacionālo bruņoto spēku sniegto informāciju. Prezidents pauž gandarījumu par šī gada iekšlietu sistēmas darbinieku algu pieaugumu un progresu austrumu robežas un militārās infrastruktūras izbūvē, taču norāda, ka aizsardzības jomā vēl ir daudz darāmā. -
Nacionālā lidsabiedrība „airBaltic” gada sākumā nāca klajā ar nepatīkamiem paziņojumiem, kas izsauca reakciju ne tikai sabiedrībā, bet arī valdībā. Kādi ir iespējamie nacionālās lidsabiedrības nākotnes attīstības scenāriji, par to diskusija raidījumā Krustpunktā.
Diskutē "airBaltic" padomes loceklis Andris Liepiņš, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Andulis Židkovs, ekonomists Guntars Vītols, ekonomists Jānis Ošlejs. Pa tālruni sarunai pievienojās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti Artūrs Butāns un Harijs Rokpelnis.
2. janvāra lidsabiedrības "airBaltic" paziņojums pēc tādiem salīdzinoši gariem un mierīgiem svētkiem izraisīja gandrīz vai vētru visās saziņas vietnēs. Ja runa vēl būtu tikai par atceltajiem reisiem, varbūt ar too kaut kā tiktu galā, bet vienlaikus ieraksts ar vajadzību pēc naudas, izraisīja tādu virtuālu sprādzienu. Tas ir rezultējies diskusijās par "airBaltic" vadības atbildību un iespējamu nomaiņu, un, protams, lielais jautājums ir par lidsabiedrības nākotni vispār. Kas sagaida valstij piederošo kompāniju? Pēc pirmdien, 6. janvārī, notikušās koalīcijas padomes sēdes ministri līdz akcionāru sapulcei ir aicināti notikumus nekomentēt, mēs to respektējam. -
Saknas det avsnitt?
-
Augot ekonomikai, pieaugs pieprasījums pēc darbaspēka, taču pašreiz tirgū brīvo vakanču skaits ir samazinājies. Jau pērnā gada beigās konkurence uz vienu vakanci atsevišķās amata kategorijās bija ļoti liela. Brīvo vakanču samazinājums rāda, ka arī uzņēmēji ir piesardzīgi.
Pērn brīvo vakanču skaits turpināja sarukt un bija par 10 % mazāks, nekā gadu iepriekš. Tas saistīts ar ekonomisko situāciju valstī, kas daudziem uzņēmumiem liek būt piesardzīgiem jaunu darbinieku meklēšanā, saka „CV-Online Latvia” vadītājs Aivis Brodiņš. Tajā pašā laikā redzams, ka būtiski palielinās darba meklētāju skaits – tas bijis par 8 – 10 % lielāks, nekā iepriekš. Tas liecina, ka ir mazāk vakanču un konkurence uz brīvajām darba vietām ir liela, situāciju raksturo Brodiņš.
Visvairāk pieprasīti ir IT jomas speciālisti, administratīvā darba veicēji, asistenti, pārdošanas speciālisti, pakalpojumu sniedzēji un grāmatveži. Savukārt vislielākā konkurence vērojama mārketinga, pārdošanas, loģistikas, administratīvā darba, sabiedrisko attiecību, personālvadības un tirdzniecības jomās, zina teikt „CV-Online Latvia” vadītājs.
Pērnā gada beigās bija reģistrēti aptuveni 17 tūkstoši brīvo darba vietu. „Nodarbinātības valsts aģentūras” direktore Evita Simsone atzīst, ka šajā jomā ir lieli izaicinājumi. -
Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Finanšu nozares asociācijas vadītāju Uldi Cērpu par ģeopolitisko situāciju, ekonomisko un politisko drošību un Latvijas vīziju nākamajiem 40 gadiem.
2025. gads tiek apzīmēts kā ekspektāciju jeb gaidu gads, izvirzot jautājumu: ko politiķi spēs mums piedāvāt, lai mazinātu ģeopolitisko spriedzi? Mēs varētu citēt Vonnegūtu, sakot, ka "Dievs dod rāmu garu pieņemt visu, ko nespējam ietekmēt, un drosmi ietekmēt visu, ko spējam". Šāds arī varētu būt motīvs Brīvības bulvāra pirmajam 2025. gada raidījumam par to, ko iespējams pieņemt, ko ietekmēt un kā saprast situāciju, kur esam. Par to saruna ar Latvijas Finanšu nozares asociācijas vadītāju Uldi Cērpu.
"The Economist" savā 2025. gada prognozē rakstīja, ka bagāto valstu centrālie baņķieri ir svinējuši inflācijas sakāvi, rietumvalstu ekonomiku gaida jauns izaicinājums - samazināt deficītu vai palielināt nodokļus, samazināt izdevumus vai veicināt izaugsmi. Daudzām valstīm var nākties palielināt aizsardzības budžetu. Ir gaidāma samērā sāpīga ekonomiska izvēle. Kā tu redzi šo prognozi attiecībā uz to, kas tad būs 2025. gads?
Uldis Cērps: Es domāju, ka 2025. gads nosacīti būs visā pasaulē viduvējas izaugsmes gads. Kopumā ir jāsaka, ka attīstītie tirgi, kā eirozona, kā ASV augs salīdzinoši lēni. Savukārt jaunattīstības tirgi - Āzija, Ķīna, Indija, Tuvie Austrumi - aug salīdzinoši ātrāk. Pašlaik globālais ekonomikas pieaugums nākamajā gadā ir plānots aptuveni 3,2%. Nu, lai saprastu, teiksim, salīdzinoši Eiropa augs tikai ar 1,2%, runa ir par eirozonu, savukārt Ķīnas izaugsme ir plānota gandrīz 5% apjomā.
Kopumā jāsaka, ka tas izskatās vizuāli gandrīz normāls gads. Bet šim pacientam, ko sauc ekonomika, ir jāsaprot, kas ar viņu ir noticis. Viņam ir notikuši divi tādi gari procesi: viens visi tie pasākumi, ko valdības visā pasaulē ieviesa, sākoties Covid krīzei, lai novērstu situāciju, ka ekonomika sabrūk. Tas izraisīja vairākus blakusefektus, tai skaitā arī to, ka valsts parāda līmenis visā pasaulē ir ļoti būtiski ir kāpis, it īpaši attīstītajās ekonomikās. Pēc tam nākamais posms, kas notika pēc šī te cīņas ar Covid, savukārt bija cīņa ar lielo inflāciju, kur, protams, ka daļēji, var teikt, arī izraisīja šie masīvie atbalsta pasākumi cīņai ar Covid krīzi.
Protams, arī jāmin ģeopolitiskie izaicinājumi, kā Krievijas iebrukums Ukrainā un arī ietekme uz globālām piegādes ķēdēm. Bet jāsaka, ka šobrīd iespējas tikt galā ar nākamo ekonomikas izaicinājumu ir ierobežotas, jo daļa no tā pulvera, kas ir bijis, ir izšauts. Tātad valsts parāds ir palielināts, uz valsts parāda rēķina ir notikuši visi daudzie ekonomikas stimulācijas pasākumi Covid laikā. Un, protams, ka arī uzņēmumus ir ietekmējušas pēdējos gados nosacīti augstās procentu likme. Vēsturiski tās nav ļoti augstas, bet ir daudz augstākas, kā tās procentu likmes, pie kurām bija pieradusi paaudze, kas dzīvoja pēc globālās finanšu krīzes.
Tu nesen kādā intervijā teici, ka mēs dzīvojam kompleksā ģeopolitiskajā situācijā. mēs vienmēr esam dzīvojuši samērā kompleksā ģeopolitiskā situācijā, bet kas ir tas, tavuprāt, ko mēs, pat kritizējot mūsu ekonomiskās attīstības tempus Latvijā vai salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, ko mēs varam ietekmēt un ko mēs nevaram ietekmēt šajā kompleksajā ģeopolitiskajā situācijā?
Uldis Cērps: Sākšu ar to, ka mums, protams, ir, man liekas, ka 456 kilometru gara robeža ar divām agresorvalstīm. Tā kā tā ir tā ģeopolitiskā realitāte, kurā mēs esam. Ko mēs varam ietekmēt? Pirmām kārtām mēs varam panākt, ka mēs esam tik cieši integrēti starptautiskajā attīstītajā, līdzīgi domājošā sabiedrībā ar līdzīgām vērtībām, cik vien varam. Un te nav runa tikai par Eiropas Savienību un NATO, te ir runa jau par daudz graduālāku līmeni, kurā mēs cenšamies būt pārstāvēti un kvalitatīvi pārstāvēti visās Eiropas organizācijās. Te arī ir runa par to, lai mūsu sabiedrotie Latviju vienmēr uztvertu kā prognozējamu, paredzamu un nopietnu sadarbības partneri. Tāpēc man personīgi nedaudz bija īpatnēji dzirdēt daudzu retoriku attiecībā uz bankām, un, protams, ka daudzi jautājumi, kas skar kontu atvēršanu, pasākumu paketi pēc kapitālā remonta, daudzi jautājumi ir pamatoti, bet tajā pašā laikā šī retorika attiecībā uz veselu industriju lika domāt, ka pēc šādas retorikas noklausīšanās ne visi Latvijas politiķi tiks uztverti kā prognozējami sadarbības partneri. Līdz ar to tas, ko mēs varam darīt,
mums ir jābūt uztvertiem kā prognozējamiem, paredzamajiem sadarbības partneriem ar stabilu vērtību sistēmu, kura nerada cilvēkiem nesaprotamus pārsteigumus.
Mums jāveicina Latvijas ekonomikas konkurētspēja tādās lietās, kas saistās ar inovācijām, ar pētniecību un attīstību, kas saistās ar darbaspēka fleksibilitāti. Jādara viss, lai audzētu mūsu konkurētspēju. Kā es jau to esmu daudzkārt iepriekš teicis, ka tieši spēcīga ekonomika ir valsts drošības pats pamats.
Ja šobrīd paskatīsimies, kur mēs esam valsts konkurētspējā. Es paņēmu varbūt datus, ko var uzskatīt par veciem, bet viņi ir pietiekami interesanti. Tas 2019. gada ir Pasaules ekonomikas foruma pētījums. Kāpēc viņš ir interesants? Tāpēc, ka viņš salīdzina katru valsti un viņš ir pilnaptverošs pētījums par pilnīgi visām pasaules valstīm. Un ko viņš konsekventi pasaka? Ja mēs paskatāmies uz tādu lietu kā, piemēram, institūciju stabilitāti, uz infrastruktūru, uz inovācijām, Latvija ir stabili kaut kur globāli 40. - 50. vietā. Protams, mūsu reitings var būt uzlabojies, mēs esam, starp citu, ļoti labā reitingā tādās jomās kā informācijas tehnoloģiju piemērošana, mēs esam 15. vietā pasaulē, mēs esam arī diezgan labi tādās jomās kā darbaspēka prasmes un kompetence, bet kopumā mums ir ļoti daudz ko darīt, lai uzlabotu savu ekonomikas konkurētspēju. Ļoti daudz ko darīt. Tas ir jāatzīst. Un es domāju, ka, jo vairāk un ātrāk mēs to atzīsim, jo stiprāka mums būs šī ekonomika. Un tā ir viena no tām konkrētām lietām, ko mēs varam darīt. Stiprināt ekonomikas konkurētspēju, būt uzticams starptautisks partneris, ieguldīt inovācijās, izglītībā, kopumā konkurētspējā, nodrošināt atbilstošu valsts aizsardzību, protams, un mēģināt ir saprātīgi organizēt publisko sektoru.
Tas ir ļoti liels jautājums, vai Latvija turpmāk spēs katru gadu, kā tas notika līdz šim jau daudzus gadus pēc kārtas, tērēt vairāk, nekā mēs ieņemam budžeta jautājumā un audzēt publiskā sektora algas.
Es domāju, ka mums ir viena lieta, ko mēs varam darīt gan savas drošības, gan savas ekonomikas ilgtspējas stiprināšanā, ir aktīvi risināt jautājumu par publiskā sektora efektivitātes palielināšanu ar visiem iespējamiem paņēmieniem. Un, protams, ka mums ir jāatbild arī uz jautājumu, no kurienes Latvijā parādīsies darbaspēks nākotnē, ņemot vērā pašreizējās demogrāfijas tendences.
Uldis Cērps ir Latvijas Finanšu nozares asociācijas vadītājs, iepriekš bijis viens no padomniekiem Apvienoto Arābu Emirātu Centrālajā bankā, Zviedrijas Finanšu uzraudzības inspekcijas Finanšu stabilitātes daļas vadītājs, 90. gadu beigās bijis Rīgas Fondu biržas valdes priekšsēdētājs un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs. Studējis žurnālistiku Latvijas Universitātē, politikas zinātni un Austrumeiropas politikas un ekonomikas zinātni Umeo universitātē Zviedrijā.
-
Ienākumu nevienlīdzība Latvijā ir viena no izteiktākajām Eiropas Savienībā. Par to runā sen, tiek meklēti risinājumi, bet uzlabojumu īpaši nav. Mūsu valstī lielākā daļa resursu atrodas vien desmitās daļas mājsaimniecību rokās. Krustpunktā pievēršamies atsevišķiem aspektiem, kas varētu ietekmēt ienākumu nevienlīdzību ilgtermiņā, proti, mantojuma un arī dāvinājuma nodokļiem.
Diskutē Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Andris Saulītis, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Ploka, bijušais Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un Saeimas deputāts, Apvienotā saraksta frakcijas vadītājs Edgars Tavars.
Diskutēt par šiem jautājumiem rosināja pētnieka Andra Saulīša nesen publicētais raksts, kurā viņš arī norādīja, ka mantojuma un dāvinājuma nodokļa neesamība ir faktors, kas dod lielas priekšrocības 90. gadu veiksminieku un ne vienmēr godīgi iegūta kapitāla mantiniekiem un ar laiku šīs nevienlīdzīgo iespēju šķēres plešas arvien platākas. Vai nodokļu politikas maiņa šai jomā ko dotu? Varbūt ir citas idejas, kā ietekmēt taisnīgāku kapitāla sadali? -
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pirms gandrīz trim gadiem rietumvalstis aizliedza luksusa preču eksportu uz Krieviju, bet daudzi pazīstami ārvalstu zīmoli pameta Krievijas tirgu. Taču, neraugoties uz sankcijām, Krievijas bagātnieki joprojām var iegādāties Rietumos ražotus dizaineru apģērbus, dārglietas un arī sporta automašīnas. Visbiežāk šīs preces nonāk Krievijā caur trešajām valstīm, uz kurām sankcijas neattiecas.
Pēdējos mēnešos daudz ir ziņots par Krievijas ekonomikas pārkāršanu un augsto inflāciju, ko visvairāk izjūt vienkāršie iedzīvotāji. Strauji ir augušas pārtikas cenas, tāpēc daudziem Krievijas iedzīvotājiem ir jādomā, kā ietaupīt.
Tikmēr Krievijas turīgākie iedzīvotāji ekonomiskās grūtības neizjūt, jo viņiem piederošie uzņēmumi apkalpo Kremļa kara mašīnu, kas turpina nogalināt un postīt Ukrainā.
Nav mazinājusies arī krievu bagātnieku apetīte pēc itāļu modes namu jaunāko kolekciju apģērbiem, vācu luksusa automašīnām un amerikāņu uzņēmuma „Apple” ražotajiem viedtālruņiem „iPhone”.
Un to visu viņi var iegūt savā īpašumā, neraugoties uz Eiropas un ASV noteiktajiem ierobežojumiem luksusa preču pārdošanai uz Krieviju. -
Raidījumā Pievienotā vērtība skaidrojam, kā tas ir – veidot uzņēmumu medicīnas jomā. Vēl ir izmaiņas mūsu biržas sacensības noteikumos.
Par jaunuzņēmumiem un idejām, kurām ir potenciāls kļūt par biznesu visas pasaules mērogā, raidījumā runājam daudz. Bet mazāk runājam par uzņēmumiem, kuri strādā specifiskā nozarē un saskaras ar visai unikāliem izaicinājumiem. Viena no sarežģītākajām jomām ir medicīna un veselība. Tur uzņēmumiem ne tikai jārada savs īpašais produkts un jārisina visas uzņēmuma augšanas problēmas, bet arī jārēķinās ar milzu kaudzi papildu sarežģījumiem. Kādi tie ir? Rīgas Stradiņa universitātes Inovāciju centra direktore un „EIT Health” centra vadītāja Līga Žūka sāk ar ieguvumiem. -
Sākot ar 2025. gada 1. janvāri, visiem pensionāriem, gan strādājošiem, gan nestrādājošiem, neapliekamais minimums ir palielināts no 500 eiro uz 1000 eiro mēnesī. Strādājošajiem pensionāriem neapliekamo minimumu ir iespējams sadalīt starp pensiju un algu. Arī par citām izmaiņām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas galvenā nodokļu inspektore Jana Uzare un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pensiju metodiskās vadības daļas vadītāja Egita Garā.
Šobrīd Latvijā, lai cilvēks dotos pensijā, minimālais darba stāžs nepieciešams 20 gadi. Pensionēšanās vecums ir 65 gadi.
"Ja nav 20 gadu darba stāža, ja viņš ir strādājis kādā citā Eiropas Savienības valstī vai līgumvalstī, viņam var summēšanas rezultātā rasties tiesības uz pensiju. Ja nav savākti 20 gadi, tad cilvēks, ja viņa dzīvesvieta ir Latvija, var būt tiesības uz sociālā nodrošinājuma pabalstu vecuma gadījumā. Var izvēlēties pastrādāt," skaidro Egita Garā.
"Formula: jo vēlāk pieprasa pensiju, jo lielāka tā ir. Arī tādā gadījumā, kad izvēlas ilgāk strādāt. Pensija nav obligāti jāpieprasa 65 gadu vecumā, to var darīt arī, 67, 68 gadu vecumā vai vēlāk. Bet aprēķinu drīkst veikt."
Diemžēl arī minimālā pensija ar 20 gadu stāžu nav īpaši liela, bet nedaudz lielāka par sociālā nodrošinājuma pabalstu ir.
Pensijas līdz 1000 eiro turpmāk neapliks ar iedzīvotāju ienākumu nodokli.
"Ir iespēja šo neatliekamo minimumu sadalīt, piemērojot strādājošiem pensionāriem pusi no neapliekamā minimuma pie pensijas izmaksāt, otru pusi - pie darba devēja. Tas ir iespējams, ja iesniegta algas nodokļu grāmatiņa darba devējam. Situācijā, ja pensija ir mazāka par 1000 eiro, tā var piemērot pilnu neatliekamo minimumu," skaidro Jana Uzare.
"Iepriekš neatliekamo minimumu varēja piemērot tikai vienā vietā, kur iesniegta algas nodokļu grāmatiņa, VSAA vai pie darba devēja. Šajā gadījumā visus 1000 eiro varētu piemērot vienā vietā un veidotos liela pārmaksa," turpina Jana Uzare.
Neapliekamo minimumu pensionāriem var piemērot gan pensijai, gan algai.
-
Sastinguma gads – tā pērno gadu raksturo nekustamā īpašuma uzņēmumu pārstāvji. Tiesa gan, gada beigās, kad samazinājās Euribor procentu likmes, nedaudz palielinājās darījumu skaits mājokļu tirgū. Pieprasītākie tirgū ir vienu līdz divu istabu dzīvokļi un nelielas mājas. Šogad nekustamo īpašumu tirgus varētu kļūt aktīvāks, jo samazinās gan Euribor, gan banku pievienotās likmes un hipotekāros kredītus var arī pārkreditēt, bet bažas joprojām rada ģeopolitiskie riski.
Nekustamā īpašuma tirgus ir ļoti saistīts ar notiekošo ekonomikā - ja stagnē ekonomika, arī iedzīvotāji nepērk mājokļus jaunajos projektos, bet iegādājas sērijveida dzīvokļus. Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas un Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits vērtē, ka šogad nekustamā īpašumu tirgu pozitīvi ietekmēs Euribor likmes samazinājums.
Latio Mājokļu tirdzniecības nodaļas vadītāja Evija Dzenīte stāsta, ka joprojām 60 līdz 70% darījumu notiek ar sērijveida dzīvokļiem, bet pēdējo mēnešu laikā kopējais darījumu skaits audzis par aptuveni 15%. Populārākie ir nelieli dzīvokļi un mājas.
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste vērtē, ka bez turpmākā Euribor likmes samazinājuma nekustamā īpašuma tirgū būs vērojamas arī citas pozitīvas tendences, piemēra, bankas aktīvāk izsniegs kredītus.
Uldis Rutkaste stāsta, ka joprojām saglabājas augsti ģeopolitiskie riski – gan karš Ukrainā, gan nākamā ASV prezidenta lēmumi par tirdzniecības tarifu palielināšanu var negatīvi ietekmēt Eiropas ekonomiku, līdz ar to arī nekustamā īpašuma tirgu. -
Tā ir laba ziņa, ka no Jaunā gada pilnīgi visiem pedagogiem – sākot ar pirmsskolas pedagogiem, ievērots taisnīgums – vienlīdzīguma princips un kā visiem valsts sektorā un pašvaldībās strādājošajiem zemākajai darba algas likmei ir klāt 2,6 procenti. Tā Latvijas Radio rīta programmā sacīja Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.
-
Zemnieku saimniecības „Strazdi” īpašnieks Valters Bruss Dobeles novada Tērvetē ne tikai 1800 ha audzē graudus un rapsi, bet jau deviņus gadus ir arī restorāna „Zoltners” un viesnīcas īpašnieks. Pērnā gada nogalē restorāns saņēma divas balvas - Zemgales tūrisma balvu „Zemgales zelta karote” un restorāns tika iekļauts arī „Michelin” ceļvedī kā viens no labākajiem Latvijas restorāniem.
„Ienākot restorānā, jau ir redzama mazā alu darītava.
Nu, tieši tā, tāds arī bija tas mērķis - lai no restorāna mēs varam redzēt šos te vārāmos katlus un tālāk arī noguldītava caur stiklu ir redzama, kur alus mēnesi nobriest un pieņem to īsto garšu, kādu mēs viņam esam iecerējuši.
Arī jūsu graudi te tiek izmantoti?
Nē, ne mūsu saimniecībā audzēti, bet Latvijā audzēti mieži, kuri tiek „Latraps” iesalnīcā Staļģenē pārvērsti par iesalu un tālāk tad šeit mēs no viņiem gatavojam alu. Arī iekārtas, kuras mēs šeit redzam, ir Latvijas uzņēmuma ražotas un uzstādītas.”
Ar uzņēmēju Valteru Brusu tiekos restorānā „Zoltners” Tērvetē. Viņš stāsta, ka ideja par restorānu laukos radusies sen - jau pirms 20, 30 gadiem.
„Radīt vietu, radīt viesmīlības pakalpojumus ar tādu kvalitāti, lai mums pašiem tas šķiet labi un pieņemami. Tas bija tāds galvenais motīvs gan viesu apkalpošanā, gan viesnīcas standartos, gan restorānā ēdienu standartos, lai mēs paši ar to esam gandarīti un apmierināti. Tas bija galvenais kritērijs un viņš joprojām ir spēkā, un mēs joprojām esam spējuši šo te līmeni noturēt. Ja „Michelin” restorāna ceļvedis vairāk vērtē tieši šo te ēdiena kvalitāti, pasniegšanu, izcelsmi, tad šī Zemgales tūrisma balva - tā ir varbūt vairāk tāds kopējs skats uz šo te restorāna biznesu, uz viesmīlību, uz to, kā klients šeit tiek sagaidīts, apkalpots, pavadīts un, protams, arī kāds ēdiens šeit tiek pasniegts. Tā kā abas šīs balvas ir svarīgas un mēs ar viņām lepojamies.” -
Vai ledus sakustējies? Par energokopienām un to veidošanu runā gadiem, bet vezums uz priekšu kustas ļoti lēni. Vai 2025.gadā varam sagaidīt aktīvāku kopienu veidošanos, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Lauku foruma, energokopienu eksperte Ilvija Ašmane un Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis. Sazināmies ar uzņēmēju no Balviem Mārtiņu Kaļvu.
Energokopienas ir cilvēku un uzņēmumu apvienības, kas darbojas vietējās teritorijās ar mērķi ražot un patērēt atjaunojamo enerģiju, tādējādi veicinot ilgtspējīgu un neatkarīgu enerģētiku.
"Tas ir kooperatīvs, kurā biedri apvieno spēkus gan investīciju veikšanai, gan faktiskajai ražošanai, gan arī, kas ir ļoti būtiski, un to arī gribētos it īpaši pasvītrot, patēriņam," to, kas ir energokopiena skaidro Gunārs Valdmanis. "Kopumā sociālekonomiskie aprēķini rāda, ka no tādiem ražošanas avotiem kā saules enerģija, kura ir nevienmērīga gada griezumā un arī diennakts griezumā, tomēr tas ekonomiskais efekts ir maksimāli liels tad, ja ir iespējams pēc iespējas vairāk saražotās enerģijas patērēt maksimāli tuvu gan saražošanas laikam, ideālā gadījumā arī maksimāli tuvu saražošanas vietai. Tad arī šis ekonomiskais efekts viss lielākais."
"Ja pašam uzstādītās iekārtas visu diennakti nespēj patērēt, tad mēs mazliet nododam kaimiņiem, varbūt kaut kādu apjomu nododam tīklā, varētu teikt, pārdodam tirgotājam, bet pamatideja ir kopdarbība, sadarbība kooperatīvu biedru vidū," turpina Gunārs Valdmanis. -
Nacionālās aviokompānijas "airBaltic" vadībai ir jāuzņemas atbildība par paziņojumu vasarā atcelt vairāk nekā četrarpus tūkstošus ieplānoto lidojumu, un "airBaltic" vadītājs Martins Gauss ir jāatlaiž. To Latvijas Radio pauda ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība).
Viņš un satiksmes ministrs no aviokompānijas gaidot paskaidrojumus, bet opozīcija jau pieprasījusi atbrīvot aviokompānijas vadību. Valainis pavēstīja, ka lidsabiedrības padomei ir jāizvērtē valdes atbilstība amatiem.
--
Nacionālās aviokompānijas „airBaltic” lidojumu pārtraukšana 19 maršrutos vasarā ietekmēs ne tikai lidostas „Rīga” plānus, bet arī tūrisma firmas. Tikmēr nozares eksperti norāda – visticamāk, šādu lēmumu nacionālā aviokompānija pieņēmusi, lai samazinātu nerentablo reisu skaitu pirms akciju publiskā piedāvājuma. -
Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" 2025. gada vasaras sezonā atcels 4 670 lidojumu. Kā norāda aviokompānija, lidojumi tikšot atcelti saistībā ar neplānoti ilgāku dzinēju apkopi, ko veic to ražotājs.Ražotājs "Pratt & Whitney" informējis "airBaltic" par gaidāmajiem piegāžu kavējumiem arī šogad, kas nozīmē, ka daļa no lidsabiedrības Airbus lidmašīnām nevarēs veikt lidojumus.Lidojumi tiks atcelti 10 maršrutos no Rīgas, divos maršrutos no Tallinas, deviņos 6 maršrutos no Viļņas, un vienā maršrutā no Tamperes. Kopumā tiks ietekmēti vairāk nekā 67000 pasažieru. "airBaltic" šiem pasažieriem piedāvā mainīt lidojumu rezervāciju vai naudas atmaksu pilnā apmērā.Tikmēr Satiksmes ministrija ir likusi lidsabiedrības "airBaltic" padomei nekavējoties skaidrot, kādēļ pieņemts šāds lēmums. Satiksmes ministrs Kaspars Briškens no „Progresīvajiem” norādījis, ka nav pieņemama "airBaltic" vadības izvairīšanās no šī lēmuma publiskas skaidrošanas.Raidījumā Pēcpusdiena situāciju komentē lidsabiedrības vadītājs Martins Gauss.
-
2025.gada 1.janvārī spēkā stājās jauna kārtība zāļu uzcenojuma veidošanā aptiekās un zāļu lieltirgotavās. Kas būtu jāzina un jāizprot aptiekas apmeklētājam, ko vajadzētu jautāt aptiekā farmaceitam un ar kādu informāciju un kur iepazīties, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere, Farmaceitu biedrības prezidente Dace Ķikute un Zāļu valsts aģentūras Zāļu izplatīšanas informācijas departamenta vadītāja vietniece Dace Persa.
Reformas mērķis bija samazināt zāļu cenas, samazināt kompensējamo medikamentu un citu recepšu zāļu cenas. Bezrecepšu zālēm cenu veidošanas principi nemainās, recepšu zālēm – mainās. Kopējais grozs recepšu zālēm būs lētāks.
Par katras receptes apkalpošanu turpmāk jāmaksā 75 eirocenti. Bet šī maksa un aptiekas uzcenojums kopā ir lētāk, nekā uzcenojumi bija līdz šim.
Veiktas arī izmaiņas recepšu izrakstīšanas kārtībā, arī māsas un vecmātes, atbilstoši kompetencēm būs tiesīgas izrakstīt recepšu zāles.
"Jārēķinās, ka papīra receptes pacients varēs izmantot vienu reizi: vai nu kopējo daudzumu zāļu, kas ir kursam, izņem uzreiz, vai papīra recepti lieto vienu reizi un tad kontaktējas ar ārstu, lai uzraksta elektronisko recepti," skaidro Inese Kaupere.
Kam no 2024. gada palikušas papīra receptes, tās var izmantot vienu reizi, izņemot visu izrakstīto zāļu daudzumu vai atsevišķu daļu, bet pēc tam jāvēršas pie ārsta pēc elektroniskās receptes.
Pacientam, iegādājoties zāles, tikai pirmo reizi ir jāveic maksa par recepti. Tas neattiecas uz kompensējamām zālēm, kuras nedala pa daļām. Pārējās zāles, iegādājoties pa daļām, jāmaksā tikai pirmo reizi par recepti. Bērniem līdz 18 gadiem un trūcīgām personām būs atbrīvojums no maksas par recepti.
Neskaidrību gadījumā cilvēki var vērsties Nacionālā veselības dienesta klientu apkalpošanas centrā, zvanot pa bezmaksas tālruni 80001234. -
Nacionālajam mākslīgā intelekta centram Latvijā būt. Valdība šomēness atbalstīja mākslīgā intelekta attīstības likumprojektu, ko tālāk skatīs Saeima. No nākamā gada Ekonomikas ministrija centram paredz atvēlēt ap 400 tūkstošiem eiro gadā. To Latvijas Radio uzzināja ministrijā, kur plāno, ka Eiropā pirmo tādu centru atvērs nākamā gada pirmajos mēnešos. Kādi no tā būs ieguvumi? Un kā tas ietekmēs Latvijas ekonomiku?
Mākslīgā intelekta izcilības centra izveidei Latvija sāka pievērsties septembrī, kad ekonomikas ministrs un Valsts prezidents Amerikas Savienotajās Valstīs tikās ar tehnoloģiju milzi „Microsoft”, kas sāka interesēties par centra izveidi mūsu valstī. Šomēness Latvija ar kompāniju parakstīja sadarbības memorandu. Centra mērķis ir padarīt efektīvāku valsts pārvaldes un privātā sektora darbu. Tas būs nodibinājums, kas atradīsies Rīgā un kurā darbosies uzņēmēji, profesionālās organizācijas un universitātes. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis no ”Zaļo un zemnieku savienības” teic, ka viedās tehnoloģijas jāsāk izmantot vēl pirms centra atklāšanas. -
Balsojumā par Ziemassvētku tirdziņiem, kuru organizē vadošais Eiropas tūrisma portāls "European Best Destinations" jeb „Eiropas labākie galamērķi”, šogad 4. vietā ierindojās Rīga. Tūristu skaits, kas apmeklē Rīgu, palielinās un Rīgas lidosta pārvadāto pasažieru skaita ziņā jau sasniegusi pirmspandēmijas līmeni. Visbiežāk tūristi Latvijā ierodas no Vācijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Polijas un Lielbritānijas. Ārvalstu viesi Rīgā vidēji pavada divas naktis.
Ziemassvētku tirdziņā Doma laukumā Rīgā, kur šobrīd norit labdarības maratons „Dod pieci!”, apmeklētāju ir daudz darbdienās, vēl vairāk brīvdienās. Ieva Lasmane no Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras stāsta, ka tūristu skaits galvaspilsētā sasniedzis 80 -85% no pirmspandēmijas līmeņa. Nesezonas laikā Rīga ir galvenais ārvalstu tūristu galamērķis un tūristi vienmēr apmeklē arī Ziemassvētku tirdziņu.
Rīgas lidostas pārstāve Laura Kulakova stāsta, ka šogad lidostā apkalpoti jau 6,8 miljoni pasažieru. Neraugoties uz to, ka rudens sezona parasti ir klusāks laiks, novembrī apkalpoti 552 000 pasažieru un pirmo reizi kopš 2019. gada pasažieru skaits pārsniedzis pirmspandēmijas līmeni.
Jūrmalas tūrisma informācijas centra vadītāja Aleksandra Stramkale stāsta, ka Jūrmalā tūristu skaits katru gadu palielinās par 10, 15%. Nesezonas laikā vairāk brauc konferenču dalībnieki un tie, kas vēlas uzlabot veselību. Ja pēc pandēmijas uz Jūrmalu atpūsties brauca vairāk Baltijas valstu iedzīvotāji, tad šogad atgriezušies Ziemeļeiropas tūristi, kā arī tūristi no Polijas.
Jūrmalā tūristu skaits pirmspandēmijas līmeni varētu sasniegt nākamgad. -
Ministru kabinets 18. decembrī pilnvarojis Ekonomikas ministriju izteikt piedāvājumu no Zviedrijas kompānijas "Telia" atpirkt visas tai piederošās telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" kapitāldaļas. Iespējamā darījuma summas ir komercnoslēpums un tikšot atklāta tikai tad, ja "Telia" oficiāli piekritīs Latvijas valsts izteiktajam piedāvājumam. Atbildi no "Telia" gaidīs mēneša laikā.
Lēmumu skaidro ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
-
Nevienlīdzība ir korupcijas, vardarbības un sabiedrības neapmierinātības avots. Pētījumi liecina, ka pastāv tieša sakarība starp ienākumu sadales nevienlīdzības pakāpi un slepkavību skaitu. Ņemot vērā to, ka pēdējās desmitgadēs ienākumu atšķirība lielākajā daļā pasaules ekonomiku pieaug, ir vērts atcerēties, ka Eiropas valstu sabiedrības ir vienas no vienlīdzīgākajām pasaulē. Par to liecina Džini indekss, ar kuru mēra ienākumu vienlīdzību dažādās valstīs.
Jo augstāks ir Džini indekss, jo lielāka nevienlīdzība sabiedrībā. 2022. gadā Eiropas Savienībā (ES) vidējais rādītājs bija 29,6. Salīdzinājumam, ASV šis rādītājs tajā pašā gadā bija 41,3, bet Ķīnā 2021. gadā - 35,7. ES lielākās ienākumu atšķirības reģistrēja Bulgārijā (38,4), Lietuvā (36,2) un Latvijā (34,3). Labāka situācija bija Slovākijā, Slovēnijā, Čehijā un Beļģijā, kuru Džini koeficients bija zemāks par 25,0.
Kāpēc ES klājas labāk nekā citām pasaules lielvarām? Galvenokārt, pateicoties labklājības valstīm. Labklājības valstis visā blokā samazina nevienlīdzību par 42%, sniedzot tādus pakalpojumus kā izglītība, veselības aprūpe, pensijas un bezdarbnieku pabalstus. Tāpēc, lai mūsu sociālie modeļi izdzīvotu arī nākotnē, ir ļoti svarīgi finansēt šo labklājības valsti.
Taču laikā, kad ES vienlaikus risina vairākas krīzes, dalībvalstis cīnās, lai, tā teikt, savilktu galus. Tāpēc rodas jautājums: kur ņems naudu? Atbilde var būt tikai šāda: no tiem, kam ir nauda!
Finansiālā solidaritāte jau sen ir bijusi sabiedrisko debašu temats, taču joprojām nav rasts skaidrs risinājums. Kāpēc tas tā ir? Īstenošanas iespēju trūkuma dēļ? Politiskās gribas trūkuma dēļ? Starptautiskās koordinācijas trūkuma dēļ? Par to runājam Eiropas ziņu radiostaciju tīkla „Euranet Plus” veidotā raidieraksta „Ko Eiropa var sniegt?” sērijā. -
Latvijā ir vairāk kā 500 jaunuzņēmumu, kas ik gadus piesaista desmitiem miljonu eiro vērtas investīcijas. Viens no tiem ir finanšu pakalpojumu salīdzināšanas platforma „Jeff,” kas nepilnu piecu gadu laikā spējis kāpināt apgrozījumu vairāk nekā piecdesmit reižu. Fakts, ka uzņēmums ir strauji augošs nav palicis nepamanīts arī dažādu reitingu veidotājiem.
„Stāsts sākās 2019. gadā. "Jeff" ideja radās no iepriekšējās pieredzes.”
Latvijas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma “Jeff” līdzdibinātājs Toms Niparts stāsta, ka pirms tam strādāja finanšu tehnoloģiju nozarē un vairākus gadus dzīvoja Spānijā.
„Man bija iespēja pastrādāt ar daudzām interesantām pasaules vietām – Dienvidaustrumāzijā un nedaudz ar valstīm Latīņamerikā un citviet.”
Šī darba pieredze ļāva Tomam Nipartam iepazīt, salīdzināt un analizēt to, kā citviet darbojas finanšu pakalpojumu nozare un kādi pakalpojumi tajā pietrūkst.
Viņš kopā ar “Jeff” līdzdibibnātāju Reini Teni nolēma veidot savu jaunuzņēmumu un pakalpojumu eksportēt. Toms Niparts stāsta, ka „Jeff” būtībā ir virtuāla vieta, kur klienti satiekas ar finanšu sektora uzņēmumiem. Viņš „Jeff” aplikāciju salīdzina ar daudziem pazīstamo naktsmītņu rezervēšanas platformu booking.com.
- Visa fler
